巴利律比丘戒譯注
李鳳媚
嘉義新雨雜誌社
目錄
說明......................................................................................................................... 1
清淨布薩................................................................................................................. 2
布薩準備工作......................................................................................................... 4
徵求誦戒同意......................................................................................................... 12
戒序......................................................................................................................... 13
四驅擯...................................................................................................................... 16
十三僧殘.................................................................................................................. 19
二不定...................................................................................................................... 33
三十捨懺.................................................................................................................. 36
九十二懺悔.............................................................................................................. 54
四悔過...................................................................................................................... 86
七十五眾學.............................................................................................................. 90
七滅諍......................................................................................................................105
宣誓偈.....................................................................................................................109
誦戒口訣.................................................................................................................111
迴向(一)尊敬三寶.............................................................................................113
迴向(二)無上的願望.........................................................................................116
說明:
1.書中加入了巴利文的注釋,格式如下:
巴利原文
namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa.
中文意思 歸依 彼 世尊 阿羅漢 等 正覺
原形 nama sa
bhagavant arahant sambuddha
格變化 (s.nom) (s.dat) (s.dat) (s.dat) (s.dat)
翻譯 < 歸依於彼世尊、阿羅漢、等正覺 >
2.文法略符
√ 動詞詞根 s. singular 單數
abl. ablative 從格 voc. vocative 呼格
acc. accusative 受格 1p. 第一人稱
aor. aorist 過去式 2p. 第二人稱
caus. causative 業格 3p. 第三人稱
d. dual 雙數
dat. dative
為格
f. feminine 陰性
fut. future 未來式
gen. genitive 屬格
ger. gerund 不變化分詞
inst. instrumental 具格
imp. imperative 命令式
ind. indeclinable 不變化詞
inf. infinitive 不定詞
loc. locative
處格
m. masculine 陽性
nom. nominative 主格
n. neuter
中性
opt. optative
願望式
pass. passive 被動式
perf. perfect 完成式
pl. plural 複數
ppr. peresent participle 現在分詞
pp. past participle 過去分詞
清淨布薩 ( pārisuddi-uposatha )
1.在僧團之前宣布清淨
Parisuddho ahaṃ bhante, parisuddho'ti maṃ saṅgho dhāretu.
清淨 我 尊者 清淨 我 僧團 記住
parisuddha parisuddha ahaṃ
saṅgha dhāreti
(s.nom) (s.nom) (s.voc) (s.nom) (s.acc) (s.nom) imp(s.3p)
<
尊者,我是清淨的,請僧團記住我是清淨的。>
2.誦波羅提木叉布薩最少要有四位比丘,如果當時只有三位比丘,為了準備工作, 比丘們互相吐露懺悔後動議:
Suṇantu me āyasmantā,
ajj'uposatho [paṇṇaraso / cātuddaso].
請聽 我 大德 今天 布薩 十五 十四
suṇāti
ahaṃ ajja uposatha
imp(pl.3p) (s.acc) (pl.voc) (s.nom) (s.nom)
<
大德們請聽我說,今天是布薩的十五日/十四日,>
Yad'āyasmantānaṃ
pattakallaṃ
如果 大德 準備好
yadi+āyasmant pattakalla
(pl.gen) (s.acc)
<如果大德們都準備好了,>
mayaṃ aññamaññaṃ pārisuddhi
uposathaṃ kareyyāma.
我們 互相 清淨 布薩 作
ahaṃ
aññaṃ+aññaṃ
pārisuddhi uposatha karoti
(pl.nom)
(s.acc) (s.acc) opt(pl.1p)
<
我們應該互相作清淨布薩。>
接下來比丘依輩分互相宣布清淨:
Pārisuddho
ahaṃ āvuso, pārisuddho'ti maṃ dhārehi[1].(三次)
清淨 我 大德
清淨 我 記住
parisuddha parisuddha ahaṃ
dhareti
(s.nom) (s.nom) (s.voc) (s.nom) (s.acc) imp(pl.2p)
<
大德,我是清淨的,請你們記住我是清淨的。>
3.如果是兩位比丘:準備工作後,不必動議,依輩分互相宣布清淨。
4.如果是一位比丘:準備工作後,再作決意:
Ajja me uposatho.
今天 我 布薩
ahaṃ uposatha
(s.gen) (s.nom)
<
今天是我的布薩日。>
布薩準備工作[2]( pubbakiccaṃ )
Uposathakaraṇato[3] pubbe navavidhaṃ pubbakiccaṃ kātabbaṃ hoti :
布薩 應作 之前
九 種類 準備工作 應做 有
uposatha+karaṇata
nava+vidha pubba+kicca karoti
(s.nom)
(s.acc) (s.acc) (s.acc) (s.3p)
<
布薩前,有九項準備工作應該要作:>
Taṇṭhānasammajjanañca;
tattha padīpujjalanañca; āsanapaññapanañca;
那 地方 打掃 和 那裡
燈 點 和
坐墊 舖設 和
taṃ+ṭhāna+sammajjanaṃ+ca
padīpa+ujjalanaṃ+ca āsana+paññāpanaṃ+ca
(s.acc) (s.acc) (s.acc)
<
1.打掃那個地方,2.在那裡點燈,3.舖設坐墊,>
pānīyaparibhojanīyūpaṭṭhapanañca; chandārahānaṃ bhikkhūnaṃ chandāharaṇañca;
飲用水 食用 準備好 和
同意 有價值的 比丘們 同意 應帶來
pānīya paribhojanīya ūpaṭṭhāpanaṃ+ca chanda āraha bhikkhu chanda+āharaṇaṃ+ca
(s.acc) (pl.gen) (pl.gen) (s.acc)
<
4.準備好要喝的飲用水,5.帶來有同意權的比丘們的同意,>
tesaññeva akatuposathānaṃ pārisuddhiyāpi[4] āharaṇañca; utukkhānañca;
那些 也 無法
布薩 清淨 也 帶來 季節
報告 和
tesaṃ+yeva akata+uposatha pārisuddhiya api
āharaṇaṃ+ca utu+akkhānaṃ
(pl.gen) (pl.gen) (pl.gen) (s.acc) (s.acc)
<
6.也帶來那些無法布薩的人的清淨,7.並報告季節,>
bhikkhugaṇanā ca; bhikkhunīnamovādo cā'ti.
比丘 數目 和 比丘尼 教導
bhikkhu+gaṇanā
bhikkhunīnam+ovāda
(s.nom)
(s.nom)
<
8.比丘數目,9.教導比丘尼。>
Tattha purimāni cattāri[5] bhikkhūnaṃ vattaṃ jānantehi
這裡 首先的 四
比丘的 事務 知道
puruma bhikkhu vatta jānāti
(pl.nom) (pl.nom) (pl.gen) (s.acc) pp(pl.inst)
<
在這裡,前四項已經由知道比丘事務的 >
ārāmikehipi[6] bhikkhūhipi katāni pariniṭṭhitāni honti.
寺男 也 比丘
也 做了 完成 有
ārāmika
pi bhikkhu pi
kata pariniṭṭhita
(pl.inst) (pl.inst) (pl.inst) (pl.inst) (pl.3p)
<
男淨人們和比丘們做好了。
>
Chandāharaṇa pārisuddhi-āharaṇāni[7] pana imissaṃ sīmāyaṃ hatthapāsaṃ vijahitvā
欲 帶來
清淨 帶來 這個 界 手臂
投擲 捨棄
chanda+āharaṇa pārisuddhi+āharaṇal
ayaṃ sīmā hattha+pāsa vijahati
(pl.nom) (s.loc) (s.loc) (s.acc) (ger.)
nisinnānaṃ bhikkhūnaṃ abhāvato
natthi.
坐 比丘 沒
有 沒
有
nisīdati bhikkhu a+bhāva na+atthi
pp (pl.gen) (pl.gen) (s.abl)
<
關於帶來同意和帶來清淨的人,因為在這個界內,沒有被隔離在一臂之外坐著的比丘,所以就沒有。>
Utukkhānaṃ nāma ettakaṃ atikkantaṃ ettakaṃ avasiṭṭhanti evaṃ
utu-ācikkhanaṃ;
季節 報告
稱為 這麼多 經過 這麼多 剩下 如此 季節
宣布
utu+akkhāna ettaka atikkanta ettaka avasiṭṭhaṃ+ti utu+ācikkhana
(s.nom) (s.acc) (s.acc) (s.acc) (s.acc) (s.acc)
<
關於季節報告,是指「已經過了這麼多,還剩下這麼多」的意思。這樣宣布季節:>
Utūnīdha pana sāsane hemanta-gimha-vassānānaṃ vasena tīṇi honti.
季節 這裡 教說
冬 熱 雨的 按照
三 有
utu
idha sāsana
vasa hoti
(pl.nom) (pl.nom)
(pl.gen) (s.inst) (pl.3p)
<
在這裡,關於季節的一些說法,是按照冬、夏、雨三季的說法。>
Ayaṃ hemantotu[8] asmiñca utumhi aṭṭha uposathā,
iminā pakkhena,
這 冬 這 季節
八 布薩 這 半個月
hemanta+utu ayaṃ
utu uposatha ayaṃ
pakkha
(s.nom) (s.nom) (s.loc) (s.loc) (pl.nom) (s.inst) (s.inst)
<
現在是冬季,這個季節裡有八次布薩,由於這半個月 >
eko uposatho sampatto, satta uposathā avasiṭṭhā;
[9]
一 布薩 到達 七 布薩 剩下
eka uposatha
sampatta satta uposatha avasiṭṭha
(s.nom) (s.nom) (s.nom) (pl.nom) (pl.nom) (pl.nom)
<
一次布薩到了,還有七次布薩。>
Iti evaṃ sabbehi āyasmantehi utukkhānaṃ dhāretabbaṃ.[10]
如此 所有的 大德們 季節 報告
應記住
sabba utu+akkhāna dhāreti
(pl.inst) (pl.inst) (s.acc) grd(s.acc)
<
所有的大德們都要記住這樣的季節報告。>
Evaṃ bhante.
如是 尊者
(s.voc)
(在座比丘回答:)<
是的,尊者。>
Bhikkhugaṇanā nāma imasmiṃ uposathagge uposathatthāya[11] sannipatitā bhikkhū
比丘 數量
名為 在這裡的 布薩堂中 布薩 由於 集合的 比丘
bhikkhu+gaṇanā ayaṃ uposathagga uposatha+attha sannipatati bhikkhu
(s.nom) (s.loc) (s.loc) (s.abl) (pl.nom) (pl.nom)
ettakāti bhikkhūnaṃ gaṇanā;
多少 比丘的 數量
ettaka+iti bhikkhu gaṇanā
(pl.nom) (pl.gen) (pl.nom)
<
關於比丘人數,是將「在這個布薩堂中,為了布薩而集合的比丘」視為比丘人數。>
Imasmiṃ pana uposathagge[12] cattāro[13] bhikkhū sannipatitā honti;
這 布薩堂 四 比丘
集合 有
ayaṃ uposathagga bhikkhu sannipatati hoti
(s.loc) (s.loc) (pl.nom) (pl.nom) (pl.nom) (pl.3p)
<
在這個布薩堂中,集合有(四)位比丘 >
Iti evaṃ sabbehi āyasmantehi bhikkhugaṇanāpi dhāretabbā.
如此 所有的 大德們
比丘 人數
也 應記住
sabba bhikkhu+gaṇanā+pi dhāreti
(pl.inst) (pl.inst) (s.acc) grd(s.acc)
<所有的大德們也都要記住這樣的比丘人數。>
Evaṃ bhante.
如是 尊者
(s.voc)
(在座比丘回答:)<
是的,尊者。>
Bhikkhunīnamovādo pana idāni tāsaṃ natthitāya natthi.
比丘尼的 教導 現在 她們
因為沒有 沒有
bhikkhunīnaṃ+ovāda
sā na+atthita na+atthi
(s.nom) (pl.dat) (s.inst) (s.3p)
<
關於比丘尼的教導,因為現在她們不在,所以沒有。>
Iti sakaraṇokāsānaṃ pubbakiccānaṃ katattā nikkaraṇokāsānaṃ
pubbakiccānaṃ
如此 有
作事 機會 準備工作 做好了 沒有 做事 機會 準備工作
sakaraṇa+okāsa pubba+kicca
karoti ni+karaṇa+okāsa pubba+kicca
(pl.gen) (pl.gen) (pl.nom) (pl.gen) (pl.gen)
<
如是,在該做事時把準備工作做好了。當不該做事時,準備工作自然就完成了。>
pakatiyā pariniṭṭhitattā evantaṃ
navavidhaṃ pubbakiccaṃ pariniṭṭhitaṃ hoti.
自然地 完成 如是 這
九 項 準備
工作 完成 有
pakati
pariniṭṭhita evaṃ+taṃ nava+vidha pubba+kicca pariniṭṭhita
adv. (pl.nom) (s.acc) (s.acc) (s.acc) (s.acc)
< 如是這九項準備工作完成了。>
Niṭṭhite ca pubbakicce.
完成 而且
準備 工作
niṭṭhita pubba+kicca
(s.loc) (s.loc)
<
而且準備工作也結束了。>
Sace so divaso cātuddasī-paṇṇarasī-sāmaggīnamaññataro yathājja
uposatho[14]
如果 這
天 十四 十五 和合集會 其中之一
好像 今天
布薩
divasa sāmaggīnam+aññatara yathā+ajja uposatha
(s.nom) (s.nom) (s.nom)
(s.nom)
paṇṇaraso[15],
十五
(s.nom)
<
如果這一天是十四、十五或和合集會的其中一天,就好像今天是十五日的布薩,>
yāvatikā ca bhikkhū kammappattā saṅghuposathārahā
cattāro vā tato vā atirekā
多少 而 比丘
羯磨 前來 僧團
布薩 值得 四
或 比那些
或 更多
kamma+patta saṅgha+uposatha+arahā
(pl.nom) (pl.nom) (pl.nom) (pl.nom) (pl.nom) (s.abl) (pl.nom)
<
而多少比丘前來羯磨才符合僧團的布薩人數呢?四位或四位以上,>
pakatattā pārājikaṃ anāpannā saṅghena
vā anukkhitā,
好行為的 驅擯 犯 僧團
或 未 擯棄
pakatatta
pārājika anāpanna saṅgha an+ukkhita
(pl.nom) (s.acc) (pl.nom) (s.inst) pp(pl.nom)
<
具有好行為的人,沒有犯驅擯,或被僧團擯棄,>
te ca kho hatthapāsaṃ avijahitvā
ekasīmāyaṃ ṭhita,
他們 而且
手臂 遙擲 未
捨棄 一個 界 住
sa hattha+pāsa a+vijahati eka+sīma tiṭṭhati
(pl.nom) (s.acc) ger. (s.acc) pp(s.nom)
<
而且他們沒有被隔離在一臂之外,是住在同一個界內的,>
tesañca vikālabhojanādivasena
vatthu sabhāgāpattiyo ce na vijjanti,
他們 而且
非時 食 非正午 事情 類似的
犯 如果不 被發現
sa
ca vikāla+bhojana+a-divasa sabhāga+āpattiya vijjati
(pl.gen) (s.inst) (s.nom) (s.nom) (pl.3p)
<
而且如果他們沒有被發現,有犯了像是過午後非時食等這類的事情。>
tesañca hatthapāse hatthapāsato
bahikaraṇavasena vajjetabbo koci vajjanīyapuggalo
他們 一臂 遙擲
一臂 遙擲 之外
應該 由於 應命之避開
某些 應避開 人
sa hattha+pāsa hattha+pāsa bahi+karaṇa+vasa
vajjeti vajjanīya+puggala
(pl.gen) (s.loc) (s.abl) (s.inst) grd(s.nom) (s.nom)
ce natthi,
如果 沒有
ns+atthi
(s.3p)
<
而且,由於應該在一臂之外,應該叫他隔離,如果沒有某些應該隔離的人,他們就在一臂的範圍內,>
Evantaṃ uposathakammaṃ[16] imehi catūhi lakkhaṇehi[17] saṅgahitaṃ pattakallaṃ nāma
如是 這 布薩
羯磨 這 四 特徵 集合了 準備好 名為
evaṃ+taṃ uposatha+kamma ayaṃ lakkhaṇa saṅgahita pattakalla
(s.acc) (s.acc) (pl.inst) (pl.inst) (pl.inst) pp(s.acc) (s.acc)
hoti,
kātuṃ yuttarūpaṃ.
有 去做 適合
karoti yutta+rūpa
(s.3p) inf. (s.acc)
<
如是,由於具備了這四個特徵,這個布薩羯磨就可以說是準備好了,可以去做了。>
Uposathakammassa[18] pattakallattaṃ viditvā idāni kariyamāno uposatho saṅghena
布薩 羯磨 準備好 知道 現在
應做 布薩 僧團
uposatha+kamma pattakallatta vindati karoti uposatha saṅfha
(s.gen) (s.acc) ger. ppr(s.nom) (s.nom) (s.inst)
anumānetabbo[19].
應該同意
anumāneti
grd(s.nom)
<
知道布薩羯磨已經準備好了,現在僧團應該同意布薩了。>
Sādhu, bhante.
好的 尊者
<
好的,尊者。>
徵求誦戒同意
( 若誦戒者是戒臘最高者,以下兩行字不用唸。)
Pubbakaraṇapubbakiccāni samāpetvā imissa nissinnassa
bhikkhusaṅghassa
事先 應作
準備 工作 做好 這 坐著的 比丘 眾
pubba+karaṇa+pubba+kicca
samāpeti ayaṃ nisīdati bhikkhu+saṅgha
(pl.nom)
ger. (s.gen) (s.gen) (s.gen)
<
事先應該要做的準備工作已經做好了,>
anumatiyā pāṭimokkhaṃ uddesituṃ
ajjhesanaṃ karomi.
同意 波羅提木叉 誦讀 懇請 我做
anumati
pāṭimokkha uddisati ajjhesana karoti
(s.abl) (s.acc) inf. (s.acc) (s.1p)
<
我懇請在座的比丘眾同意誦波羅提木叉。>
戒序
Bhikkhu pātimokkha
比丘 波羅提木叉
bhikkhu pātimokkha
(s.nom) (s.nom)
<
比丘波羅提木叉
>
Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa.
歸依 彼 世尊 阿羅漢
等 正覺
nama
sa bhagavant arahant sambuddha
(s.nom) (s.dat) (s.dat) (s.dat) (s.dat)
<
歸依於彼世尊、阿羅漢、等正覺 >
Suṇātu me bhante saṅgho, ajj’uposatho paṇṇaraso,
聽 我 尊者
大眾 今日 誦 十五
suṇāti
ahaṃ bhant saṅgha
ajja uposatha paṇṇarasa,
pañcadasa
imp(s.3p) (s.inst) (pl.voc) (s.nom) ind. (s.nom) (s.nom)
<
尊者們,大家聽我說,今天是布薩的十五日,>
yadi saṅghassa pattakallaṃ,
如果 大眾 準備好
saṅga pattakalla
ind. (s.dat) (s.acc)
<
如果大家都準備好了,>
saṅgho uposathaṃ kareyya pātimokkhaṃ
uddiseyya.
大眾 誦 作 波羅提木叉 誦
saṅgha uposatha karoti pātimokkha uddisati
(s.nom) (s.acc) grd(s.nom) (s.acc) grd(s.nom)
<
大家應該舉行誦讀,應該誦波羅提木叉。>
Kiṃ saṅghassa pubbakiccaṃ.
pārisuddhiṃ āyasmanto ārocetha.
什麼 大眾 之前
做 清淨 大德 宣告
ka saṅgha
pubba+karoti
pārisuddhi āyasmant āroceti
(s.acc) (s.dat) grd. (s.acc) (pl.voc) opt(s.3p)
<
大家事前要做什麼事呢?大德們,請宣告清淨。>
Pātimokkhaṃ uddisissāmi.
Taṃ sabbeva santā sādhukaṃ suṇoma manasikaroma.
波羅提木叉 將誦 它
全部 甚至
現存 十分 聽 專心
pātimokkha uddisati sa
sabba+eva atthi sādhuka suṇāti manasikaroti
(s.acc) fut(s.1p) (s.acc) ind. ppr. (s.acc) fut(pl.1p) fut(pl.1p)
<
我要誦波羅提木叉了。> < 我們所有的比丘都會專心、仔細聽它。>
Yassa siyā āpatti, so āvikareyya, asantiyā āpattiyā tuṇhī bhavitabbaṃ.
任何 有
犯 他 表白 沒有 犯
沈默 有
ya atthi āpajjati
sa āvi+karoti
a+santa āpajjati
tuṇhi bhavati
(s.dat) opt(s.3p) adj. (s.nom) opt(s.3p) (s.dat) (s.dat) ind. grd(s.nom).
<
犯戒的人,希望他表白,> < 沒有犯戒的人,應保持沈默。>
Tuṇhīibhāvena kho panāyasmante parisuddhā'ti vedissāmi.
沈默 保持
而 大德 清淨 知道
tuṇhi+bhavati āyasmant parisuddha vedati
(s.inst) (pl.acc) (pl.acc) fut(s.1p)
<
因為保持沈默,所以我知道「大德們是清淨的」。>
Yathā kho pana paccekapuṭṭhassa veyyākaraṇaṃ hoti,
如同 而 單一 問題 解說 作 有
pacceka+pucchati veyyā+karaṇai hoti
ind. ind. (s.dat) (s.acc) (s.3p)
<
就好像一個問題,有一個答案那樣,>
evam eva evarūpāya parisāya
yācatatiyaṃ anusāvitaṃ hoti.
同樣地 這樣的 集會
限於 第三的 宣布 有
eva+rūpa parisā yāva+tatiya anu+sāveti hoti
ind. (s.loc) (s.loc) (s.acc) pp.(s.acc) (s.3p)
<
同樣地,在這樣的集會中,有多達三次的宣布,>
Yo pana bhikkhu yāvatatiyaṃ
anusāviyamāne saramāno santiṃ āpattiṃ n'āvīkareyya,
任何 而
比丘 限於 第三次
宣布 記得 有 犯 不
表白
ya bhikkhu yāva+tatiya anu+sāveti sumarati atthi
āpajjati na+āvi+karoti
(s.nom) (s.nom) (s.acc) pres.ppr(s.loc) ppr.(s.nom) ppr(s.acc) (s.acc) opt(s.3p)
<
若有比丘在三次的宣布內,記得犯戒而不願表白,>
sampajānamusāvād’ assa
hoti.
故意 妄語 這
是
sampajāna+musāvāda imam
hoti
(s.nom) (s.dat)
<
這就是故意妄語。>
Sampajānamusāvādo kho pan'āyasmanto
antarāyiko dhammo vutto bhagavatā.
故意 妄語 而 大德 障礙 事項 所說 世尊
sampajāna+musāvāda
pana+āyasmant
antarāyika dhamma
vuccati bhagavant
(s.nom)
(pl.voc) (s.nom) (s.nom) pp(s.nom) (s.inst)
<
大德們,故意妄語就是世尊所說的「障礙」。>
Tasmā saramānena bhikkhunā āpannena visuddāpekkhena, santī āpatti āvikātabbā,
因此 記得 比丘 犯 清淨 期待 有 犯 表白
sa sumarati bhikkhu āpajjati visuddhā+pekkha atthi
āpajjati āvi+karoti
(s.abl) (s.inst) (s.inst) pp(s.inst) .(s.inst) ppr(s.nom) (s.nom) grd(s.nom)
<
因此,記得犯戒而想要得到清淨的比丘,犯戒應該表白。>
āvikatā hi'ssa
phāsu hotīti.
表白 正是 這
安樂 有
āvi+karoti atthi hoti
(s.nom) opt(s.3p) (s.nom) (s.3p)
<
唯有表白才有安樂。>
一﹑四驅擯
Tatr'ime cattāro pārājikā dhammā uddesaṃ āgacchanti.
這裡 這
四 驅擯 規則 誦 來
parājika dhamma uddesati āgacchati
(pl.nom) (pl.nom) (s.acc) (pl.3p)
<
在這裡,誦出這四驅擯戒。>
1.不淨行
( Pārājika 1. )
Yo pana bhikkhu bhikkhūnaṃ
sikkhāsājīvasamāpanno sikkhaṃ apaccakkhāya
若有 比丘 比丘 戒學 規則
獲得 戒學 不
放棄
bhikkhu bhikkhu sikkha+sājīva+samāpajjati
sikkha a+paccakkhāti
(s.nom) (pl.gen) pp(s.nom) (s.acc) ger.
<
若有比丘,具足了比丘的學處及生活規則,沒有放棄學處,>
dubbalyaṃ anāvikatvā methunaṃ
dhammaṃ paṭiseveyya antamaso tiracchānagatāya
意志怯弱 不
表明 交媾 行為 從事 乃至 畜生 趣
dubalya
an+āvikaroti
methuna dhamma paṭiseveti tiracchāna+gata
(s.acc) ger. (s.acc) (s.acc) opt (s.3p)
pp(s.dat)
<
沒有表明自己意志怯弱,而從事不淨行,即使對象是動物,>
pi;
pārājiko hoti asaṃvāso.
也 驅擯 是
不 共住
pārājika hoti a+saṃvāsa
(s.nom) (s.3p) (s.nom)
<
也犯驅擯,不共住
>
2.偷盜 (
Pārājika 2. )
Yo pana bhikkhu, gāmā vā araññā vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyeyya,
任何 比丘 村莊
或 森林 或
不 給予
偷盜
涉嫌 取
bhikkhu gāma
arañña a+dadāti theyya+saṅkhāyati
ādiyati
(s.nom) (s.abl) (s.abl) (s.acc) pp(s.nom) opt(s.3p)
<
若有比丘,從村莊或森林,取走沒有給予他的東西,就涉嫌偷盜, >
yathārūpe adinnādāne rājāno coraṃ
gahetvā haneyyuṃ vā bandheyyuṃ vā
就如同 偷盜 王 盜賊 抓 打 或
監禁 或
a+dadāti+ādiyati rājan cora
gaṇhati hanti bandhati
(s.loc) (pl.nom) (s.acc) ger. opt(pl.3p) opt(pl.3p)
<
就好像發生偷盜時,國王們抓到盜賊後,將他處以棍杖的刑罰﹑監禁﹑>
pabbājeyyuṃ vā, “coro’si bālo’si mūḷho’si theno’sī”ti.
驅逐 或 盜賊
是 無知者
是 愚人 是
小偷 是
pabbājeti cora atthi
bāla atthi mūḷha atthi
thena atthi+ti
opt(pl.3p) (s.nom)(s.2p) (s.nom)(s.2p) (s.nom) (s.2p) (s.nom) (s.2p)
<
或驅逐出境,並斥責他說:「你是盜賊、無知的人、愚昧的人、小偷。」>
Tathārūpaṃ bhikkhu adinnaṃ ādiyamāno;
ayaṃ’pi pārājiko hoti asaṃvāso.
同樣地 比丘
不 給予 取 這 也
驅擯 是 不共住
bhikkhu a+dadāti ādiyati ayaṃ pārājika hoti
a+saṃvāsa
(s.nom) (s.acc) ppr(s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.3p) (s.nom)
<
同樣地,比丘取走沒有給予他的東西,這也犯驅擯,不共住。>
3.殺人 (
Pārājika 3. )
Yo pana bhikkhu, sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropeyya,
任何 比丘 故意 人 體 生命
奪取
bhikkhu namussa+viggaha
jīvita voropeti
(s.nom)
(s.acc) (s.abl) opt(s.3p)
<
若有比丘,故意奪取人的生命,>
satthahārakaṃ vāssa pariyeseyya, maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyya,
武器 攜帶
或 有 遍求 死亡 美好
或 讚嘆
sattha+hāraka vā+atthi pariyesati maraṇa+vaṇṇa saṃvaṇṇeti
(s.acc) opt(s.3p) opt(s.3p) (s,.acc)
opt(s.3p)
<
或是找尋攜帶武器的人,或是讚嘆死亡的美好,>
maraṇāya vā samādapeyya,
死亡 或
煽動
maraṇa samādapeti
(s.dat) opt(s.3p)
<
或是煽動自殺說:>
“Ambho purisa kiṃ tuyh’iminā
pāpakena dujjīvitena? Matante jīvitā seyyo”ti,
喂!你 人
什麼 你 這 可憐 苦
生命 死 你
活 更好
purisa tvam ayaṃ
pāpaka du+jīvita marati
tvam jīvita
(s.voc) (s.dat) (s.inst) (s.inst) (s.inst) pp(s.acc) (s.dat) (s.abl)
<「喂!你這個人!這個悲苦的生命對你有什麼用呢?你死了比活著更好。」>
iti cittamano cittasaṅkappo anekapariyāyena maraṇavaṇṇaṃ vā
saṃvaṇṇeyya,
如此 心
意 心 思惟 種種
方法 死亡 美好
或 讚嘆
citta+manas citta+saṅkappa
aneka+pariyāya maraṇa+vaṇṇa saṃvaṇṇeti
(s.nom) (s.nom) (s.inst) (s.acc) opt(s.3p)
<
有這樣的心思和想法,用各種方法讚嘆死亡的美好,>
maraṇāya vā samādapeyya; ayaṃ’pi pārājiko hoti asaṃvāso.
死亡 或 煽動 這 也
驅擯 是 不
共住
maraṇa samādapeti ayaṃ pārājika hoti
a+saṃvāsa
(s.dat) opt(s.3p) (s.nom) (s.nom) (s.3p) (s.nom)
<
或是煽動自殺,這也犯驅擯,不共住。>
4.大妄語 (
Pārājika 4. )
Yo pana bhikkhu anabhijānaṃ
uttarimanussadhammaṃ
任何 比丘 沒有
證知 超越 人 法
bhikkhu an+abhijānāti uttari+manussa+dhamma
(s.nom) pp(s.nom) (s.nom)
<
若有比丘沒有證知聖法,>
attūpanāyikaṃ alamariyañāṇadassanaṃ
samudācareyya:“Iti jānāmi, iti passāmī”ti,
自己有 十分 高貴 智慧 見 聲稱 如此
知道 如此 了解
attan+upa+neti alaṃ+ariya+ñāṇa+dassana saṃ+ud+ā+carati
jānāti passāti+iti
(s.acc) (s.acc)
opt(s.3p) (s.1p) (s.1p)
<
聲稱自己有殊勝的智慧和見解說:「我知道這樣,我了解這樣。」>
tato aparena samayena samanuggāhiyamāno vā
asamanuggāhiyamāno vā
之後 其他 時候 究明 或
不 究明 或
sa
apara samaya saṃ+anu+gāhati
a+saṃ+anu+gāhati
(s.abl) (s.inst) (s.inst) ppr(s.nom)
ppr(s.nom)
<
之後,在其他時候,被詢問或不被詢問,>
āpanno visuddhāpekkho evaṃ vadeyya,“Ajānam evaṃ, āvuso avacaṃ, ‘jānāmi’
犯戒 清淨
期望 如此 說 不
知道 如此 大德 說 知道
āpajjati
visujjhati+apekkhati
vadeti a+jāna a+vacati jānāti
pp.(s.nom) pp.(s.nom) opt(s.3p) ppr.(s.acc)
aor(s.1p) (s.1p)
<
希望犯戒得到清淨,這樣說:「大德,不知道的事我說知道,>
apassaṃ,
‘passāmi’. Tucchaṃ musā vilapin”
ti. Aññatra adhimānā,
不 了解 了解 虛偽 虛妄 妄語 除了 增上慢
a+passati passati tuccha musa
vi+lapati
adhi+māna
(s.acc) (s.1p) (s.acc) (s.acc) (s.acc) (s.abl)
<
不了解的事我說了解,虛偽、不實、妄語。」除了增上慢外,>
yam'pi pārājiko hoti asaṃvāso.
這 也
驅擯 是 不
共住
ayaṃ
pārājika hoti a+saṃvāsa
(s.nom) (s.nom) (s.3p) (s.nom)
<
這也犯驅擯,不共住。>
Uddiṭṭhā kho āyasmanto cattāro pārājikā dhammā,
誦 大德們 四 驅擯 規則
uddisati āyasmant pārājika dhamma
pp(pl.nom) (pl.voc) (pl.nom) (pl.nom)
<
大德們,四驅擯的規則已經誦出了,>
yesaṃ bhikkhu aññataraṃ vā
aññataraṃ vā āpajjitvā na labhati bhikkhūhi saddhiṃ
任何 比丘 隨一 犯 不
得到 比丘 一起
ya
bhikkhu aññatara āpajjati labhati bhikkhu
(pl.dat) (s.nom) (s.acc) ger. (s.3p) (pl.inst)
saṃvāsaṃ,
yathā pure, tathā pacchā, pārājiko hoti asaṃvāso.
共住 如同 前
那樣 後 驅擯
是 不
共住
saṃvāsati
pārājika a+saṃvāsa
(s.acc) (s.nom) (s.3p) (s.nom)
<
比丘犯了其中的一條戒後,不能和比丘們住在一起,是驅擯,以後就像是未成為比丘前那樣,不與僧團共住。>
Tatth'āyasmante pucchāmi: Kacci'ttha
parisuddhā?
在此 大德們 我問 是否
是 清淨
āyasmant pucchati atthi parisuddha
(pl.acc) (s.1p) (pl.2p) (pl.nom)
<
在此我問大德們:「你們是否是清淨的?」>
Dutiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?
第二 也 問 是否 是 清淨
pucchati atthi parisuddha
(s.1p) (pl.2p) (pl.nom)
<
第二次再問:「你們是否是清淨的?」>
Tatiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?
第三 也 問 是否
是 清淨
pucchati atthi parisuddha
(s.1p) (pl.2p) (pl.nom)
<
第三次再問:「你們是否是清淨的?」>
Parisuddh'etth' āyasmanto, tasmā tuṇhī, evam etaṃ dhārayāmi.
清淨 在此 大德 因此 沈默
如此 這 認為
parisuddha āyasmant sa
tuṇhi dharati
(pl.nom) (pl.nom) (s.abl) ind.
(s.1p)
<
在此項戒中,大德們是清淨的,因此默然,這件事我如此認為。>
二、十三僧殘
Ime kho pana'āyasmanto terasa saṅghādisesā dhammā uddesaṃ āgacchanti.
這裡 而 大德們 十三 僧殘 規則 誦 來
pana+āyasmant dhamma uddesati āgacchati
(pl.voc) (pl.nom) (pl.nom) (pl.nom) (s.acc) (pl.3p)
<
那麼,大德們,在這裡誦出十三僧殘戒。>
1. 故意出精
( Saṅghādisesa 1. )
Sañcetanikā sukkavisaṭṭhi aññatra supinantā saṅghādiseso.
故意 精液 射出
除了 夢 中 僧殘
sañcinteti sukka+visaṭṭhi
supina+anta saṅghādisesa
(s.abl) (s.nom) (s.abl)
<
除了在夢中外,如果故意出精,犯僧殘。>
2.故意與女人身體相觸 (
Saṅghādisesa 2. )
Yo pana bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena
cittena mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ
任何 比丘 貪愛 變壞 心 女人 一起
身體 接觸
bhikkhu otiṇṇa
vipariṇata citta mātugāma kāya+saṃsagga
(s.nom) (s.nom) (s.inst) (s.inst) (s.inst)
(s.acc)
<
若有比丘懷有貪愛,以墮落心和女人發生身體的接觸,>
samāpajjeyya, hatthagāḥaṃ vā veṇigāhaṃ vā aññatarassa vā aṅgassa
parāmasanaṃ,
發生 手 抓住 或 頭髮
抓住 或 隨一
或 肢體 碰觸
sam+ā+pajjati hattha+gaṇhati veṇi+gaṇahati
aññatara aṅga parāmasana
opt(s.3p) (s.acc) (s.acc) (s.dat) (s.dat) (s.acc)
<
牽手或摸頭髮,或是碰觸到身體的任何部分,>
saṅghādiseso.
僧殘
saṅghādisesa
(s.nom)
<
犯僧殘。>
3.對女人說淫穢語詞 (
Saṅghādisesa 4. )
Yo pana bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena
cittena mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi
任何 比丘 貪愛 變壞 心 女人 粗俗 言語
bhikkhu otiṇṇa
vipariṇata citta mātugāma duṭṭhulla vācā
(s.nom) (s.nom) (s.inst) (s.inst) (s.acc) (pl.inst) (pl.inst)
<
若有比丘懷有貪愛,以墮落心對女人用與不淨行有關的粗俗語詞說話,>
obhāseyya yathā taṃ yuvā yuvatiṃ
methunūpasañhitāhi, saṅghādiseso.
說 如同 這
少年 少女 不淨 相關 僧殘
obhāsati sa yuvan
yuvati mithuna+upasaṃhita
saṅghādisesa
opt(s.3p) (s.nom) (s.nom) (s.acc) (pl.inst) (s.nom)
<
就像是少年對少女說話一樣,犯僧殘。>
4.要求女人行不淨行侍奉 (
Saṅghādisesa 4. )
Yo pana bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena
cittena mātugāmassa santike
任何 比丘 貪愛 變壞 心 女人 面前
bhikkhu ottiṇṇa
vipariṇata citta mātugāma santika
(s.nom) (s.nom) (s.inst) (s.inst) (s.gen) (s.loc)
attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ
bhāseyya,
自己 欲念
供養 稱讚 說
atta+kāma+pāricariyā vaṇṇa bhāsati
(s.dat) (s.acc) opt(s.3p)
<
若有比丘心懷貪愛,以墮落心在女人面前稱讚侍奉自己的慾念說:>
“etadaggaṃ bhagini, pāricariyānaṃ yā mādisaṃ sīlavantaṃ
kalyāṇadhammaṃ
如此 最上 姐妹 供養 我這樣 持戒者 善 行為
etad agga
bhagini pāricarati mādisa sīla+vant kalyāṇa+dhamma
(s.nom) (s.acc) (s.voc) ppr(s.acc) (s.nom) (s.acc) (s.acc) (s.acc)
<「女居士,這樣才是最殊勝的侍奉,像我這種持戒者﹑行為端正的 >
brahmacāriṃ
etena dhammena pāricareyyā”ti methunūpasañhitena, saṅghādiseso'ti.
梵行者 如此 方式 供養 不淨 相關 僧殘
brahma+cāri etad dhamma
paricarati methuna+upasaṃ+dahati saṅghādisesa
(s.acc) (s.inst) (s.inst) opt(s.3p) (s.inst) (s.nom)
<
梵行者,應該用這種不淨行之類的方式侍奉。」犯僧殘。>
5.為男女傳達情意 (
Saṅghādisesa 5. )
Yo pana bhikkhu sañcarittaṃ
samāpajjeyya itthiyā vā purisamatiṃ purisassa vā
任何 比丘 媒介 成為 女子
或 男子 意思
男子 或
bhikkhu sañcaritta samāpajjati itthi pruisa+mati purisa
(s.nom) (s.acc) opt(s,3p) (s.dat) (s.acc) (s.dat)
<
若有比丘成為中間人,把男子的意思傳達給女子,>
itthīmatiṃ jāyattane vā jārattane
vā antamaso taṅkhaṇikāya'pi, saṅghādiseso.
女子
意思 夫妻性質 或
情侶性質 或 乃至 短暫 也 僧殘
itthī+mati jāya+tva jāra+tva taṅkhaṇika saṅghādisesa
(s.acc) (s.loc) (s.loc)
(s.loc) (s.nom)
<
或是把女子的意思傳達給男子,當撮合為夫妻或情人,乃至只是短暫的關係時,
犯僧殘。>
6.建小房子不合規定 (
Saṅghādisesa 6. )
Saññācikāya pana bhikkhunā kuṭiṃ kārayamānena assāmikaṃ
attuddesaṃ pamāṇikā
自己 乞求
任何 比丘 小屋 建 無主 自己
目的 按照尺寸
saṃyam+yācika bhikkhu kuṭi karoti a+sāmika attan+uddesa pamāṇika
(s.dat) (s.inst) (s.acc) ppr.(s.inst) (s.acc) (s.acc) (s.nom)
<
若有比丘自行乞求,為自己建沒有施主的小屋,應按照尺寸建造。>
kāretabbā,
tatr’idaṃ pamāṇaṃ. Dīghaso
dvādasa vidatthiyo sugatavidatthiyā tiriyaṃ
建 這裡
如此 尺寸 長度
二 十 指距 佛 指距 寬
karoti pamāṇa dīghasa dvā+dasa vidatthiya
sugata+vidatthiya
tiriya
grd(s.abl) . (s.nom) (s.acc) (s.nom) (s.nom) (s.abl) (s.nom)
< 尺寸如下:長度為十二指距,以佛指距為準,內部寬七個。>
satt’
antarā. Bhikkhū abhinetabbā vatthudesanāya, tehi bhikkhūhi vatthuṃ desetabbaṃ
七 內部
比丘 引導 地點
顯示 這 比丘 地點 指示
satta antara
bhikkhu abhineti vatthu+desanā sa
bhikkhu vatthu deseti
(s.abl) (pl.acc) grd(pl.acc) (s.dat) (pl.inst) (pl.inst) (s.acc) grd.
< 應帶領諸比丘去指示地點,應由這些比丘指示一個 >
anārambhaṃ saparikkamanaṃ. Sārambhe ce bhikkhu vatthusmiṃ aparikkamane
不 殺 具有 走動 具有
殺 如果 比丘 地點 不 走動
an+ārambha sa+parikkamana sa+ārambha bhikkhu vatthu a+parikkamana
(s.acc) (s.acc) (s.loc) (s.nom) (s.loc) (s.loc)
<
不會傷害生命,可以經行的地點。如果比丘在會傷害生命、不可以經行的地方, >
saññācikāya kuṭiṃ kāreyya, bhikkhū vā anabhineyya vatthudesanāya, pamāṇaṃ vā
自己 乞求
小屋 建 比丘
或 不 帶領 地點 指明
尺寸 或
saṃyam+yācika
karoti bhikkhu an+bhi-neti vatthu+desanā pamāṇa
(s.inst) (s.acc) opt(s.3p) (pl.acc) opt(s.3p) .(s.dat) (s.acc)
<
自行乞求而建小屋,或是不帶領諸比丘去指示地點,或是 >
atikkāmeyya,
saṅghādiseso.
超過 僧殘
ati+kamati saṅghādisesa
opt(s.3p) (s.nom)
<
超過尺寸,犯僧殘。>
7.建大房子不合規定 (
Saṅghādisesa 7. )
Mahallakaṃ pana bhikkhunā vihāraṃ kārayamānena sassāmikaṃ
attuddesaṃ bhikkhū
大 任何
比丘 房舍 建 有 施主
自己 目的 比丘
mahallaka bhikkhu vihāra karoti sa+sāmika attan+uddesa bhikkhu
(s.acc) (s.inst) (s.acc) ppr(s.inst) (s.acc) (s.acc) (pl.acc)
<
若有比丘為自己建有施主的大房舍,>
abhinetabbā vatthudesanāya, tehi bhikkhūhi vatthuṃ desetabbaṃ anārambhaṃ
引導 地點 顯示
這 比丘 地點 指示 不會傷害生命
abhineti vatthu+desanā sa bhikkhu vatthu deseti an+ārambha
grd(pl.acc) (s.dat) (pl.inst) (pl.inst) (s.acc) grd. (s.acc)
<
應帶領比丘們去指示地點,應由這些比丘指示一個不會傷害生命,>
saparikkamanaṃ. Sārambhe ce bhikkhu vatthusmiṃ aparikkamane mahallakaṃ
vihāraṃ
具有 走動 具有 殺 如果
比丘 地點 不
走動 大 寺院
sa+parikkamana sa+ārambha bhikkhu vatthu
a+parikkamana
mahallaka vihāra
(s.acc) (s.loc) (s.nom) (s.loc) (s.loc) (s.acc) (s.acc)
<
可以經行的地點。如果比丘在會傷害生命,不可以經行的地方,建大寺院,>
kāreyya bhikkhū vā anabhineyya
vatthudesanāya, saṅghādiseso.
建 比丘 或
不 帶領 地點 指明 僧殘
karoti
bhikkhu an+bhi-neti
vatthu+desanā saṅghādisesa
opt(s.3p) (pl.acc) opt(s.3p) (s.dat) (s.nom)
<
或是不帶領比丘們去指示地點,犯僧殘 >
8.無憑無據地毀謗比丘犯驅擯戒 (
Saṅghādisesa 8. )
Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ duṭṭho doso appatīto amūlakena
pārājikena dhammena
任何 比丘 比丘 惡意 瞋
不滿 無 根據 驅擯 戒條
bhikkhu bhikkhu duṭṭha
dosa appatīta
a+mūlaka
pārājika dhamma
(s.nom) (s.acc) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.inst) (s.inst) (s.inst)
<
若有比丘心懷惡意、瞋恨、不滿,用沒有根據的驅擯戒毀謗比丘,>
anuddhaṃseyya, “app’eva nāma naṃ imamhā brahmacariyā
cāveyyan”ti, tato aparena
毀謗 如此一來 他 這 梵行 趕走 之後
其他
anuddhaṃseti
sa imam brahmacariya cavati sa
opt(s.3p) (s.acc) (s.abl) (s.abl) opt(s.1p) (s.abl) (s.inst)
<
心想:「這樣一來,我就將他從這清淨生活中趕出去了。」之後,在其他時候,>
samayena samanuggāhiyamāno vā
asamanuggāhiyamāno vā, amūlakañ c’eva taṃ
時候 究明 或 不 究明 或
無 根據 和
只是 這
samaya saṃ+anu+gāṇhati
ā+saṃ+snu+gāṇhati
a+mūlaka ca sa
(s.inst) ppr.(s.nom)
ppr.(s.nom) (s.nom) (s.nom)
<
有被詢問或沒有被詢問,知道這件事是毫無根據的,>
adhikaraṇaṃ hoti, bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhā’ti, saṅghādiseso.
事件 是 比丘
和 瞋 立足點 僧殘
adhikaraṇa hoti bhikkhu dosa patiṭṭhahati saḥghādisesa
(s.nom) (s.3p) (s.nom) (s.acc) (s.3p)
<
而且比丘的出發點是瞋恨,犯僧殘。>
9.穿鑿附會地毀謗比丘犯驅擯戒 (
Saṅghādisesa 9. )
Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ duṭṭho doso appatīto aññabhāgiyassa
adhikaraṇassa kiñci
任何 比丘 比丘 惡意
瞋 不滿 其他的
關連 事件 任何
bhikkhu bhikkhu duṭṭha
dosa appatīta añña+bhāgiya
adhikaraṇa ka+ci
(s.nom) (s.acc) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.gen) (s.gen)
<
若有比丘心懷惡意、瞋恨、不滿,取某個相關事件的 >
desaṃ
lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃseyya, “app’eva nāma naṃ
地方 類似
量 取 驅擯 戒條 毀謗 如此一來 他
desa
lesa+matta
upādiyati pārājika dhamma anuddhaṃseti sa
(s.acc) (s.acc) ger. (s.inst) (s.inst) opt(s.3p) (s.acc)
<
類似處,毀謗比丘涉及驅擯戒,心想:「這樣一來,>
imamhā brahmacariyā cāveyyan” ti, tato aparena samayena samanuggāhiyamāno vā
這 梵行 趕走 之後 其他 時候 究明 或
imam brahmacariya cavati sa apara samaya saṃ+anu+gāṇhati
(s.abl) (s.abl) opt(s.1p) (s.abl) (s.inst) (s.inst) ppr.(s.nom)
<
我就將他從這清淨生活中趕出去了」。之後,在其他時候,有被詢問或>
asamanuggāhiyamāno vā aññabhāgiyañ
c’eva taṃ adhikaraṇaṃ hoti,
koci deso
不 究明 或 其他的
關連 和
只是 這 事件 是 某個
地方
ā+saṃ+snu+gāṇhati
añña+bhāgiya ca sa
adhikaraṇa hoti dosa
ppr.(s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.3p) (s.nom)
<
沒有被詢問,知道這事件只是取某個相關事件的類似處,>
lesamatto upādinno bhikkhu ca dosaṃ
patiṭṭhā’ti, saṅghādiseso.
類似
量 取 比丘
和 瞋 立足點 僧殘
lesa+matta upādiyati bhikkhu dosa patiṭṭhahati saḥghādisesa
(s.nom) pp.(s.nom) (s.nom) (s.acc) (s.3p) (s.nom)
<
而且比丘的出發點是瞋恨,犯僧殘。>
10.離間僧團 (
Saṅghādisesa 10. )
Yo pana bhikkhu samaggassa saṅghassa
bhedāya parakkameyya bhedanasaṃvattanikaṃ
任何 比丘 和諧 僧團 破壞 致力 破壞 導致
bhikkhu samagga saṅgha bheda para-kamati bhedana+saṃvattanika
(s.nom) (s.dat) (s.dat) (s.dat) opt(s.3p) (s.acc)
<
若有比丘致力於破壞和合的僧團,>
vā adhikaraṇaṃ samādāya paggayha tiṭṭheyya
或 事件 鼓動 執取 安住
adhikaraṇa samādiyati pa+gaṇhāti tiṭṭhati
(s.acc) ger ger
opt(s.3p)
<
或者是鼓勵導致破壞的事件,並且固執、不改變。>
so bhikkhu bhikkhūhi evam assa vacanīyo
這 比丘 比丘
如此 是 勸告
sa bhikkhu
bhikkhu atthi vacanīya
(s.nom) (s.nom) (pl.inst) opt(s.3p) grd.(s.nom)
<
這位比丘應被比丘們如此勸:>
“Mā āyasmā samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami, bhedanasaṃvattanikaṃ vā,
不可
大德 和諧 僧團 破壞 致力 破壞 導致
或
āyasmant samagga saṅgha bheda para+kamati bhedana+saṃvattanika
(s.voc) (s.dat) (s.dat) (s.dat) aor(s.2p) (s.acc)
adhikaraṇaṃ samādāya paggayha aṭṭhāsi,
事件 執取 維持 安住
adhi+karaṇa samādiyati pa+gaṇhāti tiṭṭhati
(s.acc) ger. ger. aor(s.2p)
<「大德,不可致力於破壞和合的僧團,或鼓勵導致破壞的事件,並且固執、不改變。>
samet’ āyasmā saṅghena, samaggo hi saṅgho sammodamāno
avivadamāno ekuddeso
加入 大德 僧團 和諧 實在
僧團 歡喜 無 諍 一
誦戒
sameti āyasmant
saṅgha samagga saṅgha sammodati a+vivadati eka+uddesa
pp(s.nom) (s.voc) (s.inst) (s.nom) (s.nom) ppr.(s.nom) ppr.(s.nom) (s.nom)
phāsu viharatī”ti.
安樂 處於
phāsu viharati+ti
(s.nom) (s.3p)
<大德,請加入僧團。和合的僧團實在是處於歡喜﹑無諍,一起誦戒、安樂的狀態」。>
Evañca so bhikkhu bhikkhūhi
vuccamāno tath’eva paggaṇheyya,
如此 和
這 比丘 比丘 勸告 如此
仍 執取
evam sa bhikkhu
bhikkhu vuccati tathā pa+gaṇhāti
(s.nom) (s.nom) (pl.inst) ppr.(s.nom) opt(s.3p)
<
如果這個比丘被比丘們勸告後,仍然固執,>
so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbo, tassa paṭinissaggāya,
這 比丘 比丘
直到 第三 勸告 他 放棄
sa bhikkhu yāva+tatiya samanubhāsati sa paṭinissajjati
(s.nom) (s.nom) (pl.inst)
grd.(s.nom) (s.dat) (s.dat)
<
比丘們應該勸告這位比丘三次,為了使他放棄。>
yāvatatiyañ’ce
samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajjeyya
直到 第三
如果 勸告 他 放棄
yāva+tatiya
samanubhāsati sa paṭinissajjati
ppr.(s.nom) (s.nom) opt.(s.3p)
<
如果被勸三次時,他放棄,這樣實在很好。>
icc’etaṃ
kusalaṃ. No ce paṭinissajjeyya,
saṅghādiseso.
實在 如此
善 不
如果 放棄 僧殘
kusala paṭinissajjati saṅghādisesa
(s.acc) opt.(s.3p)
<
如果不放棄,犯僧殘。>
11.追隨離間僧團的比丘 (
Saṅghādisesa 11. )
Tass’eva kho pana bhikkhussa bhikkhū honti anuvattakā
vaggavādakā, eko vā
他 如果說 比丘 比丘 是 追隨 別眾 參加
一 或
sa
bhikkhu bhikkhu hoti
anuvattati vagga+vādaka
(s.dat) (s.dat) (pl.nom) (pl.nom) (pl.nom) (pl.nom)
<
如果說,比丘們有追隨某位比丘,加入別眾——一個、兩個或三個 >
dve vā tayo vā, te evaṃ vadeyyuṃ, “Mā
āyasmanto etaṃ bhikkhuṃ kiñci avacuttha,
二 或
三 或 他
如此 說 不可 大德 這個 比丘 任何 說
sa vadati āyasmant etad
bhikkhu kiṃ+ci vatti
(pl.nom) opt(s.3p) (pl.voc) (s.acc) (s.acc) aor(pl.2p)
<
他們這樣說:「大德們,你們不可說這位比丘任何事情。>
dhammavādī c’eso bhikkhu, vinayavādī c’eso bhikkhu,
amhākañc’eso bhikkhu,
法 主張 和這個
比丘 律 主張 和
這個 比丘 我
和 這個 比丘
dhamma+vādin etad
bhikkhu vinaya+vādin etad bhikkhu
ahaṃ etad bhikkhu
(s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (pl.gen) (s.nom) (s.nom)
<
這位比丘宣說法,這位比丘宣說律,而且這位比丘 >
chandañca ruciñca ādāya voharati, jānāti no bhāsati, amhākamp’etaṃ
khamatī”ti.
意欲 和 喜愛 和 取
說 知道 我們
說 我 也
這個 適合
chanda ruci ādāti voharati
jānāti ahaṃ bhāstai
ahaṃ pi etad
khamati
(s.acc) (s.acc) ger. (s.3p) (s.3p) (pl.dat) (s.3p) (pl.dat) (s.acc) (s.3p)
<
選我們想要和喜愛的來說,知道告訴我們什麼是適合我們的。」>
Te bhikkhū bhikkhūhi evam assu vacanīyā, “Mā āyasmanto evam avacuttha.
這 比丘 比丘
如此 是 勸告 不可 大德 如此 說
sa bhikkhu
bhikkhu atthi vacanīya āyasmant vatti
(s.nom) (s.nom) (pl.inst) opt(s.3p) grd.(pl.nom) (pl.voc) aor(pl.2p)
<
這位比丘應該被比丘們這樣勸:>
Na c’eso bhikkhu dhammavādī na c’eso
bhikkhu vinayavādī.
不 和 這
比丘 法 主張
不 和
這 比丘 律
主張
etad bhikkhu
dhamma+vādin
bhikkhu vinaya+vādin
(s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom)
<「大德們!不可以這樣說,這位比丘不宣說法,這位比丘不宣說律。>
Mā āyasmantānam’pi saṅghabhedo rucittha, samet’āyasmantānaṃ saṅghena,
不可 大德 也
僧團 破壞 專注於
加入 大德 僧團
āyasmant saṅgha+bheda ruccati sameti āyasmant saṅgha
(pl.gen) (s.nom) aor(pl.2p) (s.3p) (pl.gen) (s.inst)
<
也不要破壞大德們的僧團。加入大德們的僧團,>
samaggo hi saṅgho sammodamāno
avivadamāno. Ekuddeso phāsu viharatī”ti.
和合 其實 僧團 喜悅 無
諍 一 誦戒
安樂 處於
samagga saṅgha sammodati a+vivadati eka+uddesa phāsu
viharati+ti
(s.nom) (s.nom) ppr.(s.nom) ppr.(s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.3p)
<
和諧的僧團其實是處於歡喜﹑無諍,一起誦戒、安樂的狀態。」>
Evañca te bhikkhū bhikkhūhi
vuccamānā tath’eva
paggaNheyyuM, te bhikkhU
如此 和
這 比丘 比丘 說 如此
仍 執取 這
比丘
evam sa
bhikkhu bhikkhu vuccati tathā pa+gaṇhāti sa
bhikkhu
(pl.nom) (pl.nom) (pl.inst) ppr.(pl.nom) opt(pl.3p) (pl.nom) (pl.nom)
<
這些比丘被比丘們如此勸後,仍然執迷不悟,這些比丘 >
bhikkhUhi
yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa
paṭinissaggāya, yāvatatiyañce
比丘 直到 第三 勸告 他 放棄 直到 第三
bhikkhu yāva+tatiya
samanubhāsati sa paṭinissajjati yāva+tatiya
(pl.inst)
grd.(plnom) (s.dat) (s.dat)
samanubhāsiyamānā
勸告
samanubhāsati
ppr.(s.nom)
<
應該被比丘們勸告三次,為了使他們放棄。如果被勸三次,>
taṃ paṭinissajjeyyuṃ. Icc’etaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyyuṃ, saṅghādiseso.
他 放棄 實在
如此 善 不 如果 放棄 僧殘
sa
paṭinissajjati
kusala paṭinissajjati saṅghādisesa
(s.nom) opt.(s.3p)
(s.acc) opt.(pl.3p) (s.nom)
<
他們放棄,這樣實在很好。如果他們不放棄,犯僧殘。>
12.對勸誡的比丘惡言相向 (
Saṅghādisesa 12. )
Bhikkhu pan’eva dubbacajātiko hoti,
uddesapariyāpannesu sikkhāpadesu bhikkhūhi
比丘 如果說 不聽話
種類 有 誦 屬於 學處 比丘
bhikkhu dubbaca+jātika hoti
uddesa+pariyāpajjati
sikkhāpada bhikkhu
(s.nom) (s.nom) (s.3p) pp(pl.loc) (pl.loc) (pl.inst)
<
如果說,有一類不聽話的比丘,比丘們在屬於誦戒的學處的範圍內,>
sahadhammikaṃ vuccamāno attānaṃ
avacanīyaṃ karoti, “mā maṃ āyasmanto kiñci
隨 規則 忠告 自己本身
不 忠告
認為
不可 我 大德 任何
saha+dhammaika vatti attan a+vatti karoti ahaṃ
āyasmant kiṃ+ci
(s.acc)adv. ppr.(s.nom) (s.acc) grd.(s.acc) (s.3p) (s.acc) (pl.voc)
<
依循規定地忠告他,他認為自己不該被忠告:「大德們,不要勸我任何 >
avacuttha kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, ahaṃp’ āyasmante na kiñci vakkhāmi kalyāṇaṃ
不 忠告
好的 或 壞的
或 我 也
大德 不 任何
忠告 好的
a+vatti kalaya pāpaka ahaṃ āyasmant kiṃ+ci vatti
kalaya
imp(pl.2p) (s.acc) (s.acc) (s.nom) (pl.acc) fut(s.1p)
<好的或是壞的,我也不會去勸尊們任何好的或是壞的,>
vā pāpakaṃ vā, viramathāyasmanto mama vacanāyā”ti,
或 壞的 或
避免 大德 我 勸告
pāpaka viramati āyasmant
ahaṃ vacana
(s.acc) imp(pl.2p) (pl.voc) (s.dat) (s.dat)
<大德們,儘量不要勸告我!」>
so bhikkhu bhikkhūhi evam'assa vacanīyo,
這 比丘 比丘
這樣 是 勸
sa bhikkhu
bhikkhu atthi atthi
vacanīya
(s.nom) (s.nom) (pl.inst) opt(s.3p) opt(s.3p) (s.nom)
<
這位比丘應該被比丘們這樣勸告:>
“Mā āyasmā attānaṃ avacanīyaṃ akāsi vacanīyaṃ eva āyasmā
attānaṃ karotu,
不可 大德
自己本身 不 忠告
認為 忠告 就是 大德
自己本身 認為
āyasmant attan
a+vatti
karoti vacanīya āyasmant attan
karoti
(s.voc) (s.acc) grd.(s.acc) aor(s.3p) grd.(s.acc) (s.voc) (s.acc) imp(s.3p)
<
大德,不可認為不該忠告自己。大德,要認為正應該勸告自己 >
āyasmā'pi
bhikkhū vadetu saha dhammena, bhikkhū'pi āyasmantaṃ vakkhanti
大德 也
比丘 勸告 隨著
規則 比丘 也 大德 勸告
āyasmant+api bhikkhu
vadati dhamma bhikkhu aysamant vadati
(s.nom) (pl.acc) aor(s.2p) (s.inst) (pl.nom) (s.acc) fut(pl.3p)
<
大德依循規定地勸告比丘,比丘也依循規定地勸告大德,>
sahadhammena, evaṃ saṃvaḍḍhā hi tassa bhagavato
parisā yad’idaṃ aññamaññavacanena
隨著
規則 如此 進步
就是 這個
世尊 團體 如此 互相 勸告
saha+dhammam saṃvaḍḍhati sa
bhagavant parisā ya
aññaṃ+añña+vacana
(s.inst) pp(s.nom) (s.gen) (s.gen) (s.nom) (s.nom) (s.inst)
<
如此一來,世尊的團體得以進步,即是仰賴彼此互相勸告,>
aññamaññavuṭṭhāpanenā”ti. Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tath’eva
互相 改正錯誤 如此 和 這
比丘 比丘 勸告 如此
aññaṃ+añña+vuṭṭhāpeti
emaṃ sa bhikkhu
bhikkhu vatti tatha
(s.inst) (s.nom) (s.nom) (pl.inst) ppr(s.nom)
<
互相糾正。這位比丘被比丘們如此勸後,仍然執迷不悟,>
paggaṇheyya,
so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbo tassa
執取 這 比丘
比丘 直到
第三 勸告 他
pa+gaṇhāti sa bhikkhu
bhikkhu yāva+tatiya
samanubhāsati sa
opt(s.3p) (s.nom) (s.nom) (pl.inst)
grd.(s.nom) (s.dat)
paṭinissaggāya,
放棄
paṭinissajjati
(s.dat)
<
這位比丘應該被比丘們勸告三次,以使他放棄。>
yāvatatiyañ ce samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajjeyya icc’etaṃ kusalaṃ, no ce
直到 第三 如果 勸告 他 放棄 實在
如此 善 不 如果
yāva+tatiya samanubhāsati sa paṭinissajjati kusala
ppr.(s.nom) (s.nom) opt.(s.3p) (s.acc)
<
如果被勸三次,他放棄,這樣實在很好。如果不>
paṭinissajjeyya, saṅghādiseso.
放棄 僧殘
paṭinissajjati saṅghādisesa
opt.(s.3p) (s.nom)
<
放棄,犯僧殘。>
13.敗壞居士並毀謗勸誡者 (
Saṅghādisesa 13. )
Bhikkhu pan’eva aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati
kuladūsako
比丘 如果說 某一
村落 或 城市
或 依止 住 良家 破壞
bhikkhu aññatara gāma nigama upanissayati viharati
kula+dūsaka
(s.nom) (s.acc) (s,acc) (s.acc) ger. adv. (s.3p) (s.nom)
<
如果說,比丘依止某一個村落或城市而住,破壞好的家庭,>
pāpasamācāro, tassa kho pāpakā samācārā dissanti c’eva suyyanti ca, kulāni ca tena
壞 實行 他
而 壞 行為
見 和 還
聽 和 良家
和 他
pāpa+samācāra sa pāpaka samācāra dassati sūṇāti kula sa
(s.nom) (s.gen) (s.nom) (s.nom) pass(pl.3p) pass(pl.3p) (pl.nom) (s.inst)
<
做壞事。而他的壞行為被看見而且還被聽見,>
duṭṭhāni dissanti c’eva suyyanti ca. So
bhikkhu bhikkhūhi evam assa vacanīyo,
破壞 看見 和
還 聽 和
這 比丘 比丘 如此 是
勸告
dussati
dassati suṇāti sa
bhikkhu bhikkhu atthi vatti
pp(pl.nom) pass(pl.3p) pass(pl.3p) (s.nom)(s.nom) (pl.inst) opt(s.3p) grd.(s.nom)
< 好的家庭被他破壞,被看見而且被聽見。這位比丘應該這樣被比丘們勸告:>
“yasmā kho kuladūsako pāpasamācāro,
āyasmato kho pāpakā samācārā dissanti
大德 就是
良家 破壞 壞
實行 大德 而
壞 行為 見
āyasmant kula+dūsaka pāpa+samācāra
āyasmant pāpaka samācāra
dassati
(s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.gen) (s.nom) (s.nom) pass(pl.3p)
c’eva
suyyanti ca,
和 還 聽
和
sūṇāti
pass(pl.3p)
<
大德你破壞好的家庭,做壞事。而大德的壞行為被看見而且還被聽見,>
kulāni
c’āyasmatā duṭṭhāni dissanti c’eva suyyanti ca; pakkamat’ āyasmā imamhā āvāsā,
良家 和
大德 破壞 看見
和 還 聽
和 離開 大德
這 地方
kula
ca+āyasmant
dussati dassati suṇāti pakkamati āyasmant
imaṃ āvāsa
(pl.nom) (s.inst) pp(pl.nom) pass(pl.3p) pass(pl.3p) (s.3p) (s.voc) (s.abl) (s.abl)
<
好的家庭被大德破壞,被看見而且還被聽見。大德,離開這個地方,>
alan'te
idha vāsenā”
ti.
足夠 你 這
住
alṃ tvaṃ idha
vāsa
(s.dat) (s.inst)
<
你住在這裡夠久了。>
Evañca so bhikkhu bhikkhūhi
vuccamāno te bhikkhū evaṃ vadeyya,
如此 和 這
比丘 比丘 勸告 這 比丘
如此 說
evaṃ
sa bhikkhu bhikkhu vatti sa bhikkhu vadati
(s.nom) (s.nom) (pl.inst) ppr(s.nom) (pl.acc) (pl.acc) opt(s.3p)
<
這位比丘被比丘們如此勸告的時候,對比丘們這樣說:>
“chandagāmino ca bhikkhū,
dosagāmino ca bhikkhū, mohagāmino ca bhikkhū,
貪 追隨 和
比丘 瞋
追隨 和
比丘 痴 追隨
和 比丘
chanda+gāmin
bhikkhu dosa+gāmin
bhikkhu moha+gāmin
bhikkhu
(pl.nom) (pl.nom) (pl.nom) (pl.nom) (pl.nom) (pl.nom)
<「比丘們是追隨貪者,且比丘們是追隨瞋者,且比丘們是追隨痴者,>
bhayagāmino ca bhikkhū, tādisikāya āpattiyā ekaccaṃ pabbājenti, ekaccaṃ na
怖畏 追隨
和 比丘 如此的 犯戒 某些 擯出 某些
不
bhaya+gāmin bhikkhu tādisika āpatti ekacca pabbājeti ekacca
(s.nom) (s.nom) (s.dat) (s.dat) (s.acc) (pl.3p) (s.acc)
pabbājentī”ti.
擯出
pabbājeti+ti
(pl.3p)
< 且比丘們是追隨怖畏者。犯了這樣的戒,他們驅出某些人,不驅出某些人」>
So bhikkhu bhikkhūhi evam'
assa vacanīyo, “Mā āyasmā evaṃ avaca,
na ca
這 比丘 比丘 如此 是
勸告 不可 大德
如此 說 不
和
pabbājeti+ti sa
bhikkhu bhikkhu atthi
vatti mā+āyasmant
vatti
(pl.3p) (s.nom) (s.nom) (pl.inst) opt(s.3p) grd.(s.nom) (s.voc) aor(s.2p)
<
這位比丘應該被比丘們這樣勸告:「大德,你不可以這樣說,>
bhikkhū
chandagāmino, na ca bhikkhū dosagāmino, na ca bhikkhū mohagāmino, na ca
比丘 貪 追隨
不 和 比丘
瞋 追隨 不
和 比丘 痴
追隨 不
和
bhikkhu chanda+gāmin bhikkhu dosa+gāmin bhikkhu moha+gāmin
(pl.nom) (pl.nom) (pl.nom) (pl.nom) (pl.nom) (pl.nom)
<
比丘們不是追隨貪者,且比丘們不是追隨瞋者,且比丘們不是追隨痴者,>
bhikkhū bhayagāmino, āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro, āyasmato kho pāpakā
比丘 怖畏 大德
就是 良家 破壞
壞 實行 大德 而 壞
bhikkhu
bhaya+gāmin
āyasmant kula+dūsaka pāpa+samācāra
āyasmant pāpaka
(pl.nom) (pl.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.gen) (s.nom)
<
且比丘們不是追隨怖畏者,大德你破壞好的家庭,做壞事。而大德的壞 >
samācārā dissanti c’eva suyyanti ca, kulāni c’ āyasmatā
duṭṭhāni dissanti c’
eva
行為 見 和
還 聽 和
良家 和 大德 破壞 看見
和 還
samācāra
dassati sūṇāti kula ca+āyasmant dussati dassati
(s.nom) pass(pl.3p) pass(pl.3p) (pl.nom) (s.inst) pp(pl.nom) pass(pl.3p)
suyyanti ca,
聽 和
suṇāti
pass(pl.3p)
<
行為被看見而且還被聽見,好的家庭被大德破壞,被看見而且還被聽見。>
pakkamat’āyasmā
imamhā āvāsā, alan'te idha vāsenā”ti.
離開 大德 這
地方 足夠 你
這 住
pakkamati
āyasmant imaṃ āvāsa
alṃ tvaṃ idha
vāsa
(s.3p) (s.voc) (s.abl) (s.abl) (s.dat) (s.inst)
<
大德,離開這個地方,你住在這裡夠久了。>
Evañca so bhikkhu bhikkhūhi
vuccamāno tath’eva pagganheyya,
如此 和 這 比丘 比丘 勸告
如此 取
evaṃ
sa bhikkhu bhikkhu vatti pa+gaṇhāti
(s.nom) (s.nom) (pl.inst) ppr(s.nom) opt(s.3p)
<
這位比丘被比丘們如此勸後,>
so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṃ
samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya,
這 比丘 比丘 直到
第三 勸告 他 放棄
sa
bhikkhu bhikkhu yāva+tatiya samanubhāsati sa paṭinissajjati
(s.nom) (s.nom) (pl.inst)
grd.(s.nom) (s.dat) (s.dat)
<
仍然執迷不悟,這位比丘應該被比丘們勸告三次,為了使他放棄。>
yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṃ
paṭinissajjeyya, icc' etaṃ kusalaṃ,
直到 第三 如果 勸告 他 放棄 實在 如此
善
yāva+tatiya samanubhāsati sa paṭinissajjati kusala
ppr.(s.nom) (s.nom) opt.(s.3p)
(s.acc)
<
如果被勸三次,他放棄,這樣實在很好。>
no ce paṭinissajjeyya, saṅghādiseso.
不 如果 放棄 僧殘
paṭinissajjati saṅghādisesa
opt(s.3p) (s.nom)
<
如果不放棄,犯僧殘。>
Uddiṭṭhā kho āyasmanto terasa saṅghādisesā dhammā.
誦 大德們 十三 僧殘 規則
uddisati āyasmant dhamma
pp(pl.nom) (pl.voc) (pl.nom) (pl.nom)
<
大德們,十三僧殘的規則已經誦出了,>
nava paṭhamāpattikā cattāro
yāvatatiyakā, yesaṃ bhikkhu aññataraṃ vā aññataraṃ
九 初次
犯 四 限於
第三 任何 比丘 隨一
paṭhama+āpattika yāva+tatiyakā ya
(s.nom) (s.abl) (s.nom) (s.abl) (pl.gen) (s.nom) (s.acc)
<
九條戒初次即犯,四條戒是犯了第三次後才算。比丘犯了其中一條戒後,>
vā āpajjitvā yāvatihaṃ jānaṃ paṭicchādeti. Tāvatihaṃ tena bhikkhunā akāmā
犯
多少
天 知道 隱藏
多少 天 這 比丘 不
願意
āpajjati yāvati+aha jānāti paṭicchādeti tābvati+aha sa
bhikkhu a+kāma
ṅer. (s.acc) pp.(a.acc) (s.3p) (s.acc) (s.inst) (s.inst) (s.inst)
< 明知而隱藏幾天,這位比丘就必須別住幾天,即使不願意。>
parivatthabbaṃ, parivutthaparivāsena bhikkhunā uttariṃ chārattaṃ
應別住 使別住 給予別住 比丘 超過
六 夜
parivasati
parivasati parivasati chā+ratta
grd.(s.acc) pp. (s.inst) (s.inst) (s.acc)
< 別住後,應對別住比丘另外施行六夜比丘摩那埵。>
bhikkhumānattāya paṭipajjitabbaṃ, ciṇṇamānatto bhikkhu,
yattha siyā vīsatigaṇo
比丘 摩那埵 應行動 舉行
摩那埵 比丘 有
二十 眾
bhikkhu+mānatta paṭipajjati ciṇṇa+mānatta atthi vīsati+gaṇa
(s.dat) grd.(s.acc) pp. (s.nom) (s.nom) opt(s.3p) (s.nom)
bhikkhusaṅgho, tattha so bhikkhu abbetabbo,
ekena'pi ce ūno vīsatigaṇo
比丘 眾 這
比丘 應出罪 一
也 如果
不足 二十 眾
bhikkhu+saṃgha
sa bhikkhu abbeti vīsati+gaṇa
(s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom)
< 履行了摩那埵的比丘,這位比丘應在有二十位旳比丘僧團中出罪,>
bhikkhusaṅgho taṃ bhikkhuṃ abbheyya, so ca bhikkhu anabbhito,
te ca bhikkhū
比丘 僧團 這
比丘 出罪 這
而且 比丘 不
出罪 這些
而 比丘們
bhikkhu+saṃgha sa bhikkhu abbeti sa
bhikkhu an+abbeti
bhikkhu
(s.nom) (s.acc) (s.acc) opt(s.3p) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (pl.nom)
< 如果即使是差一個人,不足二十位的比丘僧團為這位比丘出罪的話,這位比丘無法出罪,>
gārayhā,
ayaṃ tattha sāmīci.
應呵責 這 在這裡
正確
garahati
grd.(pl.nom)
<
而且比丘們應該被呵責。這樣做,在這裡是正確的。>
Tatthāyasmante pucchāmi:
Kacci'ttha parisuddhā?
在此 大德
我問 是否 是 清淨
āyasmant pucchati
atthi parisuddha
(pl.acc) (s.1p) (pl.2p) (pl.nom)
<
在此我問大德們:「你們是否是清淨的?」>
Dutiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?
第二 也 問 是否
是 清淨
pucchati atthi
parisuddha
(s.1p) (pl.2p) (pl.nom)
<
第二次再問:「你們是否是清淨的?」>
Tatiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?
第三 也 問 是否
是 清淨
pucchati atthi parisuddha
(s.1p) (pl.2p) (pl.nom)
<
第三次再問:「你們是否是清淨的?」>
Parisuddh' etth' āyasmanto, tasmā tuṇhī, evaṃ etaṃ dhārayāmi.
清淨 在此 大德 因此 沈默
如此 這 認為
parisuddha āyasmant sa
tuṇhi dharati
(pl.nom) (pl.nom) (s.abl) ind.
(s.1p)
< 在這裡,大德們是清淨的,因此默然,這件事我如此認為。>
三﹑二不定
Ime kho pan'āyasmanto dve aniyatā dhammā uddesaṃ āgacchanti.
這裡 而 大德 二 不定
規則 誦 來
pana+āyasmant dhamma uddesati āgacchati
(pl.voc) (pl.nom) (pl.nom) (s.acc) (pl.3p)
<
那麼,大德們,在這裡誦出二不定戒。>
1.與女人坐在可行不淨行處 (
Aniyata 1. )
Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne
āsane
任何 比丘 女人 與 一
一 隱密 隱密 座位
bhikkhu mātugāma eka eka
rahas paṭicchādeti āsana
(s.nom) (s.inst) adv. (s.nom) (s.inst) (s.acc) (s.loc) (s.loc)
alaṃkammaṇiye nisajjaṃ kappeyya.
十分 適合 坐 作
alaṃ+kammaṇiya nisajja karoti
adv. (s.loc) (s.acc) opt(s.3p)
<
若有比丘單獨和女人,秘密地坐在十分合適的隱密座位,>
Tam'enaṃ saddheyyavacasā upāsikā disvā tiṇṇaṃ dhammānaṃ
aññatarena vadeyya
他 這 信賴 說話 優婆夷
看見 三 教法 其中之一 說
sa etad saddahati vaco
upāsikā dassati dhamma aññatara vadati
(s.acc) (s.acc) opt(s.3p) (s.inst) (s.nom) ger. (s.gen) (s.gen) (s.inst) opt(s.3p)
pārājikena vā saṅghādisesena vā
pācittiyena vā.
驅擯 或 僧殘 或 懺悔 或
pārājika saṅghādisesa pācittiya
(s.inst) (s.inst) (s.inst)
<
他的這件事被說話可靠的優婆夷看見後,她應說出是有關驅擯、僧殘或懺悔三類的其中一個 >
Nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamāno tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena
kāretabbo pārājikena
坐 比丘 承認
三 教法 其中之一 作 驅擯
nisajja
bhikkhu paṭijānāti dhamma aññatara karoti pārājika
(s.acc) (s.nom) ppr.(s.nom) (s.gen) (s.gen) (s.inst) grd(s.nom) (s.inst)
<
比丘承認了與女人共坐,應該依據驅擯、僧殘或懺悔三類的其中之一來處置 >
vā saṅghādisesena vā pācitteyena vā. Yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya,
或 僧殘 或
捨懺 或 任何
或 那 信賴
說話 優婆夷 說
saṅghādisesa pācittiya ya sā
saddahati vaco upāsikā
vadati
(s.inst) (s.inst) (s.inst) (s.nom) opt(s.3p) (s.inst) (s.nom) opt(s.3p)
< 或是根據那位說話可靠的優婆夷說的,處置這位比丘 >
tena so bhikkhu kāretabbo. Ayaṃ dhammo aniyato.
這 比丘 作 這 事件 不定
sa sa bhikkhu
karoti ayaṃ dhamma
aniyata
(s.inst)(s.nom) (s.nom) grd(s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom)
< 這事件就是不定。>
2.與女人坐在可說淫穢語處 (
Aniyata 2. )
Na h’eva kho pana paṭicchannaṃ āsanaṃ hoti nālaṃkammaṇiyaṃ. Alañca kho hoti
不 再者 任何 隱密 座位
有 不 十分
適合 十分
和 有
paṭicchādeti āsana
hoti na+ālam+kammaṇiya alaṃ hoti
(s.acc) (s.acc) (s.3p) (s.acc)
(s.3p)
mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi
obhāsituṃ.
女人 淫穢 話 說
mātugāma duṭṭhulla vācā
obhāsati
(s.acc) (s.inst) (s.inst) inf.
<
再者,若是不隱密的座位、十分不合適,而很適合對女人說淫穢話。>
Yo pana bhikkhu tathārūpe āsane
mātugāmena saddhiṃ
任何 比丘 如此
座位 女人 與
bhikkhu tathā+rūpa āsana
mātugāma
(s.nom) (s.loc) (s.loc) (s.inst)
<
若有比丘在這樣的座位上和女人在一起。>
eko ekāya raho nisajjaṃ kappeyye. Tam'enaṃ saddeyyavacasā upāsikā disvā
一 一 隱密
坐 作 他
如此 信賴 說話
優婆夷 看見
eka eka
raha nissajja karoti sa
etad saddahati vaco
upāsikā dassati
(s.nom) (s.inst) (s.nom) (s.acc) opt(s.3p) (s.acc) (s.acc) opt(s.3p) (s.inst) (s.nom) ger.
<
一對一地坐在無人處。他的這件事被說話可靠的優婆夷看見後,>
dvinnaṃ dhammānaṃ aññatarena
vadeyya saṅghādisesena vā pācittiyena vā.
Nisajjaṃ
二 教法 其中之一
說 僧殘 或
捨懺 或 坐
dvi dhamma aññatara vadati saṅghādisesa pācittiya nisajja
(s.gen) (s.inst) opt(s.3p) (s.inst) (s.inst) (s.inst) (s.acc)
<
她應說出是有關僧殘或捨懺二類的其中一個 >
bhikkhu paṭijānamāno dvinnaṃ
dhammānaṃ aññatarena kāretabbo saṅghādisesena
比丘 承認 二 教法 其中之一 作 僧殘
bhikkhu
paṭijānāti
dhamma aññatara karoti saṅghādisesa
(s.nom) ppr.(s.nom) (s.gen) (s.gen) (s.inst) grd(s.nom) (s.inst)
<
比丘承認了與女人共坐,應該依據僧殘或捨懺二類的其中之一來處置,>
vā pacittiyena vā. Yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya,
或 捨懺
或 任何 或
那 信賴 說話
優婆夷 說
pācittiya ya sā
saddahati vaco upāsikā
vadati
(s.inst) (s.inst) (s.nom) opt(s.3p) (s.inst) (s.nom) opt(s.3p)
< 或是根據那位說話可靠的優婆夷說的,>
tena so bhikkhu kāretabbo. Ayam'pi dhammo aniyato.
這 比丘 作 這 也
事件 不定
sa
sa bhikkhu karoti ayaṃ dhamma aniyata
(s.inst)(s.nom) (s.nom) grd(s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom)
<
處置這位比丘,這事件也是不定。>
Uddiṭṭhā kho āyasmanto dve antiyatā dhammā.
誦 大德 二
不定 規則
uddisati āyasmant antiyata dhamma
pp(pl.acc) (pl.voc) (pl.nom) (pl.nom)
<
大德們,二不定的規則已經誦出了,>
Tatth'āyasmante pucchāmi: Kacci'ttha
parisuddhā?
在此 大德 我問 是否
是 清淨
āyasmant pucchati atthi
parisuddha
(pl.acc) (s.1p) (pl.2p) (pl.nom)
<
在此我問大德們:「你們是否是清淨的?」>
Dutiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?
第二 也 問 是否
是 清淨
pucchati atthi parisuddha
(s.1p) (pl.2p) (pl.nom)
<
第二次再問:「你們是否是清淨的?」>
Tatiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?
第三 也 問 是否
是 清淨
pucchati atthi parisuddha
(s.1p) (pl.2p) (pl.nom)
<
第三次再問:「你們是否是清淨的?」>
Parisuddh'
etth' āyasmanto, tasmā tuṇhī, evam etaṃ dhārayāmi.
清淨 在此 大德 因此 沈默
如此 這 認為
parisuddha āyasmant sa
tuṇhi dharati
(pl.nom) (pl.nom) (s.abl) ind.
(s.1p)
< 在這裡,大德們是清淨的,因此默然,這件事我如此認為 >
四﹑三十捨懺
Ime kho pan'āyasmanto tiṃsa nissaggiyā pācittiyā dhammā uddesaṃ
āgacchanti.
這裡 而 大德 三十 捨 懺 規則 誦 來
pana+āyasmant
dhamma uddesati āgacchati
(pl.voc) (pl.nom) (pl.nom) (pl.acc) (s.acc) (pl.3p)
<
那麼,大德們,在這裡誦出三十捨懺戒,>
1.存放多餘衣服 (
Nissaggiya 1. )
Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kaṭhine, dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ
完了 衣服 比丘 捨,除去 功德衣
十 日 最高 過多的 布
niṭṭāti
cīvara bhikkhu ubbahati kaṭhina dasa+āha+parama atireka+cīvara
pp. (s.loc) (s.inst) pp.(s.loc) (s.loc) (s.acc) (s.acc)
<
當比丘作好衣服,沒有穿功德衣的時候,多餘的衣服,最多應該保留十天,>
dhāretabbaṃ taṃ atikkāmayato, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
持有 他 超過 如果 捨 懺
dharati sa atikkama+yato nissagga+iya pā+citta+ika
grd.(s.acc) (s.nom) adv. (s.nom) (s.nom)
< 如果超過這個期限的話,犯捨懺 >
2.沒有帶足三件衣服過夜 (
Nissaggiya 2. )
Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kaṭhine, ekarattaṃ’pi ce bhikkhu
完了 衣服 比丘 捨,除去 功德衣
一 夜 也 如果 比丘
niṭṭāti
cīvara bhikkhu ubbahati kaṭhina eka+ratta bhikkhu
pp. (s.loc) (s.inst) pp.(s.loc) (s.loc) (s.acc) (s.nom)
<
當比丘作好衣服,沒有穿功德衣的時候,即使一個晚上,如果比丘 >
ticīvarena vippavaseyya aññatra
bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
三 衣 離開 除了 比丘 同意 捨 懺
ti+cīvara vippavasati bhikkhu+sammuti
nissagga+iya pā+citta+ika
(s.inst) opt(s.3p)
(s.abl) (s.nom) (s.nom)
<
沒有把三衣帶在身邊,除了比丘們同意外,也犯捨懺 >
3.存放布匹 (
Nissaggiya 3. )
Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā
ubbhatasmiṃ kaṭhine, bhikkhuno pan’eva akālacīvaraṃ
完了 衣服 比丘 捨,除去 功德衣
比丘 如果說 非 時 衣服
niṭṭāti
cīvara bhikkhu ubbahati kaṭhina bhikkhu a+kāla+cīvara
pp. (s.loc) (s.inst) pp.(s.loc) (s.loc) (s.dat) (s.acc)
<
當比丘作好衣服,沒有穿功德衣的時候,如果比丘在不正確的時間 >
uppajjeyya,
ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṃ,
paṭiggahetvā khippam' eva
產生 希望 比丘 接受 接受 快速
ud-pad ākaṇkhati bhikkhu paṭiggaṇgāti pātiggaṇgāti khippa
opt(s.3p) (s.inst) (s.inst) grd.(s.acc) ger. (s.acc) adv.
<有了一件衣服。應該由想要的比丘接受。接受後,應該快速作好 >
kāretabbaṃ,
no c’assa pāripūri, māsaparaman'tena bhikkhunā taṃ cīvaraṃ
作 不
如果 這
足夠 月 最多
這 比丘 這
布
karoti ce ayaṃ
pāripūrī māsa+parama sa
bhikkhu sa cīvara
grd(s.acc) (s.dat) (s.nom) (s.inst) (s.inst) (s.acc) (s.acc)
< 如果這塊布不夠,這位比丘最多只能存放這塊布一個月 >
nikkhipitabbaṃ ūnassa pāripūriyā, satiyā paccāsāya, tato ce uttariṃ nikkhipeyya
存放 不足 完全 成為 期待
此 如果 超過 存放
nikkhipati ūna pāri+pūr atthi
paṭi+āsā sa nikkhipati
grd(s.acc) (s.dat) (s.dat) ppr.(s.dat) (s.dat)
opt(s.3p)
< 以便將不夠的部分補足。如果存放超過期限,>
satiyā’pi
paccāsāya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
成為 也
期待 捨 懺
atthi+āpi paṭi+āsā nissagga+iya pā+citta+ika
(s.dat) (s.nom) (s.nom)
<
即使是為了等待不夠的部分,也犯捨懺。>
4.讓非親戚比丘尼洗穿過的衣服 (
Nissaggiya 4. )
Yo
pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaraṃ dhovāpeyya vā rajāpeyya va
任何 比丘 非親戚 比丘尼 穿過的 衣服 洗 或
染 或
bhikkhu aññātika bhikkhuni purāṇa+cīvara dhovati rajati
(s.nom) (s.inst) (s.inst) (s.acc) caus.opt(s.3p) caus.opt(s.3p)
<
若有比丘讓沒有親戚關係的比丘尼洗、染或捶打穿過的衣服,>
ākoṭāpeyya vā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
捶打 或 捨 懺
ākoṭeti nissagga+iya pā+citta+ika
caus.opt(s.3p) (s.nom) (s.nom)
< 犯捨懺。>
5.直接接受非親戚比丘尼衣服
( Nissaggiya 5. )
Yo pana bhikkhu aññātikāya
bhikkhuniyā hatthato cīvaraṃ paṭiggaṇheyya
任何 比丘 非親戚 比丘尼 手 衣服 接受
bhikkhu aññātika bhikkhuni hattha cīvara paṭiggaṇhati
(s.nom) (s.inst) (s.inst) (s.abl) (s.acc) opt(s.3p)
<
若有比丘由沒有親戚關係的比丘尼的手中,接受衣服,>
aññatra pārivaṭṭakā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
除了 交易 捨 懺
parivattaka nissagga+iya pā+citta+ika
(s.abl) (s.nom) (s.nom)
<
除了交易外,犯捨懺。>
6.向非親戚居士乞衣 (
Nissaggiya 6. )
Yo pana bhikkhu aññātakaṃ gahapatiṃ
vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpeyya
任何 比丘 非親戚 居士 或 女居士 或
衣服 乞討
bhikkhu aññātika gahapati gahapatāni cīvara vijānāti
(s.nom) (s.acc) (s.acc) (s.acc) (s.acc) opt(s.3p)
<
若有比丘向沒有親戚關係的居士或女居士乞討衣服, >
aññatra samayā, nissaggiyaṃ pācittiyam.
Tatth'āyaṃ samayo: acchinnacīvaro vā hoti
除了 時候 捨 懺 在此
這 時候 被搶
衣 或 有
samaya nissagga+iya pā+citta+ika tattha+ayaṃ samaya
acchindati cīvara hoti
(s.abl) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom) pp. (s.nom) (s.3p)
< 除了在正確的時候,犯捨懺。在這一戒中,這是正確的時候:比丘的衣服被搶,或是 >
bhikkhu naṭṭhacīvaro vā, ayaṃ tattha samayo.
比丘 被破壞
衣 或 這
如此 時候
bhikkhu
nassati
samaya
(s.nom) pp. (s.nom) (s.nom) (s.nom)
<
衣服遭到破壞,在這一戒中是正確的時候。>
7.被搶後向非親戚居士乞衣過限 (
Nissaggiya 7. )
Tañce aññātako gahapati vā gahapatānī vā bahūhi cīvarehi
abhihaṭṭhuṃ pavāreyya,
他 如果 非親戚
居士 或 女居士
或 許多 衣服 帶來 供養
sa
aññātika gahapati gahapatāni bahu cīvara
abhinarati pavāreti
(s.acc) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.inst) (s.inst) (s.nom) opt(s.3p)
<
如果沒有親戚關係的居士或女居士帶來許多衣服來供養他 >
santaruttaraparaman'tena bhikkhunā tato cīvaraṃ sāditabbaṃ,
內 上
最多 這 比丘 他 衣服
接受
santara+uttara+parama
sa bhikkhu sa
cīvara sādiyati
(s.inst) (s.inst) (s.abl) (s.acc) grd.(s.nom)
<
而這位比丘最多只能接受內衣和上衣。>
tato ce uttariṃ sādiyeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
因此 如果
超果 接受 捨 懺
sa sādiyati nissagga+iya pā+citta+ika
opt(s.3p) (s.nom) (s.nom)
<
因此如果接受超過,犯捨懺。>
8.指定非親戚居士供養某種衣服 (
Nissaggiya 8. )
Bhikkhuṃ pan’eva uddissa aññātakassa gahapatissa
vā gahapatāniyā vā cīvaracetāpanaṃ
比丘 如果說 對於 非親戚 居士
或 女居士 或
衣服 等值物
bhikkhu
aññātika gahapati gahapatāni cīvara+cetāpiti
(s.acc) (s.dat) (s.dat) (s.dat) (s.acc)
<
如果說,沒有親戚關係的居士或女居士,準備了衣服的等值物給比丘,說:>
upakkhaṭaṃ hoti, “Iminā cīvaracetāpanena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ
準備 有 這 衣服 等值物 衣服 交換
這樣的 樣子
upa+karoti hoti ayaṃ
cīvara+cetāpeti
cīvara cetāpeti ittha+nāma
ppp.(s.acc) (s.3p) (s.inst) (s.inst) (s.acc) ger. (s.acc)
bhikkhuṃ cīvarena acchādessāmī” ti,
比丘 衣服 送
bhikkhu cīvara acchādeti+iti
(s.acc) (s.inst) fut(s.1p)
<「用這衣服的等值物來交換衣服後,我將要送給比丘這樣子的衣服。」>
tatra ce so bhikkhu pubbe
appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya,
然後 如果 這 比丘
之前 不 邀請 前往 衣服 考慮 提議
a+pavāreti upa+saṃ+kamati cīvara vikappa āpajjati
(s.nom) (s.nom) pp(s.nom) ger. (s.loc) (s.acc) opt(s.3p)
<
然後,如果這位比丘尚未受邀請便前往,對衣服提出建議說:>
“sādhu vata maṃ āyasmā iminā cīvaracetāpanena evarūpaṃ vā
好 實在 我
大德 這 衣服
等值物 如此 外形 或
ahaṃ
āyasmant ayaṃ cīvara+cetāpeti eva+rūpa
(s.acc) (s.voc) (s.inst) (s.inst) (s.acc)
<「大德,實在很好,用這衣服的等值物,交換這種樣子旳,>
evarūpaṃ vā cīvaraṃ cetāpetvā
acchādehī”ti, kalyāṇakamyataṃ upādāya,
如此
外形 或 衣服 交換 送 好 想要 執取
eva+rūpa cīvara cetāpeti acchādeti kalyāṇa+kamyata upādiyati
(s.acc) (s.acc) ger. imp(s.2p) (s.acc) ger.
<
或那種樣子的衣服,送給我。」執著於想要好的衣服,>
nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
捨 懺
nissagga+iya pā+citta+ika
(s.nom) (s.nom)
<犯捨懺。>
9.干涉非親戚居士供養衣服方式 (
Nissaggiya 9. )
Bhikkhuṃ pan’eva uddissa ubhinnaṃ aññātakānaṃ gahapatīnaṃ vā
gahapatānīnaṃ
比丘 如果說 對於 兩個 非親戚 居士 或 女居士
bhikkhu
ubhinna aññātika gahapati gahapatāni
(s.acc) (pl.dat) (pl.dat) (pl.dat) (pl.dat)
<
如果說,有兩位沒有親戚關係的居士或女居士,>
vā paccekacīvaracetāpanā upakkhaṭā
honti, “imehi mayaṃ paccekacīvaracetāpanehi
或 單獨 衣服
等值物 準備 有 這 我們
單獨 衣服 等值物
pacceka+cīvara+cetāpiti upa+karoti hoti ayaṃ
ahaṃ pacceka+cīvara cetāpeti
(pl.acc) ppp.(pl.acc) (pl.3p) (pl.inst) (pl.nom) (pl.inst)
<
各自準備了衣服的等值物,說:「我們各自用這衣服的等值物,>
paccekacīvarāni cetāpetvā itthannāmaṃ
bhikkhuṃ cīvarehi acchādessāmā” ti.
單獨 衣服 交換 這樣的 樣子
比丘 衣服 送
pacceka+cīvara cetāpeti ittha+nāma bhikkhu cīvara acchādeti+iti
(pl.acc) ger. (s.acc) (s.acc) (s.inst) fut(pl.1p)
<
各自交換衣服後,將要送給比丘這樣子的衣服。」>
Tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare
vikappaṃ āpajjeyya,
之後 如果 這 比丘 之前 不
邀請 前往 衣服 考慮 提議
sa
bhikkhu a+pavāreti upa+saṃ+kamati cīvara vikappa āpajjati
(s.nom) (s.nom) pp(s.nom) ger. (s.loc) (s.acc) opt(s.3p)
<
之後,如果這位比丘尚未受邀請便前去,對衣服提出建議:>
“Sādhu vata maṃ āyasmanto imehi paccekacīvaracetāpanehi
evarūpaṃ vā evarūpaṃ
好 實在 我 大德 這 單獨 衣服
等值物 如此
外形 或 如此 外形
ahaṃ āyasmant ayaṃ
pacceka+cīvara+cetāpeti eva+rūpa eva+rūpa
(s.acc) (pl.voc) (s.inst) (pl.inst) (s.acc) (s.acc)
vā cīvaraṃ cetāpetvā acchādetha
ubho’va santā ekenā”ti
或 衣服 交換 送 兩個
或 是 一個
cīvara cetāpeti acchādeti atthi
(s.acc) ger. imp(pl.2p) ppr(pl.nom)
<「大德們,實在很好,你們各自用這衣服的等值物,交換這種樣子或那種樣子的衣服送給我。將兩筆等值物合為一筆。」>
kalyāṇakamyataṃ upādāya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
好 想要 執取 捨 懺
kalyāṇa+kamyata
upādiyati nissagga+iya pā+citta+ika
(s.acc) ger. (s.nom) (s.nom)
<
執著於想要好的衣服,犯捨懺。>
10.向居士索取衣服時過於急切 (
Nissaggiya 10. )
Bhikkhuṃ pan’eva uddissa rājā vā rājabhoggo vā brāhmaṇo vā gahapatiko vā
dūtena
比丘 如果說 對於
王 或 大臣
或 婆羅門 或
居士 或 使者
bhikkhu
rājan rajabhogga brāhmaṇa gahapatika dūta
(s.acc) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.inst)
<
如果說,王或是大臣或是婆羅門或是居士,>
cīvaracetāpanaṃ pahiṇeyya,
衣服 等價物 派遣
cīvara+cetāpana pahiṇati
(s.acc) opt(s.3p)
<
派使者送衣服的等價物給比丘說:>
“iminā cīvaracetāpanena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ
bhikkhuṃ cīvarena
這 衣服 等價物 衣服 交換 如此 稱呼 比丘 衣服
ayaṃ cīvara+cetāpana
cīvara cetāpeti ittha+nāma bhikkhu cīvara
(s.inst) (s.inst) (s.acc) ger. (s.acc) (s.acc) (s.inst)
<「用這衣服的等價物,交換衣服後,你就把衣服送給某某比丘。」>
acchādehī”ti. So ce dūto taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya,
送 這
如果 使者
這 比丘 拜見 如此
說
acchādeti+iti sa dūta
sa bhikkhu upa+saṃ+kamati
vadati
fut(s.2p) (s.nom) (s.nom) (s.acc) (s.acc) ger. opt(s.3p)
<
如果這位使者拜見這位比丘後,這樣說:>
“idaṃ kho bhante āyasmantaṃ uddissa cīvaracetāpanaṃ ābhataṃ,
這 而 尊者
大德 關於 衣服
等價物 帶來
bhavant āyasmant cīvara+cetāpana
cīvara
(s.nom) (s.voc) (s.acc)
(s.acc) pp(s.acc)
<「那麼,尊者,這是為大德帶來的衣服等價物,>
paṭiggaṇhātu āyasmā cīvaracetāpanan
ti. Tena bhikkhunā so dūto evam assa vacanīyo,
接受 大德 衣服
等價物 這 比丘
這 使者 如此
有 說
paṭiggaṇhāti āyasmant cīvara+cetāpana sa bhikkhu
sa dūta atthi vatti
imp(s.3p) (s.voc) (s.acc) (s.inst) (s.inst) (s.nom) (s.nom) opt(s.3p) grd(s.nom)
<
大德,把衣服等價物收下。」這位比丘應該對這位使者說:>
“Na kho mayaṃ āvuso cīvaracetāpanaṃ paṭiggaṇhāma cīvarañ ca
kho mayaṃ
不 而 我 大德
衣服 等價物 接受 衣服 和
而 我們
ahaṃ āyasmant
cīvara+cetāpana paṭiggaṇhāti cīvara ahaṃ
(pl.nom) (pl.voc) (s.acc) imp(pl.1p) (s.acc) (pl.nom)
paṭiggaṇhāma kālena kappiyan”ti.
接受 時 清淨,守法
paṭiggaṇhāti kala kappiya
imp(pl.1p) (s.inst) (s.acc)
<「可是大德,我們不能接受衣服的等價物,而且我們在正確的時間接受衣服,才合乎規定。」>
So ce dūto taṃ bhikkhuṃ evaṃ vadeyya,
這 如果
使者 這 比丘 如此 說
sa
dūta sa bhikkhu vadati
(s.nom) (s.nom) (s.acc) (s.acc) opt(s.3p)
<如果這位使者這樣對比丘說:>
“Atthi pan'āyasmato koci veyyāvaccakaro”ti.
是 然而
大德 誰 執事
作
atthi pana+āyasmant ka veyyāvacca+karoti
(s.3p) (s.voc) (s.nom)
<「那麼,大德,誰是執事人呢?」>
Cīvaratthikena bhikkhave bhikkhunā
veyyāvaccakaro niddisitabbo ārāmiko vā
衣服 需求 比丘 比丘
執事 作 指出 寺男 或
cīvara+atthika bhikkhu bhikkhu veyyavacca+karoti niddisati ārāmika
(s.inst) (pl.voc) (s.inst) (s.nom) grd(s.nom) (s.nom)
upāsako vā,
優婆塞 或
upāsaka
(s.nom)
<
諸比丘,需要衣服的比丘應該指出執事的寺男或優婆塞說:>
“Eso kho āvuso bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaro”ti. So ce dūto taṃ veyyāvaccakaraṃ
這 而 大德 比丘 執事 作 這
如果 使者
這 執事 作
etad
āyasmant bhikkhu veyyācacca+karoti sa dūta
sa veyyāvacca+karoti
(s.nom) (s.voc) (pl.gen) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.acc) (s.acc)
<「大德,這一位就是比丘們的執事人。」如果這位使者指導執事人後,>
saññāpetvā taṃ bhikkuṃ upasaṅkamitvā
evaṃ vadeyya, “Yaṃ kho bhante āyasmā
指導 這
比丘 拜見 如此
說 那位 而
尊者 大德
saññāpeti sa bhikkhu
upasaṃ+kamati
vadati ya bhagavant āyasmant
ger. (s.acc) (s.acc) ger.
opt(s.3p) (s.acc) (s.voc) (s.nom)
< 拜見這位比丘,這樣說:「那麼,尊者,>
veyyāvaccakaraṃ niddisi, saññatto so mayā; upasaṅkamatu āyasmā kālena
cīvarena
執事 作 指出
指導 他 我 拜見 大德
正時 衣服
veyyāvacca+karoti niddisati saññāpeti
sa ahaṃ upasaṃ+kamati āyasmant
kāla cīvara
(s.acc) aor(s.2p) pp(s.nom) (s.nom) (s.inst) imp(s.3p) (s.voc) (s.inst) (s.inst)
taṃ acchādessatī” ti.
他 送
sa
acchādeti+ti
(s.nom) fut(s.3p)
<大德您指示過的執事人,我已經告訴他了。大德,在正確的時候去找他,他將送衣服。>
Cīvaratthikena bhikkhave bhikkhunā
veyyāvaccakaro upasaṅkamitvā
衣服 需要 比丘 比丘 執事 作 拜訪
cīvara+atthika bhikkhu bhikkhu veyyāvacca+karoti upa+saṃ+kamati
(s.inst) (pl.voc) (s.inst) (s.nom) ger.
<
諸比丘,需要衣服的比丘拜訪執事人後,>
dvittikkhattuṃ codetabbo sāretabbo “attho me āvuso cīvarenā”ti,
二 三 次 敦促 使想起 需要 我
大德 衣服
dvi+ti+khattu
codeti sāreti attha
ayaṃ āysmant cīvara
(s.acc) grd.(s.nom) grd.(s.nom) (s.nom) (s.inst) (s.voc) (s.inst)
<
應該敦促二至三次,提醒他說:「大德,我需要衣服。」>
dvittikkhattuṃ codayamāno
sārayamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya,
二 三
次 敦促 使想起 這 衣服 得到
div+ti+khattu
codeti sāreti sa
cīvara abhinipphajjati
(s.acc) ppr(s.nom) ppr(s.nom) (s.acc) (s.acc) opt(s.3p)
icc’etaṃ
kusalaṃ.
如此 這 好
(s.nom) (s.nom)
<
當敦促過二至三次,提醒他,得到這衣服,這樣的話就好。>
No ce abhinipphādeyya,
catukkhattuṃ, pañcakkhattuṃ, chakkhattuparamaṃ
不 如果 得到 四 次 五 次 六 次 最多
abhinipphajjati catu+khattu paññca+khattu cha+khattu+param
opt(s.3p) (s.acc) (s.acc) (s.acc)
tuṇhībhūtena uddissa ṭhātabbaṃ.
沈默 狀態
對於 站
tuṇhi+bhūta
tiṭṭhati
(s.inst)
grd(s.acc)
<
如果沒有得到,應該沈默地站著,最多四次、五次、六次。>
Catukkhattuṃ, pañcakkhattuṃ, chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūto
uddissa tiṭṭhamāno
四 次 五
次 六 次 最多 沈默
狀態 對於 站
catu+khattu paññca+khattu cha+khattu+param tuṇhi+bhūta
tiṭṭhati
(s.acc) (s.acc) (s.acc) pp(s.nom) ppr(s.nom)
taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya, icc’etaṃ kusalaṃ,
這 衣服 得到 如此 這 好
sa
cīvara abhinipphajjati
(s.acc) (s.acc) opt(s.3p) (s.nom) (s.nom)
<
最多沈默地站過四次、五次、六次時,得到這衣服,這樣的話,就好。>
no ce abhinippādeyya tato ce uttariṃ
vāyamamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya,
不 如果 得到 然後
如果 超過 勤於 這 衣服 得到
abhinipphajjati vāyaṃati sa
cīvara abhinipphajjati
opt(s.3p) ppr(s.nom) (s.acc) (s.acc) opt(s.3p)
<
如果沒有得到,然後如果他勤於得到這件衣服而超過次數,>
nissaggiyaṃ pācittiyam.
捨 懺
nissagga+iya pā+citta+ika
(s.nom) (s.nom)
<犯捨懺。>
No ce abhinipphādeyya, yat assa cīvaracetāpanaṃ ābhataṃ
tattha sāmaṃ vā gantabbaṃ
不 如果 得到 到 是
衣服 等價物 帶來
在那裡 自己 或
去
abhinipphajjati atthi cīvara+cetāpeti ābharati gacchati
opt(s.3p) opt(s.3p) (s.acc) pp(s.acc) adv. grd.(s.acc)
<
如果沒有得到,到衣服等價物被帶來的地方去,自己去或 >
dūto vā pāhetabbo, “Yaṃ kho tumhe āyasmanto bhikkhum uddissa cīvaracetāpanaṃ
使者 或 派 而 你 大德 比丘 給
衣服
等價物
dūta pāhiṇati ya tvam āyasmant bhikkhu cīvara+cetapeti
(s.nom) grd.(s.nom) (pl.nom) (pl.voc) (s.acc) (s.acc)
<是遣使者去,說:「你們曾送衣服的等價物給比丘,>
pahiṇittha
na tantassa bhikkhuno kiñci atthaṃ anubhoti, yuñjant’āyasmanto sakaṃ mā
送 不 這
比丘 任何 利益
接受 努力 大德 自己的
不可
pahiṇati sa bhikkhu
kim+ci attha anubhoti
yuñjata āyasmant
aor(pl.2p) (s.dat) (s.dat) (s.acc) (s.3p) ppr.(s.nom) (s.voc) (s.nom)
<
這位比丘沒有接受到任何好意,大德,自己努力,你自己的東西不可失去。」>
vo sakaṃ vinassī”ti. Ayaṃ tattha sāmīci.
你 自己
失去 這
這裡 如法
tvam vinassati
imp(s.3p) (s.nom) (s.nom) (s.nom)
< 在這戒中,這是正確的。>
11.用蠶絲作被褥 (
Nissaggiya 11. )
Yo pana bhikkhu kosiyamissakaṃ
santhataṃ kārāpeyya nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
任何 比丘 絲 混合 被褥 作 捨 懺
bhikkhu kosiya+missaka santhata kārāpeti nissagga+iya pā+citta+ika
(s.nom) (s.acc) (s,acc) opt(s.3p) (s.nom) (s.nom)
< 若有比丘製作混有絲的被褥,犯捨懺。>
12.用純黑羊毛作被褥 (
Nissaggiya 12. )
Yo pana bhikkhu suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ
santhataṃ kārāpeyya,
任何 比丘 純 黑 羊
毛 被褥 作
bhikkhu suddha+kāḷaka eḷaka+loma santhata kārāpeti
(s.nom) (pl.gen) (pl.gen) (s.acc) opt(s.3p)
nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
捨 懺
nissagga+iya pā+citta+ika
(s.nom) (s.nom)
<
若有比丘作純黑羊毛的被褥,犯捨懺。>
13.被褥各色羊毛比例不合規定 (
Nissaggiya 13. )
Navaṃ pana bhikkhunā santhataṃ kārayamānena dve bhāga
suddhakāḷakānaṃ
新 再者 比丘 被褥 作 兩
部分 純 黑
nava bhikkhu santhata karoti bhāga suddha+kāḷaka
(s.acc) (s.inst) (s.acc) ppr.(s.inst) (pl.nom) (pl.gen)
<
再者,比丘作新被褥,應該取兩部分純黑的羊毛 >
eḷakalomānaṃ ādātabbā, tatiyaṃ odātānaṃ catutthaṃ gocariyānaṃ. Anādā ce
羊 毛 取 第三 白 第四 雜色 不 取 如果
eḷaka+loma ādāti odāta gocara+iya an+ādāti
(pl.gen) grd(pl.nom) (pl.gen) (pl.gen) opt(s.3p)
< 第三為白色,第四為雜色。如果比丘不取 >
bhikkhu dve bhāge suddhakāḷakānam eḷakalomānaṃ
tatiyaṃ odātānaṃ, catutthaṃ
比丘 兩 部分
純 黑 羊 毛 第三 白 第四
bhikkhu bhāga suddha+kāḷaka eḷaka+loma odāta
(s.nom) (pl.nom) (pl.gen) (pl.gen)
(pl.gen)
<
兩部分純黑的羊毛,第三為白色,第四>
gocariyānaṃ navaṃ santhataṃ
kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
雜色 新 被褥 使作 捨 懺
gocara+iya nava santhata kārāpeti nissagga+iya pā+citta+ika
(pl.gen) (s.acc) (s.acc) opt(s.3p) (s.nom) (s.nom)
<
為雜色,命人作被褥,犯捨懺。>
14.六年內做新被褥 (
Nissaggiya 14. )
Navaṃ pana bhikkhunā santhataṃ kārāpetvā chabbassāni
dhāretabbaṃ. Orena ce
新 再者 比丘 被褥 作 六
年 擁有 以內
nava bhikkhu
santhata kārāpeti cha+vassa dhāreti
(s.acc) (s.inst) (s.acc) ger. (s.acc) gre.(s.acc)
<
再者,比丘作新被褥後,應該使用六年,>
channaṃ
vassānaṃ taṃ santhataṃ vissajjetvā vā avissajjetvā vā aññaṃ navaṃ santhataṃ
六 年 這
被褥 捨棄 或
不 捨棄 或
其他 新 被褥
cha
vassa sa santhata vissajjeti a+vissajjeti añña nava
santhata
(s.acc) (s.acc) (s.acc) (s.acc) ger. ger. (s.acc) (s.acc) (s.acc)
<
如果六年以內捨棄或沒有捨棄這條被褥,作了其他的新被褥,>
kārāpeyya aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
作 除了 比丘 同意 捨 懺
kārāpeti bhikkhu+sammuti nissagga+iya pā+citta+ika
opt(s.3p)
(s.abl) (s.nom) (s.nom)
< 除了比丘們同意外,犯捨懺。>
15.新坐墊不加上舊坐墊的布 (
Nissaggiya 15. )
Nisīdanasanthataṃ pana bhikkhunā kārayamānena purāṇasanthatassa
sāmantā
坐 墊子 再者
比丘 作 舊 墊子 邊緣
nisīdana+santhata
bhikkhu karoti purāna+santhata sāmanta
(s.acc)
(s.inst) ppr(s.inst) (s.gen) (s.abl)
<
再者,比丘作坐墊時,應該從舊墊子的各個邊緣,>
sugatavidatthi
ādātabbā dubbaṇṇakaraṇāya, anādā ce bhikkhu purāṇasanthatassa
sāmantā
佛 指距
取 破壞形貌 作
不 取
如果 比丘 舊 墊子 邊緣
sugata+vidatthi
ādāti du+vaṇṇa+karoti an+ādāti
bhikknu purāṇa+santhata sāmanta
(s.nom) grd.(s.abl) (s.dat) opt(s.3p) (s.nom) (s.gen) (pl.nom)
<取下一佛指距,以便破壞新坐墊的的外形。如果比丘不取舊墊子的四邊>
sugatavidatthiṃ navaṃ
nisīdanasanthataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
佛 指距 新 坐 墊子 作 捨 懺
sugata+vidatthī
nava nisīdana+santhata
kārāpeti nissagga+iya pā+citta+ika
(s.acc) (s.acc) (s.acc) opt(s.3p) (s.nom) (s.nom)
<
一個佛指距,作新坐墊,犯捨懺。>
16.帶羊毛走路過限 (
Nissaggiya 16. )
Bhikkhuno pan’eva addhānamaggapaṭipannassa eḷakalomāni uppajjeyyuṃ
比丘 如果說 旅行 道路 沿著 羊 毛 獲得
bhikkhu addhāna+magga+paṭipajjati
eḷaka+aloma uppajjeti
(s.gen) pp.(s.gen) (pl.acc) opt(pl.3p)
<
如果說,比丘在旅行途中獲得羊毛,>
ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbāni, paṭiggahetvā tiyojanaparamaṃ sahatthā
想要 比丘 接受 接受 三
由旬 最多 自
手
ākankhati bhikkhu paṭiggaṇhāti paṭiggaṇhāti ti+yojana+parama sa+hattha
ppr.(s.inst) (s.inst) grd.(pl.acc) ger. (s.acc) (s.abl)
<
需要的比丘應該接受,接受後,在沒有人拿的情況下,最多自己親手拿三由旬,>
hāretabbāni,
asante hārake, tato ce uttariṃ hareyya asante pi hārake, nissaggiyaṃ
攜帶 沒 有
攜帶者 之後 如果 超過
攜帶 沒
有 也 攜帶者 捨
harati a+atthi hāraka harati a+atthi hāraka nissagga+iya
grd.(pl.acc) ppr(s.loc) (s.loc)
opt(s.3p) ppr(s.loc) (s.loc) (s.nom)
pācittiyaṃ.
懺
pā+citta+ika
(s.nom)
<
如果沒有人拿的情況下,攜帶超過三由旬,犯捨懺。>
17.使非親戚比丘尼洗羊毛
( Nissaggiya 17. )
Yo pana bhikkhu aññātikāya
bhikkhuniyā eḷakalomāni dhovāpeyya vā rajāpeyya vā
任何 比丘 非親戚 比丘尼 羊 毛 洗 或 染 或
bhikkhu aññātika bhikkhuni eḷaka+aloma dhovati rajati
(s.nom) (s.inst) (s.inst) (pl.acc) caus.opt(s.3p) caus.opt(s.3p)
<
若有比丘讓沒有親戚關係的比丘尼洗、染或梳羊毛,>
vijaṭāpeyya vā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
梳 或 捨 懺
vijaṭati nissagga+iya pā+citta+ika
opt(s.3p) (s.nom) (s.nom)
<犯捨懺。>
18.接受金錢 (
Nissaggiya 18. )
Yo pana bhikkhu jātarūparajataṃ
uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā upanikkhittaṃ vā
任何 比丘 金
銀 接受 或 使接受 或 放旁邊 或
bhikkhu jātarūpa+rajata uggaṇhāti uggaṇhāpeti upa+nikkhamati
(s.nom) (s.acc) opt(s.3p) opt(s.3p) (s.acc)
<
若有比丘接受或命人接受金銀,或是允許放在一旁 >
sādiyeyya,
nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
答應 捨 懺
sādiyati
nissagga+iya pā+citta+ika
opt(s.3p) (s.nom) (s.nom)
< 犯捨懺。>
19.買賣貴重金屬 (
Nissaggiya 19. )
Yo pana bhikkhu nānāppakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjeyya, nissaggiyaṃ
任何 比丘 各 種 貴重金屬 買賣 從事 捨
bhikkhu nānā+pakāra rūpiya+saṃvohāra samāpajjati nissagga+iya
(s.nom) (s.acc) (s.acc) opt(s.3p) (s.nom)
pācittiyaṃ.
懺
pā+citta+ika
(s.nom)
<
若有比丘從事於買賣各種貴重金屬,犯捨懺。>
20.從事物品交易 (
Nissaggiya 20. )
Yo pana bhikkhu nānāppakārakaṃ
kayavikkayaṃ samāpajjeyya, nissaggiyaṃ
任何 比丘 各 種 買 賣 從事 捨
bhikkhu nānā+pakāra kaya+vikkaya samāpajjati nissagga+iya
(s.nom) (s.acc) (s.acc) opt(s.3p) (s.nom)
pācittiyaṃ.
懺
pā+citta+ika
(s.nom)
<
若有比丘從事於各類買賣事宜,犯捨懺。>
21.存放多餘缽 (
Nissaggiya 21. )
Dasāhaparamaṃ atirekapatto
dhāretabbo, taṃ atikkāmayato, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
十
日 最多 多餘
缽 擁有 這
超過 如果 捨 懺
dasa+aha+parama atireka+patta dhāreti sa
atikkāma+yato nissagga+iya pā+citta+ika
(s.nom) grd(s.nom) (s.acc) (s.nom) (s.nom)
<
多餘的缽最多應該存放十天,如果超過這個期限,犯捨懺。>
22.隨意換用新缽 (
Nissaggiya 22. )
Yo pana bhikkhu ūnapañcabandhanena
pattena aññaṃ navaṃ pattaṃ cetāpeyya,
任何 比丘 不足
五 補綴 缽
其他 新 缽 換
bhikkhu una+pañca+bandha
patta añña nava
patta cetāpeti
(s.nom) (s.inst) (s.inst) (s.acc) (s.acc) (s.acc) opt(s.3p)
<
若有比丘,以不到五個補綴的缽,另外換新缽,>
nissaggiyaṃ pācittiyam.
捨 懺
nissagga+iya pā+citta+ika
(s.nom) (s.nom)
<
犯捨懺。>
Tena bhikkhunā so patto bhikkhuparisāya nissajjitabbo. Yo ca tassā bhikkhuparisāya
這 比丘
這 缽 比丘 大眾 放棄 而且 這 比丘 大眾
sa
bhikkhu sa patta
bhikkhu+uparisa
nissajjati sa bhikkhu+parisa
(s.inst) (s.inst) (s.nom)(s.nom) (s.dat) grd.(s.nom) (s.gen) (s.gen)
<
這位比丘應該把這個缽捨給比丘眾,而且把這個比丘眾剩下的缽 >
pattapariyanto. So ca tassa bhikkhuno padātabbo,
“Ayante bhikkhu patto,
yāva
缽 剩餘 而且
這 比丘 給予 這 你
比丘 缽 直到
patta+pariyanta
sa bhikkhu padāti ayaṃ tvam
bhikkhu patta
(s.nom) (s.dat) (s.dat) grd(s.nom) (s.nom) (s.gen) (s.voc) (s.nom)
<
送給這位比丘,說:「比丘,這個是你的缽,應該用到破了為止。」>
bhedanāya dhāretabbo”ti. Ayaṃ tattha sāmīci.
破壞 擁有 這
如此 正確
bhedana dhāreti sāmīcī
(s.dat) grd(s.nom) (s.nom) (s.nom)
<在這戒中,這才正確。>
23.存放藥物超過七天 (
Nissaggiya 23. )
Yāni kho pana tāni gilānānaṃ
bhikkhūnaṃ paṭisāyanīyāni bhesajjāni, seyyath’īdaṃ:
任何
而且 生病 比丘 服用 藥 諸如 這
ya sa gilāna bhikkhu paṭisāyati bhesajja seyyathā īdaṃ
(pl.nom) (pl.nom) (pl.dat) (pl.dat) (pl.nom) (pl.nom)
<
若是給生病比丘們服用的藥,像是:>
sappi,
navanītaṃ, telaṃ, madhu, phāṇitaṃ; tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṃ
酥油 奶油 油 蜂蜜 糖漿 他 服用 七
天 最多
sappi
navanīta tela madhu
phāṇita sa paṭiggahāti satta+aha+parama
(s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (pl.acc) ger.
<
酥油、奶油、油、蜂蜜、糖漿。他們服用這些藥後,最多儲存七天食用 >
sannidhikārakaṃ paribhuñjitabbāni
taṃ atikkāmayato, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
儲存 食用 這 超過 如果 捨 懺
sannidhikāraka paribhuñjati sa atikkāma+yato nissagga+iya pā+citta+ika
(s.acc) grd.(pl.nom) (s.acc) (s.nom) (s.nom)
< 如果超過這個期限,犯捨懺。>
24.提前使用雨浴衣 (
Nissaggiya 24. )
Māso seso gimhānan’ti bhikkhunā vassikasāṭikacīvaraṃ
pariyesitabbaṃ, aḍḍhamāso
一月 剩下 夏季 比丘 雨
外套 衣 準備 半
月
māsa
sesa gimhānam bhikkhu vassika+sāṭika+cīvara
pariyesitati aḍḍha+māsa
(s.nom)(s.nom) (s.nom) (s.inst) (s.acc) grd(s.nom) (s.nom)
<
知道「夏季剩下一個月」,比丘應該準備雨浴衣;>
seso gimhānan’ti, katvā nivāsetabbaṃ.
Orena ce māso seso gimhānan’ti
剩下 夏季 作 穿上 以內
如果 一月 剩下
夏季
sesa
gimhāna karoti nivāsetati māsa sesa
gimhānam
(s.nom) (s.nom) ger. grd(s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom)
<
知道「夏季剩下半個月」,做好後,應該穿上。如果知道「還沒有到夏季的最後一個月」>
vassikasāṭikacīvaraṃ
pariyeseyya, oren’aḍḍhamāso seso gimhānan’ti katvā nivāseyya,
雨 外套
衣 準備 還未到
半 月 剩下
夏季 作 穿
vassika+sāṭika+cīvara
pariyesitati addha+mās sesa gimhāna karoti
nivāsetati
(s.acc)
opt(s.3p) (s.nom) (s.nom) (s.nom) ger. opt(s.3p)
<
便準備雨浴衣。知道「還沒有到夏季剩下半個月」,便作好而穿上,>
nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
捨 懺
nissagga+iya pā+citta+ika
(s.nom) (s.nom)
<
犯捨懺。>
25.送人衣服後奪回 (
Nissaggiya 25. )
Yo
pana bhikkhu bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ datvā kupito anattamano acchindeyya vā
任何 比丘 比丘 自己 衣服 送 瞋恨
不 高興 取回 或
bhikkhu bhikkhu cīvara dadāti
kupita ṇ+attamana
acchindati
(s.nom) (s.dat) adv(s.acc) (s.acc) ger. (s.nom) (s.nom) opt(s.3p)
<
若有比丘自動送衣服給比丘後,憤怒、不悅,取回或 >
acchindāpeyya vā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
使取回 或 捨 懺
acchindāpeti nissagga+iya pā+citta+ika
opt(s.3p) (s.nom) (s.nom)
<
命人取回衣服,犯捨懺。>
26.命非親戚居士織布 (
Nissaggiya 26. )
Yo pana bhikkhu sāmaṃ suttaṃ
viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpeyya,
任何 比丘 自己
紗線 乞求 織工 衣服 織
bhikkhu sutta viṇṇāpeti tantavāyaṃ cīvara vāyāpeti
(s.nom) adv(s.acc) (s.acc) ger. (pl.inst) (s.acc) opt(s.3p)
<
若有比丘自己乞求紗線,命織工們織衣服 >
nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
捨 懺
nissagga+iya pā+citta+ika
(s.nom) (s.nom)
<
犯捨懺。>
27.命織工織好衣 (
Nissaggiya 27. )
Bhikkhuṃ pan’eva uddissa aññātako gahapati vā gahapatānī vā tanatavāyehi
比丘 如果說 對於 非親戚 居士
或 女居士 或
織工
bhikkhu
aññātika gahapati gahapatāni tanatavāya
(s.acc) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (pl.inst)
<
如果說,沒有親戚關係的居士或女居士,>
cīvaraṃ vāyāpeyya. Tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito tantavāye upasaṃkamitvā
衣服 織 之後
如果 這
比丘 之前 不
邀請 織工 前往
cīvara
vāyāpeti sa bhikkhu
pubba a+pavāreti upa+saṃ+kamati
(s.acc) opt(s.3p) (s.nom) (s.nom) (s.loc) pp(s.nom) (pl.acc) ger.
<
命織工織衣服給比丘。之後,如果這位比丘尚未受邀請便前往織工處,>
cīvare vikappaṃ āpajjeyya, “Idaṃ kho āvuso cīvaraṃ maṃ uddissa vīyati, āyatañca
衣服 考慮 提議 這 大德
衣服 我 為 被織 長
和
cīvara
vikappa āpajjati ayaṃ āyasmant cīvara
ahaṃ
āyata
(pl.acc) (s.acc) opt(s.3p) (s.acc) (s.voc) (s.acc) (s.acc) pass(s.3p) adv.(s.acc)
<
對衣服提出建議:「大德,這件衣服就是要織給我的,要織得長一點,>
karotha vitthatañca appitañca
suvītañ ca suppavāyitañ ca suvilekkhitañ ca
做 寬 和
堅固 和
好好地織 和
細緻 和 平滑 和
karoti vitthata appeti su+vita su+pavāyati su+vilekhita
imp(pl.2p) (s.acc) (s.acc) pp(s.acc) pp(s.acc) pp(s.acc)
suvitacchitañ ca karotha;
整齊 和 做
su+vitacchita
karoti
pp(s.acc) imp(pl.2p)
<
寬一點﹑堅固一點。而且要好好地織,織得細緻﹑光滑又平整。>
app’eva
nāma mayaṃ pi āyasmantānaṃ kiñcimattaṃ anupadajjeyyāmā”ti,
也
而且 我們
也 大德 某
些 送
ahaṃ āyasmant kiṃ+ci+matta
anupadeti
(pl.nom) (pl.dat) (s.acc) opt(pl.1p)
<
而且,我們也會送一些東西給大德的。」>
evañca
so bhikkhu vatvā kiñcimattaṃ anupadajjeyya antamaso piṇḍapātamattam’pi,
如此 而 這 比丘
說完 某 些 送 乃至 乞食 量
也
evaṃ bhikkhu vatti
kiṃ+ci+matta
anupadeti piṇḍa+pāta+matta
(s.nom) (s.nom) ger. (s.acc) opt(s.3p)
(s.acc)
<
而且這位比丘這樣說了以後,送了某些東西,即使是托缽的食物,也 >
nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
捨 懺
nissagga+iya pā+citta+ika
(s.nom) (s.nom)
<犯捨懺。>
28.存放特施衣過限 (
Nissaggiya 28. )
Dasāhānāgataṃ kattikatemāsipuṇṇamaṃ, bhikkhuno pan’eva accekacīvaraṃ uppajjeyya,
十 日
未到 七月 三
月 滿月 比丘 如果說 特別
衣服 獲得
dasa+āha+an+āgata kattika+te+māsi+puṇṇama
bhikkhu aceka+cīvara
uppajjati
(s.acc)
(s.acc) (s.nom) (s.acc) opt(s.3p)
<七月(雨季第三個滿月)的前十天,如果比丘收到特別的衣服,>
accekaṃ maññamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṃ. Paṭiggahetvā
特別 知道,認為
比丘 接受 接受
acceka
maññati bhikkhu paṭiggaheti paṭiggaheti
(s.acc) ppr(s.inst) (s.inst) grd(s.acc) ger.
<
當比丘認為是特殊的衣服時,應該接受。接受後,>
yāva cīvarakālasamayaṃ
nikkhipitabbaṃ. Tato ce uttariṃ nikkhipeyya,
直到 衣服
正時 時候 存放 之後
如果 超過 存放
cīvara+kāla+samaya
nikkhipati
nikkhipati
(s.acc) grd(s.acc) opt(s.3p)
<存放至正確的作衣服時間。之後,如果存放時間超過,>
nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
捨 懺
nissagga+iya pā+citta+ika
(s.nom) (s.nom)
<
犯捨懺。>
29.有難離衣宿過六夜 (
Nissaggiya 29. )
Upavassaṃ kho pana kattikapuṇṇamaṃ yāni kho pana tāni
āraññakāni senāsanāni
安居竟 如果說 八月
滿月 若是 森林,僻靜
住處
upavasati
kattika+puṇṇama āraññaka senāsana
(s.acc)
(s.acc) (pl.nom) (pl.nom) (pl.nom) (pl.nom)
<
如果說,安居結束至八月底時,>
sāsaṅkasammatāni sappaṭibhayāni
tathārūpesu bhikkhu senāsanesu viharanto
危險 認為 可怕 如此 比丘 住處
位於
sāsaṇka+sammata
sappaṭibhaya tathārūpa bhikkhu senāsana
viharati
(pl.nom) (pl.nom) (pl.loc) (s.nom) (pl.loc) pp(s.nom)
<若是認為有危險或可怕的僻靜住處,當比丘住在這樣的地方時,>
ākaṅkhamāno tiṇṇaṃ cīvarānaṃ
aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipeyya,
願意 三 衣服 某一個 衣服
其中 家 放置
ākaṅkhati ti cīvara cīvara antara+ghara nikkhipati
ppr(s.nom) (pl.gen) (pl.gen) (s.acc) (s.acc) (s.loc) opt(s.3p)
<
他願意的話,可以把三件衣服中的其中一件衣服,放在居士家中,>
siyā
ca tassa bhikkhuno kocid’eva paccayo tena cīvarena
vippavāsāya, chārattaparamaṃ
有 而且 這
比丘 任何 原因
這 衣服 離開 六 夜
至多
atthi bhikkhu paccaya cīvara vippavasati chā+ratta+parama
opt
(s.dat) (s.dat) (s.nom) (s.inst) (s.inst) (s.dat) (s.acc)
<
而且,這位比丘有任何原因離開這衣服,>
tena bhikkhunā tena cīvarena
vippavasitabbaṃ, tato ce uttariṃ vippavaseyya
這 比丘 這 衣服 離開 此
如果 超過 離開
bhikkhu cīvara vippavasati vippavasati
(s.inst) (s.inst) (s.inst) (s.inst) grd. opt(s.3p)
<
這位比丘最多離開這衣服六夜。如果離開的時間超過,>
aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
除了 比丘 同意 捨 懺
bhikkhu+sammuti nissagga+iya pā+citta+ika
(s.abl)
(s.nom) (s.nom)
<
除了得到比丘們同意外,犯捨懺。>
30.將供養僧團的物品據為己有 (
Nissaggiya 30. )
Yo pana bhikkhu jānaṃ saṅghikaṃ
lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmeyya,
任何 比丘 知道
僧團 利養
供養
自己 轉換
bhikkhu jānati
saṅghika lābhati pariṇamati attan
pariṇāmati
(s.nom) (s.acc) (s.acc) (s.acc) pp.(s.acc) (s.dat) opt(s.3p)
<
任何比丘把明知是僧團的利養據為己有,>
nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
捨 懺
nissagga+iya pā+citta+ika
(s.nom) (s.nom)
<
犯捨懺。>
Uddiṭṭhā kho āyasmanto tiṃsa nissaggiyā pācittiyā dhammā.
誦 大德 三十
捨 懺 規則
uddisati āyasmant dhamma
pp(pl.acc) (pl.voc) (pl.nom) (pl.nom) (pl.nom)
<
大德們,三十捨懺的規則已經誦出了,>
Tatthāyasmante pucchāmi:
Kacci'ttha parisuddhā?
在此 大德
我問 是否 是 清淨
āyasmant pucchati atthi parisuddha
(pl.acc) (s.1p) (pl.2p) (pl.nom)
<
此我問大德們:「你們是否是清淨的?」>
Dutiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?
第二 也 問 是否
是 清淨
pucchati atthi parisuddha
(s.1p) (pl.2p) (pl.nom)
<
第二次再問:「你們是否是清淨的?」>
Tatiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?
第三 也 問 是否
是 清淨
pucchati atthi
parisuddha
(s.1p) (pl.2p) (pl.nom)
<
第三次再問:「你們是否是清淨的?」>
Parisuddh' etth' āyasmanto, tasmā tuṇhī, evaṃ etaṃ dhārayāmi.
清淨 在此 大德 因此 沈默
如此 這 認為
parisuddha āyasmant sa
tuṇhi dharati
(pl.nom) (pl.nom) (s.abl) ind. (s.1p)
< 在這裡,大德們是清淨的,因此默然,這件事我如此認為。>
五﹑九十二懺悔
Ime kho pan'āyasmanto dvenavuti pācittiyā dhammā uddesaṃ āgacchanti.
這裡 而 大德 九十二 懺悔 規則 誦 來
pana+āyasmant dhamma uddesati āgacchati
(pl.voc) (pl.nom) (pl.nom) (s.acc) (pl.3p)
<
那麼,大德們,在這裡誦出九十二懺悔戒。>
1.故意說謊 (
Pācittiya 1. )
Sampajānamusāvāde pācittiyaṃ.
故意 說謊 懺悔
sampajānati
musāvāda pācittiya
(s.loc) (s.nom)
<
故意說謊,犯懺悔。>
2.辱罵 (
Pācittiya 2. )
Omasavāde pācittiyaṃ.
辱罵 懺悔
omasavāda
pācittiya
(s.loc) (s.nom)
<
辱罵,犯懺悔。>
3.毀謗 (
Pācittiya 3. )
Bhikkhupesuññe pācittiyaṃ.
比丘 毀謗 懺悔
bhikkhu pesuñña pāccittiya
(s.loc) (s.nom)
<
毀謗,犯懺悔。>
4.帶領未受戒者朗誦經文 (
Pācittiya 4. )
Yo pana bhikkhu anupasampannaṃ
padaso dhammaṃ vāceyya, pācittiyaṃ.
若是 比丘 未受具足戒 句 法 背誦 懺悔
bhikkhu anupasampanna padasa dhamma vāceti pāccittiya
(s.nom) (s.acc) (s.acc) (s.acc) opt(s.3p) (s.nom)
<
若有比丘使未受具足戒者,逐句地背誦經文,犯懺悔。>
5.與未受戒者同宿 (
Pācittiya 5. )
Yo pana bhikkhu anupasampannena
uttaridvirattatirattaṃ sahaseyyaṃ kappeyya,
若有 比丘 未受具足戒者 超過 二
夜 三 夜 同宿 作
bhikkhu anupasampanna uttari+dvi+ratta+ti+ratta saha+seyya karoti
(s.nom) (s.inst) (s.acc) (s.acc) opt(s.3p)
pācittiyaṃ.
懺悔
pācittiya
(s.nom)
<
若有比丘,與未受具足戒者同宿,超過兩、三夜,犯懺悔。>
6.和女人同宿 (
Pācittiya 6. )
Yo pana bhikkhu mātugāmena
sahaseyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
若有 比丘 女人 同宿 作 懺悔
bhikkhu mātugāma saha+seyya karoti pācittiya
(s.nom) (s.inst) (s.acc) opt(s.3p) (s.nom)
<
若有比丘,與女人同宿,犯懺悔。>
7.對女人說法超過五至六句 (
Pācittiya 7. )
Yo pana bhikkhu mātugāmassa
uttarichappañcavācāhi dhammaṃ deseyya aññatra
若有 比丘 女人 超過
六 五 話 法 開示 除了
bhikkhu mātugāma uttari+cha+pañca+vāca
dhamma dessati
(s.nom) (s.inst) (s.acc) opt(s.3p) (s.nom)
viññunā purisaviggahena, pācittiyan ti
有智 男子 懺悔
viññū
purisa+viggaha
pācittiya
(s.inst) (s.inst) (s.nom)
<
若有比丘對女人說法超過五至六句,除了有智男子在場外,犯懺悔。>
8.實證得聖法而告訴未受戒者 (
Pācittiya 8. )
Yo pana bhikkhu anupasampannassa
uttarimanussadhammaṃ āroceyya bhūtasmiṃ,
若有 比丘 未受具足戒者 超越 人 法 告訴 真實
bhikkhu anupasampanna uttari+manussa+dhamma
āroceti bhavati
(s.nom) (s.dat)
(s.acc) opt(s.3p) (s.loc)
pācittiyaṃ.
懺悔
pācittiya
(s.nom)
<
若有比丘真的證得聖法,告訴未受具足戒者,犯懺悔。>
9.將比丘犯的重罪告訴未受戒者 (
Pācittiya 9. )
Yo pana bhikkhu bhikkhussa duṭṭhullaṃ
āpattiṃ anupasampannassa āroceyya
若有 比丘 比丘 重罪 犯 未受具足戒者 告訴
bhikkhu bhikkhu duṭṭhulla āpattati anupasampanna āroceti
(s.nom) (s.gen) (s.acc) (s.acc) (s.dat) opt(s.3p)
<
若有比丘將比丘犯重罪的事,告訴未受具足戒者,>
aññatra bhikkhusammutiyā, pācittiyaṃ.
除了 比丘 同意 懺悔
bhikkhu+sammuti pācittiya
(s.abl) (s.nom)
<
除了比丘同意外,犯懺悔。>
10.挖掘土地 (
Pācittiya 10. )
Yo pana bhikkhu paṭhaviṃ khaṇeyya
vā khaṇāpeyya vā, pācittiyaṃ.
若有 比丘 土地 挖掘 或
命人挖掘 或 懺悔
bhikkhu paṭhavi
khaṇati khaṇāpeti pācittiya
(s.nom) (s.acc) opt(s.3p) opt(s.3p) (s.nom)
<
若有比丘挖掘或命人挖掘土地,犯懺悔。>
11.砍伐樹木 (
Pācittiya 11. )
Bhūtagāmapātabyatāya pācittiyaṃ.
樹木 砍伐 懺悔
bhūtagāma+pātabyatā
pācittiya
(s.loc) (s.nom)
<
砍伐樹木,犯懺悔。>
12.犯戒不坦白承認 (
Pācittiya 12. )
Aññavādake vihesake pācittiyaṃ.
其他 言論
惱亂 懺悔
añña+vādaka vihesaka
pācittiya
(sloc) (s.loc) (s.nom)
<
岔開話題,惱亂人,犯懺悔。>
13.嫌罵比丘 (
Pācittiya 13. )
Ujjhāpanake khiyyanake pācittiyaṃ.
嫌責 批評,瞋嫌 懺悔
ujjhāyati khīyati pācittiya
(s.loc) (s.loc) (s.nom)
<
責怪,批評,犯懺悔。>
14.曬坐臥具不收 (
Pācittiya 14. )
Yo pana bhikkhu saṅghikaṃ mañcaṃ vā
pīṭhaṃ vā bhisiṃ vā kocchaṃ vā ajjhokāse
若有 比丘 僧團的 床 或
椅子 或 椅墊 或 坐墊
或 戶外
bhikkhu
saṅghika mañca pīṭha bhisi koccha ajjhokāsa
(s.nom) (s.acc) (s.acc) (s.acc) (s.acc) (s.acc) (s.loc)
santharitvā vā santharāpetvā vā,
舖設 或 命人舖設
或
santharati
santharāpeti
ger. ger.
<
若有比丘,在房外舖設或命人舖設僧團的床或椅子、椅墊、坐墊,>
taṃ pakkamanto n’eva uddhareyya na uddharāpeyya,
anāpucchaṃ vā gaccheyya,
他 離開 不 也 收 不
命人收 請求 或
去
sa pakkamati uddharati uddharāpeti an+āpuccha gacchati
(s.nom) ppr.(s.nom) opt(s.3p) opt(s.3p) (s.acc) opt(s.3p)
<
當他離開時沒有收,或是沒有請人代收便走了,>
pācittiyaṃ.
懺悔
pācittiya
(s.nom)
<
犯懺悔。>
15.在房內鋪臥具不收 (
Pācittiya 15. )
Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre
seyyaṃ santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ
若有 比丘 僧團的
僧房 臥具 舖設
或 命人舖設 或
他
bhikkhu saṅghika vihāra
seyya santharati santharāpeti sa
(s.nom) (s.loc) (s.loc) (s.acc) ger. ger. (s.nom)
<
若有比丘,在僧房中舖設或命人舖設臥具,>
pakkamanto n’eva uddhareyya na uddharāpeyya,
anāpucchaṃ vā gaccheyya,
離開 不 收 不
命人收 請求 或
去
pakkamati
uddharati
uddharāpeti an+āpuccha
gacchati
ppr.(s.nom) opt(s.3p) opt(s.3p) (s.acc) opt(s.3p)
<
當他離開時沒有收或是沒有請人代收,便走了,>
pācittiyaṃ.
懺悔
pācittiya
(s.nom)
<
犯懺悔。>
16.強佔房舍 (Pācittiya
16. )
Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre
jānaṃ pubbūpagataṃ bhikkhuṃ anupakhajja
若有 比丘 僧團
僧房 知道 先到的 比丘 趕走
bhikkhu saṅghika
vihāra jānāti pubba+upagata bhikkhu anupakkhandati
(s.nom) (s.loc) (s.loc) (s.acc) (s.acc) (s.acc) ger.
seyyaṃ kappeyya,
臥具 整理
seyya kappeti
(s.acc) opt(s.3p)
<
若有比丘,趕走明知是先到僧房中的比丘,然後舖設臥具,>
“yassa sambādho bhavissati,
so pakkamissatī,”ti. Etadeva paccayaṃ karitvā
擁擠 變得
他 走開 如此
正是 理由 作
ya sambādha bhavati
sa pakkamati paccaya karoti
(s.dat) (s.nom) fut(s.3p) (s.nom) fut(s.3p)
(s.acc) ger.
<
說:「如果他覺得擁擠的話,他就會搬走。」就為了這樣的理由而作,>
anaññaṃ,
pācittiyaṃ.
不 其他 懺悔
an+añña pācittiya
(s.acc) (s.nom)
<
沒有其他理由,犯懺悔。>
17.趕人出房 (
Pācittiya 17. )
Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ kupito anattamano saṅghikā vihārā
nikkaḍḍheyya vā
若有 比丘 比丘 憎恨 不
適意 僧團 僧房 驅出 或
bhikkhu bhikkhu kupita an+attamana saṅghika
vihāra nikkaḍḍhati
(s.nom) (s.acc) (s.nom) (s.nom) (s.abl) (s.abl) opt(s.3p)
<
若有比丘憤怒、不悅,將比丘自僧房中驅出,>
nikkaḍḍhāpeyya vā, pācittiyaṃ.
命人驅出 或 懺悔
nikkaḍḍhāpeti
pācittiya
opt(s.3p) (s.nom)
<
或命人驅出,犯懺悔。>
18.住閣樓使用可拆卸的床(椅) (
Pācittiya 18. )
Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre
uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṃ mañcaṃ vā
若有 比丘 僧團的
僧房 閣樓上 腳可拆卸的 床 或
bhikkhu saṅghika vihāra
up ari+vehāsa+kuṭi āhacca+pādaka
mañca
(s.nom) (s.loc) (s.loc) (s.loc) (s.acc) (s.acc)
pīṭhaṃ vā abhinisīdeyya vā
abhinipajjeyya vā, pācittiyaṃ.
椅子 或 坐 或 躺 或 懺悔
pīṭha
abhi-nisīdati
abhi-nipajjati
pācittiya
(s.acc) opt(s.3p) opt(s.3p) (s.nom)
< 若有比丘在僧房的閣樓上,坐或躺在可拆卸的床或椅子上,犯懺悔。>
19.建大寺院的屋頂超過二至三層 (
Pācittiya 19. )
Mahallakaṃ pana bhikkhunā vihāraṃ
kārayamānena yāva dvārakosā aggaḷaṭṭhapanāya
大 如果說 比丘 僧房 建造時
限於 門口 門楣 裝設
mahallaka
bhikkhu vihara kārayati dvāra+kosā aggaḷa+ṭhapeti
(s.acc) (s.inst) (s.acc) ppr.(s.inst) (s.abl) (s.abl)
ālokasandhiparikammāya
dvitticchadanassa pariyāyaṃ appaharite ṭhitena
窗戶 留 二
三 屋頂 範圍 一點 植物
住
āloka+sandhi+parikamma dvi+ti+chadana
pariyāya appa+harita ṭhiti
(s.abl) (s.gen) (s.acc) (s.loc) pp(s.inst)
<
如果說,比丘在建造大寺院時,當住在植物稀少處,蓋二至三層屋頂的範圍,應該只限於門口、裝設門楣、留置窗戶的地方,>
adhiṭṭhātabbaṃ, tato ce uttariṃ appaharite 'pi
ṭhito adhiṭṭhaheyya, pācittiyaṃ.
限定 這 如果
超過 一點 植物
也 住 限定 懺悔
adhiṭṭhāti ta appa+harita ṭhiti adhiṭṭhāti pācittiya
grd. (s.abl) (s.loc) pp(s.nom) opt(s.3p) (s.nom)
< 即使住在植物稀少處,如果超過了限定範圍,犯懺悔。>
20.在草或土上傾倒有生物的水 (
Pācittiya 20. )
Yo pana bhikkhu jānaṃ sappāṇakaṃ
udakaṃ tiṇaṃ vā mattikaṃ vā siñceyya vā
若有 比丘 知道
有生物的 水 草
或 土 或
傾倒 或
bhikkhu jānāti
sa-pāṇaka
udaka tiṇa mattika siñcati
(s.nom) pp(s.acc) (s.acc) (s.acc) (s.acc) (s.acc) opt(s.3p)
siñcāpeyya vā, pācittiyaṃ.
命人傾倒 或 懺悔
siñcāpeti pācittiya
opt(s.3p) (s.nom)
<
若有比丘把明知道有生物的水,傾倒或命人傾倒在草或土上,犯懺悔。>
21.未經指派擅自教導比丘尼 (
Pācittiya 21. )
Yo pana bhikkhu asammato
bhikkhuniyo ovadeyya, pācittiyaṃ.
若有 比丘 沒有 選派 比丘尼 教導 懺悔
bhikkhu a+sammannati bhikkhuni ovadati pācittiya
(s.nom) pp.(s.nom) (pl.acc) opt(s.3p) (s.nom)
<
若有比丘未經指派而教導比丘尼,犯懺悔。>
22.教導比丘尼至日暮 (
Pācittiya 22. )
Sammato'pi ce bhikkhu atthaṅgate suriye bhikkhuniyo ovadeyya, pācittiyaṃ.
指派 即使如果 比丘 隱沒 太陽
比丘尼 教導 懺悔
sammannati bhikkhu attaṃ+gacchati suriya
bhikkhuni ovadati pācittiya
pp.(s.nom) (s.nom) (s.loc) (s.loc) (pl.acc) opt(s.3p) (s.nom)
<
縱使是被指派的比丘,如果教導比丘尼至天黑,犯懺悔。>
23.至比丘尼寢室說法 (
Pācittiya 23. )
Yo pana bhikkhu bhikkhunūpassayaṃ
upasaṅkamitvā bhikkhuniyo ovadeyya aññatra
若有 比丘 比丘尼
住房 前往 比丘尼 教導 除了
bhikkhu bhikkhuni+upassaya upasaṅkamati bhikkhuni ovadati
(s.nom) (s.acc) ger. (pl.acc) opt(s.3p)
<
若有比丘前往比丘尼的寮房,教導比丘尼,>
samayā,
pācittiyaṃ. tatthāyaṃ samayo, gilānā hoti bhikkhunī, ayaṃ tattha samayo.
正確時候 懺悔 這裡
這 正確時候
生病 是 比丘尼
這 這裡 正確時候
samaya
pācittiya tatth+ayaṃ samaya gilāna
hoti bhikkhuni ayaṃ
tattha samaya
(s.abl) (s.nom) (s.nom) (s.nom) f.(pl.nom) f.(pl.nom) (s.nom) (s.nom)
<
除了正確的時候外,犯懺悔。在這戒中,這是正確的時候:比丘尼生病。在這戒中,這是正確的時候。>
24.毀謗教導比丘尼的比丘 (
Pācittiya 24. )
Yo pana bhikkhu evaṃ vadeyya, “āmisahetu bhikkhū bhikkhuniyo ovadantī”
若有 比丘 如此
說 利養 原因
比丘 比丘尼 教導
bhikkhu vadati āmisa+hetu bhikkhu bhikkhuni ovadati
(s.nom) (s.acc) opt(s.3p) (pl.nom) (pl.acc) (pl.3p)
ti,
pācittiyaṃ.
懺悔
pācittiya
(s.nom)
<
若有比丘這樣說:「比丘們為了利益而教導諸比丘尼」,犯懺悔。>
25.送布給非親戚比丘尼 (
Pācittiya 25. )
Yo pana bhikkhu aññātikāya
bhikkhuniyā cīvaraṃ dadeyya aññatra pārivaṭṭakā,
若有 比丘 沒有 親戚關係 比丘尼
布 送 除了 交換
bhikkhu a+ñātika bhikkhuni cīvara dadāti parivattati
(s.nom) (s.dat) (s.dat) (s.acc) opt(s.3p) (s.abl)
pācittiyaṃ.
懺悔
pācittiya
(s.nom)
<
若有比丘送布給沒有親戚關係的比丘尼,除了交易外,犯懺悔。>
26.作衣服給非親戚比丘尼
Pācittiya 26.
Yo pana bhikkhu aññātikāya
bhikkhuniyā cīvaraṃ sibbeyya vā sibbāpeyya vā,
若有 比丘 沒有 親戚關係 比丘尼 衣服 縫製
或 使人縫製 或
bhikkhu a+ñātika bhikkhuni cīvara sibbati sibbāpeti
(s.nom) (s.dat) (s.dat) (s.acc) opt(s.3p) opt(s.3p)
pācittiyaṃ.
懺悔
pācittiya
(s.nom)
<
若有比丘縫製或命人縫製衣服給沒有親戚關係的比丘尼,犯懺悔。>
27.與比丘尼約定同行 (
Pācittiya 27. )
Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ
saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyya
若有 比丘 比丘尼 與....一起
約定 一 保持
道路 行走
bhikkhu bhikkhuni saddiṃ saṃvidahati eda+dhana+magga paṭipajjati
(s.nom) (s.inst)
ger. (s.acc) opt(s.3p)
<
若有比丘與比丘尼相約,走在同一條路上,>
antamaso gāmantaraṃ'pi aññatra samayā, pācittiyaṃ.
Tatthāyaṃ samayo.
即使 村落 中間
也 除了 正確時候
懺悔 這裡 這
正確時候
gāma+antara samaya pācittiya tattha+ayaṃ samaya
(s.acc)
(s.abl) (s.nom) (s.nom) (s.nom)
<
即使是在村落之間。除了正確的時候外,犯懺悔。在這戒中這是正確時候:>
Satthagamanīyo hoti maggo sāsaṅkasammato sappaṭibhayo. Ayaṃ tattha samayo.
結伴 走 是 道路
危險 認為 可怕 這
這裡 正確時候
sattha+gacchati magga sasaṅka+sammata sappaṭibhaya ayaṃ
tattha samaya
grd.(s.nom) (s.3p) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom)
<
是必須結伴而行、認為危險、可怕的道路,在這戒中,這是正確的時候。>
28.約比丘尼同船渡河 (
Pācittiya 28. )
Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ
saṃvidhāya ekaṃ nāvaṃ abhirūheyya
若有 比丘 比丘尼 與....一起
約定 一 船 乘坐
bhikkhu bhikkhuni saddiṃ saṃvidahati eka
nava abhirūhati
(s.nom) (s.inst)
ger. (s.acc) (s.acc) opt(s.3p)
<
若有比丘與比丘尼相約,搭乘同一條船,>
uddhagāminiṃ vā adhogāminiṃ vā
aññatra tiriyantaraṇāya, pācittiyaṃ.
往上 走 或
往下 走 或
除了 橫過 渡過 懺悔
uddha+gāminiṃ adho+gāminiṃ tiriyaṃ+taraṇa pācittiya
(s.acc) (s.acc)
(s.abl) (s.acc)
<
往上航行或往下航行,除了橫渡河面外,犯懺悔。>
29.命比丘尼聳恿居士供養食物 (
Pācittiya 29. )
Yo pana bhikkhu jānaṃ
bhikkhunīparipācitaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjeyya aññatra pubbe
若有 比丘 明知
比丘尼 安排 缽食 食用 除了
之前
bhikkhu bhikkhuni
bhikkhunī+paripāceti piṇḍapata bhuñjati
(s.nom) (s.acc) pp.(s.acc) (s.acc) opt(s.3p)
<
若有比丘食用明知是比丘尼去安排的缽食,>
gihisamārambhā, pācittiyaṃ.
居士 努力 懺悔
gihi+samārabhati pācittiya
(s.abl) (s.nom)
<
除了居士已經事先準備好,犯懺悔。>
30.單獨與比丘尼共坐 (
Pācittiya 30. )
Yo
pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
若有 比丘 比丘尼 與 一
一 隱密處 坐 作 懺悔
bhikkhu bhikkhuni eka
eka raho nisajjati karoti pācittiya
(s.nom) (s.inst) (s.nom) (s.inst) (s.acc) (s.acc) opt(s.3p) (s.nom)
<
若有比丘和比丘尼單獨地坐在隱密處,犯懺悔。>
31.固定在同一處乞食 (
Pācittiya 31. )
Agilānena bhikkhunā eko āvasathapiṇḍo bhuñjitabbo. Tato ce uttariṃ bhuñjeyya,
無 病 比丘 一 住處
缽食 食用 這個 如果 超過 食用
a+gilāna bhikkhu eka
āvasatha+piṇḍa
bhuñjati sa bhuñjati
(s.inst) (s.inst) (s.nom) (s.nom) grd.(s.nom) (s.abl) opt(s.3p)
pācittiyaṃ.
懺悔
pācittiya
(s.nom)
<
無病比丘應在施食處取食一次。如果取食超過一次,犯懺悔。>
32.結眾受供養 (
Pācittiya 32. )
Gaṇabhojane aññatra samayā,
pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo. Gilānasamayo,
眾 食物
除了 正確時候 懺悔 這裡 這
正確時候 生病 時
gaṇa+bhojana samaya pācittiya tattha+ayaṃ samaya
gilāna+samaya
(s.loc) (s.abl) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom)
<當結眾受供養時,除了正確時候外,犯懺悔。在這戒中,這是正確時候:生病時,>
cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo, addhānagamanasamayo, nāvābhirūhanasamayo,
衣服 給予
時 衣服 製作
時 長 行走
時 船 搭乘 時
cīvara+dāna+samaya cīvara+kāra+samaya
addhāna+gamana+samaya nāva+abhirūhana+samaya
(s.nom) (s.nom) (s.nom)
(s.nom)
<
施衣時,作衣時,旅行時,乘船時,>
mahāsamayo,
samaṇabhattasamayo, ayaṃ tattha samayo.
大眾集會時 沙門 供養
時 這
這裡 正確時候
mahā+samaya samaṇa+bhatta+samaya ayaṃ tattha
samaya
(s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom)
<
大眾集會時,沙門供食時。在這戒中,這是正確時候。>
33.連續受食物供養 (
Pācittiya 33. )
Paramparabhojane aññatra samayā,
pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo gilānasamayo,
相續 食用 除了
正確時候 懺悔 這裡
這 正確時候 生病
時
paraṃ+para+bhojana
samaya pācittiya tattha+ayaṃ samaya
gilāna+samaya
(s.loc)
(s.abl) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom)
<連續接受食物供養,除了正確的時候外,犯懺悔。在這戒中,這是正確時候:生病時,>
cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo. Ayaṃ
tattha samayo.
衣服 給予
時 衣服 製作
時 這 這裡
正確時候
cīvara+dana+samaya cīvara+kara+samaya ayaṃ tattha
samaya
(s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom)
<接受衣服時,製作衣服時,在這戒中,這是正確時候。>
34.接受餅供養過限 (
Pācittiya 34. )
Bhikkhuṃ pan’eva kulaṃ upagataṃ pūvehi vā manthehi vā abhihaṭṭhuṃ
pavāreyya,
比丘 如果說
良家 前往 煎餅
或 麥餅 或
帶來 招待
bhikkhu kula upaagcchati pūva mantha abhiharati pavāreti
(s.acc) (s.acc) pp.(s.acc) (pl.inst) (pl.inst) ger. opt(s.3p)
<
如果說,拿出煎餅或是麥餅,招待前往居士家中的比丘,>
ākaṅkhamānena bhikkhunā
dvittipattapūrā paṭiggahetabbā. Tato ce uttariṃ
想要 比丘 二 三 缽
滿 接受 這
如果 超過
ākaṅkhati bhikkhu dvi+ti+patta+pūra paṭiggaṇhati sa
(s.inst) (s.inst) (pl.nom) grd.(pl.nom) (s.abl)
<
需要的比丘應該接受二至三滿缽。
如果接受超過這個量,>
paṭiggaṇheyya, pācittiyaṃ. Dvittipattapūre paṭiggahetvā tato nīharitvā bhikkhūhi
接受 懺悔 二
三 缽 滿 接受 之後
帶回 比丘
paṭigaṇhati pācittiya dvi+ti+patta+pūra paṭiggaṇhati sa
nīharati bhikkhu
opt(s.3p) (s.nom) (pl.acc) ger. (s.abl) ger. (pl.inst)
<
犯懺悔。> < 接受二至三滿缽後帶回去,應該與比丘們分享>
saddhiṃ saṃvibhajitabbaṃ. Ayaṃ tattha sāmīci.
與 分享 這
這裡 正確方式
saṃvibhajati ayaṃ tattha
sāmīcī
grd.(s.acc) (s.nom) (s.nom) (s.nom)
< 在這戒中,這是正確作法。>
35.吃飽後再吃東西 (
Pācittiya 35. )
Yo
pana bhikkhu bhuttāvī pavārito anatirittaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya
若有 比丘 已食用
滿足 非 剩餘 硬食 或
軟食 或
咀嚼
bhikkhu bhuñjati
pavāreti an+atiriccati
khādanīya bhojanīya khādati
(s.nom) pp.(s.nom) pp.(s.nom) (s.acc) (s.acc) (s.acc) opt(s.3p)
vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṃ.
或 食用 或
懺悔
bhuñjati pācittiya
opt(s.3p) (s.nom)
<
若有比丘已吃飽,咀嚼或是食用非剩餘的硬食或軟食,犯懺悔。>
36.聳恿比丘吃東西引誘犯戒 (
Pācittiya 36. )
Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ bhuttāviṃ
pavāritaṃ anatirittena khādanīyena vā
若有 比丘 比丘 已食用
滿足 非 剩餘 硬食 或
bhikkhu bhikkhu bhuñjati pavāreti an+atiriccati khādanīya
(s.nom) (s.acc) (s.acc) (s.acc) (s.inst) (s.inst)
<
若有比丘帶硬食或軟食來,招待明知已經吃飽的比丘說:>
bhojanīyena vā abhihaṭṭhuṃ
pavāreyya“handa bhikkhu khāda vā bhuñja vā”ti
軟食 或 帶來 招待 來吧
比丘 咀嚼 或
吃 或
bhojanīya
abhiharati pavāreti bhikkhu khādati
bhuñnati
(s.inst) ger. opt(s.3p) (s.voc) imp(s.2p) (s.2p)
<「來吧,比丘,你吃。」>
jānaṃ āsādanāpekkho, bhuttasmiṃ pācittiyaṃ.
知道 期待 吃了 懺悔
jānāti āsādeti
appekkha bhuñjati pācittiya
(s.acc) (s.nom) (s.loc) (s.nom)
< 期待別人犯錯,當比丘吃了,犯懺悔。>
37.過午食 (
Pācittiya 37. )
Yo pana bhikkhu vikāle khādanīyaṃ
vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā,
若有 比丘 非正確時候
硬食 或 軟食 或 咀嚼
或 食用 或
bhikkhu vi+kala khādanīya bhojanīya khādati bhuñjati
(s.nom) (s.loc) (s.acc) (s.acc) opt(s.3p) opt(s.3p)
pācittiyaṃ.
懺悔
pācittiya
(s.nom)
<
若有比丘在不正確時候咀嚼或食用硬食或軟食,犯懺悔。>
38.食用儲存的食物 (
Pācittiya 38. )
Yo pana bhikkhu sannidhikārakaṃ
khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā
若有 比丘 儲存 硬食 或 軟食 或 咀嚼
或
bhikkhu sannidhi+kāraka khādanīya bhojanīya khādati
(s.nom) (s.acc) (s.acc) (s.acc) opt(s.3p)
bhuñjeyya vā, pācittiyaṃ.
食用 或 懺悔
bhuñjati pācittiya
opt(s.3p) (s.nom)
<
若有比丘咀嚼或食用儲存的硬食或軟食,犯懺悔。>
39.無病而乞求營養食品 (Pācittiya
39. )
Yāni kho pana tāni paṇītabhojanāni, seyyath’ īdaṃ, sappi, navanītaṃ, telaṃ, madhu,
如果說
高價 食物 例如
這 酥油 奶油 油 蜂蜜
paṇīta+bhojana
seyyathā sappi navanīta tela
madhu
n(pl.acc) n.(pl.acc) (s.acc) (s.acc) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom)
<
某些高價食物,例如這些:酥油、奶油﹑蜂蜜﹑>
phāṇitaṃ,
maccho, maṃsaṃ, khīraṃ, dadhi, yo pana bhikkhu evarūpāni
糖漿 魚 肉 乳 酪 若有 比丘 這樣的
phāṇita maccha maṃsa khīra dadhi bhikkhu
evarūpa
(s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (pl.acc)
<
糖漿﹑魚﹑肉﹑乳﹑酪。>
paṇītabhojanāni agilāno attano
atthāya viññāpetvā bhuñjeyya, pācittiyaṃ.
高價 食物 無 病 自己
利益 乞討 食用 懺悔
paṇīta+bhojana a+gilāna attana
atthāya viññāpeti bhuñjati pācittiya
(pl.acc)(s.nom) (s.dat) (s.dat) ger. opt(s.3p) (s.nom)
<
若有比丘無病,為了自己的利益,乞討這樣的高價食物後食用,犯懺悔。>
40.不與而食 (
Pācittiya 40. )
Yo pana bhikkhu adinnaṃ mukhadvāraṃ
āhāraṃ āhareyya aññatra udakadantapoṇā,
若有 比丘 不
與 嘴 門戶
食物 取走 除了
水 齒木
bhikkhu a+dinna mukha+dvāra āhāra
āharati udaka+dantapoṇa
(s.nom) (s.acc) (s.acc) (s.acc) opt(s.3p)
(s.abl)
pācittiyaṃ.
懺悔
pācittiya
(s.nom)
<
若有比丘取走不是要給他吃的食物,犯懺悔。除了水和齒木外。>
41.拿食物給外道 (
Pācittiya 41. )
Yo pana bhikkhu acelakassa vā
paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā
若有 比丘 無
穿衣 或 男遍行者 或 女遍行者 或 親手
bhikkhu a+celaka paribbājaka paribbājikā sa+hattha
(s.nom) (s.dat) (s.dat) (s.dat) (s.inst)
khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dadeyya, pācittiyaṃ.
硬食 或 軟食
或 給予 懺悔
khādanīya
bhojanīya dadāti pācittiya
(s.acc) (s.acc) opt(s.3p) (s.nom)
<
若有比丘親手將硬食、軟食送給裸形者或男、女遍行者,犯懺悔。>
42.乞食中途驅趕同伴 (
Pācittiya 42. )
Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ evaṃ
vadeyya:“eh’āvuso gāmaṃ vā nigamaṃ vā
若有 比丘 比丘 如此 說 你來
大德 鄉村 或
城市 或
bhikkhu bhikkhu vadati eti
āyasmanto gāma nigama i
(s.nom) (s.acc) opt(s.3p) imp.(s.2p) (pl.voc) (s.acc) (s.acc)
<
若有比丘對比丘說:「大德,你來,我們一起去村裡或鎮上托缽。」>
piṇḍāya pavisissāmā”ti. Tassa dāpetvā vā adāpetvā vā uyyojeyya
缽食 我們將進入 他 使給予
或 不
使給予 或 趕走
piṇḍa
pavisat sa dāpeti a+dāpeti uyyojeti
(s.abl) fut(pl.1p) (s.dat) ger. ger. opt(s.3p)
<
不管是否讓他得到食物,催趕說:>
“gacch' āvuso, na me tayā saddhiṃ kathā vā nisajjā vā phāsu hoti,
你走 大德 不
我 你 一起
說話 或 坐
或 快樂 有
gacchati āvuso ahaṃ
tvaṃ katheti nisīdati phāsu
hoti
imp(s.2p) (pl.voc) (s.dat) (s.inst) (s.nom) (s.nom) (s.acc) (s.3p)
<「大德,你走,我和你在一起說話或是坐著不快樂,>
ekakassa me kathā vā nisajjā vā
phāsu hotī” ti. Etad'eva paccayaṃ karitvā
一 我 說話
或 坐 或
快樂 有 如此 正是 原因 作
eka ahaṃ katheti
nisīdati phāsu hoti
etad paccaya karoti
(s.dat) (s.dat) (s.nom) (s.nom) (s.acc) (s.3p) (s.acc) ger.
<
我一個人說話或坐著很快樂。」>
< 正是這樣的理由,而 >
anaññaṃ,
pācittiyaṃ.
非 其他 懺悔
an+añña pācittiya
(s.acc) (s.nom)
<
沒有其他原因,犯懺悔。>
43.擅入情欲外顯的居士家 (
Pācittiya 43. )
Yo pana bhikkhu sabhojane kule
anūpakhajja nisajjaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
若有 比丘 有
情欲 良家 擅入 坐 作 懺悔
bhikkhu sa+bhojana kula
anūpakkhandati nisīdati karoti pācittiya
(s.nom) (s.loc) (s.loc) ger. (s.acc) opt(s.3p) (s.nom)
<
若有比丘擅入情欲外顯的居士家中坐著,犯懺悔。>
44.與女人在隱蔽處共坐 (
Pācittiya 44. )
Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ
raho paṭicchanne āsane nisajjaṃ kappeyya,
若有 比丘 女人 一起 隱密 隱蔽處 坐處
坐 作
bhikkhu mātugāma rahas paṭicchanna āsana
nisīdati karoti
(s.nom) (s.inst) (s.acc) (s.loc) (s.loc) (s.acc) opt(s.3p)
pācittiyaṃ.
懺悔
pācittiya
(s.nom)
<
若有比丘和女人一起秘密地坐在隱蔽坐處,犯懺悔。>
45.單獨與女人共坐 (
Pācittiya 45. )
Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ
eko ekāya raho nisajjaṃ kappeyya, pācittiyaṃ
若有 比丘 女人 一起 一
一 隱密 坐 作 懺悔
bhikkhu mātugāma eka eka
rahas nisīdati karoti pācittiya
(s.nom) (s.inst) (s.nom) (s.inst) (s.acc) (s.acc) opt(s.3p)
<
若有比丘和女人單獨地坐在隱密處,犯懺悔。>
46.接受供養前後拜訪其他居士 (
Pācittiya 46. )
Yo pana bhikkhu nimantito sabhatto
samāno santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā
若有 比丘 邀請
具有 用餐
已經有 存在有 比丘 不 告訴
bhikkhu nimantita sa+bhatta atthi
atthi bhikkhu an+āpucchati
(s.nom) pp.(s.nom) (s.nom) (s.nom) ppr.(s.acc) (s.acc) ger.
<
若有比丘已經被邀請食物供養,沒有告訴在身邊的比丘,>
purebhattaṃ vā pacchābhattaṃ vā
kulesu cārittaṃ āpajjeyya aññatra samayā,
之前 用餐
或 之後 用餐
或 良家 行為 會晤 除了
正確時候
pure+bhatta pacchā+bhatta kula cāritta
āpajjati samaya
(s.acc) (s.acc) (pl.loc) (s.acc) opt(s.3p) (s.abl)
<
而在用餐前或用餐後拜訪居士,除了正確時候,>
pācittiyaṃ.
Tatthāyaṃ samayo, cīvaradānasamayo cīvarakārasamayo,
懺悔 這裡 這
正確時候 衣服 給予
時 衣服 作
時
pācittiya
tattha+ayaṃ samaya cīvara+dadāti+samaya cīvara+karoti+samaya
(s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom)
<
犯懺悔。在這一戒中,這是正確時候:施衣時,作衣時,在這戒中,>
ayaṃ tattha samayo.
這 這裡正確時候
ayaṃ
tattha samaya
(s.nom) (s.nom) (s.nom)
<
這是正確時候。>
47.四月自恣請過受 (
Pācittiya 47. )
Agilānena bhikkhunā cātumāsapaccayapavāraṇā sāditabbā
aññatra punapavāraṇāya,
無 病 比丘 四 月
資具 邀請 應接受
除了 再次 邀請
a+gilāna bhikkhu cātumāsa+paccaya pavāraṇā sādiyati puna+pavāraṇā
(s.inst) (s.inst) (s.nom)
grd(s.nom) (s.abl)
<
無病比丘應接受四個月的必需品供養;除了再次的供養﹑>
aññatra niccapavāraṇāya, tato ce uttariṃ sādiyeyya,
pācittiyaṃ.
除了 連續
邀請 這 如果
超過 接受 懺悔
nicca+pavāraṇā ta sādiyati pācittiya
(s.abl) (s.abl) opt(s.3p) (s.3p)
<
長期供養外,如果接受超過,犯懺悔。>
48.觀看軍隊出征 (
Pācittiya 48. )
Yo pana bhikkhu uyyuttaṃ senaṃ
dassanāya gaccheyya, aññatra tathārūpapaccayā,
若有 比丘 出發 軍隊 觀看 去 除了
適當 理由
bhikkhu uyyuñjati
sena dassati gacchati tathārūpa+paccaya
(s.nom) pp.(s.acc) (s.acc) pp.(s.abl) opt(s.3p) (s.abl)
pācittiyaṃ.
懺悔
pācittiya
(s.nom)
<
若有比丘前往觀看出征的軍隊,除了適當的理由外,犯懺悔。>
49.住軍中超過三夜 (
Pācittiya 49. )
Siyā ca tassa bhikkhuno kocid’eva
paccayo senaṃ gamanāya, dvirattatirattaṃ tena
有 而且
這 比丘 任何 原因 軍隊 前去 二
夜 三 夜
這
atthi sa bhikkhu paccaya sena
gacchati dvi+ratta+ti+ratta sa
opt(s.3p) (s.dat) (s.dat)
(s.nom) (s.acc) (s.dat) (s.acc) (s.inst)
<
而且,當某位比丘有某些原因前去軍隊,>
bhikkhunā senāya vasitabbaṃ. Tato ce uttari vaseyya,
pācittiyaṃ.
比丘 軍隊 應住 這 如果 超過 住 懺悔
bhikkhu sena vasati sa vasati pācittiya
(s.inst) f.(s.loc) grd.(s.acc) (s.abl) opt(s.3p) (s.nom)
<
這位比丘應該在軍隊中住二至三夜,如果超過規定,犯懺悔。>
50.觀看軍隊演習 (
Pācittiya 50. )
Dvirattatirattañce bhikkhu senāya vasamāno uyyodhikaṃ vā
balaggaṃ vā
二 夜 三
夜 如果 比丘 軍隊 住 演習 或
集合 或
dvi+ratta+ti+ratta
bhikkhu senā vasati uyyodhika balagga
(s.acc) (s.nom) (s.loc) ppr.(s.nom) (s.acc) (s.acc)
<
如果比丘留宿在軍隊的二至三夜時,前往觀看演習﹑集合﹑>
senābyūhaṃ vā anīkadassanaṃ vā
gaccheyya, pācittiyaṃ.
佈署 或 校閱 或 去 懺悔
senābyūha anīkadassana gacchati pācittiya
(s.acc) (s.acc) opt(s.3p) (s.nom)
<佈署﹑校閱,犯懺悔。>
51.飲酒 (
Pācittiya 51. )
Surāmerayapāne pācittiyaṃ.
穀物酒 水果酒 喝 懺悔
surā+meraya+pivati pācittiya
(s.loc) (s.nom)
<
飲用穀物酒或水果酒,犯懺悔。>
52.對人搔癢 (
Pācittiya 52. )
Aṅgulipatodake pācittiyaṃ.
手指 輕推 懺悔
aṅguli+patodaka pācittiya
(s.loc) (s.nom)
<
搔別人癢,犯懺悔。>
53.在水中嬉戲 (
Pācittiya 53. )
Udake hasadhamme pācittiyaṃ.
水 笑 懺悔
udaka
hasa+dhamma pācittiya
(s.loc) (s.loc) (s.nom)
<在水中嬉戲,犯懺悔。>
54.態度不恭敬 (
Pācittiya 54. )
Anādariye pācittiyaṃ.
不 尊敬 懺悔
an+ādariya pācittiya
(s.loc) (s.nom)
<
不恭敬,犯懺悔。>
55.嚇人 (
Pācittiya 55. )
Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ bhiṃsāpeyya, pācittiyaṃ.
若有 比丘 比丘 使恐怖 懺悔
bhikkhu bhikkhu
bhiṃsāpeti pācittiya
(s.nom) (s.acc) opt(s.3p) (s.nom)
<
若有比丘嚇比丘,犯懺悔。>
56.燃薪取暖 (
Pācittiya 56. )
Yo pana bhikkhu agilāno
visibbanāpekkho jotiṃ samādaheyya vā samādahāpeyya vā
若有 比丘 無
病 取暖 想要 火 燃燒 或 使燃燒 或
bhikkhu a+gilāna visīveti
āpekkha joti samādahati samādahāpeti
(s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.acc) opt(s.3p) opt(s.3p)
<
若有比丘無病,想要取暖,點火或命人點火,>
aññatra tathārūpapaccayā, pācittiyaṃ.
除了 適當 理由 懺悔
tathārūpa+paccaya pācittiya
(s.abl) (s.nom)
<
除了適當的理由外,犯懺悔。>
57.不足半個月便洗澡 (
Pācittiya 57. )
Yo pana bhikkhu oren’aḍḍhamāsaṃ nhāyeyya, aññatra samayā, pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ
若有 比丘 不足
半 月 洗浴
除了 正確時候 懺悔 這裡 這
bhikkhu orena
aḍḍha+māsa
nahāyati samaya pācittiya tattha+ayaṃ
(s.nom) (s.acc) opt(s.3p) (s.abl) (s.nom) (s.nom)
<
若有比丘不足半個月而洗澡,除了正確時候,犯懺悔。在這戒中,這是 >
samayo. Diyaḍḍho māso seso gimhānan’ti, vassānassa, paṭhamo māso icc'ete
正確時候 一個半 月
剩餘 夏季 雨季 第一個 月 這
samaya diyaḍḍha māsa
sesa gimha vassāna paṭhama māsa
iti etad
(s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (pl.gen) (s.gen) (s.nom) (s.nom) (pl.nom)
<正確時候:認為是「夏季的最後一個半月」,認為是「雨季的第一個月」,>
aḍḍhateyyamāsā uṇhasamayo,
pariḷāhasamayo, gilānasamayo, kammasamayo,
半 第三
月 暑 時 熱 時
病 時 工作
時
aḍḍha+teyya+māsa uṇha+samaya pariḷāha+samaya gilāna+samaya kamma+samaya
(pl.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom)
<
這兩個半月的暑時,熱時,病時,工作時,>
addhānagamanasamayo,
vātavuṭṭhisamayo, ayaṃ tattha samayo.
長旅途 去
時 風 雨
時 這 這裡
正確時候
addhāna+gamana+samaya vata+vuṭṭhi+samaya ayaṃ tattha
samaya
(s.nom)
(s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom)
<
長途旅行時,颳風下雨時,在這一戒中,這是正確時候。>
58.不染衣 (
Pācittiya 58. )
Navaṃ pana bhikkhunā cīvaralābhena tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇānaṃ
aññataraṃ
新 比丘 衣服
得到 三 壞顏色
作 其中之一
nava bhikkhu cīvara+labhati ti du+vaṇṇa+karaṇa aññatara
(s.acc) (s.inst) (s.inst) (s.acc) (s.acc) (s.acc)
<
比丘獲得新衣服時,>
dubbaṇṇakaraṇaṃ
ādātabbaṃ nīlaṃ vā kaddamaṃ vā kāḷasāmaṃ vā anādā ce bhikkhu
壞顏色 作 取
深藍色 或 褐色 或 黑色 或 不 取 如果 比丘
du+vaṇṇa+karaṇa ādāti nīla kaddama kāḷasāma an+ādā
(s.acc) grd.(s.acc) (s.acc) (s.acc) (s.acc) ger. (s.nom)
<
應該染上三種深顏色的其中一種深顏色,深藍色或褐色或黑色。>
tiṇṇaṃ
dubbaṇṇakaraṇānaṃ aññatraṃ dubbaṇṇakaraṇaṃ navaṃ cīvaraṃ paribhuñjeyya,
三 壞顏色 作 其中之一 壞顏色
作 新 衣服 使用
ti du+vaṇṇa+karaṇa
aññatra du+vaṇṇa+karaṇa
nava cīvara paribhuñjati
(s.acc) (s.acc) (s.acc) (s.acc) (s.acc) (s.acc) opt(s.3p)
pācittiyaṃ.
懺悔
pācittiya
(s.nom)
<
如果比丘穿著未曾染上三種深顏色的其中一種深顏色的新衣服,犯懺悔。>
59.不切實分配衣服 (
Pācittiya 59. )
Yo pana bhikkhu bhikkhussa vā bhikkhuniyā
vā sikkhamānāya vā samaṇerassa vā
若有 比丘 比丘
或 比丘尼 或 式叉摩那 或 沙彌
bhikkhu bhikkhu bhikkhuni sikkhamāna sāmaṇera
(s.nom) (s.dat) (s.dat) (s.dat) (s.dat)
<
若有比丘自行將衣服分配給比丘、或比丘尼、或式叉摩那、或沙彌﹑>
samaṇeriyā vā sāmaṃ cīvaraṃ
vikappetvā apaccuddhārakaṃ paribhuñjeyya,
沙彌尼 或 自己
衣服 給予 不
交出 使用
sāmaṇeri sāmaṃ
cīvara vikappeti a+paccuddhāraka paribhuñjati
(s.dat) adv. (s.acc) ger. (s.acc) opt(s.3p)
pācittiyaṃ.
懺悔
pācittiya
(s.nom)
<
或沙彌尼,卻不交出而繼續使用,犯懺悔。>
60.藏匿比丘的物品 (
Pācittiya 60. )
Yo pana bhikkhu bhikkhussa pattaṃ
vā cīvaraṃ vā nisīdanaṃ vā sūcigharaṃ vā
若有 比丘 比丘的 缽 或
衣服 或 墊布 或 針筒 或
bhikkhu bhikkhu patta cīvara nisīdana sūcighara
(s.nom) (s.gen) (s.acc) (s.acc (s.acc (s.acc)
<
若有比丘藏匿或命人藏匿比丘的缽﹑或衣服﹑或墊布﹑或針筒﹑>
kāyabandhanaṃ vā apanidheyya vā
apanidhāpeyya vā antamaso hasāpekkho'pi
腰帶 或 藏匿 或 命人藏匿 或 縱使 開玩笑 也是
kāyabandhana apanidahati apanidhāpeti hasa+apekkha
(s.acc
opt(s.3p) opt(s.3p)
(s.nom)
pācittiyaṃ.
懺悔。
pācittiya
(s,nom)
<
或腰帶,縱使開玩笑,也犯懺悔。>
61.殺害動物 (
Pācittiya 61. )
Yo pana bhikkhu sañcicca pāṇaṃ
jīvitā voropeyya, pācittiyaṃ.
若有 比丘 故意地
生物 生命 剝奪 懺悔
bhikkhu paṇa jīvita
voropeti pācittiya
(s.nom) adv. (s.acc) (s.abl) opt(s.3p) (s.nom)
<
若有比丘故意奪取動物生命,犯懺悔。>
62.飲用有生物的水 (Pācittiya
62. )
Yo pana bhikkhu jānaṃ sappāṇakaṃ
udakaṃ paribhuñjeyya, pācittiyaṃ.
若有 比丘 知道
有 生物 水 使用 懺悔
bhikkhu jānāti
sa-pāṇaka
udaka paribhuñjati pācittiya
(s,nom) (s.acc) (s.acc) (s.acc) opt(s.3p) (s.nom)
<
若有比丘飲用明知有生物的水,犯懺悔。>
63.上訴已經如法評判的事件 (
Pācittiya 63. )
Yo
pana bhikkhu jānaṃ yathādhammaṃ nihatādhikaraṇaṃ punakammāya ukkhoṭeyya,
若有 比丘 知道
如 規則 判定 事件 再 羯磨 擾亂
bhikkhu jānāti
yathā+dhamma nihata+adhikaraṇa puna+kumma ukkoṭeti
(s.nom) (s.acc) (s.acc) (s.acc) (s.abl) opt(s.3p)
pācittiyaṃ.
懺悔
pācittiya
(s.nom)
<
若有比丘對於明知已經按照規定評判的事件,又提出再次羯磨來擾亂,犯懺悔。>
64.不檢舉犯重罪的比丘 (
Pācittiya 64. )
Yo pana bhikkhu bhikkhussa jānaṃ duṭṭhullaṃ
āpattiṃ paṭicchādeyya, pācittiyaṃ.
若有 比丘 比丘 知道 重罪 犯 隱藏 懺悔
bhikkhu bhikkhu jānāti duṭṭhulla āpatti paṭicchādati pācittiya
(s.nom) (s.dat) (s.acc) (s.acc) (s.acc) opt(s.3p) (s.nom)
<
若有比丘知道而不檢舉比丘犯重罪,犯懺悔。>
65.承認未滿二十歲者為比丘 (Pācittiya
65. 0
Yo pana bhikkhu jānaṃ
ūnavīsativassaṃ puggalaṃ upasampādeyya, so ca puggalo
若有 比丘 知道
不足 二十
年 人類 承認為比丘 這
而 人類
bhikkhu jānāti
ūna+vīsati+vassa
puggala upasampādati sa
puggala
(s.nom) (s.acc) (s.acc) (s.acc) opt(s.3p) (s.nom) (s.nom)
<
若有比丘承認明知未滿二十歲的人為比丘,>
< 而且這個人 >
anupasampanno, te ca bhikkhū gārayhā,
idaṃ tasmiṃ pācittiyaṃ.
不 被承認 這 而
比丘 應呵責 如此
在這裡 懺悔
an+upasampanna sa
bhikkhu gārahati idaṃ
sa pācittiya
(s.nom) (pl.nom) (pl.nom) grd(pl.nom) (s.nom) (s.loc) (s.nom)
<
不被承認為比丘,這些比丘應呵責,這樣作在這戒中犯懺悔。>
66.與違法商隊約定同行 (Pācittiya
66. )
Yo pana bhikkhu jānaṃ
theyyasatthena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ
若有 比丘 知道
竊盜 商隊 一起 約定 一
保持 道路
bhikkhu jānāti
theyya+sattha
saṃvidahati eka+dhāna+magga
(s.nom) (s.acc) (s.inst)
ger. (s.acc)
<
若有比丘明知而與違法商隊相約,走在同一條路上,>
paṭipajjeyya antamaso gāmantaram pi, pācittiyaṃ.
行走 縱使
村落 之間
也 懺悔
paṭipajjati gāma+antara
pācittiya
opt(s.3p) (s.nom) (s.acc) (s.nom)
<
就算是村落與村落間,也犯懺悔。>
67.與女人約定同行 (Pācittiya
67. )
Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ
saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyya
若有 比丘 女人 一起 約定 一
保持 道路 行走
bhikkhu saṃvidahati eka+dhāna+magga paṭipajjati
(s.nom) (s.inst)
ger. (s.acc) opt(s.3p)
<
若有比丘明知而與女人相約,走在同一條路上,>
antamaso gāmantaram'pi, pācittiyaṃ.
縱使 村落 之間
也 懺悔
gāma+antara pācittiya
(s.nom) (s.acc) (s.nom)
<
就算是在村落間,也犯懺悔。>
68.批評佛法 (
Pācittiya 68. )
Yo
pana bhikkhu evaṃ vadeyya,“tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ
ājānāmi.
若有 比丘 如此
說 正如 我
世尊 法 開示
我知道
bhikkhu vadati ahaṃ
bhagavant dhamma deseti
ājānāti
(s.nom) (s.acc) opt(s.3p) (s.nom) (s.abl) (s.acc) pp.(s.acc) (s.1p)
<
若有比丘這樣說:「正如我知道由世尊開示的法那樣,>
Yathā
ye’me antarāyikā dhammā vuttā
bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāya”ti.
那樣 這些
障礙的 事情 說 世尊 從事
不足以 妨礙
ya ime antarāyika dhamma
vucati bhagavant paṭisevati antarāya
(pl.acc) (pl.nom) (pl.nom) pp.(pl.nom) (s.inst) (pl.acc) pp.(s.nom) (s.dat)
<
從事這些世尊所說的障礙行為,不會構成妨礙。」>
So bhikkhu bhikkhūhi evam'assa vacanīyo, “mā āyasmā evaṃ avaca. Mā bhagavantaṃ
這 比丘 比丘們
如此 有 勸告
不可 大德 如此
說 不 世尊
sa
bhikkhu bhikkhu atthi
vattti āyasmant vatti bhagavant
(s.nom) (pl.inst) (s.acc) opt(s.3p) grd(s.nom) (s.voc) (s.acc) aor(s.2p) (s.acc)
<
這位比丘應該被比丘們這樣勸告:「大德,不可這樣說,不可批評世尊 >
abbhācikkhi,
na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ. na hi bhagavā evaṃ vadeyya.
批評 不 也
好 世尊 批評 不 世尊 如此 說
abbhakkhāti bhagavant abbhakkhāti bhagavant vadati
imp(s.2p) (s.dat) ppr.(s.acc) (s.nom) (s.acc) opt(s.3p)
< 批評世尊是不好的。世尊並沒有這樣說,>
Anekapariyāyena āvuso antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā
alañca pana te
許多 法門 大德 障礙 事情 說 世尊
足以 而且
這些
aneka+pariyāya āyasmant antarāyika
dhamma vucati bhagavant sa
(s.inst) (s.voc) (pl.nom) (pl.nom) pp.(pl.nom) (s.inst) (pl.acc)
<
大德,世尊用許多方法說明障礙的行為,而且從事這些行為足以造成障礙」>
paṭisevato antarāyāyā”ti: Evañca so bhikkhu
bhikkhūhi vuccamāno tath’eva
從事 障礙 如此 而且 這位
比丘 比丘們 說時
如此 仍然
paṭisevati antarāya sa bhikkhu
bhikkhu vucati tathā
pp.(s.nom) (pl.nom) (s.acc) (s.nom) (s.nom) (pl.inst) ppr.(s.nom)
<
而當這位比丘被比丘們這樣子說時,如果仍然固執己見,>
paggaṇheyya.
So bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbo tassa
執取 這位 比丘
比丘們 至少
三 勸 這
paggaṇhati sa bhikkhu bhikkhu yāvata+ti samanubhāsati sa
opt(s.3p) (s.nom) (s.nom) (pl.inst) (s.acc) grd.(s.nom) (s.dat)
<
為了讓他捨棄這個想法,這位比丘至少應該被比丘們勸告三次,>
paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajjeyya, icc'etaṃ
捨棄 至多 三
如果 勸 這 捨棄 如此
這
paṭinissajjat yāvata+ti samanubhāsati sa
paṭinissajjati iti
(s.dat) (s.acc)
ppr.(s.nom) (s.acc) opt(s.3p) (s.nom)
<
如果勸告三次以內時,他捨棄了這個想法,如此,這便很好。>
kusalaṃ.
No ce paṭinissajjeyya,
pācittiyaṃ.
善 不 如果
捨棄 懺悔
kusala paṭinissajjati pācittiya
(s.nom) opt(s.3p) (s.nom)
<
如果他不捨棄的話,犯懺悔。>
69.與犯戒比丘共住 (
Pācittiya 69. )
Yo pana bhikkhu jānaṃ tathāvādinā
bhikkhunā akaṭānudhammena taṃ diṭṭhiṃ
若有 比丘
知道
如此 說 比丘
不 行為
如 法 他
(惡)見解
bhikkhu jānāti
tathā+vatti
bhikkhu a+kaṭa+anudhamma
sa diṭṭhi
(s.nom) (s.nom) (s.inst) (s.inst) (s.inst) (s.acc) (s.acc)
<
若有比丘明知而和批評佛所說的法﹑不接受僧團處分﹑執著自己見解的人 >
appaṭinissaṭṭhena
saddhiṃ saṃbhuñjeyya vā saṃvaseyya vā saha vā seyyaṃ kappeyya,
不 捨棄 和 共食 或 共住 或
一同 或 床 躺
a+paṭinissajjati saṃbhuñjati saṃvasati seyya kappeti
(s.inst)
opt(s.3p) opt(s.3p) (s.acc) opt(s.3p)
pācittiyaṃ.
懺悔
pācittiya
(s.nom)
<
共食或共住、共宿,犯懺悔。>
70.與被擯沙彌共住 (Pācittiya
70. )
Samaṇuddeso pi ce evaṃ vadeyya,
“tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi;
沙彌 也 如果
如此 說 正如
我 世尊 法 開示 我知道
samaṇuddesa
vadati ahaṃ bhagavant
dhamma deseti ājānāti
(s.nom) (s.acc) opt(s.3p) (s.nom) (s.abl) (s.acc) pp.(s.acc) (s.1p)
<
如果沙彌也這樣說:「正如我知道由世尊開示的法那樣,>
yathā ye’me
antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāya”
那樣 這些 障礙的
事情 說 世尊 從事 不足以
妨礙
ya
ime antarāyika dhamma
vucati bhagavant paṭisevati na+alaṃ antarāya
(pl.acc) (pl.nom) (pl.nom) pp.(pl.nom) (s.inst) (pl.acc) pp.(s.nom) (s.dat)
<
從事這些世尊所說的障礙行為,不會構成妨礙。」>
ti.
So samaṇuddeso bhikkhūhi evam'assa
vacanīyo, “mā āvuso samaṇuddesa evaṃ
這 沙彌 比丘們
如此 有 勸告 不可 大德
沙彌 如此
sa samaṇuddesa bhikkhu atthi vattti āyasmant samaṇuddesa
(s.nom) (s.nom) (pl.inst) (s.acc) opt(s.3p) grd(s.nom) (s.voc) (s.voc) (s.acc)
<
這位沙彌應該被比丘們這樣勸告:「大德,沙彌,不可這樣說,不可批評世尊 >
avaca,
mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhaddhānaṃ,
na hi
說 不可
世尊 批評 不
也 好 世尊 批評 不
vatti
bhagavant abbhakkhāti bhagavant abbhaddhā
aor(s.2p) (s.acc) imp(s.2p)
(s.inst) ppr.(s.acc)
<批評世尊是不好的。世尊並沒有這樣說,>
bhagavā evaṃ vadeyya. Anekapariyāyena āvuso samaṇuddesa antarāyikā dhammā
世尊 如此 說 許多 法門 大德 沙彌 障礙 事情
bhagavant vadati aneka+pariyāya āyasmant samaṇuddesa antarāyika dhamma
(s.nom) (s.acc) opt(s.3p) (s.inst) (s.voc) (s.voc) (pl.nom) (pl.nom)
<
大德,世尊用許多方法說明障礙的行為,>
vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāyā” ti.
說 世尊 足以 而且 這些
從事 障礙
vucati
bhagavant
sa paṭisevati antarāya
pp.(pl.nom) (s.abl) (pl.acc) pp.(s.nom) (pl.nom)
< 而且從事這些行為足以造成障礙。」>
Evañca pana so samaṇuddeso
bhikkhūhi vuccamāno tath’eva paggaṇheyya,
如此 而且
這位 沙彌 比丘們 說時 如此 固執
sa samaṇuddesa bhikkhu vucati tathā paggaṇhati
(s.nom) (s.nom) (pl.inst) ppr.(s.nom)
opt(s.3p)
<
而當這位沙彌被比丘們這樣子說時,如果仍然固執己見,>
so samaṇuddeso bhikkhūhi evaṃ'assa vacanīyo,
這位 沙彌 比丘 如此
有 勸告
sa samaṇuddesa bhikkhu atthi vatti
(s.nom) (s.nom) (pl.inst) (s.acc) opt(s.3p) grd.(s.nom)
<
這位沙彌應該被比丘們如此勸告:>
“Ajjatagge te āvuso samaṇuddesa na c’eva so bhagavā satthā apadisitabbo
yaṃ'pi
今後 你 大德 沙彌 不
既 這 世尊 導師 稱呼 也
ajjatagga
tvaṃ āyasmant samaṇuddesa sa bhagavant
sattha apadisati
(s.loc) (s.inst) (s.voc) (s.voc)
(s.nom) (s.nom) grd(s.nom) (s.nom)
<「大德,沙彌,今後你既不能稱呼世尊為導師,>
c’aññe samaṇuddesā labhanti bhikkhūhi
saddhiṃ dvirattatirattaṃ sahaseyyaṃ, sā'pi te
其他 沙彌 得到 比丘 與
二 夜 三
夜 同宿 這也 你
añña sanaṇuddesa labhati bhikkhu dvi+ratta+ti+ratta saha+seyya sa+api tvaṃ
(pl.nom) (pl.nom) (pl.3p) (pl.inst) (s.acc) (s.acc) (s.nom)(s.inst)
<
同時,其他的沙彌能夠做的那些事,與比丘們同宿二至三夜,你也沒有這種權力。>
n’atthi, cara pire vinassā”ti.
Yo pana bhikkhu jānaṃ tathānāsitaṃ samaṇuddesaṃ
沒有 走開 離開 若有 比丘 知道 如此
驅出 沙彌
atthi carati vinassati bhikkhu jānāti nāseti samaṇuddesa
(s.3p) imp(s.3p) imp(s.2p) (s.nom) (s.acc) (s.acc) pp.(s.acc) (s.acc)
<你走,離開這裡。」> <若有比丘明知而>
upalāpeyya vā upaṭṭhāpeyya vā saṃbhuñjeyya vā saha vā seyyaṃ
kappeyya, pācittiyaṃ.
鼓勵 或 支持
或 共食 或 共 或
床 躺 懺悔
upalāpeti upaṭṭhāpeti saṃbhuñjati seyya kappeti pācittiya
opt(s.3p) opt(s.3p) opt(s.3p) (s.acc) opt(s.3p) (s.nom)
<
鼓勵或支持這種被驅出的沙彌,或與他共食或共宿,犯懺悔>
71.違勸 (
Pācittiya 71. )
Yo
pana bhikkhu bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno evaṃ vadeyya, “Na tāvāhaṃ
若有 比丘 比丘們
依 法 勸告時
如此 說 不 等到
我
bhikkhu bhikkhu saha+dhammika vucati vatti tāva+ahaṃ
(s.nom) (pl.inst) (s.acc) ppr(s.nom) (s.acc) opt(s.3p) (s.nom)
<
若有比丘被比丘們依照規定規勸時,如果說:>
āvuso etasmiṃ sikkhāpade
sikkhissāmi yāva n' aññaṃ bhikkhuṃ byattaṃ
大德 這 學處 學習
那時候 不
其他 比丘 有學問的
āyasmant etad
sikkhapada sikkhati bhikkhu byatta
(s.voc) (s.loc) (s.loc) fut(s.1p) (s.acc) (s.acc) (s.acc)
vinayadharaṃ paripucchāmī”ti, pācittiyaṃ. Sikkhamānena bhikkhave bhikkhunā
持律 請教 懺悔 學習時 比丘們 比丘
vinaya+dhara paricchati ti
pācittiya sikkhati bhikkhu bhikkhu
(s.acc) fut(s.1p) (s.nom) ppr.(s.inst) (s.voc) (s.inst)
<「大德,等到我向其他有學問、受持戒律的比丘請教後,我就會學習這條學處。」,犯懺悔。>
Sikkhamānena bhikkhave bhikkhunā aññātabbaṃ paripucchitabbaṃ
paripañhitabbaṃ,
學習時 比丘們 比丘 必須瞭解 必須請教 必須研究
sikkhati bhikkhu bhikkhu aññāti paripucchati paripañhati
ppr.(s.inst) (s.voc) (s.inst)grd.(s.acc) grd.(s.acc) grd.(s.acc)
ayaṃ tattha sāmīci.
這 這裡 正確
(s.nom) (s.nom) (s.nom)
<
諸比丘,正在學習的比丘必須瞭解﹑請教或研究戒律。>
72.毀謗學處 (
Pācittiya 72. )
Yo pana bhikkhu pāṭimokkhe
uddissamāne evaṃ vadeyya, “kimpan’
imehi
若有 比丘 波羅提木叉 誦時 如此
說 到底為什麼
這些
bhikkhu pātimokkha uddissati vatti ime
(s.nom) (s.loc) (s.loc) (s.acc) opt(s.3p) (pl.inst)
<
若有比丘在誦波羅提木叉時,這樣說:「 >
khuddānukhuddakehi sikkhāpadehi
uddiṭṭhehi, yāvd'eva kukkuccāya vihesāya
微細 微細 學處 誦 頂多只會 憂慮 煩惱
khudda+anukhuddaka sikkhāpada uddissati kukkucca vihesa
(pl.inst) (pl.inst) (pl.inst) (s.dat) (s.dat)
<
誦這些微細又微細的學處要作什麼呢?只會導致後悔﹑煩惱、>
vilekhāya saṃvattantī” ti. Sikkhāpadavivaṇṇanake pācittiyaṃ.
困惑 導致 學處 毀謗 懺悔
vilekhā
saṃvattati sikkhāpada+vivaṇṇeti
pācittiya
(s.dat) (pl.3p) (s.loc) (s.nom)
<
困惑而已。」毀謗學處,犯懺悔。>
73.不專心誦戒 (
Pācittiya 73. )
Yo pana bhikkhu anvaḍḍhamāsaṃ
pātimokkhe uddissamāne evaṃ vadeyya,
若有 比丘 每半個月 波羅提木叉 誦 如此
說
bhikkhu anu+aḍḍha+māsa
pātimokkha uddissati vadati
(s.nom) (s.acc) (s.loc) ppr.(s.loc) (s.acc) opt(s.3p)
<
若有比丘在每半個月誦波羅提木叉時,這樣說:>
“Idān’eva kho ahaṃ ājānāmi,
ayaṃ'pi kira dhammo suttāgato suttapariyāpanno
如今 才 我
知道 這 也
真的 規則 戒本
來到 戒本 包含
idaṃ ahaṃ jānāti dhamma sutta+āgata sutta+pariyāpanna
(s.nom) (s.1p) (s.nom) (s.nom) pp.(s.nom) pp.(s.nom)
anvaḍḍhamāsaṃ uddesaṃ āgacchatī” ti.
每半個月 誦 來
anu+aḍḍha+māsa
uddissati āgacchati
(s.acc) pp.(s.acc) (s.3p)
<「現在我才知道這條規則確實也收在戒經、包含在戒經中,每半個月被誦出來。」>
Tañce bhikkhuṃ aññe bhikkhū jāneyyuṃ,“nisinnapubbam
iminā bhikkhunā
這 如果 比丘
其他 比丘們 知道 出席 以前
這 比丘
taṃ bhikkhu
añña bhikkhu
jānāti nisīdati pubba bhikkhu
(s.acc) (s.acc) (pl.nom) (pl.nom) opt(pl.3p) pp(s.acc) (s.inst) (s.inst)
<
如果其他比丘知道這位比丘,>
dvittikkhattuṃ pātimokkhe
uddissamāne ko pana vādo bhiyyo”ti,
二 三
次 波羅提木叉 誦時 無論 說
多
dvi+ti+khattuṃ patimokkha uddissati vadati bhiyya
(s.acc) (s.loc) (s.loc) (s.nom) (s.nom)
<
在誦波羅提木叉時,這位比丘曾經出席過二至三次,無論說多少理由,>
na ca tassa bhikkhuno aññāṇakena
mutti atthi: Yañca tattha āpattiṃ āpanno,
不 而且 這
比丘 無知 不追究
有 而且
這裡 犯錯 犯
bhikkhu aññāṇaka
āpatti āpajjati
(s.dat) (s.dat) (s.inst) (s.3p) (s.acc) pp.(s.nom)
<
不因這位比丘的無知而不追究:>
tañca yathādhammo kāretabbo uttariñ
c’assa moho āropetabbo,
而且 如法 處理 更加 有
愚癡 指出
yathā+dhamma karoti atthi moha
āropeti
(s.nom) grd.(s.nom) opt(s.3p) (s.nom) grd.(s.nom)
<
如法地處理他在此所犯的錯。並進一步指出他的愚癡說:>
“tassa te āvuso alābhā,
tassa te dulladdhaṃ. Yaṃ tvaṃ pāṭimokkhe uddissamāne
這 你 大德
不得利益 這 你
難以獲得 你 在波羅提木叉
誦時
tvaṃ āyasmant a+lābhati tvaṃ du+lābhati tvaṃ pāṭimokkha uddissati
(s.dat) (s.dat) (s.voc) (s.acc) (s.dat) (s.dat) (s.acc) (s.nom)(s.nom) (s.loc) ppr(s.loc)
na sādhukaṃ aṭṭhikatvā manasikarosī”ti.
不 好好地 饒益 專心
sādhuka aṭṭha+karoti manasikaroti
(s.acc) ger. (s.2p)
<「大德,你沒有從誦戒中獲益,你難以從誦戒中獲益,在誦波羅提木叉時,你不好好地聽取並專心致志」,>
Idaṃ tasmiṃ mohanake,
pācittiyaṃ.
這 在這裡 導致愚癡 懺悔
mohanaka pācittiya
(s.nom) (s.nom) (s.loc) (s.nom)
<
在這一戒中,導致愚癡,犯懺悔。>
74.毆打比丘 (
Pācittiya 74. )
Yo pana bhikkhu bhikkhussa kupito
anattamano pahāraṃ dadeyya, pācittiyaṃ.
若有 比丘 比丘 憤怒 不悅 毆打 給予 懺悔
bhikkhu bhikkhu kupita an+attamana paharati
dadāti pācittiya
(s.nom) (s.dat) (s.nom) (s.nom) (s.acc) opt(s.3p) (s.nom)
<
若有比丘憤怒不悅而毆打比丘,犯懺悔。>
75.作勢打比丘 (
Pācittiya 75. )
Yo pana bhikkhu bhikkhussa kupito
anattamano talasattikaṃ uggireyya, pācittiyaṃ.
若有 比丘
比丘 憤怒 不悅 手 武器
舉起 懺悔
bhikkhu bhikkhu kupita
an+attamana tala+sattika
uggacchati pācittiya
(s.nom) (s.dat) (s.nom) (s.nom) (s.acc) opt(s.3p) (s.nom)
<
若有比丘憤怒不悅而作勢打比丘,犯懺悔。>
76.毀謗比丘犯僧殘戒 (
Pācittiya 76. )
Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ amūlakena
saṅghādisesena anuddhaṃseyya, pācittiyaṃ.
若有 比丘 比丘 沒有根據 僧殘 毀謗 懺悔
bhikkhu bhikkhu a+mūlaka saṅghādisesa anuddhaṃseti pācittiya
(s.nom) (s.acc) (s.inst) (s.inst) opt(s.3p) (s.nom)
<
若有比丘沒有根據地毀謗比丘犯僧殘,犯懺悔。>
77.使比丘心生憂悔 (
Pācittiya 77. )
Yo pana bhikkhu bhikkhussa sañcicca
kukkuccaṃ upadaheyya, “iti‘ssa muhuttaṃ'pi
若有 比丘 比丘 故意地 後悔 給予 如此
有 一陣子 也
bhikkhu bhikkhu kukkucca upadahati atthi muhutta
(s.nom) (s.dat) (s.acc) opt(s.3p) opt(s.3p) (s.acc)
<
若有比丘故意讓比丘憂悔,心想:「如此一來,>
aphāsu bhavissatī”ti etad' eva paccayaṃ karitvā anaññaṃ,
pācittiyaṃ.
不安 有 如此 正是
原因 做 非
其他 懺悔
a+phāsu bhavati paccaya karoti
an+añña pācittiya
(s.nom) fut(s.3p) (s.acc) (s.acc) ger. (s.acc) (s.nom)
<
他將有一段時間感到不安」,正是這樣的理由,不是其他理由,犯懺悔。>
78.吵架後竊聽比丘談話 (
Pācittiya 78. )
Yo pana bhikkhu bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ
kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ
若有 比丘 比丘們 爭論 發生
吵架 發生 口角
犯
bhikkhu bhikkhu bhaṇḍana+jāti kalaha+jāti vivāda āpajjati
(s.nom) (pl.inst) pp(pl.dat) pp.(pl.dat) pp.(pl.dat)
<
若有比丘與比丘們發生爭論﹑吵架或口角衝突,>
upassutiṃ tiṭṭheyya, “yaṃ ime bhaṇissanti taṃ sossāmī”ti. Etad eva paccayaṃ karitvā
傾聽 站立 這 說 聽 如此 原因 作
upassuti
tiṭṭhati imaṃ bhaṇati suṇāti paccaya karoti
(s.acc) opt(s.3p) (pl.nom) fut(pl.3p) fut.(s.1p) (s.acc) (s.acc) ger.
<
便站著傾聽,心想:「我將聽聽他們要說什麼」,正是這樣的理由,>
anaññaṃ,
pācittiyaṃ.
其他 懺悔
an+añña pācittiya
(s.acc) (s.nom)
<
不是其他理由,犯懺悔。>
79.反悔羯磨的結果 (
Pācittiya 79. )
Yo pana bhikkhu dhammikānaṃ kammānaṃ
chandaṃ datvā pacchā
若有 比丘 依法 羯磨 同意 給予 之後
bhikkhu dhammika kamma
chanda dadāti
(s.nom) (pl.gen) (pl.gen) (s.acc) ger.
khiyyanadhammaṃ āpajjeyya, pācittiyaṃ.
瞋嫌,不平 到達 懺悔
khīya+dhamma
āpajjati pācittiya
(s.acc) opt(s.3p) (s.nom)
<
若有比丘表決依照規定舉行的羯磨後,又表示不滿,犯懺悔。>
80.表決時離席 (
Pācittiya 80. )
Yo
pana bhikkhu saṅghe vinicchayakathāya vattamānāya chandaṃ adatvā uṭṭhāyāsanā
若有 比丘 僧團 決定
宣布 舉行時 意欲
未
給予 起立 座位
bhikkhu saṅgha
vinicchaya+khatheti
vatteti chanda a+dadāti uṭṭhahati+āsana
(s.nom) (s.loc) (s.dat) ppr. (s.dat) (s.acc) ger. (s.abl)
pakkameyya,
pācittiyaṃ.
離開 懺悔
pakkamati pāccittiya
opt(s.3p) (s.nom)
<
若有比丘在僧團提案時,尚未表決而起座離去,犯懺悔。>
81.分配衣服後發勞騷 (
Pācittiya 81. )
Yo pana bhikkhu samaggena saṅghena
cīvaraṃ datvā pacchā khiyyanadhammaṃ
若有 比丘 和諧 僧團 衣服 給予
之後 不平
bhikkhu samagga saṅgha cīvara
dadāti khīya+dhamma
(s.nom) (s.inst) (s.inst) (s.acc) ger.
(s.acc)
<當和合的僧團給予衣服後,若有比丘感到不滿說:>
āpajjeyya
“yathāsanthutaṃ bhikkhū saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇāmentī”ti, pācittiyaṃ.
產生 如 平常
比丘們 僧團的 利養 分配 懺悔
āpajjati yathā+santhuta
bhikkhu saṅghika labhati pariṇāmeti pācittiya
opt(s.3p) (s.acc) (pl.nom) (s.acc) (s.acc) (pl.3p) (s.nom)
<「比丘們依照交情深淺分配僧團的財物」,犯懺悔。>
82.命人轉送供養僧團的物品給某位比丘 (
Pācittiya 82. )
Yo pana bhikkhu jānaṃ saṅghikaṃ
lābhaṃ pariṇataṃ puggalassa pariṇāmeyya,
若有 比丘 知道
僧團的 財物 轉送 人 使轉送
bhikkhu jānāti
saṅghika lābhati pariṇamati puggala pariṇāmeti
(s.nom) (s.acc) (s.acc) (s.acc) pp.(s.acc) (s.dat) opt(s.3p)
pācittiyaṃ.
懺悔
pācittiya
(s.nom)
<
若有比丘明知而命人將僧團的財物,轉送給人,犯懺悔。>
83.未經通告擅入王宮 (
Pācittiya 83. )
Yo pana bhikkhu rañño khattiyassa
muddhābhisittassa anikkhantarājake
若有 比丘 王族
剎帝利 頭 澆 未 離開
王
bhikkhu rājan
khattiya muddhā+vasseti a+nikkhanta+rājaka
(s.nom) (s.gen) (s.gen) (s.gen)
(s.loc)
<
當剎帝王族的灌頂國王尚未離開及王后尚未走出前,若有比丘>
aniggataratanake pubbe
appaṭisaṃvidito indakhīlaṃ atikkameyya, pācittiyaṃ.
未 出去 王后
之前 未 通知 門檻 跨越 懺悔
a+niggacchati+ratanaka
a+paṭisaṃvidati
indakhīla atikkāmati pācittiya
(s.loc) (s.loc) pp.(s.nom) (s.acc) opt(s.3p) (s.nom)
<
未事先通告而走進去,犯懺悔。>
84.撿拾屋外的珠寶 (
Pācittiya 84. )
Yo pana bhikkhu ratanaṃ vā
ratanasammataṃ vā aññatra ajjhārāmā vā ajjhāvasathā
若有 比丘 珠寶
或 珠寶 認為
或 除了 寺院
或 僧房
bhikkhu ratana ratana+sammata adhi+ārāma adhi+āvasatha
(s.nom) (s.acc) (s.acc)
(s.abl) (s.abl)
vā uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā
pācittiyaṃ. Ratanaṃ vā pana bhikkhunā
或 撿拾 或 使撿拾 或 懺悔 珠寶
或 若 比丘
uggaṇhāti uggaṇhāpeti pācittiya ratana bhikkhu
opt(s.3p) opt(s.3p) (s.nom) (s.acc) (s.inst)
<
除了在寺院或房間外,若有比丘撿拾或命人撿拾珠寶或認為是珠寶的物品,犯懺悔。若比丘 >
ratanasammataṃ vā ajjhārāme vā
ajjhāvasathe vā uggahetvā vā uggaṇhāpetvā vā
珠寶 認為
或 寺院 或
僧房 或 撿拾
或 使撿拾
或
ratana+sammata adhi+ārāma adhi+āvasatha uggaṇhāti uggaṇhapeti
(s.acc) (s.loc) (s.loc) ger. ger.
< 在寺院或房間內,撿拾或命人撿拾珠寶或認為是珠寶的物品後,>
nikkhipitabbaṃ “yassa bhavissati so harissatī”
ti ayaṃ tattha sāmīci.
藏置 任何 將有
它 帶走 這
這裡 正確方式
nikkhipati ya bhavati sa
harati
grd.(s.acc) (s.dat) fut(s.3p) (s.nom) fut(s.3p) (s.nom) (s.nom) (s.nom)
<
應該妥為保存,心想:「這是為了會來帶走它的人而保存的」,在這一戒中這樣做才正確 >
85.過午入村莊 (
Pācittiya 85. )
Yo pana bhikkhu santaṃ bhikkhuṃ
anāpucchā vikāle gāmaṃ paviseyya, aññatra
若有 比丘 有 比丘 未
告訴 非
時 村落 進入
除了
bhikkhu atthi
bhikkhu an+āpucchati vi+kāla gāma pavisati
(s.nom) ppr (s.acc) pp.(s.nom) (s.loc) (s.acc) opt(s.3p)
<
若有比丘沒有告知在自己身邊的比丘,在非時進入村莊,>
tathārūpā accāyikā karaṇīyā, pācittiyaṃ.
十分 緊急 必須作
懺悔
accāyika karoti pācittiya
(s.abl) (s.abl) grd.(s.abl) (s.nom)
<
除了有非常緊急的事要辦外,犯懺悔。>
86.命人以骨﹑牙、獸角製作針筒 (
Pācittiya 86. )
Yo pana bhikkhu aṭṭhimayaṃ vā
dantamayaṃ vā visāṇamayaṃ vā sūcigharaṃ
若有 比丘
骨 製 或
牙 製 或
角 製 或
針 筒
bhikkhu aṭṭhi+maya danta+maya visāṇa+maya sūci+ghara
(s.nom) (s.acc) (s.acc) (s.acc) (s.acc)
kārāpeyya,
bhedanakaṃ, pācittiyaṃ.
命人作 破壞 懺悔
karoti
bhedanaka pācittiya
opt(s.3p) (s.nom) (s.nom)
<
若有比丘命人作骨製﹑象牙製或獸角製的針筒,應打碎,犯懺悔。>
87.床(椅)腳不合規定 (
Pācittiya 87. )
Navaṃ pana bhikkhunā mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā kārayamānena aṭṭhaṅgulapādakaṃ
新 若 比丘 椅 或 床
或 製作時 八
指 腳
nava bhikkhu mañca pīṭha kāreti aṭṭha+aṅgula+pādaka
(s.acc) (s.inst) (s.acc) (s.acc) ppr(s.inst) (s.acc)
<
若比丘製作新的椅子或床時,腳應使人作長八指,以佛指為準。>
kāretabbaṃ
sugataṅgulena aññatra hetthimāya aṭaniyā, taṃ atikkāmayato, chedanakaṃ,
應使作 佛 指 除了 底部 橫木 這 過長
如果 切除
kāreti sugataṅgula hetthima aṭani sa
atikkāma+yato chedanaka
grd.(s.acc) (s.inst) (s.abl) (s.abl) (s.acc) (s.nom) (s.nom)
<
橫木以下的部分不算在內。超過規定的尺寸,應切除,>
pācittiyaṃ.
懺悔
pācittiya
(s.nom)
<
犯懺悔。>
88.在床(椅)上鋪棉花 (
Pācittiya 88. )
Yo pana bhikkhu mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā
tūlonaddhaṃ kārāpeyya, uddālanakaṃ,
若有 比丘 椅
或 床 或
棉花 鋪設 使作 應拿掉
nava
bhikkhu mañca pīṭha tūla+onaddha kārāpeti uddālanaka
(s.nomt) (s.acc) (s.acc) (s.acc) opt(s.3p) (s.nom)
pācittiyaṃ.
懺悔
pācittiya
(s.nom)
<
若有比丘命人作椅子或床要鋪的棉花,應該拿掉,犯懺悔。>
89.墊布不合規定 (
Pācittiya 89. )
Nisīdanaṃ pana bhikkhunā
kārayamānena pamāṇikaṃ kāretabbaṃ; tatr’ idaṃ pamāṇaṃ,
墊布 若 比丘 製作時 尺寸 應使作 這裡
這 尺寸
nisīdana bhikkhu kāreti pamāṇika kāreti tatra pamāṇa
(s.acc) (s.inst) ppr.(s.inst) (s.acc) gre.(s.acc) (s.nom) (s.nom)
<
若有比丘製作墊布時,應該按照尺寸,這尺寸是: >
dīghaso dve vidatthiyo
sugatavidatthiyā, tiriyaṃ diyaḍḍhaṃ, dasā vidatthi. taṃ
長 二
指距 佛 指距 寬 二
半 邊緣 指距 這
dīghasa vidatthiya sugata+vidatthiya tiriya di+yaddha dasā
vidatthi sa
(s.nom) (s.nom) (s.abl) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.acc)
<
長二佛指距,寬一個半佛指距,邊緣寬一佛指距,>
atikkāmayato chedanadaṃ, pācittiyaṃ.
超過 如果 切除 懺悔
atikkāma+yato
chedanaka pācittiya
(s.nom) (s.nom) (s.nom)
<
超過的話,應剪掉,犯懺悔。>
90.覆瘡衣不合規定 (
Pācittiya 90. )
Kaṇḍupaṭicchādiṃ pana bhikkhunā kārayamānena pamāṇikā
kāretabbā; tatr’ idaṃ,
疥癬 覆蓋 若 比丘 製作時 尺寸
應使作 這裡 這
kaṇḍu+paṭicchādi bhikkhu kāreti pamāṇika kāreti
tatra
(s.acc)
(s.inst) ppr.(s.inst) (s.acc) gre.(s.acc) (s.nom)
<
若比丘製作覆瘡衣時,應該按照尺寸,這尺寸是:>
pamāṇaṃ,
dīghaso catasso vidatthiyo sugatavidatthiyā,
tiriyaṃ dve vidatthiyo. Taṃ
尺寸 長 四 指距 佛
指距 寬 二
指距 這
pamāṇa dīghasa vidatthiya sugata+vidatthiya tiriya vidatthi sa
(s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.abl) (s.nom) (s.nom) (s.acc)
<
長四指距,以佛指距為準,寬二佛指距,>
atikkāmayato, chedanadaṃ, pācittiyaṃ.
超過 如果 切除 懺悔
atikkāma+yato
chedanaka pācittiya
(s.nom) (s.nom) (s.nom)
<
超過的話,應剪掉,犯懺悔。>
91.雨浴衣不合規定 (
Pācittiya 91. )
Vassikasāṭikaṃ pana bhikkhunā kārayamānena pamāṇikā
kāretabbā; tatr’ idaṃ
雨 外套 若 比丘 製作時 尺寸 應使作
這裡 這
vassika+sāṭika bhikkhu kāreti pamāṇika kāreti tatra
(s.acc) (s.inst) ppr.(s.inst) (s.acc) gre.(s.acc) (s.nom)
<若比丘製作雨浴衣時,應該按照尺寸,這尺寸是:>
pamāṇaṃ,
dīghaso cha vidatthiyo sugatavidatthiyā tiriyaṃ aḍḍhateyyā. Taṃ
尺寸 長 六
指距 佛 指距 寬 兩個半 這
pamāṇa dīghasa vidatthiya sugata+vidatthiya tiriya aḍḍhateyya sa
(s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.abl) (s.nom) (s.nom) (s.acc)
<長四指距,以佛指距為準,寬二個半,>
atikkāmayato, chedanadaṃ pācittiyaṃ.
超過 如果 切除 懺悔
atikkāma+yato
chedanaka pācittiya
(s.nom) (s.nom) (s.nom)
<
超過的話,應剪掉,犯懺悔。>
92.衣服尺寸不合規定 (
Pācittiya 92. )
Yo
pana bhikkhu sugatacīvarappamāṇaṃ cīvaraṃ kārāpeyya atirekaṃ vā, chedanakaṃ,
若有 比丘 佛
衣 尺寸 衣 作 超 或 切除
bhikkhu sugata+cīvara+pamāṇa
cīvara kāreti atireka chedanaka
(s.nom) (s.acc) (s.acc) opt(s.3p) (s.acc) (s.nom)
<
若有比丘製作衣服時,和佛衣尺寸相同或超過,應切除,>
pācittiyaṃ.
Tatr’idaṃ sugatassa sugatacīvarappamāṇaṃ,
dīghaso nava vidatthiyo
懺悔 這裡 這 佛 佛
衣 尺寸 長 九 指距
pācittiya
sugata sugata+cīvara pamāṇa dīghasa vidatthiya
(s.nom) (s.nom) (s.gen) (s.acc) (s.nom) (s.nom)
<
犯懺悔。> < 在這戒中,這是佛的佛衣尺寸:長九指距,>
sugatavidatthiyā, tiriyaṃ cha vidatthiyo,
idaṃ sugatassa sugatacīvarapamāṇaṃ.
佛 指距 寬
六 指距 這 佛 佛
衣 尺寸
sugata+vidatthiya
tiriya vidatthiya sugata
srgata+cīvara pamāṇa
(s.abl) (s.nom) (s.nom) (s.nom) (s.gen) (s.nom)
<
以佛指距為準,寬六佛指距。這是佛的佛衣尺寸。>
Uddiṭṭhā kho āyasmanto dvenavuti pācittiyā dhammā.
誦 大德 九十二
懺悔 規則
uddisati āyasmant dhamma
pp(pl.acc) (pl.voc) (pl.nom) (pl.nom)
<
大德們,九十二懺悔的規則已經誦出了,>
Tatth'āyasmante pucchāmi: Kacci'ttha
parisuddhā?
在此 大德
我問 是否 是 清淨
āyasmant pucchati atthi parisuddha
(pl.acc) (s.1p) (pl.2p) (pl.nom)
<
在此我問大德們:「你們是否是清淨的?」>
Dutiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?
第二 也 問 是否
是 清淨
pucchati atthi parisuddha
(s.1p) (pl.2p) (pl.nom)
<
第二次再問:「你們是否是清淨的?」>
Tatiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?
第三 也 問 是否
是 清淨
pucchati atthi parisuddha
(s.1p) (pl.2p) (pl.nom)
<
第三次再問:「你們是否是清淨的?」>
Parisuddh'etth'āyasmanto, tasmā tuṇhī, evam etam dhārayāmi.
清淨 在此 大德 因此 沈默
如此 這 認為
parisuddha āyasmant sa
tuṇhi
dharati
(pl.nom) (pl.nom) (s.abl) ind.
(s.1p)
< 在這裡,大德們是清淨的,因此默然,這件事我如此認為。>
六﹑四悔過
Ime kho panāyasmanto cattāro pāṭidesaniyā dhammā uddesaṃ
āgacchanti.
這裡 而 大德 四 悔過 規則 誦 來
pana+āyasmant dhamma uddesati āgacchati
(pl.voc) (pl.nom) (pl.nom) (s.acc) (pl.3p)
<
那麼,大德們,在這裡誦出四悔過戒。>
1.直接接受非親戚比丘尼食物 (
Pāṭidesaniya 1. )
Yo
pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṃ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṃ
若有 比丘 非親戚 比丘尼 裡面 家 進入 手 硬食
bhikkhu aññātika bhikkhuni antara+ghara pavisati hattha khādanīya
(s.nom) (s.dat) (s.dat) (s.acc) pp.(s.dat) (s.abl) (s.acc)
<
若有比丘從沒有親戚關係﹑進城乞食的比丘尼手中,>
vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā
khādeyya vā bhuñjeyya vā. Paṭidesetabbaṃ
或 軟食 或
自己 手 接受 咀嚼
或 食用 或 應悔過
bhojanīya sa+hattha paṭiggaṇhāti khādati bhuñjati paṭideseti
(s.acc) (s.abl) ger. opt(s.3p) opt(s.3p) grd.(s.acc)
<
親手接受硬食、軟食而咀嚼或食用。>
tena bhikkhunā, “gārayhaṃ āvuso dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ
這位 比丘 應呵責
大德 事情 犯 不應做 應悔過 這
sa
bhikkhu gārayha āyasmant
dhamma āpajjati a+sappāya paṭideseti sa
(s.inst) (s.inst) grd.(s.acc) (s.voc) (s.acc) aor(s.1p) (s,acc) grd.(s.acc) (s.acc)
<
這位比丘應該悔過說:「大德,我犯了應該責備的事,不該作,應該悔過。>
paṭidesemī”ti.
我悔過
paṭideseti
(s.1p)
<
我悔過這件事。」>
2.不斥責「指示居士供養食物」的比丘尼 (
Pāṭidesaniya 2. )
Bhikkhū pan’eva
kulesu nimantitā bhuñjanti. Tatra ce bhukkhunī vosāsamānarūpā
比丘們 如果說 良家 邀請 食用
那裡 如果
比丘尼 命令
bhikkhu
kula nimanteti bhuñjati bhikkhuni vosāsati+rūpa
(pl.nom) (s.loc) pp(abl) (pl.3p) (s.nom) (s.nom)
<
如果說,比丘們受邀到居士家用餐。假如有一位比丘尼站在旁邊指示說: >
ṭhitā hoti:
“Idha sūpaṃ detha, idha odanaṃ dethā”ti. Tehi bhikkhūhi sā bhikkhunī
站立 有
這裡 湯 你給予
這裡 飯 你給予
這些 比丘們 這位
比丘尼
tiṭṭhati hoti sūpa dadāti odana dadāti sa
bhikkkhu sa bhikkhunī
(s.nom) (s.3p) (s.acc) imp(s.2p) (s.acc) imp(s.2p) (pl.inst) (pl.inst) (s.nom) (s.nom)
<
「這裡!放菜!這裡!放飯!」比丘應該斥責這位比丘尼說:>
apasādetabbā, “Apasakka tāva bhagini,
yāva bhikkhū bhuñjantī”ti; ekassa'pi ce
斥責 走開 姐妹 比丘 食用 一個 連 如果
apasādeti
bhikkhu bhuñjati eka
grd.(pl.nom)
(s.voc) (pl.nom) (pl.3p) (s.dat)
<「師姐,請在比丘們用餐時離去」。如果沒有任何比丘,>
bhikkhuno nappaṭibhāseyya taṃ
bhikkhuniṃ apasādetuṃ, “apasakka tāva bhagini,
比丘 不 拒絕 這 比丘尼 責備 走開 姐妹
bhikkhu paṭibhāsati sa
bhikkhuni apasādeti pasakkati
(s.nom) opt(s.3p) (s.acc) (s.acc) inf.
(s.voc)
yāva bhikkhū bhuñjatīti.”
比丘 食用
bhikkhu bhuñjati
(pl.nom) (pl.3p)
<
拒絕這位比丘尼,並責備她說:「師姐,請在比丘們用餐時離去。」>
Paṭidesetabbaṃ tehi bhikkhūhi, “Gārayhaṃ āvuso dhammaṃ āpajjimhā asappāyaṃ
應悔過 這些 比丘 應呵責 大德 事情 犯 不應做
paṭideseti sa bhikkhu gārayha āyasmant
dhamma āpajjati a+sappāya
grd.(s.acc) (pl.inst) (pl.inst) grd.(s.acc) (s.voc) (s.acc) aor(pl.1p) (s,acc)
<
這些比丘應該悔過說:「大德,我們犯了應責備的罪,不該作,必須悔過,>
pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemā”ti.
應悔過 這 悔過
paṭideseti sa paṭideseti
grd.(s.acc) (s.acc) (pl.1p)
<
我們悔過這件事。」>
3.接受「有學養的居士」的食物 (
Pāṭidesaniya 3. )
Yāni kho pana tāni sekkhasammatāni
kulāni. Yo pana bhikkhu tathārūpesu
如果 學養
承認 良家 若有 比丘 如此的
sekkha+sammata kula bhikkhu tatha+rūpa
(pl.acc) (pl.acc) (pl.acc) (pl.acc) (s.nom) (s.loc)
<
如果有居士被承認為「學家」,若有比丘 >
sekkhasammatesu kulesu pubbe
animantito agilāno khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā
學家 良家 之前
未受邀請 無病 硬食 或 軟食
或
sekkha+sammata
kula a+nimaneti a+gilāna
khādanīya bhojanīya
(s.loc) (s.loc) pp.(s.nom) (s.nom) (s.acc) (s.acc)
<
未曾受到邀請,無病,在這樣的學家家裡,>
sahatthā paṭiggahetvā khādeyya vā
bhuñjeyya vā. Paṭidesetabbaṃ tena bhikkhunā,
親手 接受 咀嚼
或 食用 或 應悔過 這 比丘
sa+hattha paṭiggaṇhāti khādati bhuñjati paṭideseti sa bhikkhu
(s.abl) ger. opt(s.3p) opt(s.3p) grd.(s.acc) (s.inst) (s.inst)
<
親手接受硬食、軟食,咀嚼或食用,這位比丘應該悔過說﹕>
“Gārayhaṃ āvuso dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemī”ti.
應呵責 大德 事情 犯 不應做 應悔過 這
我悔過
gārayha āyasmant dhamma
āpajjati a+sappāya paṭideseti sa
paṭideseti
grd.(s.acc) (s.voc) (s.acc) aor(s.1p) (s,acc) grd.(s.acc) (s.acc) (s.1p)
<「大德,我犯了應責備的罪,這是不該作的,必須悔過,我悔過這件事」。>
4.在危險的森林接受食物 (
Pāṭidesaniya 4. )
Yāni
kho pana tāni āraññakāni senāsanāni sāsaṅkasammatāni sappaṭibhayāni, yo pana
如果說 森林,僻靜處
住處 危險 認為 恐怖 若有
āraññaka senāsana sāsaṅka+sammata sappaṭibha
(pl.nom) (pl.nom) (pl.nom) (pl.nom) (pl.nom) (pl.nom)
<
如果有某個僻靜住處,被認為危險﹑恐怖,若有 >
bhikkhu tathārūpesu senāsanesu
viharanto pubbe appaṭisaṃviditaṃ khādanīyaṃ vā
比丘 如此 住處 居住 之前 未告知 硬食 或
bhikkhu
tathā+rūpa
senāsana viharati a+paṭisaṃvidati khādanīya
(s.nom) (s.loc) (s.loc) pp(s.nom) (s.acc) (s.acc)
<
比丘住在這種地方,沒有事先告知,>
bhojanīyaṃ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā
agilāno khādeyya vā bhuñjeyya vā.
軟食 或 寺院中 親手 接受 無病 咀嚼
或 食用 或
bhojanīya adhi+ārāma sa+hattha paṭiggaṇhāti a+gilāna khādati bhuñjati
(s.acc) (s.loc) (s.abl) ger. (s.nom) opt(s.3p) opt(s.3p)
<
在寺院中親手接受硬食、軟食,咀嚼或食用,這位比丘應該悔過說﹕>
Paṭidesetabbaṃ tena bhikkhunā, “Gārayhaṃ āvuso dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ
應悔過 這 比丘 應呵責
大德 事情 犯 不應做
paṭideseti sa bhikkhu gārayha āyasmant dhamma
āpajjati a+sappāya
grd.(s.acc) (s.inst) (s.inst) grd.(s.acc) (s.voc) (s.acc) aor(s.1p) (s,acc)
pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemī”ti.
應悔過 這 我悔過
paṭideseti sa patideseti
grd.(s.acc) (s.acc) (s.1p)
<「大德,我犯了應該責備的罪,不該作,必須悔過,我悔過這件事。」>
Uddiṭṭhā kho āyasmanto cattāro pāṭidesaniyā dhammā.
誦 大德 四 悔過 規則
uddisati āyasmant dhamma
pp(pl.acc) (pl.voc) (pl.nom) (pl.nom)
<
大德們,四悔過的規則已經誦出了,>
Tatth'āyasmante pucchāmi: Kacci'ttha
parisuddhā?
在此 大德
我問 是否 是 清淨
āyasmant pucchati atthi parisuddha
(pl.acc) (s.1p) (pl.2p) (pl.nom)
<
在此我問大德們:「你們是否是清淨的?」>
Dutiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?
第二 也 問 是否
是 清淨
pucchati atthi parisuddha
(s.1p) (pl.2p) (pl.nom)
<
第二次再問:「你們是否是清淨的?」>
Tatiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?
第三 也 問 是否
是 清淨
pucchati atthi parisuddha
(s.1p) (pl.2p) (pl.nom)
<
第三次再問:「你們是否是清淨的?」>
Parisuddh'etth' āyasmanto, tasmā tuṇhī, evam etaṃ dhārayāmi.
清淨 在此 大德 因此 沈默
如此 這 認為
parisuddha āyasmant sa
tuṇhi dharati
(pl.nom) (pl.nom) (s.abl) ind.
(s.1p)
< 在這裡,大德們是清淨的,因此默然,這件事我如此認為。 >
七﹑七十五眾學
Ime kho pan'āyasmanto sekhiyā dhammā uddesaṃ āgacchanti.
這裡 而 大德 眾學 規則 誦 來
pana+āyasmant dhamma uddesati āgacchati
(pl.voc) (pl.nom) (pl.nom) (s.acc) (pl.3p)
<
那麼,大德們,在這裡誦出眾學戒 >
1.穿下裙不包覆全身 (
Sekhiya 1. )
Parimaṇḍalaṃ nivāsessāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
圓,完全 穿下裙 學 應該
parimaṇḍala nīvāseti sikkhā karoti
(s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我穿下裙時包覆全身」,應當學。>
2.穿上衣不包覆全身 (
Sekhiya 2. )
Parimaṇḍalaṃ pārupissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
圓,完全 穿上衣 學 應該
parimaṇḍala pārupati sikkhā karoti
(s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我穿上衣時,包覆全身。」,應當學。>
3.前往居士家時衣著不包覆整齊 (
Sekhiya 3. )
Supaṭicchanno antaraghare gamissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
好 包覆 內
屋 我去 學 應該
su+paṭicchādeti
antara+ghara gacchati sikkhā karoti
pp.(s.nom) (s.loc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「前往居士家時,我衣著包覆整齊」,應當學。>
4.坐在居士家時衣著不包覆整齊 (
Sekhiya 4. )
Supaṭicchanno antaraghare nisīdissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
好 包覆 內
屋 我坐 學 應該
su+paṭicchādeti
antara+ghara
nisīdati sikkhā karoti
pp.(s.nom) (s.loc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「坐在居士家時,我衣著不包覆整齊」,應當學。>
5.前往居士家時威儀不端正 (
Sekhiya 5. )
Susaṃvuto antaraghare gamissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
好 防護 內
屋 我去 學 應該
su+saṃvarati
antara+ghara gacchati sikkhā karoti
pp.(s.nom) (s.loc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「前往居士家時,我威儀端正」,應當學。>
6.坐在居士家時威儀不端正 (
Sekhiya 6. )
Susaṃvuto antaraghare nisīdissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
好 防護 內
屋 我坐 學 應該
su+saṃvarati antara+ghara
nisīdati sikkhā karoti
pp.(s.nom) (s.loc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「坐在居士家時,我威儀端正」,應當學。>
7.前往居士家時不垂視 (
Sekhiya 7. )
Okkhittacakkhu antaraghare
gamissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
下垂 眼睛 內 屋 我去 學 應該
okkhipati+cakkhu antara+ghara gacchati sikkhā karoti
pp.(s.nom) (s.loc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「前往居士家時,我垂目而視」,應當學。>
8.坐在居士家時不垂視 (
Sekhiya 8. )
Okkhittacakkhu antaraghare nisīdissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
下垂 眼睛 內 屋 我坐 學 應該
okkhipati+cakkhu antara+ghara nisīdati sikkhā karoti
pp.(s.nom) (s.loc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「坐在居士家時,我垂目而視」,應當學。>
9.前往居士家時拉高衣服 (
Sekhiya 9. )
Na ukkhittakāya antaraghare gamissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 拉高 內
屋 我去 學 應該
ukkhipati antara+ghara gacchati sikkhā karoti
pp.(s.dat) (s.loc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「前往居士家時,我不拉高衣服」,應當學。>
10.坐在居士家時拉高衣服 (
Sekhiya 10. )
Na ukkhittakāya antaraghare nisīdissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 拉高 內
屋 我去 學 應該
ukkhipati antara+ghara nisīdati sikkhā karoti
pp.(s.dat) (s.loc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「坐在居士家時,我不拉高衣服」,應當學。>
11.前往居士家時大笑 (
Sekhiya 11. )
Na ujjagghikāya antaraghare gamissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 大笑 內
屋 我去 學 應該
ujjagghati antara+ghara
gacchati sikkhā karoti
pp.(s.dat) (s.loc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「前往居士家時,我不大笑」,應當學。>
12.坐在居士家時大笑 (
Sekhiya 12. )
Na ujjagghikāya antaraghare nisīdissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 大笑 內
屋 我去 學 應該
ujjagghati antara+ghara
nisīdati sikkhā karoti
pp.(s.dat) (s.loc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「坐在居士家時,我不大笑」,應當學。>
13.前往居士家時高聲交談 (
Sekhiya 13. )
Appasaddo antaraghare gamissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
小 聲音 內
屋 我去 學 應該
appa+sadda antara+ghara gacchati sikkhā karoti
pp.(s.nom) (s.loc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「前往居士家時,我小聲交談」,應當學。>
14.坐在居士家時高聲交談 (
Sekhiya 14. )
Appasaddo antaraghare nisīdissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
小 聲音 內
屋 我去 學 應該
appa+sadda antara+ghara nisīdati sikkhā karoti
pp.(s.nom) (s.loc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「坐在居士家時,我小聲交談」,應當學。>
15.前往居士家時晃動身體 (
Sekhiya 15. )
Na kāyappacālakaṃ antaraghare gamissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 身體 搖晃 內 屋 我去 學 應該
kāya+pacālaka
antara+ghara
gacchati sikkhā karoti
pp.(s.nom) (s.loc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「前往居士家時,我不晃動身體」,應當學。>
16.坐在居士家時晃動身體 (
Sekhiya 16. )
Na kāyappacālakaṃ antaraghare nisīdissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 身體 搖晃 內 屋 我坐 學 應該
kāya+pacālaka
antara+ghara
nisīdati sikkhā karoti
pp.(s.nom) (s.loc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「坐在居士家時,我不晃動身體」,應當學。>
17.前往居士家時揮動手臂 (
Sekhiya 17. )
Na bāhuppacālakaṃ antaraghare gamissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 手臂 搖擺 內 屋 我去 學 應該
bāhu+pacālaka
antara+ghara gacchati sikkhā karoti
pp.(s.nom) (s.loc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「前往居士家時,我不揮動手臂」,應當學。>
18.坐在居士家時揮動手臂 (
Sekhiya 18. )
Na bāhuppacālakaṃ antaraghare nisīdissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 手臂 搖擺 內 屋 我坐 學 應該
bāhu+pacālaka
antara+ghara
nisīdati sikkhā karoti
pp.(s.nom) (s.loc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「坐在居士家時,我不揮動手臂」,應當學。>
19.前往居士家時搖頭晃腦 (
Sekhiya 19. )
Na sīsappacālakaṃ antaraghare gamissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 頭 搖晃 內 屋 我去 學 應該
sīsa+pacālaka
antara+ghara
gacchati sikkhā karoti
pp.(s.nom) (s.loc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「前往居士家時,我不搖頭晃腦」,應當學。>
20.坐在居士家時搖頭晃腦 (
Sekhiya 20. )
Na sīsappacālakaṃ antaraghare nisīdissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 頭 搖晃 內 屋 我坐 學 應該
sīsa+pacālaka
antara+ghara nisīdati sikkhā karoti
pp.(s.nom) (s.loc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「坐在居士家時,我不搖頭晃腦」,應當學。>
21.前往居士家時叉腰 (
Sekhiya 21. )
Na khambhakato antaraghare gamissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 叉腰 內 屋 我去 學 應該
khambhaka antara+ghara gacchati sikkhā karoti
pp.(s.abl) (s.loc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「前往居士家時,我不叉腰」,應當學。>
22.坐在居士家時叉腰 (
Sekhiya 22. )
Na khambhakato antaraghare nisīdissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 叉腰 內
屋 我坐 學 應該
khambhaka antara+ghara nisīdati sikkhā karoti
pp.(s.abl) (s.loc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「坐在居士家時,我不叉腰」,應當學。>
23.前往居士家時蓋頭巾 (
Sekhiya 23. )
Na oguṇṭhito antaraghare gamissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 包覆 內
屋 我去 學 應該
oguṇṭheti antara+ghara
gacchati sikkhā karoti
pp.(s.nom) (s.loc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「前往居士家時,我不蓋頭巾」,應當學。>
24.坐在居士家時蓋頭巾 (
Sekhiya 24. )
Na oguṇṭhito antaraghare nisīdissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 包覆 內
屋 我坐 學 應該
oguṇṭheti antara+ghara
nisīdati sikkhā karoti
pp.(s.nom) (s.loc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「坐在居士家時,我不蓋頭巾」,應當學。>
25.前往居士家時蹲踞 (
Sekhiya 25. )
Na ukkuṭikāya antaraghare gamissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 蹲踞 內 屋 我去 學 應該
ukkuṭika antara+ghara gacchati sikkhā
karoti
pp.(s.dat) (s.loc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「前往居士家時,我不蹲踞」,應當學。>
26.坐在居士家時斜靠在椅子上 (Sekhiya
26. )
Na pallatthikāya antaraghare nisīdissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 斜靠在椅子上 內
屋 我坐 學 應該
pullatthika antara+ghara nisīdati sikkhā karoti
pp.(s.dat) (s.loc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「坐在居士家時,我不斜靠在椅子上」,應當學。>
27.不恭敬接受食物
(Sekhiya 27.
)
Sakkaccaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
恭敬 缽食 我接受 學 應該
sakkacca piṇḍapāta paṭiggahati sikkhā karoti
(s.acc) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我恭敬接受食物」,應當學。>
28.接受食物時不注視缽
( Sekhiya 28.
)
Pattasaññī piṇḍpātaṃ paṭiggahessāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
缽 注意 缽食 我接受 學 應該
patta+saññin piṇḍapāta paṭiggahati sikkhā karoti
(s.acc) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我接受食物時注視缽」,應當學。>
29.接受不等量羹飯 (
Sekhiya 29. )
Samasūpakaṃ piṇḍspātaṃ paṭiggahessāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
相等 羹 缽食 我接受 學 應該
sama+sūpaka piṇḍapāta paṭiggahati sikkhā karoti
(s.acc) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我接受和食物同量的羹」,應當學。>
30.接受過量食物 (
Sekhiya 30. )
Samatittikaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
相等 滿 缽食 我接受 學 應該
sama+tittika piṇḍapāta paṭiggahati sikkhā karoti
(s.acc) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我接受適量的食物」,應當學。>
31.用餐時不恭敬
( Sekhiya 31.
)
Sakkaccaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
恭敬 缽食 我吃 學 應該
sakkacca piṇḍapāta bhuñjati sikkhā karoti
(s.acc) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我恭敬用餐」,應當學。>
32.用餐時不注視缽 (
Sekhiya 32. )
Pattasaññī piṇḍapātaṃ bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
缽 注意 缽食 我吃 學 應該
patta+saññin piṇḍapāta bhuñjati sikkhā karoti
(s.acc) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我用餐時注視缽」,應當學。>
33.用餐時到處走動 (
Sekhiya 33. )
Sapadānaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
連續 缽食 我吃 學 應該
sapadāna piṇḍapāta bhuñjati sikkhā karoti
(s.acc) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我用餐時不中斷」,應當學。>
34.食用不等量羹飯 (
Sekhiya 34. )
Samasūpakaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjīssāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
相等 羹 缽食 我吃 學 應該
sama+sūpaka piṇḍapāta bhuñjati sikkhā karoti
(s.acc) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我吃和食物同量的羹」,應當學。>
35.由頂端揉捏食物而食 (
Sekhiya 35. )
Na thūpato omadditvā piṇḍapātaṃ bhuñjīssāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 頂端 揉捏 缽食 我吃 學 應該
thūpa omaddati piṇḍapāta bhuñjati sikkhā karoti
(s.abl) ger. (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不從頂端揉捏食物而食」,應當學。>
36.飯覆羹 (
Sekhiya 36. )
Na sūpaṃ vā byañjanaṃ vā odanena paṭicchādessāmi
bhiyyokamyataṃ upādāyā’ti,
不 羹 或
菜 或 飯 覆藏 更多
想要 執取
sūpa byañjana odana paṭicchādati bhiyyo+kamyata upādāyā
(s.acc) (s.acc) (s.inst) fut(s.1p) (s.acc) adv.
<「我不執著於想要更多的羹或菜,用飯覆蓋起來」,>
sikkhā karaṇīyā.
學 應該
sikkhā
karoti
(s.nom) grd.(s.nom)
<
應當學。>
37.無病為自己要求羹飯 (
Sekhiya 37. )
Na sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā
bhuñjissāmī’ti,
不 羹 或
飯 或 無病
自己 利益 要求 食用
sūpa odana a+gilāna attana
attha viññāpeti bhuñjati
(s.acc) (s.acc) (s.nom) (s.dat) (s.dat) ger. fut(s.1p)
<「無病時,我不為了自己要求羹或飯來吃」,>
sikkhā karaṇīyā.
學 應該
sikkhā karoti
(s.nom) grd.(s.nom)
<
應當學。>
38.注視他人的缽 (
Sekhiya 38. )
Na ujjhānasaññī paresaṃ pattaṃ olokessāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 不滿 注意
其他 缽 注視 學 應該
ujjhāna+saññin para
patta oloketi sikkhā karoti
(s.nom) (s.acc) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不存心不滿而注視別人的缽」,應當學。>
39.做過大的飯團 (
Sekhiya 39. )
Nātimahantaṃ kavaḷaṃ karissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 過大 飯團 作 學 應該
na+atimahanta kavaḷa karoti sikkhā karoti
(s.acc) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不做過大的飯團」 ,應當學。>
40.不做圓團食 (
Sekhiya 40. )
Parimaṇḍalaṃ ālopaṃ karissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
圓的 團食 做 學
應該
parimaṇḍala ālopa karoti sikkhā karoti
(s.acc) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我做圓的團食」,應當學。>
41.張口待食 (
Sekhiya 41. )
Na anāhaṭe kavaḷe mukhadvāraṃ vivarissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 未 得到
飯團 嘴 門 打開 學 應該
an+āharati kavaḷa mukha+dvāra vivarati sikkhā karoti
(s.loc) (s.loc) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「食物未送至時,我不張開嘴」,應當學。>
42.用餐時將手塞入口中 (
Sekhiya 42. )
Na bhuñjamāno sabbaṃ hatthaṃ mukhe pakkhipissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 吃時 全部 手 嘴 放入 學 應該
bhuñjati sabba hattha
mukha pakkhipati sikkhā karoti
ppr.(s.nom) (s.acc) (s.acc) (s.loc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「吃東西時,我不將手塞入口中」,應當學。>
43.口含飯團說話 (
Sekhiya 43. )
Na sakavaḷena mukhena byāharissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 含有 飯團 嘴 說話 學 應該
sa+kavaḷa
mukha vyāharati sikkhā karoti
(s.inst) (s.inst) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不口含飯團說話」,應當學。>
44.將缽食擲入口中而吃 (
Sekhiya 44. )
Na piṇḍukkhepakaṃ bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 缽食 投入 我吃 學 應該
piṇḍa+ukkhepaka
bhuñjati sikkhā karoti
(s.acc)
fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不將缽食擲入口中而吃」,應當學。>
45.將飯團咬斷來吃
( Sekhiya 45.
)
Na kavaḷāvacchedakaṃ bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 飯團 咬斷 我吃 學 應該
kavaḷa+ava-chedaka
bhuñjati sikkhā karoti
(s.acc)
fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不將飯團咬斷來吃」,應當學。>
46.大口吃東西 (
Sekhiya 46. )
Na avagaṇḍakārakaṃ bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 大口吃 我吃 學 應該
ava-gaṇḍa-kāraka
bhuñjati sikkhā karoti
(s.acc)
fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不大口地吃」,應當學。>
47.用餐時甩手
Sekhiya 47.
Na hatthaniddhūnakaṃ bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 手 甩 我吃 學 應該
hattha+niddhunaka
bhuñjati sikkhā karoti
(s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不甩手地吃」,應當學。>
48.用餐時散落飯粒
Sekhiya 48.
Na sitthāvakārakaṃ bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 飯粒 散布 我吃 學 應該
hattha+niddhunaka
bhuñjati sikkhā karoti
(s.acc)
fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不散落飯粒地吃」,應當學。>
49.用餐時吐舌
Sekhiya 49.
Na jivhānicchārakaṃ bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 舌頭 伸出 我吃 學 應該
jivhā+niccharati
bhuñjati sikkhā karoti
(s.acc)
fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不伸出舌頭地吃」,應當學。>
50.用餐時咋舌出聲 (
Sekhiya 50. )
Na capucapukārakaṃ bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 咋舌聲 作 我吃 學 應該
capu+capu+kāraka bhuñjati sikkhā karoti
(s.acc)
fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不作出咋舌聲地吃」,應當學。>
51.用餐時吸食出聲 (
Sekhiya 51. )
Na surusurukārakaṃ bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 嘶嘶聲 作 我吃 學
應該
suru+suru+kāraka
bhuñjati sikkhā karoti
(s.acc)
fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不嘶嘶出聲地吃」,應當學。>
52.用餐時舔手 (
Sekhiya 52. )
Na hatthanillehakaṃ bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 手 舔
我吃 學 應該
hattha+nillehati
bhuñjati sikkhā karoti
(s.acc)
fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不舔手地吃」,應當學。>
53.用餐時舔缽 (
Sekhiya 53. )
Na pattanillehakaṃ bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 缽 舔 我吃 學 應該
patta+nillehati
bhuñjati sikkhā karoti
(s.acc)
fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不舔缽地吃」,應當學。>
54.用餐時舔嘴唇 (
Sekhiya 54. )
Na oṭṭhanillehakaṃ bhuñjissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 嘴唇 舔 我吃 學 應該
oṭṭha+nillehati
bhuñjati sikkhā karoti
(s.acc)
fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不舔嘴唇地吃」,應當學。>
55.用拿過食物的手拿飲用水瓶
( Sekhiya 55.
)
Na sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ paṭiggahessāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 拿食物 手 可喝的 水瓶 拿取 學 應該
sāmisa hattha pānīya+thālaka paṭiggaṇhati sikkhā karoti
(s.inst) (s.inst) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不用拿過食物的手拿飲用水瓶」,應當學。>
56.將混有飯粒的洗缽水倒在居士家 (
Sekhiya 56. )
Na sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍessāmī’ti, sikkhā karanīyā.
不 具有 飯粒 缽 洗 中
家 丟棄 學 應該
sa+sitthaka
patta+dhovana antara+ghara chaḍḍeti sikkhā karoti
(s.acc) (s.acc) (s.loc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不將混有飯粒的洗缽水倒在居士家」,應當學。>
57.對拿傘的人說法 (
Sekhiya 57. )
Na chattapāṇissa agilānassa dhammaṃ desissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 遮陽傘
拿 無 病 法 開示 學 應該
chatta+pāṇi a+gilāna
dhamma deseti sikkhā karoti
(s.dat) (s.dat) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不對無病而拿遮陽傘的人說法」,應當學。>
58.對拿拐杖的人說法( Sekhiya
58. )
Na daṇḍapāṇissa agilānassa dhammaṃ desissāmī’ ti, sikkhā karaṇīyā.
不 枴杖 拿
無 病 法 開示 學 應該
daṇḍa+pāṇi a+gilāna
dhamma deseti sikkhā karoti
(s.dat) (s.dat) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不對無病而拿拐杖的人說法」,應當學。>
59.對拿刀的人說法( Sekhiya
59. )
Na satthapāṇissa agilānassa dhammaṃ desissāmī’ ti, sikkhā karaṇīyā.
不 刀 拿
無 病 法 開示 學 應該
sattha+pāṇi a+gilāna
dhamma deseti sikkhā karoti
(s.dat) (s.dat) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不對無病而拿刀的人說法」,應當學。>
60.對拿弓箭的人說法( Sekhiya
60. )
Na āvudhapāṇissa agilānassa dhammaṃ desissāmī’ ti, sikkhā karaṇīyā.
不 弓箭 拿
無 病 法 開示 學 應該
āvudha+pāṇi a+gilāna
dhamma deseti sikkhā karoti
(s.dat) (s.dat) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不對無病而拿弓箭的人說法」,應當學。>
61.對穿拖鞋的人說法( Sekhiya
61. )
Na pādukārūḷhassa agilānassa dhammaṃ desissāmī’ ti, sikkhā karaṇīyā.
不 拖鞋 穿
無 病 法 開示 學 應該
pādukā+rūḷha a+gilāna
dhamma deseti sikkhā karoti
(s.dat) (s.dat) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不對無病而穿拖鞋的人說法」,應當學。>
62.對穿涼鞋的人說法( Sekhiya
62. )
Na upāhanārūḷhassa agilānassa dhammaṃ desissāmī’ ti, sikkhā karaṇīyā.
不 涼鞋 穿
無 病 法 開示 學 應該
pādukā+rūḷha a+gilāna
dhamma deseti sikkhā karoti
(s.dat) (s.dat) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不對無病而穿涼鞋的人說法」,應當學。>
63.對坐在車上的人說法 (
Sekhiya 63. )
Na yānagatassa agilānassa dhammaṃ desissāmī’ ti, sikkhā karaṇīyā.
不 車 乘
無 病 法 開示 學 應該
yāna+gata a+gilāna
dhamma deseti sikkhā karoti
(s.dat) (s.dat) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不對無病而坐在車上的人說法」,應當學。>
64.對躺在床上的人說法 (
Sekhiya 64. )
Na sayanagatassa agilānassa dhammaṃ desissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 床 乘 無 病 法 開示 學 應該
sayana+gata a+gilāna
dhamma deseti sikkhā karoti
(s.dat) (s.dat) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不對無病而躺在床上的人說法」,應當學。>
65.對斜靠在椅子上的人說法 (
Sekhiya 65. )
Na pallatthikāya nisinnassa agilānassa dhammaṃ desissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 垂靠 無
病 法 開示 學 應該
pallatthika a+gilāna
dhamma deseti sikkhā karoti
(s.dat) (s.dat) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不對無病而斜靠在椅子上的人說法」,應當學。>
66.對纏頭巾的人說法 (
Sekhiya 66. )
Na veṭṭhitasīsassa agilānassa dhammaṃ desissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 纏繞 頭
無 病 法 開示 學 應該
veṭṭhita+sīsa a+gilāna
dhamma deseti sikkhā karoti
(s.dat) (s.dat) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不對無病而纏頭巾的人說法」,應當學。>
67.對蓋頭巾的人說法 (
Sekhiya 67. )
Na oguṇṭhitasīsassa agilānassa dhammaṃ desissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 覆蓋 頭
無 病 法 開示 學 應該
oguṇṭhita+sīsa a+gilāna
dhamma deseti sikkhā karoti
(s.dat) (s.dat) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不對無病而蓋頭巾的人說法」,應當學。>
68.坐在地上對坐在位子的人說法 (
Sekhiya 68. )
Na chamāyaṃ nisīditvā āsane nisinnassa agilānassa dhammaṃ
desissāmī’ti,
不 地上 坐 坐位 坐 無 病 法 開示
chama nisīdati āsana nisinna a+gilāna dhamma deseti
(s.dat) ger. (s.loc) (s.dat) (s.dat) (s.acc) fut(s.1p)
<「我不坐在地上而對無病、坐在位子的人說法」,>
sikkhā karaṇīyā.
學 應該
sikkhā karoti
(s.nom) grd.(s.nom)
<應當學。>
69.坐在低處對坐在高處的人說法 (
Sekhiya 69. )
Na nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa
dhammaṃ desissāmī’ti,
不 低處 坐位
坐 高 坐位
坐 無 病
法 開示
nīca āsana nisīdati ucca
āsana nisinna a+gilāna dhamma deseti
(s.loc) (s.loc) ger. (s.loc) (s.loc) (s.dat) (s.dat) (s.acc) fut(s.1p)
<「當坐在低的位子時,我不對無病、坐在高的位子的人說法」,應當學。>
sikkhā karaṇīyā.
學 應該
sikkhā karoti
(s.nom) grd.(s.nom)
<應當學。>
70.站著對坐著的人說法 (
Sekhiya 70. )
Na ṭhito nisinnassa agilānassa dhammaṃ desissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 站 坐 無 病 法 開示 學 應該
ṭhitati nisinna a+gilāna dhamma deseti sikkhā karoti
(s.nom) (s.dat) (s.dat) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我不站著對無病而坐著的人說法」,應當學。>
71.站在後面對站在前面的人說法 (
Sekhiya 71. )
Na pacchato gacchanto purato
gacchantassa agilānassa dhammaṃ desissāmī’ti, sikkhā
不 後面 走 前面 走 無 病 法 開示 學
pacchata gacchanta purata
gacchanta a+gilāna
dhamma deseti sikkhā
(s.nom) (s.dat) (s.dat) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom)
<
我不走在後面,對無病而走在前面的人說法,>
karaṇīyā.
應該
karoti
grd.(s.nom)
<
應當學。>
72.走在路邊對走在路中間的人說法
Sekhiya 72.
Na uppathena gacchanto pathena gacchantassa agilānassa
dhammaṃ desissāmī’ti,
不 路邊 走 道路 走 無 病 法 開示
uppatha gacchanta patha gacchanta a+gilāna dhamma deseti
(s.inst) (s.nom) (s.inst) (s.dat) (s.dat) (s.acc) fut(s.1p)
<「我不走在路邊,對無病而走在路上的人說法」,>
sikkhā karaṇīyā.
學 應該
sikkhā karoti
(s.nom) grd.(s.nom)
<應當學。>
73.站著大小便 (
Sekhiya 73. )
Na ṭhito agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā karissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 站 無
病 大便 或
小便 或 作 學 應該
ṭhitati a+gilāna uccāra passāva karoti sikkhā karoti
(s.nom) (s.nom) (s.acc) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我無病時,不站著大小便」,應當學。>
74.在植物上大、小便﹑吐唾 (
Sekhiya 74. )
Na harite agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 草 無
病 大便 或
小便 或 吐唾
或 作 學 應該
harita a+gilāna uccāra passāva kheḷa karoti sikkhā karoti
(s.loc) (s.nom) (s.acc) (s.acc) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我無病時,不在草上大小便﹑吐唾」,應當學。>
75.在水上大小便﹑吐唾 (
Sekhiya 75. )
Na udake agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā, karissāmī’ti, sikkhā karaṇīyā.
不 水 無病
大便 或 小便
或 唾 或 作 學 應該
udaka a+gilāna uccāra passāva kheḷa karoti sikkhā karoti
(s.loc) (s.nom) (s.nom) (s.acc) (s.acc) fut(s.1p) (s.nom) grd.(s.nom)
<「我無病不在水上大小便﹑吐唾」,應當學。>
Uddiṭṭhā kho āyasmanto sekhiyā dhammā.
誦 大德 眾學 規則
uddisati āyasmant dhamma
pp(pl.acc) (pl.voc) (pl.nom) (pl.nom)
<
大德們,眾學的規則已經誦出了,>
Tatth'āyasmante pucchāmi: Kacci'ttha
parisuddhā?
在此 大德 我問 是否
是 清淨
āyasmant pucchati atthi parisuddha
(pl.acc) (s.1p) (pl.2p) (pl.nom)
<
在此我問大德們:「你們是否是清淨的?」>
Dutiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?
第二 也 問 是否
是 清淨
pucchati atthi parisuddha
(s.1p) (pl.2p) (pl.nom)
<
第二次再問:「你們是否是清淨的?」>
Tatiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?
第三 也 問 是否
是 清淨
pucchati atthi parisuddha
(s.1p) (pl.2p) (pl.nom)
<
第三次再問:「你們是否是清淨的?」>
Parisuddh'ettha'āyasmanto, tasmā tuṇhī, evam etam dhārayāmi.
清淨 在此 大德 因此 沈默
如此 這 認為
parisuddha āyasmant sa
tuṇhi
dharati
(pl.nom) (pl.nom) (s.abl) ind.
(s.1p)
< 在這裡,大德們是清淨的,因此默然,這件事我如此認為。>
八、七滅諍
Ime kho pan'āyasmanto sattādhikaraṇasamathā dhammā uddesaṃ āgacchanti.
這裡 而
大德 七 滅諍 規則 誦 來
pana+āyasmant
dhamma uddesati āgacchati
(pl.voc)
(pl.nom) (pl.nom) (s.acc) (pl.3p)
<
那麼,大德們,在這裡誦出七滅諍戒 >
Uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya
sammukhāvinayo
生起 生起 諍事 止息 消滅 當面法則
upanna+upanna
adhikaraṇa samatha vūpasama sammukhā+vinaya
(pl.gen)
(s.acc) (s.dat) (s.dat) (s.nom)
<
為了止息不斷生起的諍事,>
dātabbo,
sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo,
paṭiññātakaraṇaṃ,
應給予 記憶法則
應給予 無過法則 應給予
自白 應予
dadāti
sati+vinaya dadāti a+mūḷha+vinaya
dadāti paṭiññā karoti
grd.(s.nom) (s.nom) grd. (s.nom) (s.nom) grd. (s.nom) grd. (s.nom)
<
應給予記憶法則,應給予無過法則,應予自白,>
yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako'ti.
服從多數 調查 撤銷
yebhuyyasikā sa+papiya tiṇa+vatthāraka
(s.nom) (s.nom) (s.nom)
<
服從多數,調查,撤銷。>
1.當面法則 (
Adhikaraṇa samathā 1. )
Sammukhāvinayo dātabbo.
面前,現前 原則 應給予
sammukhā+vinaya dadāti
(s.nom) (s.nom)
<
應給予當面法則。>
2.記憶法則 (
Adhikaraṇa samathā 2. )
Sativinayo dātabbo.
憶念 原則 應給予
sati+vinaya dadāti
(s.nom) (s.nom)
<
應給予記憶法則。>
3.無過法則 (
Adhikaraṇa samathā 3. )
Amūḷhavinayo dātabbo.
迷妄 原則 應給予
muyhati+vinaya dadāti
(s.nom) (s.nom)
<
應給予無過法則。>
4.自白 (
Adhikaraṇa samathā 4. )
Paṭiññātakaraṇaṃ.
自白 作
paṭiññata
karoti
<
應自白。>
5.服從多數 (
Adhikaraṇa samathā 5. )
Yebhuyyasikā.
多數決定
yebhuyasikā+
<
服從多數。>
6.調查 (
Adhikaraṇa samathā 6. )
Tassa-pāpiyyasikā
他 惡行
sa +
papiyya
<
調查。>
7.撤銷 (
Adhikaraṇa samathā 7. )
Tiṇa-vatthārako'ti.
草 遮蓋
tiṇa+vatthāraka
<
撤銷。>
Uddiṭṭhā kho āyasmanto sattādhikaraṇasamathā dhammā.
誦 大德 七 滅諍 規則
uddisati āyasmant dhamma
pp(pl.acc) (pl.voc) (pl.nom) (pl.nom)
<
大德們,七滅諍的規則已經誦出了,>
Tatth'āyasmante pucchāmi: Kacci'ttha
parisuddhā?
在此 大德
我問 是否 是
清淨
āyasmant pucchati atthi parisuddha
(pl.acc) (s.1p) (pl.2p) (pl.nom)
<
在此我問大德們:「你們是否是清淨的?」>
Dutiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?
第二 也 問 是否
是 清淨
pucchati atthi parisuddha
(s.1p) (pl.2p) (pl.nom)
<
第二次再問:「你們是否是清淨的?」>
Tatiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?
第三 也 問 是否
是 清淨
pucchati atthi parisuddha
(s.1p) (pl.2p) (pl.nom)
<
第三次再問:「你們是否是清淨的?」>
Parisaddh' etth'āyasmanto, tasmā tuṇhī, evam etaṃ dhārayāmi.
清淨 在此 大德 因此 沈默
如此 這 認為
parisaddha
āyasmant sa
tuṇhi dharati
(pl.nom) (pl.nom) (s.abl) ind.
(s.1p)
< 在這裡,大德們是清淨的,因此默然,這件事我如此認為。>
Uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ,
uddiṭṭhā cattāro pārājikā dhammā,
誦 而 大德 因緣 誦 四 驅擯 規則
uddisati
āyasmant nidāna uddisati dhamma
pp.(s.nom) (pl.voc) (s.nom) (s.nom) (pl.nom) (pl.nom)
<
那麼,大德們,已誦出序言,已誦出四驅擯戒,>
uddiṭṭhā terasa saṅghādisesā dhammā, uddiṭṭhā dve aniyatā dhammā,
誦 十三 僧殘 規則 誦 二 不定 規則
uddisati
uddisati
pp.(s.nom) (pl.nom) (pl.nom) (s.nom) (pl.nom) (pl.nom)
<
已誦出十三僧殘戒,已誦出二不定戒 >
uddiṭṭhā tiṃsa nissaggiyā pācittiyā
dhammā, uddiṭṭhā dvenavuti pācittiyā dhammā,
誦 三十 捨 懺 規則 誦 九十二 懺悔 規則
uddisati uddisati
pp.(s.nom) (pl.nom) (pl.nom) (pl.nom) (s.nom) (pl.nom) (pl.nom)
<
已誦出三十捨懺戒,已誦出九十二懺悔戒,>
uddiṭṭhā cattāro pāṭidesanīyā
dhammā, uddiṭṭhā sekhiyā dhammā,
誦 四 悔過 規則 誦 眾學 規則
uddisati
uddisati
pp.(s.nom) (pl.nom) (pl.nom) (s.nom) (pl.nom) (pl.nom)
<
已誦出四悔過戒,已誦出眾學戒,>
uddiṭṭhā sattādhikaraṇasamathā
dhammā.
誦 七 滅諍 規則
uddisati
pp.(s.nom) (pl.nom) (pl.nom)
<
已誦出七滅諍戒。>
Ettakantassa bhagavato suttāgataṃ
suttapariyāpannaṃ anvaḍḍhamāsaṃ uddesaṃ
所有 這 世尊 經
來 經 繫屬 每半月地 誦
sa bhagavant stuua+āgata sutta+pariyāpanna anu+aḍḍha+māsa uddisati
(s.gen) (s.gen) (s.acc) (s.acc) (s.acc)
āgacchati.
去
āgacchati
(s.3p)
<
凡是彼世尊收入(戒)經中的,繫屬於(戒)經中的,在每半個月時誦出>
Tattha sabbeh' eva samaggehi sammodamānehi
avivādamānehi sikkhitabban'ti.
在這裡 一切 也
統一的 和合的 無諍的 應學
sabba samagga sammodamāna a+vivadamāna sikkhati
(pl.inst) (pl.inst) (pl.inst) (pl.inst) grd.(s.acc)
<
在這裡,應該在完全和諧、和合、無諍中學習。>
宣誓偈 ( Saccakiriyā-Gāthā )
Natthi me saraṇaṃ aññaṃ
沒有 我
歸依 其他
na+atthi ahaṃ
saraṇa
(s.3p) (s.dat) (s.acc) (s.acc)
<
我沒有其他的歸依
>
Buddho me saraṇaṃ varaṃ,
佛 我 歸依
最上
buddha ahaṃ saraṇa
(s.nom) (s.dat) (s.acc) (s.acc)
<
佛陀是我最上的歸依。>
Etena saccavajjena
這個 宣誓
語言
etad sacca+vajja
(s.inst) (s.inst)
<
以這個誓言,>
Sotthi me hotu sabbadā
平安 我
有 永遠
sotthi ahaṃ
hoti sabbadā
(s.nom) (s.dat) imp(s.3p) adv.
<
讓我永遠平安。>
Natthi me saraṇaṃ aññaṃ
沒有 我
歸依 其他
na+atthi ahaṃ
saraṇa
(s.3p) (s.dat) (s.acc) (s.acc)
<我沒有其他的歸依 >
Dhammo me saraṇaṃ varaṃ,
法 我 歸依
最上
dhamma ahaṃ saraṇa
(s.nom) (s.dat) (s.acc) (s.acc)
<
法是我最上的歸依。>
Etena saccavajjena
這個 宣誓
語言
etad sacca+vajja
(s.inst) (s.inst)
<
以這個誓言,>
Sotthi me hotu sabbadā.
平安 我
有 永遠
sotthi ahaṃ
hoti sabbadā
(s.nom) (s.dat) imp(s.3p) adv.
<
讓我永遠平安。>
Natthi me saraṇaṃ aññaṃ.
沒有 我
歸依 其他
na+atthi ahaṃ
saraṇa
(s.3p) (s.dat) (s.acc) (s.acc)
<
我沒有其他的歸依
>
Saṅgho me saraṇaṃ varaṃ,
僧 我 歸依 最上
saṅgha
ahaṃ saraṇa
(s.nom) (s.dat) (s.acc) (s.acc)
<
僧是我最上的歸依。>
Etena saccavajjena
這個 宣誓
語言
etad sacca+vajja
(s.inst) (s.inst)
<
以這個誓言,>
Sotthi me hotu sabbadā.
平安 我
有 永遠
sotthi ahaṃ
hoti sabbadā
(s.nom) (s.dat) imp(s.3p) adv.
<
讓我永遠平安。>
誦戒口訣
( Sīluddesapāṭho
)
Uposathāvasāne sajjhāyitabbo:
布薩 結束 應該讀誦
uposatha+avasāna sajjhāyati
(s.loc) grd.
<
布薩結束後,應該讀誦:>
Bhāsitaṃ idaṃ tena bhagavatā jānatā
passatā arahatā sammāsambuddhena,
所說的話 這 彼
世尊 知道者 看見者
阿羅漢 正 等
覺者
bhāsita
ayaṃ sa bhagavant jānant
passant arahant sammāsambuddha
(s.nom) (s.nom) (s.inst) (s.inst) (s.inst) (s.inst) (s.inst) (s.inst)
<
這是由彼世尊、知道者、看見者、阿羅漢、正等覺者所說的話,>
“Sampannasīlā bhikkhave viharatha sampannapāṭimokkhā
充滿,具足 戒
諸比丘 住 充滿 波羅提木叉
sampanna+sīla
bhikkhu viharati sampanna+pāṭimokkha
(s.abl) (pl.voc) imp(pl.2p) (s.abl)
<
諸比丘,你們要安住於具足戒行和波羅提木叉之中,>
pāṭimokkhasaṃvarasaṃvutā viharatha
ācāragocarasampannā
波羅提木叉 律儀
防護 住 正行
行處 具足
pāṭimokkha+saṃvara+saṃvuta
viharati ācāra+gocara+sampanna
(s.abl) imp(s.2p) (s.abl)
<
你們要安住於防護波羅提木叉律儀和具足正行範圍之中, >
aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī
samādāya sikkhatha sikkhāpadesū”ti.
微量 過失 怖畏
看見 受持 學習 學處
aṇu+matta
vajja bhaya+dassāvin samādiyati sikkhati sikkhāpada iti
(s.loc) (s.loc) (pl.acc) ger. imp(pl.2p) (s.loc)
<
能在微量的過失中看見可怕之處,你們要在學處中學習。>
Tasmātihamhehi sikkhitabbaṃ:
因此
這裡 我們 應學習
tasmā
iha ahaṃ sikkhati
(pl.inst) grd(s.acc)
<
因此在這裡我們應該學習:>
“Sampannasīlā viharissāma sampannapāṭimokkhā,
充滿,具足 戒 住 充滿 波羅提木叉
sampanna+sīla
viharati sampanna+pāṭimokkha
(s.abl) fut(pl.1p) (s.abl)
<
我們將安住於具足戒行和波羅提木叉之中,>
pāṭimokkhasaṃvarasaṃvutā
viharissāma ācāragocarasampannā
波羅提木叉 律儀
防護 住 正行
行處 具足
pāṭimokkha+saṃvara+saṃvuta
viharati ācāra+gocara+sampanna
(s.abl) fut(pl.1p) (s.abl)
<
我們將安住於防護波羅提木叉律儀和具足正行範圍之中, >
aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī
samādāya sikkhissāma sikkhāpadesū”ti.
微量 過失 怖畏
看見 受持 學習 學處
aṇu+matta
vajja bhaya+dassāvin samādiyati sikkhati sikkhāpada iti
(s.loc) (s.loc) (pl.acc) ger. fut(pl.1p) (s.loc)
<
能在微量的過失中將看見可怕之處,我們要在學處中學習。>
Evañhi no sikkhitabbaṃ.
如是 實在 我們 應學習
evaṃ hi ahaṃ
sikkhati
(pl.inst) grd(s.acc)
<
我們應該要這樣學習。>
迴向(一)
四無量心的修習(Brahma-vihara
bhavana)
Aham
avero homi, Abyapajjho homi, anigho
homi, sukhi attanam pariharami,
我 無怨
是 無瞋 是 無憂 是
幸福 自己 守住
願我無怨、無瞋、無憂,守住自己的幸福,
Dukkha
muccami, yatha laddhasampattito, mavigacchami kammasako.
苦 脫離 任何
已得的 現在的
不 失去 業
自己的
願我脫離痛苦,我不失去現在已得的,作自己的業的主人。
Mata
pitu acariya bati mitta-samuha
母 父 阿舍梨 親戚 朋友 一切
父母、老師、親戚、一切的眾生,
avera
hontu, Abyapajjha hontu, anigha hontu,
無怨 是 無瞋 是
無憂 是
願他們無怨、無瞋、無憂,
sukhi
attanam pariharantu, dukkha muccantu,
幸福 自己 守住 苦 脫離
守住自己的幸福,願他們脫離痛苦,
yatha
laddha sampattito, mavigacchantu kammassaka.
任何 已得的 現在的 不 失去 業 自己的
願他們不失去現在已得的,作自己的業的主人。
Sabbe
satta, sabbe pana, sabbe bhuta, sabbe puggala,
一切 有情 一切
生物 一切 生命
一切 人類
所有有情、所有生物、所有生命、所有人類、
sabbe
attabhava-pariyapanna, sabba itthiyo, sabbe purisa,
一切 自體 世間的
所有 女人 所有
男人
所有世間的人、所有女人、所有男人、
sabbe
ariya, sabbe anariya, sabbe deva,
sabbe manussa, sabbe vinipatika,
所有 聖者 所有
非聖者 所有 天神
所有 人類 所有
惡趣者
所有聖者、所有非聖者、所有天神、所有人類、所有墮入惡趣者,
avera
hontu, abyapajjha hontu, anigha hontu,
無怨 是 無瞋 是 無憂
是
願他們無怨、無瞋、無憂,
sukhi
attanam pariharantu, dukkha muccantu,
幸福 自己 守住 苦 脫離
守住自己的幸福,願他們脫離痛苦,
yatha
laddha sampattito, mavigacchantu kammassaka.
任何 已得的
現在的 不 失去 業 自己的
願他們不失去現在已得的,作自己的業的主人。
Puratthimaya
disaya, pacchimaya disaya, uttaraya disaya, dakkhinaya disaya.
東方的 方向 西方的
方向 北方 方向
南方 方向
東方、西方、北方、南方、
Puratthimaya
anudisaya, pacchimaya anudisaya,
東方 對角方向 西方 對角方向
東北方、西南方、
uttaraya
anudisaya, dakkhinaya anudisaya,
北方 對角方向 南方 對角方向
西北方、東南方、
hetthimaya
disaya, uparimaya disaya.
最下 方向 最上 方向
最深處、最高處,
Sabbe
satta, sabbe pana, sabbe bhuta, sabbe puggala,
一切 有情 一切
生物 一切 生命
一切 人類
所有有情、所有生物、所有生命、所有人類、
sabbe
attabhava-pariyapanna, sabba itthiyo, sabbe purisa,
一切 自體 世間的
所有 女人 所有
男人
所有世間上的人、所有女人、所有男人、
sabbe
ariya, sabbe anariya, sabbe deva, sabbe manussa, sabbe vinipatika,
所有 聖者 所有
非聖者 所有 天神
所有 人類 所有
惡趣者
所有聖者、所有非聖者、所有天神、所有人類、所有墮入惡趣者,
avera
hontu, abyapajjha hontu, anigha hontu,
無怨 是 無瞋 是
無憂 是
願他們無怨、無瞋、無憂,
sukhi
attanam pariharantu, dukkha muccantu,
幸福 自己 守住 苦 脫離
守住自己的幸福,願他們脫離痛苦,
yatha
laddha sampattito, mavigacchantu kammassaka.
任何 已得的
現在的 不
失去 業 自己的
願他們不失去現在已得的,作自己的業的主人。
Uddham
yava bhavagga ca adho yava avicito
上 乃至 有頂天 下
乃至 無間地獄
上至有頂天, 下至無間地獄,
samanta
cakkavalesu yesatta
pathavicara
一切的 鐵圍山中 所有 有情 地面上
走
在整個鐵圍山中, 所有在地面上走的有情,
abyapajja
niveraca nidukkhaca
nupaddava.
無瞋 無怨 無苦 無災厄
願他們無瞋、無怨、 無苦、無災厄,
Uddham
ya va bhavagga ca adho yava avicito
上 乃至 有頂天 下
乃至 無間地獄
上至有頂天, 下至無間地獄,
samanta
cakkavalesu yesatta
udakecara
一切的 鐵圍山中 凡是 有情 水
走
在整個鐵圍山中, 所有在水中游的有情,
abyapajja
niveraca nidukkhaca
nupaddava.
無瞋 無怨 無苦 無災厄
願他們無瞋、無怨、 無苦、無災厄
Uddham
ya va bhavagga ca adho yava avicito
上 乃至 有頂天 下
乃至 無間地獄
上至有頂天, 下至無間地獄,
samanta
cakkavalesu yesatta
akasecara
一切的 鐵圍山中 凡是 有情 空中
走
在整個鐵圍山中, 所有在空中飛的有情,
abyapajja
niveraca nidukkhaca
nupaddava.
無瞋 無怨 無苦 無災厄
願他們無瞋、無怨、 無苦、無災厄。
迴向(二)
無上的願望(Asisa
patthana)
Yam
pattam kusalam tassa, anubhavena panino.
任何 已得的
善業 對他
威神力 生物
那些已有的善業, 以威神力迴向給眾生,
Sabbe
saddhamma-rajassa, natva
dhammam sukha-vaham
一切 正法 王 法 快樂 帶來
體悟佛法 帶來法的快樂
papunantu
visuddhaya, sukhaya
patipattiya.
得到,到達 清淨的 安樂 實踐,行道
願獲得清淨、 安樂的修行。
Asokamanupayasam, nibbana sukha-muttamam.
無憂 無煩惱 涅槃 安樂
解脫
無憂、無煩惱的 涅槃安樂解脫。
Ciram
titthatu saddhammo, dhamme hontu sagarava.
長久地 住立 正法 法 願 尊敬
願長久住於正法, 願尊敬法。
Sabbe
pi satta kalena, samma
devo pavassatu.
一切 也
有情 時 正確地 天神
下雨
一切有情也時常, 願天適時地降雨。
Yatha
rakkhimsu porana, surajano
tathevimam
就好像 曾保護 古仙 好國王 如
或 這
就好像保護過我們的古仙人, 或像是好國王般,
raja
rakkhatu dhammena, attano
va pajam pajam.
王 保護 法 自己
或 人們 人們
這個王用法來保護, 自己或每一個人。
尊敬三寶 ( Vandanā )
Imaya
dhammanudhamma patipattiya buddham pujemi.
這 法
隨法 實踐 佛 尊敬
實踐法和隨法,我尊敬佛。
Imaya
dhammanudhamma patipattiya dhammam pujemi.
這 法
隨法 實踐 法 尊敬
實踐法和隨法,我尊敬法。
Imaya
dhammanudhamma patipattiya
savgham pujemi.
這 法
隨法 實踐 僧伽 尊敬
實踐法和隨法,我尊敬僧伽。
迴向功德 ( puññanumodanā )
Idam
me pubbam asavakkhaya-vaham hotu,
這 我 功德 煩惱盡
或 我 願
願我以此功德,得以滅盡煩惱,
Idam me
pubbam nibbanassa paccayo hotu.
這 我 功德
涅槃的 因緣 願
願我以此功德,成為涅槃的因。
實踐法 ( patipattiya )
Addha
imaya patipattiya jatijara byadhimaranamha parimuccissami.
切確 這 實踐
生 老
病 死 將自由
切實地實踐法,令我不受生、老、病、死的束縛。
SADHU!SADHU!SADHU!
善哉!善哉!善哉!
國家圖書館出版品預行編目資料

巴利律比丘戒譯注/李鳳媚著
初版﹒嘉義市:嘉義新雨雜誌社,1999[民88]
122面;19×26.5公分
ISBN
957-97987-1-0(平裝)
《巴利律比丘戒譯注》
著作者:李鳳媚
初 版:一九九九年四月
出版者:嘉義新雨雜誌社
600 台灣 嘉義市水源地33之81號
電話:(886)(05)278-9254
傳真:(886)(05)275-5094
贊助者:許志吉(3萬)、施美珍(3萬)、桃園阿含講堂
悟興法師(1萬)
辜貞睿(1萬)、劉世欽(1萬)、劉明浩(1萬)
非
賣 品
[1]下座比丘對上座比丘則說:Pārisuddho ahaṃ bhante, pārisuddho'ti maṃ dhāretha.
[3] 若是自恣日,則念“pavāraṇā karaṇato”(自恣應作) 。
[4] 若是自恣日,則念“akatapavāraṇaṃpi” (無法自恣)。
[5] 如果是白天的話,則念:Tattha puriesu catūsu kiccesu
padīpakiccaṃ idāni
suriyalokassa atthitāya natthi.
Aparāni tīni (在這裡,前四項事情,點燈的工作因為
有陽光的關係,就不做了。其他三項)
[6] 如果寺院沒有男淨人,只有沙彌們則念“sāmaṇerehipi ”,若沒有沙彌們就不念此句。
[7] 若是自恣日,則念“pavāraṇā āharaṇāni”(帶來自恣)。
[8] 冬季念 hemantotu;夏季念 gimhotu;雨季念 vassānotu。
[9] 假使冬季八個布薩,一次布薩到了,已經過了一次布薩,還有六次布薩,誦念:
Ayaṃ hemantotu asmiñca utumhi aṭṭha
uposathā, iminā pakkhena, eko uposatho sampatto, eko uposatho atikkanto, cha uposathā avasiṭṭhā。若是2, 3, 4, 5, 6, 7次已誦過,還有5, 4, 3, 2, 1, 0次,則誦念:
Ayaṃ hemantotu asmiñca utumhi aṭṭha
uposathā, iminā pakkhena,
dve
(2)
─┐ ┌ pañca (5)
┐
tayo
(3) │ │ cattāro (4)
│
cattāro
(4)
├─uposathā atikkantā─┤ tayo (3)
├
uposathā avasiṭṭhā.
pañca
(5)
│ │ dve (2)
│
cha
(6) │ │ eko (1)
┘
satta
(7)
─┘ └ aṭṭha uposathā paripuṇṇā.(八個布薩圓滿)
若是含有閏月的季節 (adhikamāsa, 八月份沒有閏月),例如:「現在是冬季,閏月有十個布薩,由於這半個月,一次布薩到了,還有九次布薩」,誦念: Ayaṃ hemantotu asmiñca utumhi
adhikamāsasavasena dasa uposathā, iminā pakkhena, eko uposatho sampatto, nava uposathā avasiṭṭhā. 第二至十次布薩,誦詞都要加入 adhikamāsasavasena (閏月),句子同上,只改變數字。若是閏月季節自恣,例如:「閏月有九個布薩、一次自恣,由於這半個月,一次布薩到了,還有八次布薩、一次自恣」,念誦:…….adhikamāsasavasena nava ca uposathā, ekā ca pavāraṇā iminā pakkhena,
eko uposatho sampatto, aṭṭha ca uposathā ekā ca pavāraṇā avasiṭṭhā.
[10] 若是雨季 (vassānotu) 的布薩,含有自恣,例如:「現在是雨季,這個季節有七次布
薩和一次自恣,由於這半個月,一次布薩到了,還有六次布薩、一次自恣」,念誦:
Ayaṃ vassānotu asmiñca utumhi satta
ca uposathā, ekā ca pavāraṇā, iminā
pakkhena, eko uposatho sampatto, cha ca uposathā ekā ca pavāraṇā avasiṭṭhā.
雨季第二次是自恣,念:…… iminā pakkhena, ekā pavāraṇā sampattā, eko uposatho atikkantā,
pañca uposathā avasiṭṭhā.
第三次以後布薩,句子同上,只改變數字。
最後一次布薩,念:……
iminā pakkhena, eko uposatho sampatto, cha ca uposathā ekā ca pavāraṇā
atikkantā, satta ca uposathā ekā ca pavāraṇā
paripuṇṇā.
[11] 若是自恣日,則念“pavāranagge pavāraṇatthāya” (在自恣堂自恣)。
[12] 若是自恣日,則念“pavāranagge” (在自恣堂)。
[13] 若不是四位比丘,則視人數用5(pañca)、6(cha)、7(satta)、8(aṭṭha)、9(nava)、10(dasa)、
11(ekādasa)、12(dvādasa)、13(terasa)、14(catuddasa)、15(paṇṇarasa)、16(soḷasa)、
17(sattarasa)、18(aṭṭhādasa)、19(ekūnavīsati)、20(vīsati)等。
[14] 若是自恣日,則念“yathājja pavāraṇā” (今日是自恣日)。
[15] 若是十四日布薩日,念“cātuddaso”; 十四日自恣日,念“cātuddasī”; 十五日自
恣日,念“paṇṇarasī”。
[16] 若是自恣日,則念“pavāraṇākammaṃ”(自恣羯磨)。
[17] 布薩的四個特徵:1.每位參加布薩或自恣的比丘,都沒有犯驅擯罪。2.他們都在一臂
的範圍內。3.他們都住在同一個界內。4.他們沒有不合格的人。
[18] 若是自恣日,則念“pavāraṇākammaṃ”(自恣羯磨)。
[19] 若是自恣日,則念“kariyamānā pavāraṇā saṅghena
anumānetabbā”(僧團應該同意自
恣)。