巴利律比丘戒譯注

 

 

 

 

 

李鳳媚

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

嘉義新雨雜誌社


目錄

 

說明.........................................................................................................................  1

清淨布薩.................................................................................................................  2

布薩準備工作.........................................................................................................  4

徵求誦戒同意......................................................................................................... 12

戒序......................................................................................................................... 13

 

四驅擯...................................................................................................................... 16

十三僧殘.................................................................................................................. 19

二不定...................................................................................................................... 33

三十捨懺.................................................................................................................. 36

九十二懺悔.............................................................................................................. 54

四悔過...................................................................................................................... 86

七十五眾學.............................................................................................................. 90

七滅諍......................................................................................................................105

 

宣誓偈.....................................................................................................................109

誦戒口訣.................................................................................................................111

迴向(一)尊敬三寶.............................................................................................113

迴向(二)無上的願望.........................................................................................116


說明:

1.書中加入了巴利文的注釋,格式如下:

巴利原文    namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa.

中文意思      歸依           世尊     阿羅漢              正覺

原形          nama     sa     bhagavant    arahant                 sambuddha

格變化       (s.nom)   (s.dat)     (s.dat)       (s.dat)                 (s.dat)

 翻譯       < 歸依於彼世尊、阿羅漢、等正覺 >

2.文法略符

                    動詞詞根         s.     singular              單數

abl.   ablative           從格            voc.   vocative             呼格

acc.   accusative         受格            1p.                        第一人稱

aor.   aorist             過去式          2p.                        第二人稱

caus.  causative          業格            3p.                        第三人稱

d.     dual              雙數

dat.   dative             為格

f.     feminine          陰性

fut.    future           未來式

gen.   genitive          屬格

ger.   gerund           不變化分詞

inst.   instrumental      具格

imp.   imperative       命令式

ind.   indeclinable      不變化詞

inf.   infinitive         不定詞

loc.   locative          處格

m.    masculine        陽性

nom.  nominative       主格

n.     neuter           中性

opt.   optative          願望式

pass.  passive          被動式

perf.  perfect           完成式

pl.    plural            複數

ppr.   peresent participle 現在分詞

pp.    past participle    過去分詞


清淨布薩 ( pārisuddi-uposatha )

 

1.在僧團之前宣布清淨

Parisuddho ahaṃ bhante, parisuddho'ti maṃ saṅgho dhāretu.

  清淨             尊者       清淨              僧團     記住

 parisuddha                         parisuddha      ahaṃ    saṅgha     dhāreti

(s.nom)          (s.nom)  (s.voc)    (s.nom)         (s.acc)    (s.nom)   imp(s.3p)

< 尊者,我是清淨的,請僧團記住我是清淨的。>

 

2.誦波羅提木叉布薩最少要有四位比丘,如果當時只有三位比丘,為了準備工作,  比丘們互相吐露懺悔後動議:

Suṇantu me āyasmantā, ajj'uposatho [paṇṇaraso / cātuddaso].

  請聽         大德      今天    布薩    十五          十四

 suṇāti    ahaṃ                ajja    uposatha  

imp(pl.3p)  (s.acc)   (pl.voc)           (s.nom)          (s.nom)

< 大德們請聽我說,今天是布薩的十五日/十四日,>

Yad'āyasmantānaṃ pattakallaṃ

 如果      大德         準備好

yadi+āyasmant             pattakalla

  (pl.gen)                    (s.acc)

<如果大德們都準備好了,>

mayaṃ aññamaññaṃ pārisuddhi uposathaṃ kareyyāma.

 我們       互相           清淨        布薩        

 ahaṃ      aññaṃ+aññaṃ     pārisuddhi       uposatha      karoti

(pl.nom)                      (s.acc)         (s.acc)         opt(pl.1p)

< 我們應該互相作清淨布薩。>

接下來比丘依輩分互相宣布清淨:

Pārisuddho ahaṃ āvuso, pārisuddho'ti maṃ dhārehi[1].(三次)

  清淨             大德     清淨                記住

 parisuddha                        parisuddha      ahaṃ     dhareti

(s.nom)         (s.nom)  (s.voc)     (s.nom)         (s.acc)    imp(pl.2p)

< 大德,我是清淨的,請你們記住我是清淨的。>

 

3.如果是兩位比丘:準備工作後,不必動議,依輩分互相宣布清淨。

 

4.如果是一位比丘:準備工作後,再作決意:

Ajja me uposatho.

今天     布薩

     ahaṃ   uposatha

     (s.gen)   (s.nom)

< 今天是我的布薩日。>

 


布薩準備工作[2]( pubbakiccaṃ )

 

Uposathakaraṇato[3] pubbe navavidhaṃ pubbakiccaṃ kātabbaṃ hoti :

  布薩     應作      之前        種類    準備工作        應做     

  uposatha+karaṇata               nava+vidha       pubba+kicca      karoti

  (s.nom)                         (s.acc)             (s.acc)        (s.acc)       (s.3p)

< 布薩前,有九項準備工作應該要作:>

Taṇṭhānasammajjanañca; tattha padīpujjalanañca; āsanapaññapanañca;

   地方    打掃          那裡                 坐墊   舖設     

taṃ+ṭhāna+sammajjanaṃ+ca                 padīpa+ujjalanaṃ+ca     āsana+paññāpanaṃ+ca

     (s.acc)                                 (s.acc)                   (s.acc)

< 1.打掃那個地方,2.在那裡點燈,3.舖設坐墊,>

pānīyaparibhojanīyūpaṭṭhapanañca; chandārahānaṃ bhikkhūnaṃ chandāharaṇañca;

 飲用水  食用        準備好            同意  有價值的     比丘們       同意    應帶來

pānīya   paribhojanīya  ūpaṭṭhāpanaṃ+ca           chanda āraha         bhikkhu        chanda+āharaṇaṃ+ca

         (s.acc)                                 (pl.gen)            (pl.gen)             (s.acc)

< 4.準備好要喝的飲用水,5.帶來有同意權的比丘們的同意,>

tesaññeva akatuposathānaṃ pārisuddhiyāpi[4] āharaṇañca; utukkhānañca;

  那些     無法   布薩        清淨              帶來       季節  報告 

 tesaṃ+yeva    akata+uposatha          pārisuddhiya  api   āharaṇaṃ+ca    utu+akkhānaṃ   

  (pl.gen)         (pl.gen)                (pl.gen)            (s.acc)           (s.acc)

< 6.也帶來那些無法布薩的人的清淨,7.並報告季節,>

bhikkhugaṇanā ca; bhikkhunīnamovādo cā'ti.

  比丘     數目        比丘尼    教導

  bhikkhu+gaṇanā           bhikkhunīnam+ovāda

   (s.nom)                       (s.nom)

< 8.比丘數目,9.教導比丘尼。>

 

 

Tattha purimāni cattāri[5] bhikkhūnaṃ vattaṃ jānantehi

  這裡     首先的        比丘的          事務     知道

           puruma             bhikkhu            vatta      jānāti

           (pl.nom)   (pl.nom)  (pl.gen)         (s.acc)    pp(pl.inst)

< 在這裡,前四項已經由知道比丘事務的 >

 ārāmikehipi[6] bhikkhūhipi katāni pariniṭṭhitāni honti.

  寺男          比丘       做了    完成         

 ārāmika    pi       bhikkhu  pi    kata      pariniṭṭhita

 (pl.inst)            (pl.inst)       (pl.inst)      (pl.inst)       (pl.3p)

< 男淨人們和比丘們做好了。 >

Chandāharaṇa pārisuddhi-āharaṇāni[7] pana imissaṃ sīmāyaṃ hatthapāsaṃ vijahitvā

       帶來    清淨          帶來             這個              手臂   投擲      捨棄

  chanda+āharaṇa    pārisuddhi+āharaṇal                  ayaṃ        sīmā        hattha+pāsa        vijahati

                      (pl.nom)                         (s.loc)       (s.loc)          (s.acc)           (ger.)

nisinnānaṃ bhikkhūnaṃ abhāvato natthi.

               比丘             

 nisīdati           bhikkhu        a+bhāva    na+atthi

pp (pl.gen)         (pl.gen)         (s.abl)

< 關於帶來同意和帶來清淨的人,因為在這個界內,沒有被隔離在一臂之外坐著的比丘,所以就沒有。>

Utukkhānaṃ nāma ettakaṃ atikkantaṃ ettakaṃ avasiṭṭhanti evaṃ utu-ācikkhanaṃ;

 季節   報告   稱為   這麼多    經過         這麼多    剩下        如此  季節  宣布

 utu+akkhāna              ettaka    atikkanta         ettaka     avasiṭṭhaṃ+ti           utu+ācikkhana

  (s.nom)                 (s.acc)      (s.acc)         (s.acc)       (s.acc)                  (s.acc)

< 關於季節報告,是指「已經過了這麼多,還剩下這麼多」的意思。這樣宣布季節:>

Utūnīdha pana sāsane hemanta-gimha-vassānānaṃ vasena tīṇi honti.

季節   這裡        教說                   雨的        按照       

 utu    idha        sāsana                                        vasa          hoti

 (pl.nom)            (pl.nom)                        (pl.gen)      (s.inst)         (pl.3p)

< 在這裡,關於季節的一些說法,是按照冬、夏、雨三季的說法。>

Ayaṃ hemantotu[8] asmiñca utumhi aṭṭha uposathā, iminā pakkhena,

                          季節         布薩             半個月

          hemanta+utu     ayaṃ      utu             uposatha     ayaṃ     pakkha

(s.nom)     (s.nom)       (s.loc)      (s.loc)           (pl.nom)     (s.inst)     (s.inst)

< 現在是冬季,這個季節裡有八次布薩,由於這半個月 >

eko uposatho sampatto, satta uposathā avasiṭṭhā; [9]

     布薩      到達             布薩       剩下

eka    uposatha     sampatta     satta     uposatha     avasiṭṭha

(s.nom) (s.nom)     (s.nom)     (pl.nom)   (pl.nom)      (pl.nom)

< 一次布薩到了,還有七次布薩。>

 

 

Iti evaṃ sabbehi āyasmantehi utukkhānaṃ dhāretabbaṃ.[10]

  如此     所有的     大德們      季節   報告     應記住

             sabba                     utu+akkhāna       dhāreti

              (pl.inst)      (pl.inst)       (s.acc)          grd(s.acc)

< 所有的大德們都要記住這樣的季節報告。>

Evaṃ bhante.

 如是    尊者

        (s.voc)

(在座比丘回答:)< 是的,尊者。>

Bhikkhugaṇanā nāma imasmiṃ uposathagge uposathatthāya[11] sannipatitā bhikkhū

 比丘     數量    名為    在這裡的  布薩堂中        布薩    由於      集合的       比丘

   bhikkhu+gaṇanā            ayaṃ       uposathagga      uposatha+attha         sannipatati    bhikkhu

    (s.nom)                  (s.loc)         (s.loc)           (s.abl)               (pl.nom)     (pl.nom)

ettakāti bhikkhūnaṃ gaṇanā;

 多少      比丘的       數量

 ettaka+iti    bhikkhu        gaṇanā

(pl.nom)      (pl.gen)        (pl.nom)

< 關於比丘人數,是將「在這個布薩堂中,為了布薩而集合的比丘」視為比丘人數。>

 

 

 

 

 

Imasmiṃ pana uposathagge[12] cattāro[13] bhikkhū sannipatitā honti;

                 布薩堂               比丘     集合       

ayaṃ                uposathagga               bhikkhu      sannipatati      hoti

(s.loc)                (s.loc)         (pl.nom)   (pl.nom)      (pl.nom)     (pl.3p)

< 在這個布薩堂中,集合有()位比丘 >

Iti evaṃ sabbehi āyasmantehi bhikkhugaṇanāpi dhāretabbā.

  如此     所有的     大德們      比丘   人數         應記住

             sabba                     bhikkhu+gaṇanā+pi       dhāreti

              (pl.inst)      (pl.inst)       (s.acc)          grd(s.acc)

<所有的大德們也都要記住這樣的比丘人數。>

Evaṃ bhante.

 如是    尊者

   (s.voc)

(在座比丘回答:)< 是的,尊者。>

Bhikkhunīnamovādo pana idāni tāsaṃ natthitāya natthi.

 比丘尼的       教導          現在  她們     因為沒有  沒有

  bhikkhunīnaṃ+ovāda                             na+atthita    na+atthi

    (s.nom)                              (pl.dat)    (s.inst)       (s.3p)

< 關於比丘尼的教導,因為現在她們不在,所以沒有。>

Iti sakaraṇokāsānaṃ pubbakiccānaṃ katattā nikkaraṇokāsānaṃ pubbakiccānaṃ

如此   作事  機會       準備工作       做好了   沒有 做事   機會      準備工作

     sakaraṇa+okāsa         pubba+kicca          karoti      ni+karaṇa+okāsa          pubba+kicca

        (pl.gen)              (pl.gen)            (pl.nom)       (pl.gen)                (pl.gen)

< 如是,在該做事時把準備工作做好了。當不該做事時,準備工作自然就完成了。>

pakatiyā pariniṭṭhitattā evantaṃ navavidhaṃ pubbakiccaṃ pariniṭṭhitaṃ hoti.

 自然地      完成         如是              準備   工作     完成             

 pakati       pariniṭṭhita       evaṃ+taṃ    nava+vidha       pubba+kicca        pariniṭṭhita

  adv.         (pl.nom)          (s.acc)        (s.acc)         (s.acc)              (s.acc)

                   < 如是這九項準備工作完成了。>

 

 

Niṭṭhite ca pubbakicce.

 完成    而且   準備 工作

 niṭṭhita         pubba+kicca

(s.loc)          (s.loc)

< 而且準備工作也結束了。>

Sace so divaso cātuddasī-paṇṇarasī-sāmaggīnamaññataro yathājja uposatho[14]

如果         十四       十五        和合集會     其中之一   好像 今天  布薩    

          divasa                               sāmaggīnam+aññatara       yathā+ajja  uposatha   

    (s.nom) (s.nom)                                  (s.nom)                           (s.nom)  

paṇṇaraso[15],

  十五

 

 (s.nom)

< 如果這一天是十四、十五或和合集會的其中一天,就好像今天是十五日的布薩,>

yāvatikā ca bhikkhū kammappattā saṅghuposathārahā cattāro vā tato vā atirekā

  多少        比丘     羯磨   前來   僧團   布薩   值得         比那些    更多

                           kamma+patta      saṅgha+uposatha+arahā  

  (pl.nom)        (pl.nom)      (pl.nom)            (pl.nom)            (pl.nom)      (s.abl)       (pl.nom)

< 而多少比丘前來羯磨才符合僧團的布薩人數呢?四位或四位以上,>

pakatattā pārājikaṃ anāpannā saṅghena vā anukkhitā,

 好行為的    驅擯                 僧團        擯棄

 pakatatta     pārājika      anāpanna       saṅgha          an+ukkhita

  (pl.nom)      (s.acc)      (pl.nom)      (s.inst)          pp(pl.nom)

< 具有好行為的人,沒有犯驅擯,或被僧團擯棄,>

te ca kho hatthapāsaṃ avijahitvā ekasīmāyaṃ ṭhita,

他們 而且    手臂  遙擲    捨棄     一個       

sa             hattha+pāsa     a+vijahati    eka+sīma        tiṭṭhati

(pl.nom)         (s.acc)          ger.          (s.acc)         pp(s.nom)

< 而且他們沒有被隔離在一臂之外,是住在同一個界內的,>

tesañca vikālabhojanādivasena vatthu sabhāgāpattiyo ce na vijjanti,

他們 而且  非時      非正午       事情    類似的       如果不   被發現

sa   ca    vikāla+bhojana+a-divasa                    sabhāga+āpattiya             vijjati

(pl.gen)        (s.inst)                    (s.nom)       (s.nom)                  (pl.3p)

< 而且如果他們沒有被發現,有犯了像是過午後非時食等這類的事情。>

tesañca hatthapāse hatthapāsato bahikaraṇavasena vajjetabbo koci vajjanīyapuggalo

他們     一臂  遙擲    一臂  遙擲   之外  應該  由於     應命之避開  某些   應避開   

sa        hattha+pāsa     hattha+pāsa       bahi+karaṇa+vasa        vajjeti                vajjanīya+puggala

(pl.gen)      (s.loc)         (s.abl)              (s.inst)            grd(s.nom)               (s.nom)

ce natthi,

如果 沒有

   ns+atthi

  (s.3p)

< 而且,由於應該在一臂之外,應該叫他隔離,如果沒有某些應該隔離的人,他們就在一臂的範圍內,>

Evantaṃ uposathakammaṃ[16] imehi catūhi lakkhaṇehi[17] saṅgahitaṃ pattakallaṃ nāma

如是     布薩     羯磨                   特徵          集合了      準備好       名為

evaṃ+taṃ    uposatha+kamma        ayaṃ             lakkhaṇa       saṅgahita         pattakalla   

    (s.acc)       (s.acc)          (pl.inst)  (pl.inst)      (pl.inst)        pp(s.acc)          (s.acc)

hoti, kātuṃ yuttarūpaṃ.

     去做    適合

        karoti    yutta+rūpa

 (s.3p)   inf.       (s.acc)

< 如是,由於具備了這四個特徵,這個布薩羯磨就可以說是準備好了,可以去做了。>

Uposathakammassa[18] pattakallattaṃ viditvā idāni kariyamāno uposatho saṅghena

布薩       羯磨       準備好            知道   現在    應做        布薩         僧團

 uposatha+kamma           pattakallatta         vindati           karoti         uposatha     saṅfha

    (s.gen)                  (s.acc)            ger.            ppr(s.nom)        (s.nom)      (s.inst)

anumānetabbo[19].

  應該同意

 anumāneti

 grd(s.nom)

< 知道布薩羯磨已經準備好了,現在僧團應該同意布薩了。>

 

Sādhu, bhante.

好的     尊者

 

 

< 好的,尊者。>

 


徵求誦戒同意

 

( 若誦戒者是戒臘最高者,以下兩行字不用唸。)

 

Pubbakaraṇapubbakiccāni samāpetvā imissa nissinnassa bhikkhusaṅghassa

 事先   應作   準備  工作      做好             坐著的       比丘   

  pubba+karaṇa+pubba+kicca         samāpeti      ayaṃ    nisīdati          bhikkhu+saṅgha

       (pl.nom)                   ger.          (s.gen)       (s.gen)          (s.gen)

< 事先應該要做的準備工作已經做好了,>

anumatiyā pāṭimokkhaṃ uddesituṃ ajjhesanaṃ karomi.

  同意         波羅提木叉      誦讀        懇請        我做

 anumati        pāṭimokkha        uddisati        ajjhesana      karoti

  (s.abl)         (s.acc)           inf.             (s.acc)       (s.1p)

< 我懇請在座的比丘眾同意誦波羅提木叉。>

 


戒序

 

Bhikkhu  pātimokkha

   比丘           波羅提木叉

 bhikkhu             pātimokkha

 (s.nom)              (s.nom)

< 比丘波羅提木叉 >

Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa.

 歸依           世尊     阿羅漢              正覺

 nama     sa       bhagavant   arahant                  sambuddha

 (s.nom)  (s.dat)    (s.dat)       (s.dat)                    (s.dat)

< 歸依於彼世尊、阿羅漢、等正覺 >

Suṇātu me bhante saṅgho,  ajjuposatho paṇṇaraso,

           尊者     大眾   今日            十五

 suṇāti    ahaṃ   bhant     saṅgha    ajja   uposatha  paṇṇarasa, pañcadasa

imp(s.3p) (s.inst) (pl.voc)   (s.nom)      ind.   (s.nom)     (s.nom)

< 尊者們,大家聽我說,今天是布薩的十五日,>

yadi saṅghassa pattakallaṃ,

如果    大眾         準備好

        saṅga         pattakalla

ind.     (s.dat)        (s.acc)

< 如果大家都準備好了,>

saṅgho uposathaṃ kareyya pātimokkhaṃ uddiseyya.

大眾                          波羅提木叉     

saṅgha      uposatha        karoti       pātimokkha       uddisati

(s.nom)     (s.acc)         grd(s.nom)      (s.acc)       grd(s.nom)

< 大家應該舉行誦讀,應該誦波羅提木叉。>

Kiṃ saṅghassa pubbakiccaṃ. pārisuddhiṃ āyasmanto ārocetha.

什麼    大眾       之前            清淨         大德         宣告

 ka      saṅgha       pubba+karoti        pārisuddhi      āyasmant         āroceti

(s.acc)   (s.dat)           grd.              (s.acc)        (pl.voc)          opt(s.3p)

< 大家事前要做什麼事呢?大德們,請宣告清淨。>

Pātimokkhaṃ uddisissāmi. Taṃ sabbeva santā sādhukaṃ suṇoma manasikaroma.

  波羅提木叉        將誦         全部 甚至  現存     十分                  專心     

   pātimokkha         uddisati       sa     sabba+eva   atthi     sādhuka       suṇāti       manasikaroti

   (s.acc)            fut(s.1p)       (s.acc)  ind.        ppr.       (s.acc)      fut(pl.1p)       fut(pl.1p)

< 我要誦波羅提木叉了。>        < 我們所有的比丘都會專心、仔細聽它。>

 

Yassa siyā āpatti, so āvikareyya, asantiyā āpattiyā tuṇhī bhavitabbaṃ.

 任何                 表白         沒有          沈默     

  ya    atthi    āpajjati   sa   āvi+karoti        a+santa     āpajjati  tuṇhi     bhavati

(s.dat)  opt(s.3p)  adj.  (s.nom)  opt(s.3p)         (s.dat)      (s.dat)   ind.     grd(s.nom).

< 犯戒的人,希望他表白,>       < 沒有犯戒的人,應保持沈默。>

Tuṇhīibhāvena kho panāyasmante parisuddhā'ti vedissāmi.

 沈默   保持             大德        清淨              知道

tuṇhi+bhavati                  āyasmant        parisuddha           vedati

    (s.inst)                    (pl.acc)         (pl.acc)            fut(s.1p)

< 因為保持沈默,所以我知道「大德們是清淨的」。>

Yathā kho pana paccekapuṭṭhassa veyyākaraṇaṃ hoti,

 如同             單一     問題      解說         

                      pacceka+pucchati       veyyā+karaṇai      hoti

  ind.    ind.              (s.dat)                 (s.acc)      (s.3p)

< 就好像一個問題,有一個答案那樣,>

evam eva evarūpāya parisāya yācatatiyaṃ anusāvitaṃ hoti.

    同樣地   這樣的      集會     限於   第三的    宣布        

              eva+rūpa       parisā       yāva+tatiya        anu+sāveti      hoti

     ind.        (s.loc)       (s.loc)          (s.acc)        pp.(s.acc)        (s.3p)

< 同樣地,在這樣的集會中,有多達三次的宣布,>

Yo pana bhikkhu yāvatatiyaṃ anusāviyamāne saramāno santiṃ āpattiṃ n'āvīkareyya,

任何     比丘    限於   第三次     宣布             記得                    表白 

ya          bhikkhu     yāva+tatiya        anu+sāveti          sumarati        atthi    āpajjati  na+āvi+karoti

(s.nom)      (s.nom)       (s.acc)          pres.ppr(s.loc)        ppr.(s.nom)    ppr(s.acc)  (s.acc)  opt(s.3p)

< 若有比丘在三次的宣布內,記得犯戒而不願表白,>

sampajānamusāvād assa hoti.

  故意         妄語         

sampajāna+musāvāda          imam  hoti

(s.nom)                     (s.dat) 

< 這就是故意妄語。>

Sampajānamusāvādo kho pan'āyasmanto antarāyiko dhammo vutto bhagavatā.

  故意       妄語                 大德        障礙          事項     所說       世尊

     sampajāna+musāvāda             pana+āyasmant    antarāyika       dhamma    vuccati      bhagavant

        (s.nom)                         (pl.voc)        (s.nom)         (s.nom)    pp(s.nom)      (s.inst)

< 大德們,故意妄語就是世尊所說的「障礙」。>

Tasmā saramānena bhikkhunā āpannena visuddāpekkhena, santī āpatti āvikātabbā,

 因此       記得        比丘                    清淨   期待                表白

  sa        sumarati         bhikkhu      āpajjati       visuddhā+pekkha       atthi    āpajjati  āvi+karoti   

(s.abl)      (s.inst)         (s.inst)          pp(s.inst)        .(s.inst)         ppr(s.nom)  (s.nom)   grd(s.nom)

< 因此,記得犯戒而想要得到清淨的比丘,犯戒應該表白。>

āvikatā hi'ssa phāsu hotīti.

  表白  正是     安樂  

āvi+karoti       atthi          hoti

  (s.nom)     opt(s.3p)  (s.nom)  (s.3p)

< 唯有表白才有安樂。>


一﹑四驅擯

Tatr'ime cattāro pārājikā dhammā uddesaṃ āgacchanti.

這裡            驅擯       規則                    

                      parājika       dhamma       uddesati       āgacchati

                    (pl.nom)       (pl.nom)        (s.acc)          (pl.3p)

< 在這裡,誦出這四驅擯戒。>

1.不淨行 ( Pārājika 1. )

Yo pana bhikkhu bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno sikkhaṃ apaccakkhāya

  若有        比丘       比丘         戒學   規則    獲得       戒學         放棄

              bhikkhu       bhikkhu         sikkha+sājīva+samāpajjati       sikkha        a+paccakkhāti

               (s.nom)      (pl.gen)             pp(s.nom)                 (s.acc)           ger.

< 若有比丘,具足了比丘的學處及生活規則,沒有放棄學處,>

dubbalyaṃ anāvikatvā methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya antamaso tiracchānagatāya

 意志怯弱      表明       交媾         行為         從事        乃至        畜生          

 dubalya        an+āvikaroti     methuna         dhamma       paṭiseveti                   tiracchāna+gata

  (s.acc)         ger.             (s.acc)         (s.acc)        opt (s.3p)                      pp(s.dat)

< 沒有表明自己意志怯弱,而從事不淨行,即使對象是動物,>

pi; pārājiko hoti asaṃvāso.

   驅擯           共住 

     pārājika     hoti    a+saṃvāsa

    (s.nom)     (s.3p)    (s.nom)

< 也犯驅擯,不共住 >

2.偷盜 ( Pārājika 2. )

Yo pana bhikkhu, gāmā vā araññā vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyeyya,

  任何       比丘     村莊     森林      給予    偷盜     涉嫌                  

              bhikkhu    gāma         arañña        a+dadāti      theyya+saṅkhāyati        ādiyati

              (s.nom)     (s.abl)        (s.abl)         (s.acc)         pp(s.nom)           opt(s.3p)

< 若有比丘,從村莊或森林,取走沒有給予他的東西,就涉嫌偷盜, >

yathārūpe adinnādāne rājāno coraṃ gahetvā haneyyuṃ vā bandheyyuṃ vā

   就如同       偷盜               盜賊                        監禁      

               a+dadāti+ādiyati  rājan      cora     gaṇhati      hanti              bandhati

                   (s.loc)      (pl.nom)   (s.acc)     ger.            opt(pl.3p)          opt(pl.3p) 

< 就好像發生偷盜時,國王們抓到盜賊後,將他處以棍杖的刑罰﹑監禁﹑>

pabbājeyyuṃ vā, corosi bālosi mūḷhosi thenoti.

     驅逐         盜賊  無知者   愚人     小偷  

     pabbājeti           cora  atthi  bāla atthi  mūḷha  atthi   thena   atthi+ti

      opt(pl.3p)         (s.nom)(s.2p) (s.nom)(s.2p) (s.nom)  (s.2p) (s.nom)  (s.2p)

< 或驅逐出境,並斥責他說:「你是盜賊、無知的人、愚昧的人、小偷。」>

Tathārūpaṃ bhikkhu adinnaṃ ādiyamāno; ayaṃpi pārājiko hoti asaṃvāso.

   同樣地      比丘       給予                      驅擯          不共住

                  bhikkhu     a+dadāti     ādiyati          ayaṃ        pārājika    hoti    a+saṃvāsa

                   (s.nom)     (s.acc)        ppr(s.nom)    (s.nom)       (s.nom)    (s.3p)     (s.nom)

< 同樣地,比丘取走沒有給予他的東西,這也犯驅擯,不共住。>

3.殺人 ( Pārājika 3. )

Yo pana bhikkhu, sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropeyya,

 任何        比丘       故意                    生命     奪取      

             bhikkhu                  namussa+viggaha       jīvita      voropeti      

              (s.nom)                       (s.acc)          (s.abl)     opt(s.3p)     

< 若有比丘,故意奪取人的生命,>

satthahārakaṃ vāssa pariyeseyya, maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyya,

 武器     攜帶          遍求         死亡   美好          讚嘆

   sattha+hāraka     +atthi    pariyesati       maraṇa+vaṇṇa              saṃvaṇṇeti

  (s.acc)             opt(s.3p)    opt(s.3p)          (s,.acc)                   opt(s.3p)

< 或是找尋攜帶武器的人,或是讚嘆死亡的美好,>

maraṇāya vā samādapeyya,

 死亡            煽動

 maraṇa             samādapeti

  (s.dat)             opt(s.3p)

< 或是煽動自殺說:>

“Ambho purisa kiṃ tuyhiminā pāpakena dujjīvitena? Matante jīvitā seyyoti,

 喂!你        什麼             可憐         生命               更好

           purisa          tvam     ayaṃ   pāpaka        du+jīvita    marati  tvam  jīvita  

           (s.voc)         (s.dat)    (s.inst)    (s.inst)         (s.inst)   pp(s.acc) (s.dat) (s.abl)

<你這個人這個悲苦的生命對你有什麼用呢?你死了比活著更好。」>

iti cittamano cittasaṅkappo anekapariyāyena maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyya,

如此             思惟    種種     方法       死亡     美好          讚嘆

    citta+manas     citta+saṅkappa         aneka+pariyāya        maraṇa+vaṇṇa             saṃvaṇṇeti

   (s.nom)            (s.nom)             (s.inst)                (s.acc)                 opt(s.3p)

< 有這樣的心思和想法,用各種方法讚嘆死亡的美好,>

maraṇāya vā samādapeyya; ayaṃpi pārājiko hoti asaṃvāso.

  死亡           煽動                 驅擯         共住

  maraṇa            samādapeti       ayaṃ        pārājika    hoti    a+saṃvāsa

   (s.dat)             opt(s.3p)       (s.nom)       (s.nom)    (s.3p)     (s.nom)

< 或是煽動自殺,這也犯驅擯,不共住。>

 

 

4.大妄語 ( Pārājika 4. )

Yo pana bhikkhu anabhijānaṃ uttarimanussadhammaṃ 

  任何        比丘   沒有   證知       超越                 

             bhikkhu   an+abhijānāti       uttari+manussa+dhamma 

              (s.nom)      pp(s.nom)               (s.nom)                      

< 若有比丘沒有證知聖法,>

attūpanāyikaṃ alamariyañāṇadassanaṃ samudācareyya:“Iti jānāmi, iti passāmīti,

     自己有        十分  高貴 智慧               聲稱      如此   知道  如此   了解

  attan+upa+neti    alaṃ+ariya+ñāṇa+dassana       saṃ+ud+ā+carati     jānāti         passāti+iti

     (s.acc)                  (s.acc)                      opt(s.3p)              (s.1p)          (s.1p)

< 聲稱自己有殊勝的智慧和見解說:「我知道這樣,我了解這樣。」>

tato aparena samayena samanuggāhiyamāno vā asamanuggāhiyamāno vā

之後   其他       時候          究明                       究明          

 sa      apara     samaya         saṃ+anu+gāhati                   a+saṃ+anu+gāhati

(s.abl)   (s.inst)     (s.inst)            ppr(s.nom)                      ppr(s.nom) 

< 之後,在其他時候,被詢問或不被詢問,>

āpanno visuddhāpekkho evaṃ vadeyya,“Ajānam evaṃ, āvuso avacaṃ, jānāmi

 犯戒        清淨   期望     如此           知道   如此   大德              知道

 āpajjati     visujjhati+apekkhati             vadeti      a+jāna                       a+vacati      jānāti

pp.(s.nom)       pp.(s.nom)               opt(s.3p)     ppr.(s.acc)                    aor(s.1p)      (s.1p)

< 希望犯戒得到清淨,這樣說:「大德,不知道的事我說知道,>

apassaṃ, passāmi’. Tucchaṃ musā vilapin ti. Aññatra adhimānā,

了解      了解       虛偽     虛妄     妄語         除了    增上慢

a+passati      passati        tuccha     musa   vi+lapati                   adhi+māna

 (s.acc)        (s.1p)       (s.acc)      (s.acc)     (s.acc)                   (s.abl)

< 不了解的事我說了解,虛偽、不實、妄語。」除了增上慢外,>

yam'pi pārājiko hoti asaṃvāso.

         驅擯         共住

 ayaṃ        pārājika    hoti    a+saṃvāsa

 (s.nom)       (s.nom)    (s.3p)     (s.nom)

< 這也犯驅擯,不共住。>

Uddiṭṭhā kho āyasmanto cattāro pārājikā dhammā,

                 大德們              驅擯       規則

  uddisati            āyasmant               pārājika       dhamma

  pp(pl.nom)          (pl.voc)               (pl.nom)      (pl.nom)

< 大德們,四驅擯的規則已經誦出了,>

yesaṃ bhikkhu aññataraṃ vā aññataraṃ vā āpajjitvā na labhati bhikkhūhi saddhiṃ

 任何     比丘                  隨一                         得到     比丘       一起

 ya        bhikkhu     aññatara                             āpajjati          labhati      bhikkhu   

 (pl.dat)   (s.nom)                    (s.acc)                  ger.            (s.3p)        (pl.inst)

saṃvāsaṃ, yathā pure, tathā pacchā, pārājiko hoti asaṃvāso.

  共住       如同        那樣          驅擯         共住

 saṃvāsati                                       pārājika           a+saṃvāsa

 (s.acc)                                          (s.nom)     (s.3p)   (s.nom)

< 比丘犯了其中的一條戒後,不能和比丘們住在一起,是驅擯,以後就像是未成為比丘前那樣,不與僧團共住。>

Tatth'āyasmante pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?

 在此    大德們      我問      是否          清淨           

          āyasmant    pucchati              atthi       parisuddha

           (pl.acc)      (s.1p)                (pl.2p)       (pl.nom)

< 在此我問大德們:「你們是否是清淨的?」>

Dutiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?

  第二               是否           清淨           

                  pucchati            atthi      parisuddha

                   (s.1p)            (pl.2p)      (pl.nom)

< 第二次再問:「你們是否是清淨的?」>

Tatiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?

 第三                是否           清淨           

              pucchati               atthi      parisuddha

                (s.1p)              (pl.2p)      (pl.nom)

< 第三次再問:「你們是否是清淨的?」>

Parisuddh'etth' āyasmanto, tasmā tuṇhī, evam etaṃ dhārayāmi.

  清淨      在此     大德       因此   沈默    如此         認為

 parisuddha                 āyasmant  sa        tuṇhi                    dharati

  (pl.nom)                  (pl.nom)  (s.abl)     ind.                      (s.1p)

< 在此項戒中,大德們是清淨的,因此默然,這件事我如此認為。>

二、十三僧殘

Ime kho pana'āyasmanto terasa saṅghādisesā dhammā uddesaṃ āgacchanti.

這裡          大德們      十三      僧殘            規則                    

              pana+āyasmant                                 dhamma      uddesati       āgacchati

                  (pl.voc)        (pl.nom)       (pl.nom)        (pl.nom)     (s.acc)          (pl.3p)

< 那麼,大德們,在這裡誦出十三僧殘戒。>

1. 故意出精 ( Saṅghādisesa 1. )

Sañcetanikā sukkavisaṭṭhi aññatra supinantā saṅghādiseso.

    故意       精液    射出    除了              僧殘

   sañcinteti      sukka+visaṭṭhi               supina+anta    saṅghādisesa

    (s.abl)            (s.nom)                   (s.abl)    

< 除了在夢中外,如果故意出精,犯僧殘。>

2.故意與女人身體相觸 ( Saṅghādisesa 2. )

Yo pana bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena cittena mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ

  任何      比丘     貪愛      變壞                   女人      一起     身體        接觸

              bhikkhu     otiṇṇa    vipariṇata        citta      mātugāma                     kāya+saṃsagga

             (s.nom)     (s.nom)      (s.inst)         (s.inst)     (s.inst)                         (s.acc)

< 若有比丘懷有貪愛,以墮落心和女人發生身體的接觸,>

samāpajjeyya, hatthagāḥaṃ vā veṇigāhaṃ vā aññatarassa vā aṅgassa parāmasanaṃ,

   發生                 抓住    頭髮  抓住        隨一         肢體        碰觸

   sam+ā+pajjati     hattha+gaṇhati           veṇi+gaṇahati        aññatara             aṅga      parāmasana

  opt(s.3p)           (s.acc)                  (s.acc)            (s.dat)           (s.dat)           (s.acc)

< 牽手或摸頭髮,或是碰觸到身體的任何部分,>

saṅghādiseso.

    僧殘

 saṅghādisesa

   (s.nom)

< 犯僧殘。>

3.對女人說淫穢語詞 ( Saṅghādisesa 4. )

Yo pana bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena cittena mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi

   任何      比丘     貪愛      變壞                女人          粗俗        言語

             bhikkhu     otiṇṇa    vipariṇata      citta      mātugāma          duṭṭhulla      vācā

             (s.nom)     (s.nom)      (s.inst)      (s.inst)     (s.acc)            (pl.inst)         (pl.inst)

< 若有比丘懷有貪愛,以墮落心對女人用與不淨行有關的粗俗語詞說話,>

obhāseyya yathā taṃ yuvā yuvatiṃ methunūpasañhitāhi, saṅghādiseso.

            如同      少年    少女     不淨       相關          僧殘

  obhāsati              sa     yuvan   yuvati      mithuna+upasaṃhita          saṅghādisesa

  opt(s.3p)             (s.nom)  (s.nom)  (s.acc)        (pl.inst)                    (s.nom)

< 就像是少年對少女說話一樣,犯僧殘。>

4.要求女人行不淨行侍奉 ( Saṅghādisesa 4. )

Yo pana bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena cittena mātugāmassa santike

   任何     比丘      貪愛      變壞                 女人         面前 

            bhikkhu      ottiṇṇa    vipariṇata        citta       mātugāma       santika   

            (s.nom)      (s.nom)     (s.inst)         (s.inst)       (s.gen)        (s.loc)      

attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāseyya,

自己 欲念    供養         稱讚         

  atta+kāma+pāricariyā         vaṇṇa      bhāsati 

         (s.dat)               (s.acc)     opt(s.3p) 

< 若有比丘心懷貪愛,以墮落心在女人面前稱讚侍奉自己的慾念說:>

 

etadaggaṃ bhagini, pāricariyānaṃ yā mādisaṃ sīlavantaṃ kalyāṇadhammaṃ

  如此   最上    姐妹        供養             我這樣      持戒者           行為  

  etad     agga      bhagini       pāricarati            mādisa      sīla+vant      kalyāṇa+dhamma

  (s.nom)  (s.acc)    (s.voc)        ppr(s.acc)    (s.nom)  (s.acc)       (s.acc)         (s.acc)     

 <「女居士,這樣才是最殊勝的侍奉,像我這種持戒者﹑行為端正的 >

brahmacāriṃ etena dhammena pāricareyyāti methunūpasañhitena, saṅghādiseso'ti.

   梵行者       如此    方式        供養            不淨      相關            僧殘

  brahma+cāri      etad    dhamma      paricarati          methuna+upasaṃ+dahati      saṅghādisesa

   (s.acc)         (s.inst)    (s.inst)        opt(s.3p)                  (s.inst)              (s.nom)

< 梵行者,應該用這種不淨行之類的方式侍奉。」犯僧殘。>

5.為男女傳達情意 ( Saṅghādisesa 5. )

Yo pana bhikkhu sañcarittaṃ samāpajjeyya itthiyā vā purisamatiṃ purisassa vā

  任何       比丘       媒介          成為         女子      男子   意思    男子    

              bhikkhu     sañcaritta       samāpajjati        itthi          pruisa+mati     purisa      

             (s.nom)        (s.acc)          opt(s,3p)       (s.dat)           (s.acc)        (s.dat)

< 若有比丘成為中間人,把男子的意思傳達給女子,>

itthīmatiṃ jāyattane vā jārattane vā antamaso taṅkhaṇikāya'pi, saṅghādiseso.

 女子 意思   夫妻性質    情侶性質      乃至         短暫             僧殘

 itthī+mati      jāya+tva          jāra+tva                      taṅkhaṇika             saṅghādisesa

  (s.acc)         (s.loc)            (s.loc)                        (s.loc)                  (s.nom)

< 或是把女子的意思傳達給男子,當撮合為夫妻或情人,乃至只是短暫的關係時,

犯僧殘。>

6.建小房子不合規定 ( Saṅghādisesa 6. )

Saññācikāya pana bhikkhunā kuṭiṃ kārayamānena assāmikaṃ attuddesaṃ pamāṇikā

 自己  乞求    任何     比丘      小屋                   無主      自己  目的    按照尺寸

 saṃyam+yācika           bhikkhu       kuṭi       karoti           a+sāmika       attan+uddesa    pamāṇika

    (s.dat)                 (s.inst)      (s.acc)      ppr.(s.inst)         (s.acc)          (s.acc)       (s.nom)

< 若有比丘自行乞求,為自己建沒有施主的小屋,應按照尺寸建造。>

kāretabbā, tatridaṃ pamāṇaṃ. Dīghaso dvādasa vidatthiyo sugatavidatthiyā tiriyaṃ

          這裡  如此    尺寸      長度            指距             指距       

  karoti                      pamāṇa        dīghasa    dvā+dasa   vidatthiya    sugata+vidatthiya       tiriya  

 grd(s.abl)      .     (s.nom)  (s.acc)        (s.nom)              (s.nom)           (s.abl)            (s.nom) 

            < 尺寸如下:長度為十二指距,以佛指距為準,內部寬七個。>

sattantarā. Bhikkhū abhinetabbā vatthudesanāya, tehi  bhikkhūhi vatthuṃ desetabbaṃ

    內部     比丘       引導       地點    顯示           比丘       地點       指示

satta   antara     bhikkhu     abhineti        vatthu+desanā       sa      bhikkhu        vatthu      deseti

       (s.abl)     (pl.acc)     grd(pl.acc)         (s.dat)         (pl.inst)   (pl.inst)       (s.acc)       grd.

              < 應帶領諸比丘去指示地點,應由這些比丘指示一個 >

anārambhaṃ saparikkamanaṃ. Sārambhe ce bhikkhu vatthusmiṃ aparikkamane

            具有    走動       具有    如果   比丘      地點         走動          

 an+ārambha       sa+parikkamana         sa+ārambha         bhikkhu      vatthu        a+parikkamana

  (s.acc)             (s.acc)                 (s.loc)           (s.nom)       (s.loc)          (s.loc)

< 不會傷害生命,可以經行的地點。如果比丘在會傷害生命、不可以經行的地方, >

saññācikāya kuṭiṃ kāreyya, bhikkhū vā anabhineyya vatthudesanāya, pamāṇaṃ vā

 自己  乞求    小屋             比丘         帶領      地點      指明     尺寸    

  saṃyam+yācika            karoti       bhikkhu       an+bhi-neti         vatthu+desanā          pamāṇa

   (s.inst)         (s.acc)    opt(s.3p)     (pl.acc)         opt(s.3p)           .(s.dat)              (s.acc)            

< 自行乞求而建小屋,或是不帶領諸比丘去指示地點,或是 >

atikkāmeyya, saṅghādiseso.

   超過           僧殘

  ati+kamati         saṅghādisesa

  opt(s.3p)            (s.nom)

< 超過尺寸,犯僧殘。>

7.建大房子不合規定 ( Saṅghādisesa 7. )

Mahallakaṃ pana bhikkhunā vihāraṃ kārayamānena sassāmikaṃ attuddesaṃ bhikkhū

            任何    比丘        房舍                       施主   自己  目的    比丘

   mahallaka             bhikkhu       vihāra        karoti           sa+sāmika      attan+uddesa    bhikkhu

    (s.acc)               (s.inst)         (s.acc)      ppr(s.inst)            (s.acc)        (s.acc)       (pl.acc)

< 若有比丘為自己建有施主的大房舍,>

abhinetabbā vatthudesanāya, tehi bhikkhūhi vatthuṃ desetabbaṃ anārambhaṃ

   引導          地點    顯示           比丘         地點       指示     不會傷害生命

   abhineti          vatthu+desanā        sa      bhikkhu        vatthu      deseti        an+ārambha

 grd(pl.acc)         (s.dat)            (pl.inst)   (pl.inst)       (s.acc)       grd.            (s.acc)

< 應帶領比丘們去指示地點,應由這些比丘指示一個不會傷害生命,>

saparikkamanaṃ. Sārambhe ce bhikkhu vatthusmiṃ aparikkamane mahallakaṃ vihāraṃ

具有    走動        具有    如果   比丘      地點       走動                    寺院

 sa+parikkamana         sa+ārambha         bhikkhu      vatthu    a+parikkamana        mahallaka    vihāra

   (s.acc)                 (s.loc)           (s.nom)       (s.loc)          (s.loc)       (s.acc)           (s.acc)

< 可以經行的地點。如果比丘在會傷害生命,不可以經行的地方,建大寺院,>

kāreyya bhikkhū vā anabhineyya vatthudesanāya, saṅghādiseso.

          比丘         帶領      地點      指明     僧殘

 karoti       bhikkhu       an+bhi-neti            vatthu+desanā        saṅghādisesa

 opt(s.3p)     (pl.acc)         opt(s.3p)             (s.dat)             (s.nom)

< 或是不帶領比丘們去指示地點,犯僧殘 >

8.無憑無據地毀謗比丘犯驅擯戒 ( Saṅghādisesa 8. )

Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ duṭṭho doso appatīto amūlakena pārājikena dhammena

  任何      比丘      比丘        惡意         不滿      根據       驅擯        戒條

             bhikkhu      bhikkhu     duṭṭha    dosa     appatīta     a+mūlaka      pārājika       dhamma

             (s.nom)      (s.acc)       (s.nom)   (s.nom)  (s.nom)      (s.inst)        (s.inst)       (s.inst)

< 若有比丘心懷惡意、瞋恨、不滿,用沒有根據的驅擯戒毀謗比丘,>

anuddhaṃseyya, appeva nāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyyanti, tato aparena

   毀謗             如此一來                       梵行        趕走        之後    其他

  anuddhaṃseti                            sa      imam      brahmacariya       cavati         sa       

  opt(s.3p)                                 (s.acc)    (s.abl)      (s.abl)     opt(s.1p)       (s.abl)   (s.inst)

< 心想:「這樣一來,我就將他從這清淨生活中趕出去了。」之後,在其他時候,>

samayena samanuggāhiyamāno vā asamanuggāhiyamāno vā, amūlakañ ceva taṃ

 時候               究明                      究明             根據     只是 

 samaya        saṃ+anu+gāṇhati                 ā+saṃ+snu+gāṇhati               a+mūlaka    ca         sa

  (s.inst)           ppr.(s.nom)                     ppr.(s.nom)                  (s.nom)              (s.nom)

< 有被詢問或沒有被詢問,知道這件事是毫無根據的,>

adhikaraṇaṃ hoti, bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhāti, saṅghādiseso.

   事件              比丘              立足點       僧殘

  adhikaraṇa      hoti     bhikkhu         dosa     patiṭṭhahati     saḥghādisesa

   (s.nom)        (s.3p)    (s.nom)         (s.acc)    (s.3p)

< 而且比丘的出發點是瞋恨,犯僧殘。>

9.穿鑿附會地毀謗比丘犯驅擯戒 ( Saṅghādisesa 9. )

Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ duṭṭho doso appatīto aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci

 任何      比丘       比丘      惡意         不滿    其他的     關連     事件        任何

            bhikkhu     bhikkhu      duṭṭha    dosa     appatīta     añña+bhāgiya        adhikaraṇa     ka+ci

             (s.nom)       (s.acc)       (s.nom)   (s.nom)  (s.nom)     (s.gen)              (s.gen)         

< 若有比丘心懷惡意、瞋恨、不滿,取某個相關事件的 >

desaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃseyya, appeva nāma naṃ

 地方   類似                驅擯          戒條       毀謗              如此一來     

 desa     lesa+matta       upādiyati    pārājika         dhamma        anuddhaṃseti                      sa

  (s.acc)     (s.acc)        ger.         (s.inst)           (s.inst)           opt(s.3p)                    (s.acc)

< 類似處,毀謗比丘涉及驅擯戒,心想:「這樣一來,>

imamhā brahmacariyā cāveyyan ti, tato aparena samayena samanuggāhiyamāno vā

           梵行            趕走        之後   其他        時候             究明       

  imam        brahmacariya       cavati          sa      apara        samaya        saṃ+anu+gāṇhati     

  (s.abl)       (s.abl)           opt(s.1p)        (s.abl)     (s.inst)       (s.inst)           ppr.(s.nom)                    

< 我就將他從這清淨生活中趕出去了」。之後,在其他時候,有被詢問或>

asamanuggāhiyamāno vā aññabhāgiyañ ceva taṃ adhikaraṇaṃ hoti, koci deso

          究明           其他的   關連  只是       事件           某個   地方

ā+saṃ+snu+gāṇhati                añña+bhāgiya      ca         sa     adhikaraṇa      hoti         dosa  

       ppr.(s.nom)                   (s.nom)               (s.nom)   (s.nom)        (s.3p)       (s.nom)     

< 沒有被詢問,知道這事件只是取某個相關事件的類似處,>

lesamatto upādinno bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhāti, saṅghādiseso.

 類似               比丘                立足點       僧殘

  lesa+matta   upādiyati     bhikkhu          dosa       patiṭṭhahati     saḥghādisesa

   (s.nom)    pp.(s.nom)     (s.nom)         (s.acc)       (s.3p)        (s.nom)

< 而且比丘的出發點是瞋恨,犯僧殘。>

10.離間僧團 ( Saṅghādisesa 10. )

Yo pana bhikkhu samaggassa saṅghassa bhedāya parakkameyya bhedanasaṃvattanikaṃ

  任何       比丘       和諧      僧團       破壞        致力          破壞       導致

            bhikkhu     samagga      saṅgha        bheda       para-kamati        bhedana+saṃvattanika   

            (s.nom)       (s.dat)        (s.dat)       (s.dat)       opt(s.3p)               (s.acc)

< 若有比丘致力於破壞和合的僧團,>

vā adhikaraṇaṃ samādāya paggayha tiṭṭheyya

      事件          鼓動        執取      安住    

      adhikaraṇa       samādiyati     pa+gaṇhāti    tiṭṭhati    

        (s.acc)         ger            ger         opt(s.3p) 

< 或者是鼓勵導致破壞的事件,並且固執、不改變。>

so bhikkhu bhikkhūhi evam assa vacanīyo

   比丘        比丘     如此         勸告

sa    bhikkhu     bhikkhu             atthi     vacanīya

(s.nom)  (s.nom)    (pl.inst)          opt(s.3p) grd.(s.nom)

< 這位比丘應被比丘們如此勸:>

“Mā āyasmā samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami, bhedanasaṃvattanikaṃ vā,

 不可 大德        和諧        僧團       破壞        致力          破壞       導致    

       āyasmant    samagga       saṅgha        bheda       para+kamati     bhedana+saṃvattanika   

     (s.voc)         (s.dat)         (s.dat)        (s.dat)        aor(s.2p)            (s.acc)

adhikaraṇaṃ samādāya paggayha aṭṭhāsi,

   事件          執取        維持      安住  

 adhi+karaṇa       samādiyati    pa+gaṇhāti     tiṭṭhati 

  (s.acc)           ger.            ger.         aor(s.2p)

<「大德,不可致力於破壞和合的僧團,或鼓勵導致破壞的事件,並且固執、不改變。>

samet āyasmā saṅghena, samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso

加入     大德      僧團        和諧   實在  僧團       歡喜                      誦戒 

sameti     āyasmant    saṅgha       samagga       saṅgha      sammodati          a+vivadati      eka+uddesa 

pp(s.nom)   (s.voc)    (s.inst)        (s.nom)        (s.nom)      ppr.(s.nom)         ppr.(s.nom)      (s.nom)  

phāsu viharatīti.

 安樂    處於     

   phāsu    viharati+ti

 (s.nom)    (s.3p)    

<大德請加入僧團。和合的僧團實在是處於歡喜﹑無諍,一起誦戒、安樂的狀態」>

Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya,

如此       比丘     比丘          勸告      如此           執取 

  evam     sa    bhikkhu     bhikkhu       vuccati       tathā           pa+gaṇhāti   

         (s.nom)  (s.nom)     (pl.inst)        ppr.(s.nom)                  opt(s.3p)  

< 如果這個比丘被比丘們勸告後,仍然固執,>

so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbo, tassa paṭinissaggāya,

     比丘      比丘    直到    第三         勸告                    放棄

sa     bhikkhu                  yāva+tatiya        samanubhāsati           sa      paṭinissajjati  

      (s.nom)  (s.nom)     (pl.inst)                   grd.(s.nom)          (s.dat)      (s.dat)   

< 比丘們應該勸告這位比丘三次,為了使他放棄。>

yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajjeyya

 直到  第三   如果         勸告                  放棄         

   yāva+tatiya            samanubhāsati            sa       paṭinissajjati        

                          ppr.(s.nom)           (s.nom)     opt.(s.3p)     

< 如果被勸三次時,他放棄,這樣實在很好。>

iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭinissajjeyya, saṅghādiseso.

實在 如此           如果      放棄            僧殘

             kusala                  paṭinissajjati          saṅghādisesa

              (s.acc)                 opt.(s.3p)

< 如果不放棄,犯僧殘。>

11.追隨離間僧團的比丘 ( Saṅghādisesa 11. )

Tasseva kho pana bhikkhussa bhikkhū honti anuvattakā vaggavādakā, eko vā

          如果說      比丘        比丘           追隨         別眾   參加       

  sa                      bhikkhu       bhikkhu      hoti     anuvattati      vagga+vādaka    

 (s.dat)                    (s.dat)         (pl.nom)    (pl.nom)   (pl.nom)        (pl.nom)

< 如果說,比丘們有追隨某位比丘,加入別眾——一個、兩個或三個 >

dve vā tayo vā, te evaṃ vadeyyuṃ, “Mā āyasmanto etaṃ bhikkhuṃ kiñci avacuttha,

             如此            不可   大德      這個    比丘      任何               

                      sa            vadati           āyasmant       etad     bhikkhu     kiṃ+ci   vatti        

                    (pl.nom)         opt(s.3p)         (pl.voc)       (s.acc)     (s.acc)              aor(pl.2p)       

< 他們這樣說:「大德們,你們不可說這位比丘任何事情。>

 

dhammavādī ceso bhikkhu, vinayavādī ceso bhikkhu, amhākañceso bhikkhu,

     主張    和這個  比丘          主張 這個   比丘             這個   比丘    

 dhamma+vādin       etad    bhikkhu    vinaya+vādin      etad    bhikkhu     ahaṃ       etad   bhikkhu 

   (s.nom)         (s.nom)  (s.nom)      (s.nom)         (s.nom)   (s.nom)    (pl.gen)      (s.nom)  (s.nom)

< 這位比丘宣說法,這位比丘宣說律,而且這位比丘 >

chandañca ruciñca ādāya voharati, jānāti no bhāsati, amhākampetaṃ khamatīti.

  意欲     喜愛               知道  我們                  這個     適合     

    chanda     ruci         ādāti    voharati     jānāti   ahaṃ   bhāstai    ahaṃ  pi   etad      khamati    

      (s.acc)     (s.acc)    ger.       (s.3p)     (s.3p)  (pl.dat)  (s.3p)     (pl.dat)        (s.acc)    (s.3p)       

< 選我們想要和喜愛的來說,知道告訴我們什麼是適合我們的。」>

Te bhikkhū bhikkhūhi evam assu vacanīyā, “Mā āyasmanto evam avacuttha.

   比丘       比丘     如此         勸告      不可    大德       如此       

sa    bhikkhu      bhikkhu           atthi    vacanīya             āyasmant                 vatti   

(s.nom)   (s.nom)   (pl.inst)          opt(s.3p)  grd.(pl.nom)       (pl.voc)             aor(pl.2p)     

< 這位比丘應該被比丘們這樣勸:>

Na ceso bhikkhu dhammavādī na ceso bhikkhu vinayavādī.

        比丘         主張       比丘          主張 

         etad     bhikkhu    dhamma+vādin             bhikkhu    vinaya+vādin  

        (s.nom)   (s.nom)     (s.nom)            (s.nom)    (s.nom)      (s.nom)    

<「大德們!不可以這樣說,這位比丘不宣說法,這位比丘不宣說律。>

Mā āyasmantānampi saṅghabhedo rucittha, sametāyasmantānaṃ saṅghena,

不可       大德      僧團    破壞      專注於    加入        大德          僧團   

        āyasmant              saṅgha+bheda      ruccati       sameti        āyasmant         saṅgha  

         (pl.gen)               (s.nom)           aor(pl.2p)    (s.3p)       (pl.gen)         (s.inst)  

< 也不要破壞大德們的僧團。加入大德們的僧團,>

samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno. Ekuddeso phāsu viharatīti.

   和合   其實   僧團        喜悅                     誦戒    安樂      處於

  samagga        saṅgha       sammodati         a+vivadati        eka+uddesa   phāsu    viharati+ti

  (s.nom)         (s.nom)       ppr.(s.nom)         ppr.(s.nom)        (s.nom)    (s.nom)     (s.3p)

< 和諧的僧團其實是處於歡喜﹑無諍,一起誦戒、安樂的狀態。」>

Evañca te bhikkhū bhikkhūhi vuccamānā tath’eva paggaNheyyuM, te bhikkhU

如此       比丘       比丘               如此         執取             比丘     

evam      sa    bhikkhu     bhikkhu        vuccati     tathā           pa+gaṇhāti       sa     bhikkhu   

        (pl.nom)  (pl.nom)     (pl.inst)        ppr.(pl.nom)                 opt(pl.3p)   (pl.nom)  (pl.nom)

< 這些比丘被比丘們如此勸後,仍然執迷不悟,這些比丘 >

bhikkhUhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce

  比丘      直到   第三             勸告                  放棄        直到   第三  

  bhikkhu        yāva+tatiya       samanubhāsati           sa        paṭinissajjati        yāva+tatiya           

  (pl.inst)                           grd.(plnom)         (s.dat)         (s.dat)                               

 

samanubhāsiyamānā

         勸告

      samanubhāsati

       ppr.(s.nom)

< 應該被比丘們勸告三次,為了使他們放棄。如果被勸三次,>

taṃ paṭinissajjeyyuṃ. Iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyyuṃ, saṅghādiseso.

        放棄           實在 如此         如果      放棄                 僧殘

 sa       paṭinissajjati                      kusala                  paṭinissajjati        saṅghādisesa

(s.nom)     opt.(s.3p)                       (s.acc)                 opt.(pl.3p)              (s.nom)

< 他們放棄,這樣實在很好。如果他們不放棄,犯僧殘。>

12.對勸誡的比丘惡言相向 ( Saṅghādisesa 12. )

Bhikkhu paneva dubbacajātiko hoti, uddesapariyāpannesu sikkhāpadesu bhikkhūhi

  比丘     如果說   不聽話   種類                  屬於             學處        比丘

 bhikkhu                dubbaca+jātika      hoti     uddesa+pariyāpajjati          sikkhāpada        bhikkhu

 (s.nom)                  (s.nom)         (s.3p)               pp(pl.loc)           (pl.loc)         (pl.inst)

< 如果說,有一類不聽話的比丘,比丘們在屬於誦戒的學處的範圍內,>

sahadhammikaṃ vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ karoti, mā maṃ āyasmanto kiñci

      規則         忠告      自己本身     忠告     認為    不可       大德       任何

saha+dhammaika            vatti          attan       a+vatti      karoti        ahaṃ     āyasmant     kiṃ+ci

   (s.acc)adv.             ppr.(s.nom)       (s.acc)    grd.(s.acc)     (s.3p)          (s.acc)   (pl.voc)

< 依循規定地忠告他,他認為自己不該被忠告:「大德們,不要勸我任何 >

avacuttha kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, ahaṃp āyasmante na kiñci vakkhāmi kalyāṇaṃ

    忠告   好的         壞的              大德       任何     忠告      好的 

 a+vatti        kalaya           pāpaka          ahaṃ          āyasmant     kiṃ+ci    vatti       kalaya

imp(pl.2p)       (s.acc)            (s.acc)          (s.nom)        (pl.acc)              fut(s.1p)    

<好的或是壞的,我也不會去勸尊們任何好的或是壞的,>

vā pāpakaṃ vā, viramathāyasmanto mama vacanāyāti,

    壞的         避免     大德               勸告      

      pāpaka            viramati     āyasmant    ahaṃ     vacana       

  (s.acc)            imp(pl.2p)     (pl.voc)     (s.dat)      (s.dat)       

<大德們,儘量不要勸告我!」>

so bhikkhu bhikkhūhi evam'assa vacanīyo,

    比丘      比丘     這樣            

sa    bhikkhu      bhikkhu   atthi      atthi    vacanīya 

(s.nom)  (s.nom)    (pl.inst)   opt(s.3p)  opt(s.3p)  (s.nom)   

< 這位比丘應該被比丘們這樣勸告:>

“Mā āyasmā attānaṃ avacanīyaṃ akāsi vacanīyaṃ eva āyasmā attānaṃ karotu,

 不可   大德  自己本身     忠告    認為      忠告     就是   大德    自己本身  認為

       āyasmant    attan      a+vatti         karoti     vacanīya           āyasmant     attan      karoti

      (s.voc)     (s.acc)      grd.(s.acc)      aor(s.3p)    grd.(s.acc)        (s.voc)    (s.acc)     imp(s.3p)

< 大德,不可認為不該忠告自己。大德,要認為正應該勸告自己 >

āyasmā'pi bhikkhū vadetu saha dhammena, bhikkhū'pi āyasmantaṃ vakkhanti 

 大德      比丘     勸告   隨著    規則         比丘          大德          勸告  

āyasmant+api    bhikkhu    vadati              dhamma       bhikkhu        aysamant         vadati       

 (s.nom)        (pl.acc)   aor(s.2p)              (s.inst)        (pl.nom)           (s.acc)        fut(pl.3p)    

< 大德依循規定地勸告比丘,比丘也依循規定地勸告大德,>

sahadhammena, evaṃ saṃvaḍḍhā hi tassa bhagavato parisā yadidaṃ aññamaññavacanena 

 隨著 規則       如此     進步    就是 這個    世尊     團體       如此      互相       勸告

saha+dhammam              saṃvaḍḍhati        sa       bhagavant    parisā    ya        aññaṃ+añña+vacana

  (s.inst)                   pp(s.nom)        (s.gen)     (s.gen)      (s.nom)  (s.nom)            (s.inst)

< 如此一來,世尊的團體得以進步,即是仰賴彼此互相勸告,>

aññamaññavuṭṭhāpanenāti. Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva

  互相         改正錯誤         如此      比丘       比丘         勸告       如此  

aññaṃ+añña+vuṭṭhāpeti               emaṃ       sa     bhikkhu    bhikkhu       vatti          tatha

  (s.inst)                                    (s.nom) (s.nom)      (pl.inst)         ppr(s.nom)  

< 互相糾正。這位比丘被比丘們如此勸後,仍然執迷不悟,>

paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbo tassa

     執取            比丘      比丘     直到    第三         勸告                  

   pa+gaṇhāti       sa     bhikkhu    bhikkhu    yāva+tatiya       samanubhāsati             sa       

   opt(s.3p)       (s.nom)  (s.nom)    (pl.inst)                       grd.(s.nom)            (s.dat)         

paṭinissaggāya,

    放棄

   paṭinissajjati 

    (s.dat)

< 這位比丘應該被比丘們勸告三次,以使他放棄。>

yāvatatiyañ ce samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajjeyya iccetaṃ kusalaṃ, no ce

直到  第三  如果         勸告                   放棄        實在  如此         如果

yāva+tatiya            samanubhāsati              sa       paṭinissajjati                   kusala 

                        ppr.(s.nom)              (s.nom)     opt.(s.3p)                   (s.acc)  

< 如果被勸三次,他放棄,這樣實在很好。如果不>

paṭinissajjeyya, saṅghādiseso.

     放棄            僧殘

  paṭinissajjati          saṅghādisesa

  opt.(s.3p)                (s.nom)

< 放棄,犯僧殘。>

 

 

 

13.敗壞居士並毀謗勸誡者 ( Saṅghādisesa 13. )

Bhikkhu paneva aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati kuladūsako

  比丘      如果說       某一    村落        城市          依止            良家  破壞

 bhikkhu                   aññatara      gāma        nigama          upanissayati     viharati    kula+dūsaka

 (s.nom)                   (s.acc)        (s,acc)       (s.acc)           ger. adv.      (s.3p)         (s.nom)

< 如果說,比丘依止某一個村落或城市而住,破壞好的家庭,>

pāpasamācāro, tassa kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni ca tena

       實行                    行為                         良家     

 pāpa+samācāra       sa            pāpaka     samācāra      dassati          sūṇāti          kula        sa

   (s.nom)          (s.gen)         (s.nom)      (s.nom)      pass(pl.3p)     pass(pl.3p)     (pl.nom)     (s.inst)

< 做壞事。而他的壞行為被看見而且還被聽見,>

duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca. So bhikkhu bhikkhūhi evam assa vacanīyo,

  破壞       看見                   比丘       比丘       如此        勸告     

 dussati      dassati              suṇāti          sa    bhikkhu      bhikkhu            atthi    vatti     

pp(pl.nom)   pass(pl.3p)          pass(pl.3p)      (s.nom)(s.nom)       (pl.inst)           opt(s.3p) grd.(s.nom) 

< 好的家庭被他破壞,被看見而且被聽見。這位比丘應該這樣被比丘們勸告:>

“yasmā kho kuladūsako pāpasamācāro, āyasmato kho pāpakā samācārā dissanti

  大德    就是 良家  破壞           實行     大德                 行為         

  āyasmant        kula+dūsaka        pāpa+samācāra     āyasmant         pāpaka     samācāra    dassati         

  (s.nom)            (s.nom)          (s.nom)          (s.gen)           (s.nom)      (s.nom)    pass(pl.3p)        

ceva suyyanti ca,

        

        sūṇāti

       pass(pl.3p)

< 大德你破壞好的家庭,做壞事。而大德的壞行為被看見而且還被聽見,>

kulāni cāyasmatā duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca; pakkamat āyasmā imamhā āvāsā,

 良家     大德   破壞       看見                離開        大德         地方

 kula      ca+āyasmant   dussati    dassati             suṇāti       pakkamati    āyasmant    imaṃ    āvāsa

(pl.nom)     (s.inst)    pp(pl.nom)   pass(pl.3p)        pass(pl.3p)       (s.3p)       (s.voc)     (s.abl)   (s.abl)

< 好的家庭被大德破壞,被看見而且還被聽見。大德,離開這個地方,>

alan'te idha vāsenāti.

足夠              

alṃ   tvaṃ idha  vāsa      

     (s.dat)       (s.inst)   

< 你住在這裡夠久了。>

Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno te bhikkhū evaṃ vadeyya,

如此       比丘       比丘        勸告          比丘     如此   

 evaṃ      sa   bhikkhu     bhikkhu       vatti         sa    bhikkhu             vadati

          (s.nom)  (s.nom)     (pl.inst)     ppr(s.nom)  (pl.acc)  (pl.acc)             opt(s.3p)

< 這位比丘被比丘們如此勸告的時候,對比丘們這樣說:>

chandagāmino ca bhikkhū, dosagāmino ca bhikkhū, mohagāmino ca bhikkhū,

        追隨        比丘          追隨     比丘          追隨        比丘

    chanda+gāmin           bhikkhu    dosa+gāmin         bhikkhu    moha+gāmin            bhikkhu

     (pl.nom)              (pl.nom)           (pl.nom)      (pl.nom)       (pl.nom)              (pl.nom)

<「比丘們是追隨貪者,且比丘們是追隨瞋者,且比丘們是追隨痴者,>

bhayagāmino ca bhikkhū, tādisikāya āpattiyā ekaccaṃ pabbājenti, ekaccaṃ na

 怖畏    追隨       比丘    如此的      犯戒      某些         擯出       某些   

 bhaya+gāmin             bhikkhu   tādisika       āpatti      ekacca        pabbājeti     ekacca

    (s.nom)              (s.nom)    (s.dat)        (s.dat)      (s.acc)        (pl.3p)        (s.acc)   

pabbājentīti.

  擯出        

 pabbājeti+ti    

  (pl.3p)     

< 且比丘們是追隨怖畏者犯了這樣的戒,他們驅出某些人,不驅出某些人」>

So bhikkhu bhikkhūhi evam' assa vacanīyo, “Mā āyasmā evaṃ avaca, na ca

    比丘       比丘      如此         勸告      不可  大德   如此         

 pabbājeti+ti      sa      bhikkhu      bhikkhu       atthi    vatti        +āyasmant           vatti  

  (pl.3p)      (s.nom)  (s.nom)      (pl.inst)         opt(s.3p)  grd.(s.nom)     (s.voc)            aor(s.2p)

< 這位比丘應該被比丘們這樣勸告:「大德,你不可以這樣說,>

bhikkhū chandagāmino, na ca bhikkhū dosagāmino, na ca bhikkhū mohagāmino, na ca

  比丘          追隨          比丘       追隨        比丘       追隨   

  bhikkhu      chanda+gāmin             bhikkhu    dosa+gāmin            bhikkhu       moha+gāmin        

  (pl.nom)          (pl.nom)            (pl.nom)        (pl.nom)           (pl.nom)           (pl.nom)

< 比丘們不是追隨貪者,且比丘們不是追隨瞋者,且比丘們不是追隨痴者,>

bhikkhū  bhayagāmino, āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro, āyasmato kho pāpakā

   比丘          怖畏      大德    就是  良家  破壞         實行     大德          

 bhikkhu      bhaya+gāmin       āyasmant       kula+dūsaka      pāpa+samācāra     āyasmant         pāpaka 

  (pl.nom)        (pl.nom)        (s.nom)          (s.nom)          (s.nom)          (s.gen)         (s.nom)  

< 且比丘們不是追隨怖畏者,大德你破壞好的家庭,做壞事。而大德的壞 >

samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni cāyasmatā duṭṭhāni dissanti ceva

   行為                         良家      大德      破壞       看見       

 samācāra      dassati            sūṇāti           kula      ca+āyasmant     dussati      dassati          

   (s.nom)      pass(pl.3p)       pass(pl.3p)     (pl.nom)        (s.inst)      pp(pl.nom)   pass(pl.3p)       

suyyanti ca,

       

  suṇāti 

 pass(pl.3p) 

< 行為被看見而且還被聽見,好的家庭被大德破壞,被看見而且還被聽見。>

 

 

pakkamatāyasmā imamhā āvāsā, alan'te idha vāsenāti.

  離開       大德          地方    足夠                  

 pakkamati     āyasmant    imaṃ    āvāsa   alṃ  tvaṃ  idha     vāsa        

  (s.3p)         (s.voc)     (s.abl)    (s.abl)       (s.dat)         (s.inst)         

< 大德,離開這個地方,你住在這裡夠久了。>

Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva pagganheyya,

 如此     比丘        比丘        勸告     如此              

 evaṃ      sa   bhikkhu       bhikkhu        vatti                    pa+gaṇhāti  

          (s.nom)  (s.nom)     (pl.inst)      ppr(s.nom)                opt(s.3p)  

< 這位比丘被比丘們如此勸後,>

so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya,

    比丘      比丘    直到    第三         勸告                    放棄    

 sa    bhikkhu    bhikkhu    yāva+tatiya         samanubhāsati          sa        paṭinissajjati   

(s.nom) (s.nom)    (pl.inst)                        grd.(s.nom)         (s.dat)         (s.dat)         

< 仍然執迷不悟,這位比丘應該被比丘們勸告三次,為了使他放棄。>

yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajjeyya, icc' etaṃ kusalaṃ,

 直到   第三 如果         勸告                   放棄       實在  如此       

 yāva+tatiya              samanubhāsati          sa       paṭinissajjati                    kusala 

                         ppr.(s.nom)          (s.nom)     opt.(s.3p)                      (s.acc)   

< 如果被勸三次,他放棄,這樣實在很好。>

no ce paṭinissajjeyya, saṅghādiseso.

如果      放棄             僧殘

              paṭinissajjati         saṅghādisesa

               opt(s.3p)           (s.nom)

< 如果不放棄,犯僧殘。>

Uddiṭṭhā kho āyasmanto terasa saṅghādisesā dhammā.

                大德們     十三      僧殘           規則

  uddisati           āyasmant                                   dhamma

  pp(pl.nom)          (pl.voc)                  (pl.nom)      (pl.nom)

< 大德們,十三僧殘的規則已經誦出了,>

nava paṭhamāpattikā cattāro yāvatatiyakā, yesaṃ bhikkhu aññataraṃ vā aññataraṃ

        初次               限於   第三     任何     比丘                隨一

         paṭhama+āpattika               yāva+tatiyakā       ya       

 (s.nom)       (s.abl)          (s.nom)      (s.abl)         (pl.gen)      (s.nom)          (s.acc)

< 九條戒初次即犯,四條戒是犯了第三次後才算。比丘犯了其中一條戒後,>

vā āpajjitvā yāvatihaṃ jānaṃ paṭicchādeti. Tāvatihaṃ tena bhikkhunā akāmā

             多少       知道      隱藏     多少            比丘      願意

     āpajjati        yāvati+aha    jānāti     paṭicchādeti   tābvati+aha     sa      bhikkhu      a+kāma

      ṅer.           (s.acc)      pp.(a.acc)     (s.3p)       (s.acc)     (s.inst)    (s.inst)       (s.inst)

            < 明知而隱藏幾天,這位比丘就必須別住幾天,即使不願意。>

parivatthabbaṃ, parivutthaparivāsena bhikkhunā uttariṃ chārattaṃ

    應別住             使別住    給予別住       比丘       超過      

   parivasati            parivasati      parivasati                               chā+ratta

  grd.(s.acc)               pp.         (s.inst)         (s.inst)                    (s.acc)

                 < 別住後,應對別住比丘另外施行六夜比丘摩那埵。>

bhikkhumānattāya paṭipajjitabbaṃ, ciṇṇamānatto bhikkhu, yattha siyā vīsatigaṇo

   比丘     摩那埵        應行動          舉行  摩那埵     比丘              二十

  bhikkhu+mānatta           paṭipajjati             ciṇṇa+mānatta                      atthi    vīsati+gaṇa

      (s.dat)                  grd.(s.acc)          pp.    (s.nom)     (s.nom)           opt(s.3p)   (s.nom)

bhikkhusaṅgho, tattha so bhikkhu abbetabbo, ekena'pi ce ūno vīsatigaṇo

    比丘                    比丘    應出罪          如果 不足 二十

   bhikkhu+saṃgha            sa     bhikkhu     abbeti                             vīsati+gaṇa

    (s.nom)                  (s.nom)  (s.nom)    (s.nom)                              (s.nom)

 < 履行了摩那埵的比丘,這位比丘應在有二十位旳比丘僧團中出罪,> 

bhikkhusaṅgho taṃ bhikkhuṃ abbheyya, so ca bhikkhu anabbhito, te ca bhikkhū

  比丘     僧團         比丘         出罪     而且  比丘      出罪   這些 比丘們

   bhikkhu+saṃgha     sa      bhikkhu      abbeti      sa         bhikkhu    an+abbeti             bhikkhu

   (s.nom)           (s.acc)    (s.acc)     opt(s.3p)     (s.nom)     (s.nom)     (s.nom)              (pl.nom)

 < 如果即使是差一個人,不足二十位的比丘僧團為這位比丘出罪的話,這位比丘無法出罪,>

gārayhā, ayaṃ tattha sāmīci.

  應呵責         在這裡   正確

  garahati        

 grd.(pl.nom)

< 而且比丘們應該被呵責。這樣做,在這裡是正確的。>

Tatthāyasmante pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?

 在此      大德    我問        是否          清淨           

           āyasmant   pucchati              atthi       parisuddha

           (pl.acc)     (s.1p)              (pl.2p)       (pl.nom)

< 在此我問大德們:「你們是否是清淨的?」>

Dutiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?

 第二                  是否           清淨           

                  pucchati            atthi      parisuddha

                   (s.1p)             (pl.2p)      (pl.nom)

< 第二次再問:「你們是否是清淨的?」>

Tatiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?

 第三                 是否           清淨           

                   pucchati           atthi      parisuddha

                   (s.1p)             (pl.2p)      (pl.nom)

< 第三次再問:「你們是否是清淨的?」>

Parisuddh' etth' āyasmanto, tasmā tuṇhī, evaṃ etaṃ dhārayāmi.

  清淨       在此   大德       因此   沈默   如此           認為

 parisuddha            āyasmant       sa      tuṇhi                     dharati

  (pl.nom)             (pl.nom)       (s.abl)   ind.                      (s.1p)

 < 在這裡,大德們是清淨的,因此默然,這件事我如此認為。>

三﹑二不定

Ime kho pan'āyasmanto dve aniyatā dhammā uddesaṃ āgacchanti.

這裡        大德              不定    規則                  

            pana+āyasmant                      dhamma       uddesati     āgacchati

               (pl.voc)           (pl.nom)       (pl.nom)        (s.acc)       (pl.3p)

< 那麼,大德們,在這裡誦出二不定戒。>

1.與女人坐在可行不淨行處 ( Aniyata 1. )

Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane

  任何       比丘     女人                          隱密      隱密       座位

             bhikkhu     mātugāma                   eka    eka    rahas     paṭicchādeti     āsana

             (s.nom)      (s.inst)              adv.   (s.nom)  (s.inst) (s.acc)    (s.loc)         (s.loc)

alaṃkammaṇiye nisajjaṃ kappeyya.

 十分    適合                     

alaṃ+kammaṇiya        nisajja      karoti     

adv.      (s.loc)       (s.acc)       opt(s.3p)  

< 若有比丘單獨和女人,秘密地坐在十分合適的隱密座位,>

Tam'enaṃ saddheyyavacasā upāsikā disvā tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena vadeyya

           信賴      說話    優婆夷   看見             教法        其中之一        

   sa    etad     saddahati     vaco      upāsikā    dassati            dhamma         aññatara       vadati   

 (s.acc)  (s.acc)    opt(s.3p)    (s.inst)    (s.nom)     ger.  (s.gen)        (s.gen)          (s.inst)       opt(s.3p) 

pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā.

  驅擯             僧殘             懺悔         

   pārājika            saṅghādisesa            pācittiya          

 (s.inst)                 (s.inst)               (s.inst)           

< 他的這件事被說話可靠的優婆夷看見後,她應說出是有關驅擯、僧殘或懺悔三類的其中一個 >

Nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamāno tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo pārājikena  

        比丘        承認                     教法      其中之一                驅擯   

 nisajja      bhikkhu     paṭijānāti                      dhamma        aññatara        karoti         pārājika

  (s.acc)     (s.nom)     ppr.(s.nom)         (s.gen)       (s.gen)        (s.inst)        grd(s.nom)      (s.inst)      

< 比丘承認了與女人共坐,應該依據驅擯、僧殘或懺悔三類的其中之一來處置 >

 

 

vā saṅghādisesena vā pācitteyena vā. Yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya,

         僧殘           捨懺        任何        信賴     說話   優婆夷    

         saṅghādisesa           pācittiya           ya             saddahati   vaco    upāsikā    vadati   

          (s.inst)               (s.inst)          (s.inst)    (s.nom)  opt(s.3p)    (s.inst)    (s.nom)   opt(s.3p)

           < 或是根據那位說話可靠的優婆夷說的,處置這位比丘 >

tena so bhikkhu kāretabbo.  Ayaṃ dhammo aniyato.

          比丘                      事件      不定

  sa    sa    bhikkhu      karoti       ayaṃ     dhamma     aniyata

(s.inst)(s.nom) (s.nom)   grd(s.nom)     (s.nom)    (s.nom)     (s.nom)

                         < 這事件就是不定。>

2.與女人坐在可說淫穢語處 ( Aniyata 2. )

Na heva kho pana paṭicchannaṃ āsanaṃ hoti nālaṃkammaṇiyaṃ. Alañca kho hoti

    再者       任何       隱密        座位        十分   適合        十分       

                            paṭicchādeti       āsana    hoti    na+ālam+kammaṇiya       alaṃ           hoti

                             (s.acc)          (s.acc)    (s.3p)          (s.acc)                         (s.3p)

mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsituṃ.

    女人          淫穢                    

   mātugāma       duṭṭhulla     vācā      obhāsati     

   (s.acc)           (s.inst)        (s.inst)     inf.      

< 再者,若是不隱密的座位、十分不合適,而很適合對女人說淫穢話。>

Yo pana bhikkhu tathārūpe āsane mātugāmena saddhiṃ

     任何    比丘     如此     座位      女人               

              bhikkhu   tathā+rūpa   āsana     mātugāma

              (s.nom)     (s.loc)       (s.loc)     (s.inst)

< 若有比丘在這樣的座位上和女人在一起。>

eko ekāya raho nisajjaṃ kappeyye. Tam'enaṃ saddeyyavacasā upāsikā disvā

         隱密                       如此    信賴      說話    優婆夷  看見

  eka    eka    raha    nissajja      karoti       sa    etad   saddahati      vaco     upāsikā  dassati

(s.nom) (s.inst)  (s.nom)   (s.acc)     opt(s.3p)   (s.acc)  (s.acc)    opt(s.3p)    (s.inst)   (s.nom)     ger.

< 一對一地坐在無人處。他的這件事被說話可靠的優婆夷看見後,>

dvinnaṃ dhammānaṃ aññatarena vadeyya saṅghādisesena vā pācittiyena vā. Nisajjaṃ 

            教法        其中之一                 僧殘           捨懺          

  dvi            dhamma       aññatara        vadati       saṅghādisesa          pācittiya             nisajja

  (s.gen)          (s.inst)        opt(s.3p)     (s.inst)           (s.inst)              (s.inst)            (s.acc)

< 她應說出是有關僧殘或捨懺二類的其中一個 >

bhikkhu paṭijānamāno dvinnaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo saṅghādisesena

   比丘        承認                   教法      其中之一                     僧殘     

 bhikkhu     paṭijānāti                      dhamma         aññatara          karoti        saṅghādisesa   

 (s.nom)        ppr.(s.nom)       (s.gen)       (s.gen)          (s.inst)        grd(s.nom)         (s.inst)      

< 比丘承認了與女人共坐,應該依據僧殘或捨懺二類的其中之一來處置,>

vā pacittiyena vā. Yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya,

     捨懺       任何        信賴      說話    優婆夷        

       pācittiya         ya             saddahati      vaco   upāsikā    vadati

        (s.inst)         (s.inst)   (s.nom)   opt(s.3p)    (s.inst)    (s.nom)  opt(s.3p)

                          < 或是根據那位說話可靠的優婆夷說的,>

tena so bhikkhu kāretabbo. Ayam'pi dhammo aniyato.

        比丘                       事件      不定

 sa    sa    bhikkhu     karoti        ayaṃ       dhamma     aniyata

(s.inst)(s.nom) (s.nom)   grd(s.nom)      (s.nom)      (s.nom)     (s.nom)

< 處置這位比丘,這事件也是不定。>

Uddiṭṭhā kho āyasmanto dve antiyatā  dhammā.

                    大德        不定        規則

  uddisati           āyasmant            antiyata       dhamma

  pp(pl.acc)             (pl.voc)          (pl.nom)     (pl.nom)

< 大德們,二不定的規則已經誦出了,>

Tatth'āyasmante pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?

 在此      大德       我問    是否          清淨           

           āyasmant     pucchati          atthi       parisuddha

           (pl.acc)       (s.1p)           (pl.2p)       (pl.nom)

< 在此我問大德們:「你們是否是清淨的?」>

Dutiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?

 第二               是否           清淨           

                  pucchati           atthi      parisuddha

                   (s.1p)             (pl.2p)      (pl.nom)

< 第二次再問:「你們是否是清淨的?」>

Tatiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?

 第三               是否           清淨           

                   pucchati         atthi      parisuddha

                   (s.1p)           (pl.2p)      (pl.nom)

< 第三次再問:「你們是否是清淨的?」>

Parisuddh' etth' āyasmanto, tasmā tuṇhī, evam etaṃ dhārayāmi.

  清淨       在此    大德        因此  沈默    如此           認為

 parisuddha             āyasmant        sa     tuṇhi                      dharati

  (pl.nom)              (pl.nom)       (s.abl)    ind.                      (s.1p)

 < 在這裡,大德們是清淨的,因此默然,這件事我如此認為 >

 

 

 

四﹑三十捨懺

Ime kho pan'āyasmanto tiṃsa nissaggiyā pācittiyā dhammā uddesaṃ āgacchanti.

這裡        大德         三十                        規則                 

             pana+āyasmant                                         dhamma      uddesati       āgacchati

                (pl.voc)                   (pl.nom)     (pl.nom)      (pl.acc)       (s.acc)        (pl.3p)

< 那麼,大德們,在這裡誦出三十捨懺戒,>

1.存放多餘衣服 ( Nissaggiya 1. )

Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kaṭhine, dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ

   完了    衣服           比丘         捨,除去   功德衣       最高      過多的  

 niṭṭāti      cīvara          bhikkhu       ubbahati         kaṭhina     dasa+āha+parama        atireka+cīvara

  pp.      (s.loc)            (s.inst)         pp.(s.loc)           (s.loc)            (s.acc)             (s.acc)

< 當比丘作好衣服,沒有穿功德衣的時候,多餘的衣服,最多應該保留十天,>

dhāretabbaṃ taṃ atikkāmayato, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

  持有                 超過 如果                   

  dharati           sa    atikkama+yato      nissagga+iya    +citta+ika

  grd.(s.acc)       (s.nom)      adv.           (s.nom)            (s.nom)

             < 如果超過這個期限的話,犯捨懺 >

2.沒有帶足三件衣服過夜 ( Nissaggiya 2. )

Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kaṭhine, ekarattaṃpi ce bhikkhu

  完了    衣服           比丘       捨,除去    功德衣            如果   比丘

 niṭṭāti      cīvara          bhikkhu       ubbahati          kaṭhina   eka+ratta              bhikkhu

  pp.      (s.loc)            (s.inst)         pp.(s.loc)         (s.loc)    (s.acc)               (s.nom)

< 當比丘作好衣服,沒有穿功德衣的時候,即使一個晚上,如果比丘 >

ticīvarena vippavaseyya aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

           離開           除了      比丘      同意                      

 ti+cīvara       vippavasati                    bhikkhu+sammuti         nissagga+iya    +citta+ika

  (s.inst)          opt(s.3p)                        (s.abl)                (s.nom)       (s.nom)

< 沒有把三衣帶在身邊,除了比丘們同意外,也犯捨懺 >

3.存放布匹 ( Nissaggiya 3. )

Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kaṭhine, bhikkhuno paneva akālacīvaraṃ

   完了    衣服        比丘         捨,除去    功德衣     比丘      如果說       衣服

 niṭṭāti      cīvara          bhikkhu       ubbahati        kaṭhina      bhikkhu               a+kāla+cīvara

  pp.      (s.loc)            (s.inst)         pp.(s.loc)      (s.loc)      (s.dat)                   (s.acc)

< 當比丘作好衣服,沒有穿功德衣的時候,如果比丘在不正確的時間 >

 

 

uppajjeyya, ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṃ, paṭiggahetvā khippam' eva

   產生          希望               比丘          接受               接受        快速    

  ud-pad          ākaṇkhati             bhikkhu         paṭiggaṇgāti             pātiggaṇgāti    khippa    

 opt(s.3p)          (s.inst)                (s.inst)          grd.(s.acc)               ger.         (s.acc) adv.  

<有了一件衣服。應該由想要的比丘接受。接受後,應該快速作好 >

kāretabbaṃ, no cassa pāripūri, māsaparaman'tena bhikkhunā taṃ cīvaraṃ

            如果     足夠          最多           比丘           

   karoti           ce   ayaṃ   pāripūrī    māsa+parama      sa      bhikkhu      sa      cīvara

 grd(s.acc)              (s.dat)   (s.nom)                     (s.inst)    (s.inst)      (s.acc)    (s.acc)

             < 如果這塊布不夠,這位比丘最多只能存放這塊布一個月 >

nikkhipitabbaṃ ūnassa pāripūriyā, satiyā paccāsāya, tato ce uttariṃ nikkhipeyya

   存放            不足     完全        成為      期待       如果  超過       存放      

 nikkhipati             ūna        pāri+pūr     atthi      paṭi+āsā     sa                     nikkhipati      

  grd(s.acc)            (s.dat)     (s.dat)       ppr.(s.dat)    (s.dat)                           opt(s.3p)         

 < 以便將不夠的部分補足。如果存放超過期限,>

satiyāpi paccāsāya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

 成為      期待                      

 atthi+āpi    paṭi+āsā        nissagga+iya     +citta+ika

              (s.dat)         (s.nom)          (s.nom)

< 即使是為了等待不夠的部分,也犯捨懺。>

4.讓非親戚比丘尼洗穿過的衣服 ( Nissaggiya 4. )

Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaraṃ dhovāpeyya vā rajāpeyya va

 任何     比丘       非親戚       比丘尼       穿過的   衣服                      

            bhikkhu     aññātika        bhikkhuni         purāṇa+cīvara      dhovati           rajati   

           (s.nom)       (s.inst)         (s.inst)           (s.acc)           caus.opt(s.3p)      caus.opt(s.3p)

< 若有比丘讓沒有親戚關係的比丘尼洗、染或捶打穿過的衣服,>

ākoṭāpeyya vā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

   捶打                        

  ākoṭeti               nissagga+iya     +citta+ika

 caus.opt(s.3p)           (s.nom)          (s.nom)

              < 犯捨懺。>

5.直接接受非親戚比丘尼衣服 ( Nissaggiya 5. )

Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraṃ paṭiggaṇheyya

 任何     比丘       非親戚         比丘尼                衣服       接受          

             bhikkhu     aññātika        bhikkhuni        hattha       cīvara      paṭiggaṇhati        

             (s.nom)       (s.inst)         (s.inst)          (s.abl)      (s.acc)       opt(s.3p)

< 若有比丘由沒有親戚關係的比丘尼的手中,接受衣服,>

 

aññatra pārivaṭṭakā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

   除了    交易                       

           parivattaka        nissagga+iya    +citta+ika

  (s.abl)            (s.nom)         (s.nom)

< 除了交易外,犯捨懺。>

6.向非親戚居士乞衣 ( Nissaggiya 6. )

Yo pana bhikkhu aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpeyya

  任何     比丘       非親戚         居士           女居士       衣服      乞討 

             bhikkhu     aññātika        gahapati            gahapatāni          cīvara       vijānāti

             (s.nom)       (s.acc)         (s.acc)              (s.acc)            (s.acc)        opt(s.3p)

< 若有比丘向沒有親戚關係的居士或女居士乞討衣服, >

aññatra samayā, nissaggiyaṃ pācittiyam. Tatth'āyaṃ samayo: acchinnacīvaro vā hoti

 除了     時候                             在此      時候       被搶          

           samaya       nissagga+iya    +citta+ika     tattha+ayaṃ     samaya  acchindati   cīvara       hoti

          (s.abl)       (s.nom)          (s.nom)          (s.nom)       (s.nom)      pp.       (s.nom)   (s.3p)

< 除了在正確的時候,犯捨懺。在這一戒中這是正確的時候比丘的衣服被搶或是 >

bhikkhu naṭṭhacīvaro vā, ayaṃ tattha samayo.

  比丘      被破壞             如此     時候

 bhikkhu      nassati                                samaya

 (s.nom)      pp.     (s.nom)        (s.nom)          (s.nom)

< 衣服遭到破壞,在這一戒中是正確的時候。>

7.被搶後向非親戚居士乞衣過限 ( Nissaggiya 7. )

Tañce aññātako gahapati vā gahapatānī vā bahūhi cīvarehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyya,

如果  非親戚     居士          女居士      許多      衣服      帶來      供養

 sa         aññātika     gahapati          gahapatāni          bahu      cīvara     abhinarati    pavāreti

(s.acc)     (s.nom)        (s.nom)           (s.nom)           (s.inst)    (s.inst)     (s.nom)    opt(s.3p)

< 如果沒有親戚關係的居士或女居士帶來許多衣服來供養他 >

santaruttaraparaman'tena bhikkhunā tato cīvaraṃ sāditabbaṃ,

          最多            比丘            衣服     接受

 santara+uttara+parama         sa      bhikkhu      sa    cīvara      sādiyati 

                          (s.inst)    (s.inst)     (s.abl)   (s.acc)      grd.(s.nom) 

< 而這位比丘最多只能接受內衣和上衣。>

tato ce uttariṃ sādiyeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

因此   如果 超果       接受                   

 sa                    sādiyati        nissagga+iya    +citta+ika

                       opt(s.3p)        (s.nom)         (s.nom)

< 因此如果接受超過,犯捨懺。>

8.指定非親戚居士供養某種衣服 ( Nissaggiya 8. )

Bhikkhuṃ paneva uddissa aññātakassa gahapatissa vā gahapatāniyā vā cīvaracetāpanaṃ

   比丘     如果說    對於       非親戚       居士         女居士      衣服   等值物

  bhikkhu                            aññātika       gahapati          gahapatāni        cīvara+cetāpiti

  (s.acc)                               (s.dat)        (s.dat)            (s.dat)                 (s.acc)

< 如果說,沒有親戚關係的居士或女居士,準備了衣服的等值物給比丘,說:>

upakkhaṭaṃ hoti, “Iminā cīvaracetāpanena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ

   準備                  衣服     等值物        衣服       交換     這樣的   樣子

  upa+karoti      hoti    ayaṃ     cīvara+cetāpeti           cīvara      cetāpeti     ittha+nāma    

 ppp.(s.acc)      (s.3p)   (s.inst)       (s.inst)              (s.acc)        ger.           (s.acc)

bhikkhuṃ cīvarena acchādessāmīti,

  比丘       衣服                      

  bhikkhu      cīvara        acchādeti+iti         

 (s.acc)        (s.inst)       fut(s.1p)              

<「用這衣服的等值物來交換衣服後,我將要送給比丘這樣子的衣服。」>

tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya,

然後 如果   比丘     之前     邀請          前往         衣服      考慮      提議   

                                 a+pavāreti          upa+saṃ+kamati   cīvara     vikappa      āpajjati       

      (s.nom) (s.nom)             pp(s.nom)                ger.          (s.loc)    (s.acc)        opt(s.3p)      

< 然後,如果這位比丘尚未受邀請便前往,對衣服提出建議說:>

sādhu vata maṃ āyasmā iminā cīvaracetāpanena evarūpaṃ vā

        實在        大德           衣服    等值物    如此  外形

                  ahaṃ   āyasmant   ayaṃ       cīvara+cetāpeti        eva+rūpa

                 (s.acc)     (s.voc)   (s.inst)       (s.inst)              (s.acc)

<「大德,實在很好,用這衣服的等值物,交換這種樣子旳,>

evarūpaṃ vā cīvaraṃ cetāpetvā acchādehīti, kalyāṇakamyataṃ upādāya,

 如此 外形     衣服        交換                         想要        執取

 eva+rūpa          cīvara       cetāpeti        acchādeti       kalyāṇa+kamyata         upādiyati

  (s.acc)             (s.acc)      ger.          imp(s.2p)             (s.acc)              ger.

< 或那種樣子的衣服,送給我。」執著於想要好的衣服,>

nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

               

nissagga+iya    +citta+ika

 (s.nom)          (s.nom)

<犯捨懺。>

 

 

 

9.干涉非親戚居士供養衣服方式 ( Nissaggiya 9. )

Bhikkhuṃ paneva uddissa ubhinnaṃ aññātakānaṃ gahapatīnaṃ vā gahapatānīnaṃ 

   比丘     如果說    對於       兩個        非親戚            居士             女居士      

  bhikkhu                            ubhinna        aññātika           gahapati               gahapatāni           

  (s.acc)                              (pl.dat)         (pl.dat)             (pl.dat)                (pl.dat)                

< 如果說,有兩位沒有親戚關係的居士或女居士,>

vā paccekacīvaracetāpanā upakkhaṭā honti, imehi mayaṃ paccekacīvaracetāpanehi

  單獨    衣服   等值物       準備                 我們     單獨    衣服    等值物

       pacceka+cīvara+cetāpiti       upa+karoti     hoti     ayaṃ     ahaṃ      pacceka+cīvara      cetāpeti

             (pl.acc)              ppp.(pl.acc)   (pl.3p)   (pl.inst)   (pl.nom)             (pl.inst)          

< 各自準備了衣服的等值物,說:「我們各自用這衣服的等值物,>

paccekacīvarāni cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarehi acchādessāmā ti.

  單獨     衣服     交換       這樣的   樣子    比丘       衣服                 

 pacceka+cīvara       cetāpeti        ittha+nāma        bhikkhu      cīvara        acchādeti+iti  

    (pl.acc)             ger.          (s.acc)           (s.acc)        (s.inst)       fut(pl.1p)    

< 各自交換衣服後,將要送給比丘這樣子的衣服。」>

Tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya,

之後 如果    比丘      之前     邀請        前往        衣服      考慮      提議      

           sa    bhikkhu            a+pavāreti     upa+saṃ+kamati    cīvara     vikappa      āpajjati                   

         (s.nom)  (s.nom)            pp(s.nom)            ger.        (s.loc)     (s.acc)        opt(s.3p)               

< 之後,如果這位比丘尚未受邀請便前去,對衣服提出建議:>

“Sādhu vata maṃ āyasmanto imehi paccekacīvaracetāpanehi evarūpaṃ vā evarūpaṃ 

       實在        大德             單獨    衣服    等值物   如此 外形    如此 外形 

                 ahaṃ    āyasmant      ayaṃ    pacceka+cīvara+cetāpeti          eva+rūpa         eva+rūpa 

                (s.acc)    (pl.voc)     (s.inst)            (pl.inst)                  (s.acc)           (s.acc)            

vā cīvaraṃ cetāpetvā acchādetha ubhova santā ekenāti

   衣服      交換                 兩個          一個   

       cīvara     cetāpeti       acchādeti                 atthi             

       (s.acc)     ger.         imp(pl.2p)              ppr(pl.nom)           

<「大德們,實在很好,你們各自用這衣服的等值物,交換這種樣子或那種樣子的衣服送給我。將兩筆等值物合為一筆。」>

kalyāṇakamyataṃ upādāya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

        想要         執取                    

  kalyāṇa+kamyata        upādiyati     nissagga+iya      +citta+ika

       (s.acc)               ger.         (s.nom)          (s.nom)

< 執著於想要好的衣服,犯捨懺。>

 

 

10.向居士索取衣服時過於急切 ( Nissaggiya 10. )

Bhikkhuṃ paneva uddissa rājā vā rājabhoggo vā brāhmaṇo vā gahapatiko vā dūtena

  比丘       如果說    對於           大臣         婆羅門       居士         使者

  bhikkhu                          rājan       rajabhogga        brāhmaṇa         gahapatika         dūta

  (s.acc)                          (s.nom)        (s.nom)          (s.nom)          (s.nom)          (s.inst)

< 如果說,王或是大臣或是婆羅門或是居士,>

cīvaracetāpanaṃ pahiṇeyya,

 衣服    等價物       派遣    

 cīvara+cetāpana         pahiṇati    

    (s.acc)             opt(s.3p)    

< 派使者送衣服的等價物給比丘說:>

iminā cīvaracetāpanena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarena

         衣服   等價物      衣服      交換      如此  稱呼       比丘       衣服  

  ayaṃ     cīvara+cetāpana          cīvara       cetāpeti      ittha+nāma        bhikkhu      cīvara    

  (s.inst)        (s.inst)            (s.acc)        ger.            (s.acc)          (s.acc)        (s.inst)  

<「用這衣服的等價物,交換衣服後,你就把衣服送給某某比丘。」>

acchādehīti. So ce dūto taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya,

              如果 使者       比丘          拜見         如此    

  acchādeti+iti       sa       dūta    sa     bhikkhu      upa+saṃ+kamati             vadati

   fut(s.2p)       (s.nom)   (s.nom) (s.acc)    (s.acc)            ger.                  opt(s.3p)

< 如果這位使者拜見這位比丘後,這樣說:>

idaṃ kho bhante āyasmantaṃ uddissa cīvaracetāpanaṃ ābhataṃ,

          尊者     大德           關於     衣服    等價物    帶來      

              bhavant     āyasmant                     cīvara+cetāpana     cīvara      

(s.nom)       (s.voc)       (s.acc)                        (s.acc)          pp(s.acc)    

<「那麼,尊者,這是為大德帶來的衣服等價物,>

paṭiggaṇhātu āyasmā cīvaracetāpanan ti. Tena bhikkhunā so dūto evam assa vacanīyo,

     接受        大德    衣服     等價物           比丘      使者   如此             

  paṭiggaṇhāti    āyasmant  cīvara+cetāpana          sa      bhikkhu    sa    dūta        atthi     vatti               

   imp(s.3p)       (s.voc)     (s.acc)            (s.inst)     (s.inst)   (s.nom) (s.nom)    opt(s.3p)  grd(s.nom)             

< 大德,把衣服等價物收下。」這位比丘應該對這位使者說:>

“Na kho mayaṃ āvuso cīvaracetāpanaṃ paṭiggaṇhāma cīvarañ ca kho mayaṃ

             大德    衣服      等價物        接受         衣服         我們 

              ahaṃ   āyasmant    cīvara+cetāpana          paṭiggaṇhāti      cīvara              ahaṃ

              (pl.nom) (pl.voc)   (s.acc)               imp(pl.1p)           (s.acc)              (pl.nom) 

paṭiggaṇhāma kālena kappiyanti.

     接受              清淨,守法

   paṭiggaṇhāti         kala     kappiya

     imp(pl.1p)        (s.inst)     (s.acc)

<「可是大德,我們不能接受衣服的等價物,而且我們在正確的時間接受衣服,才合乎規定。」>

So ce dūto taṃ bhikkhuṃ evaṃ vadeyya, 

如果 使者       比丘       如此       

 sa       dūta    sa    bhikkhu               vadati

(s.nom) (s.nom)  (s.acc)  (s.acc)                opt(s.3p)

<如果這位使者這樣對比丘說:>

“Atthi pan'āyasmato koci veyyāvaccakaroti.

        然而  大德         執事    

  atthi   pana+āyasmant    ka       veyyāvacca+karoti

  (s.3p)         (s.voc)                    (s.nom)

<「那麼,大德,誰是執事人呢?」>

Cīvaratthikena bhikkhave bhikkhunā veyyāvaccakaro niddisitabbo ārāmiko vā

衣服    需求       比丘         比丘       執事              指出         寺男     

 cīvara+atthika      bhikkhu         bhikkhu       veyyavacca+karoti      niddisati         ārāmika        

  (s.inst)           (pl.voc)           (s.inst)          (s.nom)            grd(s.nom)       (s.nom)          

upāsako vā,

優婆塞

  upāsaka

  (s.nom)

< 諸比丘,需要衣服的比丘應該指出執事的寺男或優婆塞說:>

“Eso kho āvuso bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaroti. So ce dūto taṃ veyyāvaccakaraṃ

        大德      比丘         執事                如果 使者      執事        

 etad       āyasmant     bhikkhu        veyyācacca+karoti          sa        dūta    sa    veyyāvacca+karoti

(s.nom)     (s.voc)        (pl.gen)          (s.nom)              (s.nom)      (s.nom) (s.acc)      (s.acc)

<「大德,這一位就是比丘們的執事人。」如果這位使者指導執事人後,>

saññāpetvā taṃ bhikkuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya, “Yaṃ kho bhante āyasmā

 指導            比丘          拜見          如此             那位      尊者    大德    

  saññāpeti      sa     bhikkhu     upasaṃ+kamati              vadati           ya       bhagavant  āyasmant

 ger.         (s.acc)      (s.acc)       ger.                     opt(s.3p)      (s.acc)          (s.voc)  (s.nom)

        < 拜見這位比丘,這樣說:「那麼,尊者,>

veyyāvaccakaraṃ niddisi, saññatto so mayā; upasaṅkamatu āyasmā kālena cīvarena

  執事             指出     指導              拜見           大德     正時      衣服

 veyyāvacca+karoti       niddisati    saññāpeti   sa   ahaṃ    upasaṃ+kamati     āyasmant   kāla   cīvara 

   (s.acc)             aor(s.2p)    pp(s.nom)  (s.nom) (s.inst)    imp(s.3p)         (s.voc)     (s.inst)     (s.inst)   

taṃ acchādessatīti.

                 

 sa        acchādeti+ti   

(s.nom)     fut(s.3p)

<大德您指示過的執事人我已經告訴他了大德在正確的時候去找他他將送衣服>

Cīvaratthikena bhikkhave bhikkhunā veyyāvaccakaro upasaṅkamitvā

 衣服   需要       比丘         比丘        執事              拜訪       

 cīvara+atthika         bhikkhu        bhikkhu      veyyāvacca+karoti     upa+saṃ+kamati 

  (s.inst)             (pl.voc)         (s.inst)          (s.nom)               ger.         

< 諸比丘,需要衣服的比丘拜訪執事人後,>

dvittikkhattuṃ codetabbo sāretabbo attho me āvuso cīvarenāti,

              敦促       使想起      需要     大德     衣服

   dvi+ti+khattu       codeti          sāreti      attha   ayaṃ  āysmant   cīvara  

         (s.acc)      grd.(s.nom)  grd.(s.nom)    (s.nom)  (s.inst) (s.voc)   (s.inst)

< 應該敦促二至三次,提醒他說:「大德,我需要衣服。」>

dvittikkhattuṃ codayamāno sārayamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya,

               敦促         使想起           衣服       得到         

  div+ti+khattu          codeti           sāreti         sa     cīvara       abhinipphajjati                      

  (s.acc)              ppr(s.nom)        ppr(s.nom)   (s.acc)     (s.acc)      opt(s.3p)           

iccetaṃ kusalaṃ.

如此       

  

     (s.nom)     (s.nom)

< 當敦促過二至三次,提醒他,得到這衣服,這樣的話就好。>

No ce abhinipphādeyya, catukkhattuṃ, pañcakkhattuṃ, chakkhattuparamaṃ

  如果    得到                                                  最多

          abhinipphajjati            catu+khattu          paññca+khattu        cha+khattu+param              

            opt(s.3p)                 (s.acc)              (s.acc)                    (s.acc)            

tuṇhībhūtena uddissa ṭhātabbaṃ.

 沈默   狀態    對於         

  tuṇhi+bhūta                 tiṭṭhati   

   (s.inst)                   grd(s.acc)    

< 如果沒有得到,應該沈默地站著,最多四次、五次、六次。>

Catukkhattuṃ, pañcakkhattuṃ, chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūto uddissa tiṭṭhamāno

                                      最多    沈默   狀態    對於           

   catu+khattu       paññca+khattu          cha+khattu+param          tuṇhi+bhūta                 tiṭṭhati    

    (s.acc)                  (s.acc)                (s.acc)            pp(s.nom)                  ppr(s.nom)

taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya, iccetaṃ kusalaṃ,

    衣服       得到               如此           

 sa     cīvara       abhinipphajjati                               

(s.acc)  (s.acc)       opt(s.3p)                 (s.nom)   (s.nom)   

< 最多沈默地站過四次、五次、六次時,得到這衣服,這樣的話,就好。>

no ce abhinippādeyya tato ce uttariṃ vāyamamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya,

如果     得到         然後 如果  超過       勤於             衣服         得到              

            abhinipphajjati                            vāyaṃati       sa     cīvara        abhinipphajjati      

             opt(s.3p)                               ppr(s.nom)     (s.acc)    (s.acc)       opt(s.3p)              

< 如果沒有得到,然後如果他勤於得到這件衣服而超過次數,>                      

nissaggiyaṃ pācittiyam.

                       

  nissagga+iya    +citta+ika                 

   (s.nom)           (s.nom)                      

<犯捨懺。>                      

No ce abhinipphādeyya, yat assa cīvaracetāpanaṃ ābhataṃ tattha sāmaṃ vā gantabbaṃ

如果      得到               衣服    等價物     帶來    在那裡  自己          

         abhinipphajjati             atthi      cīvara+cetāpeti      ābharati                         gacchati    

             opt(s.3p)            opt(s.3p)        (s.acc)         pp(s.acc)            adv.         grd.(s.acc)    

< 如果沒有得到,到衣服等價物被帶來的地方去,自己去或 >

dūto vā pāhetabbo, Yaṃ kho tumhe āyasmanto bhikkhum uddissa cīvaracetāpanaṃ

使者                                 大德       比丘              衣服    等價物     

dūta         pāhiṇati           ya         tvam      āyasmant      bhikkhu                  cīvara+cetapeti          

(s.nom)      grd.(s.nom)                   (pl.nom)    (pl.voc)        (s.acc)                    (s.acc)                

<是遣使者去,說:「你們曾送衣服的等價物給比丘,>

pahiṇittha na tantassa bhikkhuno kiñci atthaṃ anubhoti, yuñjantāyasmanto sakaṃ mā

                    比丘      任何   利益    接受     努力       大德      自己的 不可

 pahiṇati               sa      bhikkhu    kim+ci   attha     anubhoti  yuñjata      āyasmant                 

 aor(pl.2p)             (s.dat)    (s.dat)           (s.acc)      (s.3p)     ppr.(s.nom)    (s.voc)     (s.nom)         

< 這位比丘沒有接受到任何好意,大德,自己努力,你自己的東西不可失去。」>

vo sakaṃ vinassīti. Ayaṃ tattha sāmīci.

   自己    失去             這裡   如法

tvam         vinassati                    

              imp(s.3p)       (s.nom)  (s.nom)  (s.nom)

                    < 在這戒中,這是正確的。>

11.用蠶絲作被褥 ( Nissaggiya 11. )

Yo pana bhikkhu kosiyamissakaṃ santhataṃ kārāpeyya nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

   任何    比丘             混合        被褥                                

             bhikkhu    kosiya+missaka          santhata       kārāpeti        nissagga+iya    +citta+ika 

             (s.nom)         (s.acc)              (s,acc)        opt(s.3p)       (s.nom)           (s.nom)

      < 若有比丘製作混有絲的被褥,犯捨懺。>

12.用純黑羊毛作被褥 ( Nissaggiya 12. )

Yo pana bhikkhu suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpeyya, 

   任何      比丘                                被褥            

             bhikkhu    suddha+kāḷaka           eḷaka+loma          santhata       kārāpeti   

             (s.nom)        (pl.gen)              (pl.gen)            (s.acc)         opt(s.3p)   

nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

               

   nissagga+iya   +citta+ika

    (s.nom)        (s.nom)

< 若有比丘作純黑羊毛的被褥,犯捨懺。>

13.被褥各色羊毛比例不合規定 ( Nissaggiya 13. )

Navaṃ pana bhikkhunā santhataṃ kārayamānena dve bhāga suddhakāḷakānaṃ

       再者      比丘       被褥                          部分          

  nava            bhikkhu         santhata         karoti                   bhāga     suddha+kāḷaka

(s.acc)             (s.inst)          (s.acc)        ppr.(s.inst)                (pl.nom)         (pl.gen)

< 再者,比丘作新被褥,應該取兩部分純黑的羊毛 >

eḷakalomānaṃ ādātabbā, tatiyaṃ odātānaṃ catutthaṃ gocariyānaṃ. Anādā ce

                       第三                 第四        雜色          如果

 eḷaka+loma          ādāti                     odāta                      gocara+iya     an+ādāti      

   (pl.gen)         grd(pl.nom)                (pl.gen)                      (pl.gen)        opt(s.3p)     

                       < 第三為白色,第四為雜色。如果比丘不取 >

bhikkhu dve bhāge suddhakāḷakānam eḷakalomānaṃ tatiyaṃ odātānaṃ, catutthaṃ  

  比丘        部分                                 第三                第四     

bhikkhu           bhāga        suddha+kāḷaka         eḷaka+loma                    odāta                        

 (s.nom)         (pl.nom)         (pl.gen)              (pl.gen)                      (pl.gen)                  

< 兩部分純黑的羊毛,第三為白色,第四>

gocariyānaṃ navaṃ santhataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

  雜色                  被褥       使作                         

gocara+iya          nava       santhata     kārāpeti      nissagga+iya        +citta+ika

  (pl.gen)          (s.acc)      (s.acc)       opt(s.3p)       (s.nom)              (s.nom)

< 為雜色,命人作被褥,犯捨懺。>

14.六年內做新被褥 ( Nissaggiya 14. )

Navaṃ pana bhikkhunā santhataṃ kārāpetvā chabbassāni dhāretabbaṃ. Orena ce

       再者      比丘        被褥                            擁有        以內

  nava            bhikkhu       santhata         kārāpeti      cha+vassa         dhāreti            

(s.acc)             (s.inst)        (s.acc)           ger.         (s.acc)           gre.(s.acc)       

< 再者,比丘作新被褥後,應該使用六年,>

channaṃ vassānaṃ taṃ santhataṃ vissajjetvā vā avissajjetvā vā aññaṃ navaṃ santhataṃ

                      被褥      捨棄           捨棄       其他           被褥

 cha         vassa       sa    santhata      vissajjeti          a+vissajjeti        añña      nava     santhata

  (s.acc)       (s.acc)      (s.acc)      (s.acc)     ger.                ger.       (s.acc)      (s.acc)     (s.acc)

< 如果六年以內捨棄或沒有捨棄這條被褥,作了其他的新被褥,>

 

kārāpeyya aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

            除了     比丘       同意                      

  kārāpeti                  bhikkhu+sammuti          nissagga+iya        +citta+ika

 opt(s.3p)                        (s.abl)               (s.nom)           (s.nom)

         < 除了比丘們同意外,犯捨懺。>

15.新坐墊不加上舊坐墊的布 ( Nissaggiya 15. )

Nisīdanasanthataṃ pana bhikkhunā kārayamānena purāṇasanthatassa sāmantā

         墊子        再者     比丘                            墊子        邊緣

  nisīdana+santhata                  bhikkhu          karoti          purāna+santhata            sāmanta

     (s.acc)                         (s.inst)         ppr(s.inst)            (s.gen)               (s.abl)

< 再者,比丘作坐墊時,應該從舊墊子的各個邊緣,>

sugatavidatthi ādātabbā dubbaṇṇakaraṇāya, anādā ce bhikkhu purāṇasanthatassa sāmantā

       指距             破壞形貌        如果  比丘             墊子    邊緣

 sugata+vidatthi     ādāti       du+vaṇṇa+karoti        an+ādāti      bhikknu     purāṇa+santhata      sāmanta

    (s.nom)        grd.(s.abl)         (s.dat)            opt(s.3p)       (s.nom)       (s.gen)          (pl.nom)

<取下一佛指距,以便破壞新坐墊的的外形。如果比丘不取舊墊子的四邊>

sugatavidatthiṃ navaṃ nisīdanasanthataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

          指距                   墊子                               

  sugata+vidatthī         nava      nisīdana+santhata        kārāpeti        nissagga+iya    +citta+ika

    (s.acc)           (s.acc)            (s.acc)             opt(s.3p)          (s.nom)        (s.nom)

< 一個佛指距,作新坐墊,犯捨懺。>

16.帶羊毛走路過限 ( Nissaggiya 16. )

Bhikkhuno paneva addhānamaggapaṭipannassa eḷakalomāni uppajjeyyuṃ

   比丘       如果說     旅行       道路    沿著                     獲得

 bhikkhu                     addhāna+magga+paṭipajjati             eḷaka+aloma       uppajjeti

 (s.gen)                                    pp.(s.gen)               (pl.acc)         opt(pl.3p)

< 如果說,比丘在旅行途中獲得羊毛,>

ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbāni, paṭiggahetvā tiyojanaparamaṃ sahatthā

   想要             比丘            接受              接受        由旬   最多      

   ākankhati             bhikkhu        paṭiggaṇhāti            paṭiggaṇhāti     ti+yojana+parama    sa+hattha

   ppr.(s.inst)          (s.inst)            grd.(pl.acc)              ger.           (s.acc)               (s.abl)

< 需要的比丘應該接受,接受後,在沒有人拿的情況下,最多自己親手拿三由旬,>

hāretabbāni, asante hārake, tato ce uttariṃ hareyya asante pi hārake, nissaggiyaṃ

   攜帶            攜帶者 之後 如果  超過     攜帶          攜帶者                  

   harati         a+atthi   hāraka                        harati     a+atthi       hāraka     nissagga+iya     

  grd.(pl.acc)   ppr(s.loc)   (s.loc)                       opt(s.3p)    ppr(s.loc)     (s.loc)      (s.nom)       

 

pācittiyaṃ.

  

+citta+ika

 (s.nom)

< 如果沒有人拿的情況下,攜帶超過三由旬,犯捨懺。>

17.使非親戚比丘尼洗羊毛 ( Nissaggiya 17. )

Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā eḷakalomāni dhovāpeyya vā rajāpeyya vā

任何       比丘     非親戚         比丘尼                                      

             bhikkhu     aññātika        bhikkhuni        eḷaka+aloma       dhovati              rajati   

             (s.nom)       (s.inst)         (s.inst)           (pl.acc)        caus.opt(s.3p)       caus.opt(s.3p)

< 若有比丘讓沒有親戚關係的比丘尼洗、染或梳羊毛,>

vijaṭāpeyya vā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

                              

  vijaṭati             nissagga+iya        +citta+ika

   opt(s.3p)              (s.nom)           (s.nom)

                 <犯捨懺。>

18.接受金錢 ( Nissaggiya 18. )

Yo pana bhikkhu jātarūparajataṃ uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā upanikkhittaṃ vā

  任何      比丘                    接受             使接受            放旁邊   

              bhikkhu   jātarūpa+rajata         uggaṇhāti             uggaṇhāpeti              upa+nikkhamati

             (s.nom)        (s.acc)               opt(s.3p)             opt(s.3p)                (s.acc)

< 若有比丘接受或命人接受金銀,或是允許放在一旁 >

sādiyeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

   答應                       

 sādiyati        nissagga+iya        +citta+ika

 opt(s.3p)       (s.nom)           (s.nom)

          < 犯捨懺。>

19.買賣貴重金屬 ( Nissaggiya 19. )

Yo pana bhikkhu nānāppakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjeyya, nissaggiyaṃ

  任何      比丘                      貴重金屬      買賣          從事        

              bhikkhu    nānā+pakāra           rūpiya+saṃvohāra            samāpajjati        nissagga+iya

             (s.nom)       (s.acc)                 (s.acc)                  opt(s.3p)            (s.nom)

pācittiyaṃ.

   

 +citta+ika

  (s.nom)

< 若有比丘從事於買賣各種貴重金屬,犯捨懺。>

20.從事物品交易 ( Nissaggiya 20. )

Yo pana bhikkhu nānāppakārakaṃ kayavikkayaṃ samāpajjeyya, nissaggiyaṃ

 任何      比丘                                   從事                        

              bhikkhu    nānā+pakāra            kaya+vikkaya       samāpajjati        nissagga+iya   

             (s.nom)       (s.acc)               (s.acc)             opt(s.3p)            (s.nom)      

pācittiyaṃ.

   

 +citta+ika

  (s.nom)

< 若有比丘從事於各類買賣事宜,犯捨懺。>

21.存放多餘缽 ( Nissaggiya 21. )

Dasāhaparamaṃ atirekapatto dhāretabbo, taṃ atikkāmayato, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

    最多      多餘           擁有          超過   如果                 

 dasa+aha+parama        atireka+patta       dhāreti    sa    atikkāma+yato       nissagga+iya    +citta+ika

                           (s.nom)      grd(s.nom)           (s.acc)           (s.nom)           (s.nom)

< 多餘的缽最多應該存放十天,如果超過這個期限,犯捨懺。>

22.隨意換用新缽 ( Nissaggiya 22. )

Yo pana bhikkhu ūnapañcabandhanena pattena aññaṃ navaṃ pattaṃ cetāpeyya,

   任何     比丘     不足      補綴                其他                  

             bhikkhu    una+pañca+bandha             patta      añña     nava      patta      cetāpeti

            (s.nom)           (s.inst)                 (s.inst)    (s.acc)     (s.acc)     (s.acc)    opt(s.3p)

< 若有比丘,以不到五個補綴的缽,另外換新缽,>

nissaggiyaṃ pācittiyam.

               

  nissagga+iya        +citta+ika

   (s.nom)           (s.nom)

< 犯捨懺。>

Tena bhikkhunā so patto bhikkhuparisāya nissajjitabbo. Yo ca tassā bhikkhuparisāya

       比丘             比丘      大眾      放棄          而且        比丘    大眾

 sa       bhikkhu    sa    patta    bhikkhu+uparisa         nissajjati                sa       bhikkhu+parisa

(s.inst)    (s.inst)     (s.nom)(s.nom)      (s.dat)           grd.(s.nom)               (s.gen)       (s.gen)

< 這位比丘應該把這個缽捨給比丘眾,而且把這個比丘眾剩下的缽 >

pattapariyanto. So ca tassa bhikkhuno padātabbo, “Ayante bhikkhu patto, yāva

      剩餘         而且       比丘        給予              比丘           直到    

  patta+pariyanta                sa       bhikkhu        padāti     ayaṃ tvam   bhikkhu   patta         

  (s.nom)                    (s.dat)    (s.dat)       grd(s.nom)       (s.nom)     (s.gen)  (s.voc)   (s.nom)        

< 送給這位比丘,說:「比丘,這個是你的缽,應該用到破了為止。」>

 

bhedanāya dhāretabboti. Ayaṃ tattha sāmīci.

   破壞          擁有               如此    正確

  bhedana         dhāreti                             sāmīcī

  (s.dat)         grd(s.nom)          (s.nom)           (s.nom)

                       <在這戒中,這才正確。>

23.存放藥物超過七天 ( Nissaggiya 23. )

Yāni kho pana tāni gilānānaṃ bhikkhūnaṃ paṭisāyanīyāni bhesajjāni, seyyathīdaṃ:

 任何 而且              生病         比丘            服用                  諸如     

 ya                 sa     gilāna          bhikkhu         paṭisāyati       bhesajja        seyyathā    īdaṃ

(pl.nom)           (pl.nom)   (pl.dat)          (pl.dat)           (pl.nom)     (pl.nom)                 

< 若是給生病比丘們服用的藥,像是:>

sappi, navanītaṃ, telaṃ, madhu, phāṇitaṃ; tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṃ

 酥油     奶油              蜂蜜      糖漿            服用                最多

 sappi    navanīta        tela      madhu      phāṇita     sa      paṭiggahāti      satta+aha+parama

(s.nom)    (s.nom)       (s.nom)    (s.nom)     (s.nom)      (pl.acc)     ger.             

< 酥油、奶油、油、蜂蜜、糖漿。他們服用這些藥後,最多儲存七天食用 >

sannidhikārakaṃ paribhuñjitabbāni taṃ atikkāmayato, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

     儲存                食用                 超過   如果                 

 sannidhikāraka            paribhuñjati            sa     atikkāma+yato      nissagga+iya        +citta+ika

    (s.acc)                 grd.(pl.nom)           (s.acc)                    (s.nom)           (s.nom)

                                  < 如果超過這個期限,犯捨懺。>

24.提前使用雨浴衣 ( Nissaggiya 24. )

Māso seso gimhānanti bhikkhunā vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesitabbaṃ, aḍḍhamāso

一月  剩下     夏季          比丘           外套                  準備           

 māsa   sesa    gimhānam         bhikkhu      vassika+sāṭika+cīvara          pariyesitati           aḍḍha+māsa

(s.nom)(s.nom)   (s.nom)           (s.inst)                 (s.acc)               grd(s.nom)            (s.nom)

< 知道「夏季剩下一個月」,比丘應該準備雨浴衣;>

seso gimhānanti, katvā nivāsetabbaṃ. Orena ce māso seso gimhānanti

剩下    夏季                  穿上         以內  如果  一月  剩下     夏季

 sesa    gimhāna          karoti    nivāsetati                     māsa    sesa    gimhānam

(s.nom)    (s.nom)         ger.      grd(s.nom)                  (s.nom)   (s.nom)   (s.nom)

< 知道「夏季剩下半個月」,做好後,應該穿上。如果知道「還沒有到夏季的最後一個月」>

vassikasāṭikacīvaraṃ pariyeseyya, orenaḍḍhamāso seso gimhānanti katvā nivāseyya,

     外套              準備   還未到           剩下    夏季              穿

vassika+sāṭika+cīvara          pariyesitati           addha+mās     sesa    gimhāna       karoti    nivāsetati  

     (s.acc)                   opt(s.3p)             (s.nom)     (s.nom)   (s.nom)        ger.      opt(s.3p)

< 便準備雨浴衣。知道「還沒有到夏季剩下半個月」,便作好而穿上,>

nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

               

  nissagga+iya    +citta+ika

   (s.nom)         (s.nom)

< 犯捨懺。>

25.送人衣服後奪回 ( Nissaggiya 25. )

Yo pana bhikkhu bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ datvā kupito anattamano acchindeyya vā

   任何     比丘      比丘       自己    衣服           瞋恨     高興      取回     

           bhikkhu       bhikkhu               cīvara      dadāti   kupita    +attamana    acchindati

            (s.nom)      (s.dat)      adv(s.acc)    (s.acc)     ger.     (s.nom)     (s.nom)     opt(s.3p)

< 若有比丘自動送衣服給比丘後,憤怒、不悅,取回或 >

acchindāpeyya vā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

   使取回                          

 acchindāpeti            nissagga+iya        +citta+ika

  opt(s.3p)                (s.nom)          (s.nom)

< 命人取回衣服,犯捨懺。>

26.命非親戚居士織布 ( Nissaggiya 26. )

Yo pana bhikkhu sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpeyya,

  任何      比丘      自己     紗線       乞求        織工         衣服       

            bhikkhu                 sutta     viṇṇāpeti         tantavāyaṃ      cīvara      vāyāpeti

            (s.nom)     adv(s.acc)   (s.acc)      ger.            (pl.inst)         (s.acc)      opt(s.3p)

< 若有比丘自己乞求紗線,命織工們織衣服 >

nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

              

 nissagga+iya     +citta+ika

  (s.nom)          (s.nom)

< 犯捨懺。>

27.命織工織好衣 ( Nissaggiya 27. )

Bhikkhuṃ paneva uddissa aññātako gahapati vā gahapatānī vā tanatavāyehi

   比丘       如果說    對於       非親戚      居士      女居士        織工    

  bhikkhu                              aññātika     gahapati         gahapatāni         tanatavāya

  (s.acc)                               (s.nom)       (s.nom)           (s.nom)          (pl.inst)

< 如果說,沒有親戚關係的居士或女居士,>

cīvaraṃ vāyāpeyya. Tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito tantavāye upasaṃkamitvā

 衣服                之後 如果    比丘    之前     邀請      織工            前往      

 cīvara      vāyāpeti                sa    bhikkhu    pubba   a+pavāreti                    upa+saṃ+kamati  

 (s.acc)        opt(s.3p)             (s.nom) (s.nom)  (s.loc)      pp(s.nom)      (pl.acc)           ger.       

< 命織工織衣服給比丘。之後,如果這位比丘尚未受邀請便前往織工處,>

cīvare vikappaṃ āpajjeyya, “Idaṃ kho āvuso cīvaraṃ maṃ uddissa vīyati, āyatañca

衣服      考慮      提議                 大德     衣服               被織       

 cīvara     vikappa      āpajjati        ayaṃ      āyasmant    cīvara    ahaṃ                      āyata        

(pl.acc)      (s.acc)     opt(s.3p)       (s.acc)       (s.voc)     (s.acc)    (s.acc)        pass(s.3p)   adv.(s.acc) 

< 對衣服提出建議:「大德,這件衣服就是要織給我的,要織得長一點,>

karotha vitthatañca appitañca suvītañ ca suppavāyitañ ca suvilekkhitañ ca

                   堅固   好好地織      細緻           平滑        

   karoti    vitthata          appeti       su+vita        su+pavāyati          su+vilekhita     

 imp(pl.2p)   (s.acc)           (s.acc)     pp(s.acc)        pp(s.acc)             pp(s.acc)         

suvitacchitañ ca karotha;

   整齊               

  su+vitacchita          karoti    

   pp(s.acc)           imp(pl.2p)   

< 寬一點﹑堅固一點。而且要好好地織,織得細緻﹑光滑又平整。>

appeva nāma mayaṃ pi āyasmantānaṃ kiñcimattaṃ anupadajjeyyāmāti,

   而且         我們         大德                                       

                    ahaṃ         āyasmant            kiṃ+ci+matta      anupadeti             

                   (pl.nom)         (pl.dat)              (s.acc)           opt(pl.1p)               

< 而且,我們也會送一些東西給大德的。」>

evañca so bhikkhu vatvā kiñcimattaṃ anupadajjeyya antamaso piṇḍapātamattampi,

如此    比丘     說完                           乃至       乞食          

evaṃ         bhikkhu     vatti     kiṃ+ci+matta      anupadeti                     piṇḍa+pāta+matta

       (s.nom) (s.nom)     ger.         (s.acc)          opt(s.3p)                         (s.acc)

< 而且這位比丘這樣說了以後,送了某些東西,即使是托缽的食物,也 >

nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

              

 nissagga+iya     +citta+ika

  (s.nom)          (s.nom)

<犯捨懺。>

28.存放特施衣過限 ( Nissaggiya 28. )

Dasāhānāgataṃ kattikatemāsipuṇṇamaṃ, bhikkhuno paneva accekacīvaraṃ uppajjeyya,

       未到    七月        滿月       比丘       如果說     特別   衣服     獲得

 dasa+āha+an+āgata     kattika+te+māsi+puṇṇama        bhikkhu                   aceka+cīvara        uppajjati

   (s.acc)                       (s.acc)               (s.nom)                    (s.acc)           opt(s.3p)

<七月(雨季第三個滿月)的前十天,如果比丘收到特別的衣服,>

accekaṃ maññamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṃ. Paṭiggahetvā

  特別         知道,認為     比丘        接受                     接受      

 acceka        maññati              bhikkhu       paṭiggaheti              paṭiggaheti      

 (s.acc)         ppr(s.inst)         (s.inst)           grd(s.acc)               ger.           

< 當比丘認為是特殊的衣服時,應該接受。接受後,>

yāva cīvarakālasamayaṃ nikkhipitabbaṃ. Tato ce uttariṃ nikkhipeyya,

 直到  衣服  正時   時候        存放           之後 如果  超過       存放    

         cīvara+kāla+samaya          nikkhipati                                  nikkhipati       

              (s.acc)                 grd(s.acc)                                 opt(s.3p)        

<存放至正確的作衣服時間。之後,如果存放時間超過,>

nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

               

 nissagga+iya        +citta+ika

  (s.nom)          (s.nom)

< 犯捨懺。>

29.有難離衣宿過六夜 ( Nissaggiya 29. )

Upavassaṃ kho pana kattikapuṇṇamaṃ yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanāni

  安居竟       如果說      八月    滿月                 若是        森林,僻靜    住處

  upavasati                     kattika+puṇṇama                                  āraññaka    senāsana

  (s.acc)                           (s.acc)            (pl.nom)         (pl.nom)     (pl.nom)    (pl.nom)

< 如果說,安居結束至八月底時,>

sāsaṅkasammatāni sappaṭibhayāni tathārūpesu bhikkhu senāsanesu viharanto

  危險     認為            可怕           如此         比丘      住處       位於

   sāsaṇka+sammata          sappaṭibhaya        tathārūpa       bhikkhu    senāsana     viharati

   (pl.nom)                     (pl.nom)         (pl.loc)        (s.nom)     (pl.loc)      pp(s.nom)

<若是認為有危險或可怕的僻靜住處,當比丘住在這樣的地方時,>

ākaṅkhamāno tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipeyya, 

    願意                  衣服       某一個      衣服     其中         放置

   ākaṅkhati         ti           cīvara                    cīvara     antara+ghara     nikkhipati

   ppr(s.nom)       (pl.gen)       (pl.gen)      (s.acc)        (s.acc)      (s.loc)          opt(s.3p)

< 他願意的話,可以把三件衣服中的其中一件衣服,放在居士家中,>

siyā ca tassa bhikkhuno kocideva paccayo tena cīvarena vippavāsāya, chārattaparamaṃ

  而且       比丘      任何         原因       衣服        離開              至多

 atthi             bhikkhu                   paccaya        cīvara       vippavasati       chā+ratta+parama

 opt       (s.dat)       (s.dat)                   (s.nom)     (s.inst)    (s.inst)      (s.dat)            (s.acc)

< 而且,這位比丘有任何原因離開這衣服,>

tena bhikkhunā tena cīvarena vippavasitabbaṃ, tato ce uttariṃ vippavaseyya 

       比丘             衣服      離開               如果 超過        離開

           bhikkhu            cīvara      vippavasati                                   vippavasati

 (s.inst)     (s.inst)    (s.inst)    (s.inst)         grd.                                      opt(s.3p)

< 這位比丘最多離開這衣服六夜。如果離開的時間超過,>

aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

  除了       比丘      同意                    

            bhikkhu+sammuti           nissagga+iya       +citta+ika

              (s.abl)                       (s.nom)          (s.nom)

< 除了得到比丘們同意外,犯捨懺。>

30.將供養僧團的物品據為己有 ( Nissaggiya 30. )

Yo pana bhikkhu jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmeyya,

  任何      比丘      知道     僧團        利養       供養    自己       轉換

              bhikkhu    jānati      saṅghika      lābhati      pariṇamati  attan      pariṇāmati

               (s.nom)   (s.acc)        (s.acc)      (s.acc)      pp.(s.acc)  (s.dat)       opt(s.3p)

< 任何比丘把明知是僧團的利養據為己有,>

nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

               

  nissagga+iya     +citta+ika

  (s.nom)          (s.nom)

< 犯捨懺。>

Uddiṭṭhā kho āyasmanto tiṃsa nissaggiyā pācittiyā dhammā.

                 大德      三十                         規則

  uddisati            āyasmant                                         dhamma

  pp(pl.acc)          (pl.voc)                 (pl.nom)     (pl.nom)      (pl.nom)

< 大德們,三十捨懺的規則已經誦出了,>

Tatthāyasmante pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?

 在此      大德     我問      是否          清淨           

           āyasmant    pucchati            atthi     parisuddha

           (pl.acc)      (s.1p)             (pl.2p)     (pl.nom)

< 此我問大德們:「你們是否是清淨的?」>

Dutiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?

 第二                是否           清淨           

                  pucchati            atthi      parisuddha

                   (s.1p)             (pl.2p)      (pl.nom)

< 第二次再問:「你們是否是清淨的?」>

Tatiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?

 第三               是否           清淨           

                   pucchati          atthi      parisuddha

                   (s.1p)            (pl.2p)      (pl.nom)

< 第三次再問:「你們是否是清淨的?」>

Parisuddh' etth' āyasmanto, tasmā tuṇhī, evaṃ etaṃ dhārayāmi.

  清淨       在此    大德        因此    沈默   如此           認為

 parisuddha              āyasmant       sa       tuṇhi                     dharati

  (pl.nom)               (pl.nom)      (s.abl)     ind.                     (s.1p)

 < 在這裡,大德們是清淨的,因此默然,這件事我如此認為。>

 

五﹑九十二懺悔

Ime kho pan'āyasmanto dvenavuti pācittiyā dhammā uddesaṃ āgacchanti.

這裡        大德          九十二       懺悔      規則                    

            pana+āyasmant                                 dhamma       uddesati       āgacchati

                  (pl.voc)                     (pl.nom)     (pl.nom)        (s.acc)          (pl.3p)

< 那麼,大德們,在這裡誦出九十二懺悔戒。>

1.故意說謊 ( Pācittiya 1. )

Sampajānamusāvāde pācittiyaṃ.

    故意      說謊        懺悔

 sampajānati    musāvāda     pācittiya

         (s.loc)             (s.nom)

< 故意說謊,犯懺悔。>

2.辱罵 ( Pācittiya 2. )

Omasavāde pācittiyaṃ.

  辱罵          懺悔

 omasavāda       pācittiya

  (s.loc)          (s.nom)

< 辱罵,犯懺悔。>

3.毀謗 ( Pācittiya 3. )

Bhikkhupesuññe pācittiyaṃ.

  比丘      毀謗      懺悔

   bhikkhu   pesuñña    pāccittiya

  (s.loc)          (s.nom)

< 毀謗,犯懺悔。>

4.帶領未受戒者朗誦經文 ( Pācittiya 4. )

Yo pana bhikkhu anupasampannaṃ padaso dhammaṃ vāceyya, pācittiyaṃ.   

  若是       比丘       未受具足戒                          背誦        懺悔

            bhikkhu        anupasampanna       padasa      dhamma       vāceti        pāccittiya

            (s.nom)          (s.acc)             (s.acc)       (s.acc)      opt(s.3p)       (s.nom)

< 若有比丘使未受具足戒者,逐句地背誦經文,犯懺悔。>

5.與未受戒者同宿 ( Pācittiya 5. )

Yo pana bhikkhu anupasampannena uttaridvirattatirattaṃ sahaseyyaṃ kappeyya,

  若有      比丘         未受具足戒者      超過               同宿         

              bhikkhu       anupasampanna         uttari+dvi+ratta+ti+ratta       saha+seyya        karoti

             (s.nom)           (s.inst)                   (s.acc)                 (s.acc)          opt(s.3p)

pācittiyaṃ.

  懺悔

 pācittiya

 (s.nom)

< 若有比丘,與未受具足戒者同宿,超過兩、三夜,犯懺悔。>

6.和女人同宿 ( Pācittiya 6. )

Yo pana bhikkhu mātugāmena sahaseyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.

  若有      比丘      女人            同宿                      懺悔

             bhikkhu      mātugāma       saha+seyya       karoti          pācittiya

             (s.nom)       (s.inst)         (s.acc)          opt(s.3p)          (s.nom)

< 若有比丘,與女人同宿,犯懺悔。>

7.對女人說法超過五至六句 ( Pācittiya 7. )

Yo pana bhikkhu mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ deseyya aññatra

  若有      比丘      女人            超過                          開示      除了

             bhikkhu      mātugāma       uttari+cha+pañca+vāca            dhamma       dessati     

             (s.nom)       (s.inst)         (s.acc)          opt(s.3p)          (s.nom)

 

viññunā purisaviggahena, pācittiyan ti

  有智          男子            懺悔

 viññū      purisa+viggaha            pācittiya

 (s.inst)         (s.inst)               (s.nom)

< 若有比丘對女人說法超過五至六句,除了有智男子在場外,犯懺悔。>

8.實證得聖法而告訴未受戒者 ( Pācittiya 8. )

Yo pana bhikkhu anupasampannassa uttarimanussadhammaṃ āroceyya bhūtasmiṃ,

  若有      比丘        未受具足戒者        超越                    告訴       真實

            bhikkhu      anupasampanna            uttari+manussa+dhamma           āroceti       bhavati

            (s.nom)         (s.dat)                      (s.acc)                    opt(s.3p)       (s.loc)

pācittiyaṃ.

  懺悔

 pācittiya

 (s.nom)

< 若有比丘真的證得聖法,告訴未受具足戒者,犯懺悔。>

9.將比丘犯的重罪告訴未受戒者 ( Pācittiya 9. )

Yo pana bhikkhu bhikkhussa duṭṭhullaṃ āpattiṃ anupasampannassa āroceyya

  若有      比丘       比丘           重罪                未受具足戒者        告訴

             bhikkhu      bhikkhu       duṭṭhulla        āpattati        anupasampanna         āroceti

               (s.nom)     (s.gen)         (s.acc)        (s.acc)          (s.dat)                opt(s.3p)

< 若有比丘將比丘犯重罪的事,告訴未受具足戒者,>

aññatra bhikkhusammutiyā, pācittiyaṃ.

 除了       比丘      同意        懺悔

             bhikkhu+sammuti          pācittiya

                 (s.abl)                 (s.nom)

< 除了比丘同意外,犯懺悔。>

10.挖掘土地 ( Pācittiya 10. )

Yo pana bhikkhu paṭhaviṃ khaṇeyya vā khaṇāpeyya vā, pācittiyaṃ.

  若有      比丘       土地       挖掘         命人挖掘         懺悔

               bhikkhu    paṭhavi     khaṇati             khaṇāpeti             pācittiya

             (s.nom)       (s.acc)      opt(s.3p)          opt(s.3p)               (s.nom)

< 若有比丘挖掘或命人挖掘土地,犯懺悔。>

11.砍伐樹木 ( Pācittiya 11. )

Bhūtagāmapātabyatāya pācittiyaṃ.

  樹木         砍伐         懺悔

   bhūtagāma+pātabyatā          pācittiya

           (s.loc)                (s.nom)

< 砍伐樹木,犯懺悔。>

12.犯戒不坦白承認 ( Pācittiya 12. )

Aññavādake vihesake pācittiyaṃ.

 其他  言論     惱亂       懺悔

 añña+vādaka     vihesaka    pācittiya

  (sloc)           (s.loc)      (s.nom)

< 岔開話題,惱亂人,犯懺悔。>

13.嫌罵比丘 ( Pācittiya 13. )

Ujjhāpanake khiyyanake pācittiyaṃ.

   嫌責        批評,瞋嫌       懺悔

  ujjhāyati         khīyati           pācittiya

   (s.loc)         (s.loc)            (s.nom)

< 責怪,批評,犯懺悔。>

14.曬坐臥具不收 ( Pācittiya 14. )

Yo pana bhikkhu saṅghikaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā bhisiṃ vā kocchaṃ vā ajjhokāse

  若有      比丘       僧團的              椅子       椅墊     坐墊       戶外

             bhikkhu     saṅghika       mañca         pīṭha           bhisi        koccha       ajjhokāsa

            (s.nom)        (s.acc)        (s.acc)         (s.acc)         (s.acc)       (s.acc)        (s.loc)

santharitvā vā santharāpetvā vā,

  舖設           命人舖設    

  santharati            santharāpeti      

   ger.                  ger.           

< 若有比丘,在房外舖設或命人舖設僧團的床或椅子、椅墊、坐墊,>

taṃ pakkamanto neva uddhareyya na uddharāpeyya, anāpucchaṃ vā gaccheyya,

       離開                          命人收             請求               

  sa       pakkamati            uddharati            uddharāpeti           an+āpuccha           gacchati 

(s.nom)    ppr.(s.nom)            opt(s.3p)              opt(s.3p)           (s.acc)              opt(s.3p)   

< 當他離開時沒有收,或是沒有請人代收便走了,>

pācittiyaṃ.

  懺悔

 pācittiya

  (s.nom)

< 犯懺悔。>

15.在房內鋪臥具不收 ( Pācittiya 15. )

Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre seyyaṃ santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ

  若有      比丘     僧團的     僧房     臥具      舖設         命人舖設              

            bhikkhu     saṅghika     vihāra     seyya      santharati           santharāpeti           sa      

             (s.nom)     (s.loc)       (s.loc)     (s.acc)      ger.               ger.               (s.nom)   

< 若有比丘,在僧房中舖設或命人舖設臥具,>

pakkamanto neva uddhareyya na uddharāpeyya, anāpucchaṃ vā gaccheyya,

      離開                         命人收          請求                   

   pakkamati             uddharati            uddharāpeti          an+āpuccha             gacchati

    ppr.(s.nom)           opt(s.3p)              opt(s.3p)            (s.acc)                opt(s.3p)   

< 當他離開時沒有收或是沒有請人代收,便走了,>

pācittiyaṃ.

    懺悔

  pācittiya

    (s.nom)

< 犯懺悔。>

16.強佔房舍 (Pācittiya 16. )

Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre jānaṃ pubbūpagataṃ bhikkhuṃ anupakhajja

  若有       比丘      僧團     僧房    知道     先到的          比丘        趕走    

             bhikkhu     saṅghika    vihāra    jānāti   pubba+upagata      bhikkhu      anupakkhandati

              (s.nom)     (s.loc)       (s.loc)   (s.acc)       (s.acc)        (s.acc)             ger.         

 

 

seyyaṃ kappeyya,

  臥具      整理  

  seyya      kappeti   

  (s.acc)     opt(s.3p)   

< 若有比丘,趕走明知是先到僧房中的比丘,然後舖設臥具,>

“yassa sambādho bhavissati, so pakkamissatī,”ti. Etadeva paccayaṃ karitvā

           擁擠        變得           走開             如此 正是    理由     

    ya     sambādha     bhavati    sa    pakkamati                              paccaya      karoti

   (s.dat)    (s.nom)      fut(s.3p)  (s.nom)    fut(s.3p)                             (s.acc)      ger.

< 說:「如果他覺得擁擠的話,他就會搬走。」就為了這樣的理由而作,>

anaññaṃ, pācittiyaṃ.

  其他     懺悔

 an+añña      pācittiya

 (s.acc)          (s.nom)

< 沒有其他理由,犯懺悔。>

17.趕人出房 ( Pācittiya 17. )

Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ kupito anattamano saṅghikā vihārā nikkaḍḍheyya vā

  若有      比丘        比丘      憎恨    適意       僧團       僧房      驅出       

             bhikkhu    bhikkhu       kupita     an+attamana      saṅghika   vihāra     nikkaḍḍhati

             (s.nom)      (s.acc)       (s.nom)     (s.nom)         (s.abl)     (s.abl)      opt(s.3p)

< 若有比丘憤怒、不悅,將比丘自僧房中驅出,>

nikkaḍḍhāpeyya vā, pācittiyaṃ.

    命人驅出            懺悔

  nikkaḍḍhāpeti               pācittiya

   opt(s.3p)                    (s.nom)

< 或命人驅出,犯懺悔。>

18.住閣樓使用可拆卸的床(椅) ( Pācittiya 18. )

Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṃ mañcaṃ vā

  若有      比丘      僧團的     僧房        閣樓上           腳可拆卸的                 

             bhikkhu     saṅghika     vihāra    up ari+vehāsa+kuṭi       āhacca+pādaka          mañca       

             (s.nom)      (s.loc)       (s.loc)        (s.loc)                 (s.acc)             (s.acc)        

pīṭhaṃ vā abhinisīdeyya vā abhinipajjeyya vā, pācittiyaṃ.

   椅子                                      懺悔

 pīṭha          abhi-nisīdati              abhi-nipajjati          pācittiya

  (s.acc)         opt(s.3p)                 opt(s.3p)                (s.nom)

  < 若有比丘在僧房的閣樓上,坐或躺在可拆卸的床或椅子上,犯懺悔。>

 

19.建大寺院的屋頂超過二至三層 ( Pācittiya 19. )

Mahallakaṃ pana bhikkhunā vihāraṃ kārayamānena yāva dvārakosā aggaḷaṭṭhapanāya

  大       如果說    比丘       僧房        建造時     限於     門口        門楣  裝設

  mahallaka               bhikkhu       vihara       kārayati              dvāra+kosā      aggaḷa+ṭhapeti

  (s.acc)                  (s.inst)        (s.acc)        ppr.(s.inst)             (s.abl)           (s.abl)

ālokasandhiparikammāya dvitticchadanassa pariyāyaṃ appaharite ṭhitena

   窗戶                        屋頂          範圍      一點  植物   

  āloka+sandhi+parikamma       dvi+ti+chadana        pariyāya     appa+harita   ṭhiti

          (s.abl)                     (s.gen)                (s.acc)        (s.loc)       pp(s.inst)

< 如果說,比丘在建造大寺院時,當住在植物稀少處,蓋二至三層屋頂的範圍,應該只限於門口、裝設門楣、留置窗戶的地方,>

adhiṭṭhātabbaṃ, tato ce uttariṃ appaharite 'pi ṭhito adhiṭṭhaheyya, pācittiyaṃ.

    限定            如果   超過   一點  植物            限定             懺悔

   adhiṭṭhāti          ta                    appa+harita      ṭhiti      adhiṭṭhāti           pācittiya

   grd.               (s.abl)                 (s.loc)         pp(s.nom)   opt(s.3p)         (s.nom)

                < 即使住在植物稀少處,如果超過了限定範圍,犯懺悔。>

20.在草或土上傾倒有生物的水 ( Pācittiya 20. )

Yo pana bhikkhu jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ tiṇaṃ vā mattikaṃ vā siñceyya vā

  若有      比丘      知道     有生物的                              傾倒  

              bhikkhu   jānāti      sa-pāṇaka       udaka       tiṇa          mattika         siñcati

              (s.nom)   pp(s.acc)     (s.acc)        (s.acc)      (s.acc)         (s.acc)         opt(s.3p)

siñcāpeyya vā, pācittiyaṃ.

  命人傾倒        懺悔

 siñcāpeti             pācittiya

  opt(s.3p)              (s.nom)

< 若有比丘把明知道有生物的水,傾倒或命人傾倒在草或土上,犯懺悔。>

21.未經指派擅自教導比丘尼 ( Pācittiya 21. )

Yo pana bhikkhu asammato bhikkhuniyo ovadeyya, pācittiyaṃ.

  若有      比丘    沒有 選派       比丘尼        教導         懺悔

             bhikkhu    a+sammannati       bhikkhuni     ovadati       pācittiya

              (s.nom)   pp.(s.nom)          (pl.acc)       opt(s.3p)         (s.nom)

< 若有比丘未經指派而教導比丘尼,犯懺悔。>

22.教導比丘尼至日暮 ( Pācittiya 22. )

Sammato'pi ce bhikkhu atthaṅgate suriye bhikkhuniyo ovadeyya, pācittiyaṃ.

   指派   即使如果  比丘         隱沒      太陽     比丘尼        教導           懺悔

  sammannati          bhikkhu   attaṃ+gacchati   suriya     bhikkhuni       ovadati            pācittiya

  pp.(s.nom)            (s.nom)     (s.loc)        (s.loc)     (pl.acc)           opt(s.3p)         (s.nom)

< 縱使是被指派的比丘,如果教導比丘尼至天黑,犯懺悔。>

23.至比丘尼寢室說法 ( Pācittiya 23. )

Yo pana bhikkhu bhikkhunūpassayaṃ upasaṅkamitvā bhikkhuniyo ovadeyya aññatra

  若有      比丘        比丘尼    住房       前往              比丘尼        教導      除了

             bhikkhu     bhikkhuni+upassaya            upasaṅkamati        bhikkhuni        ovadati     

             (s.nom)            (s.acc)                  ger.                (pl.acc)       opt(s.3p)

< 若有比丘前往比丘尼的寮房,教導比丘尼,>

samayā, pācittiyaṃ. tatthāyaṃ samayo, gilānā hoti bhikkhunī, ayaṃ tattha samayo.

正確時候     懺悔      這裡      正確時候  生病        比丘尼          這裡  正確時候

 samaya      pācittiya     tatth+ayaṃ    samaya     gilāna     hoti    bhikkhuni   ayaṃ    tattha   samaya

(s.abl)       (s.nom)       (s.nom)        (s.nom)   f.(pl.nom)          f.(pl.nom)    (s.nom)           (s.nom)

< 除了正確的時候外,犯懺悔。在這戒中,這是正確的時候:比丘尼生病。在這戒中,這是正確的時候。>

24.毀謗教導比丘尼的比丘 ( Pācittiya 24. )

Yo pana bhikkhu evaṃ vadeyya, āmisahetu bhikkhū bhikkhuniyo ovadantī

   若有     比丘      如此           利養  原因     比丘      比丘尼        教導          

            bhikkhu              vadati       āmisa+hetu      bhikkhu     bhikkhuni        ovadati           

            (s.nom)     (s.acc)    opt(s.3p)                    (pl.nom)      (pl.acc)         (pl.3p)

ti, pācittiyaṃ.

      懺悔

      pācittiya

     (s.nom)

< 若有比丘這樣說:「比丘們為了利益而教導諸比丘尼」,犯懺悔。>

25.送布給非親戚比丘尼 ( Pācittiya 25. )

Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ dadeyya aññatra pārivaṭṭakā,

   若有     比丘    沒有 親戚關係     比丘尼                    除了       交換

            bhikkhu     a+ñātika            bhikkhuni     cīvara       dadāti               parivattati

            (s.nom)      (s.dat)             (s.dat)       (s.acc)       opt(s.3p)               (s.abl)

pācittiyaṃ.

   懺悔

  pācittiya

  (s.nom)

< 若有比丘送布給沒有親戚關係的比丘尼,除了交易外,犯懺悔。>

 

 

 

26.作衣服給非親戚比丘尼

Pācittiya 26.

Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ sibbeyya vā sibbāpeyya vā,

   若有     比丘    沒有 親戚關係  比丘尼        衣服     縫製          使人縫製  

            bhikkhu     a+ñātika        bhikkhuni      cīvara       sibbati            sibbāpeti

            (s.nom)      (s.dat)         (s.dat)         (s.acc)       opt(s.3p)          opt(s.3p)

pācittiyaṃ.

懺悔

pācittiya

(s.nom)

< 若有比丘縫製或命人縫製衣服給沒有親戚關係的比丘尼,犯懺悔。>

27.與比丘尼約定同行 ( Pācittiya 27. )

Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyya

  若有      比丘       比丘尼     ....一起    約定             保持   道路      行走

            bhikkhu      bhikkhuni        saddiṃ      saṃvidahati     eda+dhana+magga           paṭipajjati

            (s.nom)       (s.inst)                        ger.               (s.acc)              opt(s.3p)

< 若有比丘與比丘尼相約,走在同一條路上,>

antamaso gāmantaraṃ'pi aññatra samayā, pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo.

  即使     村落   中間      除了    正確時候   懺悔        這裡      正確時候

             gāma+antara                      samaya     pācittiya       tattha+ayaṃ   samaya

               (s.acc)                       (s.abl)        (s.nom)         (s.nom)      (s.nom)

< 即使是在村落之間。除了正確的時候外,犯懺悔。在這戒中這是正確時候:>

Satthagamanīyo hoti maggo sāsaṅkasammato sappaṭibhayo. Ayaṃ tattha samayo.

 結伴                道路    危險     認為        可怕               這裡    正確時候

 sattha+gacchati              magga    sasaṅka+sammata          sappaṭibhaya      ayaṃ    tattha    samaya

    grd.(s.nom)       (s.3p)   (s.nom)       (s.nom)               (s.nom)           (s.nom)           (s.nom)

< 是必須結伴而行、認為危險、可怕的道路,在這戒中,這是正確的時候。>

28.約比丘尼同船渡河 ( Pācittiya 28. )

Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaṃ nāvaṃ abhirūheyya

  若有      比丘       比丘尼       ....一起    約定                      乘坐

            bhikkhu       bhikkhuni       saddiṃ      saṃvidahati     eka      nava     abhirūhati

            (s.nom)         (s.inst)                       ger.        (s.acc)   (s.acc)      opt(s.3p)

< 若有比丘與比丘尼相約,搭乘同一條船,>

uddhagāminiṃ vā adhogāminiṃ vā aññatra tiriyantaraṇāya, pācittiyaṃ.

  往上             往下           除了     橫過    渡過        懺悔

 uddha+gāminiṃ             adho+gāminiṃ                    tiriyaṃ+taraṇa      pācittiya

      (s.acc)                    (s.acc)                          (s.abl)              (s.acc)

< 往上航行或往下航行,除了橫渡河面外,犯懺悔。>

29.命比丘尼聳恿居士供養食物 ( Pācittiya 29. )

Yo pana bhikkhu jānaṃ bhikkhunīparipācitaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjeyya aññatra pubbe

  若有     比丘       明知    比丘尼     安排          缽食          食用       除了   之前

            bhikkhu      bhikkhuni  bhikkhunī+paripāceti         piṇḍapata        bhuñjati

            (s.nom)       (s.acc)          pp.(s.acc)              (s.acc)       opt(s.3p)

< 若有比丘食用明知是比丘尼去安排的缽食,>

gihisamārambhā, pācittiyaṃ.

 居士    努力          懺悔

gihi+samārabhati         pācittiya

       (s.abl)            (s.nom)

< 除了居士已經事先準備好,犯懺悔。>

30.單獨與比丘尼共坐 ( Pācittiya 30. )

Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.

  若有      比丘       比丘尼                  隱密處                   懺悔

            bhikkhu     bhikkhuni                eka   eka     raho     nisajjati     karoti       pācittiya

            (s.nom)       (s.inst)              (s.nom)  (s.inst) (s.acc)   (s.acc)     opt(s.3p)      (s.nom)

< 若有比丘和比丘尼單獨地坐在隱密處,犯懺悔。>

31.固定在同一處乞食 ( Pācittiya 31. )

Agilānena bhikkhunā eko āvasathapiṇḍo bhuñjitabbo. Tato ce uttariṃ bhuñjeyya,

          比丘          住處    缽食      食用        這個 如果   超過      食用       

a+gilāna       bhikkhu       eka   āvasatha+piṇḍa      bhuñjati          sa                     bhuñjati        

 (s.inst)         (s.inst)      (s.nom)       (s.nom)       grd.(s.nom)     (s.abl)                  opt(s.3p)          

pācittiyaṃ.

   懺悔

   pācittiya

   (s.nom)

< 無病比丘應在施食處取食一次。如果取食超過一次,犯懺悔。>

32.結眾受供養 ( Pācittiya 32. )

Gaṇabhojane aññatra samayā, pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo. Gilānasamayo,

      食物     除了   正確時候    懺悔        這裡      正確時候   生病  

 gaṇa+bhojana                 samaya     pācittiya       tattha+ayaṃ     samaya     gilāna+samaya

   (s.loc)                     (s.abl)     (s.nom)           (s.nom)       (s.nom)        (s.nom)

<當結眾受供養時,除了正確時候外,犯懺悔。在這戒中,這是正確時候:生病時,>

cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo, addhānagamanasamayo, nāvābhirūhanasamayo,

 衣服   給予       衣服   製作                 行走             搭乘       

 cīvara+dāna+samaya        cīvara+kāra+samaya         addhāna+gamana+samaya         nāva+abhirūhana+samaya

       (s.nom)                  (s.nom)                    (s.nom)                      (s.nom)

< 施衣時,作衣時,旅行時,乘船時,>

mahāsamayo, samaṇabhattasamayo, ayaṃ tattha samayo.

  大眾集會時      沙門    供養              這裡    正確時候

 mahā+samaya        samaṇa+bhatta+samaya       ayaṃ   tattha    samaya

   (s.nom)                (s.nom)               (s.nom)  (s.nom)   (s.nom)

< 大眾集會時,沙門供食時。在這戒中,這是正確時候。>

33.連續受食物供養 ( Pācittiya 33. )

Paramparabhojane aññatra samayā, pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo gilānasamayo,

    相續       食用    除了   正確時候    懺悔        這裡      正確時候  生病    

   paraṃ+para+bhojana              samaya      pācittiya         tattha+ayaṃ   samaya      gilāna+samaya

     (s.loc)                        (s.abl)       (s.nom)          (s.nom)      (s.nom)         (s.nom)

<連續接受食物供養除了正確的時候外犯懺悔在這戒中這是正確時候生病時>

cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo. Ayaṃ tattha samayo.

 衣服  給予         衣服    製作           這裡    正確時候

 cīvara+dana+samaya        cīvara+kara+samaya      ayaṃ     tattha    samaya

        (s.nom)               (s.nom)             (s.nom)   (s.nom)   (s.nom)

<接受衣服時,製作衣服時,在這戒中,這是正確時候。>

34.接受餅供養過限 ( Pācittiya 34. )

Bhikkhuṃ paneva kulaṃ upagataṃ pūvehi vā manthehi vā abhihaṭṭhuṃ pavāreyya,

   比丘      如果說   良家      前往      煎餅       麥餅          帶來          招待

   bhikkhu                kula       upaagcchati     pūva         mantha        abhiharati        pavāreti

 (s.acc)                    (s.acc)      pp.(s.acc)     (pl.inst)       (pl.inst)           ger.        opt(s.3p)

< 如果說,拿出煎餅或是麥餅,招待前往居士家中的比丘,>

ākaṅkhamānena bhikkhunā dvittipattapūrā paṭiggahetabbā. Tato ce uttariṃ

    想要             比丘          滿       接受              如果 超過  

  ākaṅkhati            bhikkhu       dvi+ti+patta+pūra     paṭiggaṇhati           sa               

  (s.inst)               (s.inst)          (pl.nom)         grd.(pl.nom)          (s.abl)             

< 需要的比丘應該接受二至三滿缽。 如果接受超過這個量,>

paṭiggaṇheyya, pācittiyaṃ. Dvittipattapūre paṭiggahetvā tato nīharitvā bhikkhūhi

     接受           懺悔             滿      接受      之後    帶回         比丘

    paṭigaṇhati         pācittiya       dvi+ti+patta+pūra     paṭiggaṇhati     sa      nīharati       bhikkhu     

     opt(s.3p)          (s.nom)            (pl.acc)             ger.        (s.abl)    ger.          (pl.inst)      

< 犯懺悔。>     < 接受二至三滿缽後帶回去,應該與比丘們分享>

saddhiṃ saṃvibhajitabbaṃ. Ayaṃ tattha sāmīci.

              分享                  這裡   正確方式

                saṃvibhajati           ayaṃ    tattha    sāmīcī

                 grd.(s.acc)           (s.nom)   (s.nom)  (s.nom)

                  < 在這戒中,這是正確作法。>

35.吃飽後再吃東西 ( Pācittiya 35. )

Yo pana bhikkhu bhuttāvī pavārito anatirittaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya

  若有      比丘   已食用    滿足       剩餘       硬食            軟食        咀嚼

            bhikkhu   bhuñjati    pavāreti     an+atiriccati      khādanīya         bhojanīya          khādati

           (s.nom)    pp.(s.nom)  pp.(s.nom)    (s.acc)            (s.acc)           (s.acc)            opt(s.3p)

vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṃ.

    食用           懺悔

       bhuñjati          pācittiya

       opt(s.3p)         (s.nom)

< 若有比丘已吃飽,咀嚼或是食用非剩餘的硬食或軟食,犯懺悔。>

36.聳恿比丘吃東西引誘犯戒 ( Pācittiya 36. )

Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ bhuttāviṃ pavāritaṃ anatirittena khādanīyena vā

  若有      比丘        比丘       已食用    滿足         剩餘       硬食           

            bhikkhu       bhikkhu      bhuñjati     pavāreti       an+atiriccati      khādanīya       

           (s.nom)        (s.acc)        (s.acc)       (s.acc)         (s.inst)         (s.inst)

< 若有比丘帶硬食或軟食來,招待明知已經吃飽的比丘說:>

bhojanīyena vā abhihaṭṭhuṃ pavāreyyahanda bhikkhu khāda vā bhuñja vāti 

  軟食              帶來       招待          來吧     比丘    咀嚼               

  bhojanīya             abhiharati       pavāreti                  bhikkhu   khādati       bhuñnati         

  (s.inst)                 ger.           opt(s.3p)                 (s.voc)    imp(s.2p)    (s.2p)          

                                        <「來吧,比丘,你吃。」>

jānaṃ āsādanāpekkho, bhuttasmiṃ pācittiyaṃ.

 知道        期待         吃了         懺悔

jānāti     āsādeti    appekkha       bhuñjati       pācittiya

 (s.acc)       (s.nom)            (s.loc)          (s.nom)

 < 期待別人犯錯,當比丘吃了,犯懺悔。>

37.過午食 ( Pācittiya 37. )

Yo pana bhikkhu vikāle khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā,

  若有     比丘  非正確時候    硬食           軟食          咀嚼         食用     

             bhikkhu    vi+kala     khādanīya           bhojanīya            khādati           bhuñjati

             (s.nom)     (s.loc)     (s.acc)             (s.acc)               opt(s.3p)           opt(s.3p)

pācittiyaṃ.

  懺悔  

 pācittiya

(s.nom)

< 若有比丘在不正確時候咀嚼或食用硬食或軟食,犯懺悔。>

38.食用儲存的食物 ( Pācittiya 38. )

Yo pana bhikkhu sannidhikārakaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā

  若有       比丘      儲存                 硬食           軟食            咀嚼  

             bhikkhu       sannidhi+kāraka        khādanīya           bhojanīya            khādati       

             (s.nom)          (s.acc)              (s.acc)             (s.acc)               opt(s.3p)          

bhuñjeyya vā, pācittiyaṃ.

   食用          懺悔

   bhuñjati           pācittiya

  opt(s.3p)           (s.nom)

< 若有比丘咀嚼或食用儲存的硬食或軟食,犯懺悔。>

39.無病而乞求營養食品 (Pācittiya 39. )

Yāni kho pana tāni paṇītabhojanāni, seyyath īdaṃ, sappi, navanītaṃ, telaṃ, madhu,

        如果說         高價      食物      例如         酥油     奶油             蜂蜜

                          paṇīta+bhojana        seyyathā            sappi     navanīta       tela   madhu

n(pl.acc)           n.(pl.acc)     (s.acc)                    (s.acc)   (s.nom)   (s.nom)     (s.nom)   (s.nom)

< 某些高價食物,例如這些:酥油、奶油﹑蜂蜜>

phāṇitaṃ, maccho, maṃsaṃ, khīraṃ, dadhi, yo pana bhikkhu evarūpāni

   糖漿                                       若有     比丘     這樣的    

  phāṇita       maccha      maṃsa       khīra      dadhi                bhikkhu     evarūpa        

   (s.nom)      (s.nom)     (s.nom)      (s.nom)     (s.nom)               (s.nom)     (pl.acc)         

< 糖漿﹑魚﹑肉﹑乳﹑酪。>                 

paṇītabhojanāni agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjeyya, pācittiyaṃ.

 高價    食物           自己    利益      乞討          食用         懺悔

paṇīta+bhojana        a+gilāna    attana    atthāya     viññāpeti        bhuñjati       pācittiya

(pl.acc)(s.nom)      (s.dat)   (s.dat)        ger.         opt(s.3p)        (s.nom)

< 若有比丘無病,為了自己的利益,乞討這樣的高價食物後食用,犯懺悔。>

40.不與而食 ( Pācittiya 40. )

Yo pana bhikkhu adinnaṃ mukhadvāraṃ āhāraṃ āhareyya aññatra udakadantapoṇā,

  若有      比丘                 門戶     食物     取走       除了         齒木

            bhikkhu      a+dinna      mukha+dvāra      āhāra      āharati                 udaka+dantapoṇa

            (s.nom)      (s.acc)        (s.acc)           (s.acc)    opt(s.3p)                        (s.abl)

pācittiyaṃ.

  懺悔

 pācittiya

 (s.nom)

< 若有比丘取走不是要給他吃的食物,犯懺悔。除了水和齒木外。>

 

41.拿食物給外道 ( Pācittiya 41. )

Yo pana bhikkhu acelakassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā

  若有     比丘       穿衣       男遍行者          女遍行者          親手   

            bhikkhu   a+celaka            paribbājaka              paribbājikā            sa+hattha    

            (s.nom)     (s.dat)                (s.dat)                 (s.dat)                (s.inst)        

khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dadeyya, pācittiyaṃ.

    硬食            軟食          給予       懺悔

   khādanīya            bhojanīya           dadāti      pācittiya

     (s.acc)            (s.acc)              opt(s.3p)       (s.nom)

< 若有比丘親手將硬食、軟食送給裸形者或男、女遍行者,犯懺悔。>

42.乞食中途驅趕同伴 ( Pācittiya 42. )

Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ evaṃ vadeyya:“ehāvuso gāmaṃ vā nigamaṃ vā

  若有      比丘       比丘      如此            你來 大德   鄉村        城市        

              bhikkhu      bhikkhu             vadati       eti    āyasmanto  gāma       nigama        i

              (s.nom)       (s.acc)            opt(s.3p)     imp.(s.2p) (pl.voc)   (s.acc)      (s.acc)

< 若有比丘對比丘說:「大德,你來,我們一起去村裡或鎮上托缽。」>

piṇḍāya pavisissāmāti. Tassa dāpetvā vā adāpetvā vā uyyojeyya

 缽食       我們將進入           使給予   使給予      趕走       

 piṇḍa        pavisat              sa     dāpeti          a+dāpeti         uyyojeti        

  (s.abl)      fut(pl.1p)           (s.dat)    ger.             ger.            opt(s.3p)      

< 不管是否讓他得到食物,催趕說:>

gacch' āvuso, na me tayā saddhiṃ kathā vā nisajjā vā phāsu hoti,

  你走    大德             一起     說話           快樂     

  gacchati   āvuso       ahaṃ  tvaṃ              katheti     nisīdati        phāsu    hoti   

   imp(s.2p)  (pl.voc)   (s.dat)  (s.inst)            (s.nom)      (s.nom)       (s.acc)   (s.3p)

<「大德,你走,我和你在一起說話或是坐著不快樂,>

ekakassa me kathā vā nisajjā vā phāsu hotī ti. Etad'eva paccayaṃ karitvā

             說話           快樂          如此 正是    原因      

  eka       ahaṃ   katheti     nisīdati       phāsu   hoti        etad          paccaya       karoti

  (s.dat)    (s.dat)  (s.nom)     (s.nom)       (s.acc)   (s.3p)                     (s.acc)       ger.

< 我一個人說話或坐著很快樂。」>        < 正是這樣的理由,而 >

anaññaṃ, pācittiyaṃ.

   其他    懺悔

an+añña       pācittiya

 (s.acc)         (s.nom)

< 沒有其他原因,犯懺悔。>

 

43.擅入情欲外顯的居士家 ( Pācittiya 43. )

Yo pana bhikkhu sabhojane kule anūpakhajja nisajjaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.

  若有      比丘      情欲    良家     擅入                           懺悔

            bhikkhu    sa+bhojana     kula    anūpakkhandati    nisīdati       karoti       pācittiya

             (s.nom)     (s.loc)      (s.loc)     ger.            (s.acc)        opt(s.3p)       (s.nom)

< 若有比丘擅入情欲外顯的居士家中坐著,犯懺悔。>

44.與女人在隱蔽處共坐 ( Pācittiya 44. )

Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ raho paṭicchanne āsane nisajjaṃ kappeyya,

  若有      比丘        女人          一起   隱密      隱蔽處     坐處                   

             bhikkhu     mātugāma                  rahas      paṭicchanna    āsana      nisīdati     karoti

             (s.nom)       (s.inst)                   (s.acc)      (s.loc)        (s.loc)    (s.acc)     opt(s.3p)

pācittiyaṃ.

  懺悔

 pācittiya

  (s.nom)

< 若有比丘和女人一起秘密地坐在隱蔽坐處,犯懺悔。>

45.單獨與女人共坐 ( Pācittiya 45. )

Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappeyya, pācittiyaṃ

  若有      比丘        女人       一起            隱密                      懺悔

             bhikkhu     mātugāma                 eka   eka    rahas   nisīdati      karoti         pācittiya

             (s.nom)       (s.inst)                (s.nom) (s.inst)  (s.acc)    (s.acc)      opt(s.3p)

< 若有比丘和女人單獨地坐在隱密處,犯懺悔。>

46.接受供養前後拜訪其他居士 ( Pācittiya 46. )

Yo pana bhikkhu nimantito sabhatto samāno santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā

  若有      比丘       邀請     具有 用餐   已經有   存在有   比丘           告訴    

            bhikkhu     nimantita      sa+bhatta    atthi       atthi       bhikkhu      an+āpucchati

            (s.nom)      pp.(s.nom)     (s.nom)     (s.nom)    ppr.(s.acc)     (s.acc)          ger.

< 若有比丘已經被邀請食物供養,沒有告訴在身邊的比丘,>

purebhattaṃ vā pacchābhattaṃ vā kulesu cārittaṃ āpajjeyya aññatra samayā,

 之前  用餐       之後   用餐       良家     行為       會晤      除了     正確時候

 pure+bhatta           pacchā+bhatta             kula      cāritta     āpajjati                  samaya

  (s.acc)                  (s.acc)              (pl.loc)     (s.acc)      opt(s.3p)                (s.abl)

< 而在用餐前或用餐後拜訪居士,除了正確時候,>

pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo, cīvaradānasamayo cīvarakārasamayo,

   懺悔       這裡      正確時候   衣服  給予         衣服           

 pācittiya      tattha+ayaṃ     samaya     cīvara+dadāti+samaya      cīvara+karoti+samaya    

  (s.nom)        (s.nom)        (s.nom)        (s.nom)              (s.nom)             

< 犯懺悔。在這一戒中,這是正確時候:施衣時,作衣時,在這戒中,>

ayaṃ tattha samayo.

     這裡正確時候

 ayaṃ   tattha    samaya

(s.nom)  (s.nom) (s.nom)

< 這是正確時候。>

47.四月自恣請過受 ( Pācittiya 47. )

Agilānena bhikkhunā cātumāsapaccayapavāraṇā sāditabbā aññatra punapavāraṇāya,

         比丘               資具   邀請        應接受     除了     再次    邀請      

a+gilāna       bhikkhu         cātumāsa+paccaya     pavāraṇā      sādiyati                puna+pavāraṇā

(s.inst)       (s.inst)              (s.nom)                        grd(s.nom)              (s.abl)

< 無病比丘應接受四個月的必需品供養;除了再次的供養﹑>

aññatra niccapavāraṇāya, tato ce uttariṃ sādiyeyya, pācittiyaṃ.

 除了     連續    邀請         如果  超過     接受        懺悔

            nicca+pavāraṇā         ta                 sādiyati         pācittiya

             (s.abl)              (s.abl)              opt(s.3p)        (s.3p)

< 長期供養外,如果接受超過,犯懺悔。>

48.觀看軍隊出征 ( Pācittiya 48. )

Yo pana bhikkhu uyyuttaṃ senaṃ dassanāya gaccheyya, aññatra tathārūpapaccayā,

  若有       比丘      出發       軍隊     觀看                除了     適當       理由

             bhikkhu     uyyuñjati    sena       dassati      gacchati                    tathārūpa+paccaya

             (s.nom)    pp.(s.acc)     (s.acc)     pp.(s.abl)      opt(s.3p)                     (s.abl)

pācittiyaṃ.

    懺悔

  pācittiya

  (s.nom)

< 若有比丘前往觀看出征的軍隊,除了適當的理由外,犯懺悔。>

49.住軍中超過三夜 ( Pācittiya 49. )

Siyā ca tassa bhikkhuno kocideva paccayo senaṃ gamanāya, dvirattatirattaṃ tena

   而且        比丘       任何      原因      軍隊      前去                

atthi         sa       bhikkhu                  paccaya    sena     gacchati        dvi+ratta+ti+ratta     sa

opt(s.3p)    (s.dat)   (s.dat)                      (s.nom)    (s.acc)    (s.dat)             (s.acc)        (s.inst)

< 而且,當某位比丘有某些原因前去軍隊,>

bhikkhunā senāya vasitabbaṃ. Tato ce uttari vaseyya, pācittiyaṃ.

   比丘       軍隊      應住           如果 超過             懺悔

  bhikkhu      sena       vasati          sa                  vasati       pācittiya

  (s.inst)      f.(s.loc)      grd.(s.acc)     (s.abl)              opt(s.3p)       (s.nom)

< 這位比丘應該在軍隊中住二至三夜,如果超過規定,犯懺悔。>

50.觀看軍隊演習 ( Pācittiya 50. )

Dvirattatirattañce bhikkhu senāya vasamāno uyyodhikaṃ vā balaggaṃ vā

          如果  比丘      軍隊              演習             集合   

 dvi+ratta+ti+ratta          bhikkhu     senā      vasati         uyyodhika             balagga         

      (s.acc)              (s.nom)      (s.loc)    ppr.(s.nom)      (s.acc)               (s.acc)

< 如果比丘留宿在軍隊的二至三夜時,前往觀看演習﹑集合﹑>

senābyūhaṃ vā anīkadassanaṃ vā gaccheyya, pācittiyaṃ.

   佈署             校閱                         懺悔

  senābyūha            anīkadassana             gacchati        pācittiya

 (s.acc)                  (s.acc)                 opt(s.3p)       (s.nom)

<佈署﹑校閱,犯懺悔。>

51.飲酒 ( Pācittiya 51. )

Surāmerayapāne pācittiyaṃ.

穀物酒 水果酒      懺悔

surā+meraya+pivati     pācittiya

   (s.loc)              (s.nom)

< 飲用穀物酒或水果酒,犯懺悔。>

52.對人搔癢 ( Pācittiya 52. )

Aṅgulipatodake pācittiyaṃ.

 手指    輕推        懺悔

 aṅguli+patodaka       pācittiya

    (s.loc)           (s.nom)

< 搔別人癢,犯懺悔。>

53.在水中嬉戲 ( Pācittiya 53. )

Udake hasadhamme pācittiyaṃ.

                     懺悔

 udaka   hasa+dhamma      pācittiya

(s.loc)       (s.loc)          (s.nom)

<在水中嬉戲,犯懺悔。>

54.態度不恭敬 ( Pācittiya 54. )

Anādariye pācittiyaṃ.

   尊敬     懺悔

 an+ādariya    pācittiya

   (s.loc)      (s.nom)

< 不恭敬,犯懺悔。>

55.嚇人 ( Pācittiya 55. )

Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ bhiṃsāpeyya, pācittiyaṃ.

  若有      比丘       比丘          使恐怖         懺悔

            bhikkhu   bhikkhu     bhiṃsāpeti        pācittiya

             (s.nom)    (s.acc)      opt(s.3p)          (s.nom)

< 若有比丘嚇比丘,犯懺悔。>

56.燃薪取暖 ( Pācittiya 56. )

Yo pana bhikkhu agilāno visibbanāpekkho jotiṃ samādaheyya vā samādahāpeyya vā

  若有      比丘           取暖    想要             燃燒           使燃燒       

             bhikkhu    a+gilāna    visīveti    āpekkha     joti      samādahati         samādahāpeti

              (s.nom)    (s.nom)         (s.nom)           (s.acc)     opt(s.3p)           opt(s.3p)

< 若有比丘無病,想要取暖,點火或命人點火,>

aññatra tathārūpapaccayā, pācittiyaṃ.

 除了      適當      理由       懺悔

         tathārūpa+paccaya          pācittiya

             (s.abl)                (s.nom)

< 除了適當的理由外,犯懺悔。>

57.不足半個月便洗澡 ( Pācittiya 57. )

Yo pana bhikkhu orenaḍḍhamāsaṃ nhāyeyya, aññatra samayā, pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ

  若有      比丘    不足               洗浴     除了   正確時候    懺悔       這裡  

           bhikkhu     orena   aḍḍha+māsa      nahāyati              samaya     pācittiya       tattha+ayaṃ

            (s.nom)                 (s.acc)       opt(s.3p)            (s.abl)        (s.nom)        (s.nom)

< 若有比丘不足半個月而洗澡,除了正確時候,犯懺悔。在這戒中,這是 >

samayo. Diyaḍḍho māso seso gimhānanti, vassānassa, paṭhamo māso icc'ete

正確時候   一個半         剩餘    夏季            雨季       第一個           

  samaya     diyaḍḍha   māsa     sesa    gimha             vassāna       paṭhama     māsa  iti   etad

 (s.nom)       (s.nom)   (s.nom)  (s.nom)   (pl.gen)           (s.gen)        (s.nom)     (s.nom)    (pl.nom)

<正確時候:認為是「夏季的最後一個半月」,認為是「雨季的第一個月」,>

aḍḍhateyyamāsā uṇhasamayo, pariḷāhasamayo, gilānasamayo, kammasamayo,

       第三                                            工作      

   aḍḍha+teyya+māsa    uṇha+samaya     pariḷāha+samaya       gilāna+samaya        kamma+samaya

     (pl.nom)            (s.nom)                (s.nom)             (s.nom)            (s.nom)

< 這兩個半月的暑時,熱時,病時,工作時,>

addhānagamanasamayo, vātavuṭṭhisamayo, ayaṃ tattha samayo.

 長旅途                                     這裡  正確時候

 addhāna+gamana+samaya           vata+vuṭṭhi+samaya      ayaṃ    tattha   samaya

      (s.nom)                      (s.nom)               (s.nom)    (s.nom)   (s.nom)

< 長途旅行時,颳風下雨時,在這一戒中,這是正確時候。>

58.不染衣 ( Pācittiya 58. )

Navaṃ pana bhikkhunā cīvaralābhena tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇānaṃ aññataraṃ

                 比丘      衣服    得到           壞顏色              其中之一

 nava               bhikkhu      cīvara+labhati        ti         du+vaṇṇa+karaṇa           aññatara

(s.acc)              (s.inst)          (s.inst)           (s.acc)           (s.acc)               (s.acc)

< 比丘獲得新衣服時,>

dubbaṇṇakaraṇaṃ ādātabbaṃ nīlaṃ vā kaddamaṃ vā kāḷasāmaṃ vā anādā ce bhikkhu

壞顏色                     深藍色      褐色          黑色        如果  比丘

 du+vaṇṇa+karaṇa         ādāti          nīla          kaddama       kāḷasāma          an+ādā        

      (s.acc)              grd.(s.acc)     (s.acc)           (s.acc)     (s.acc)             ger.       (s.nom)

< 應該染上三種深顏色的其中一種深顏色,深藍色或褐色或黑色。>     

tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇānaṃ aññatraṃ dubbaṇṇakaraṇaṃ navaṃ cīvaraṃ paribhuñjeyya,

           壞顏色          其中之一    壞顏色                  衣服      使用

  ti         du+vaṇṇa+karaṇa         aññatra     du+vaṇṇa+karaṇa        nava    cīvara       paribhuñjati

(s.acc)            (s.acc)             (s.acc)          (s.acc)            (s.acc)       (s.acc)     opt(s.3p)

pācittiyaṃ.

  懺悔

 pācittiya

(s.nom)

< 如果比丘穿著未曾染上三種深顏色的其中一種深顏色的新衣服,犯懺悔。>

59.不切實分配衣服 ( Pācittiya 59. )

Yo pana bhikkhu bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā sikkhamānāya vā samaṇerassa vā

  若有      比丘       比丘           比丘尼             式叉摩那         沙彌

            bhikkhu      bhikkhu            bhikkhuni              sikkhamāna              sāmaṇera

            (s.nom)       (s.dat)                (s.dat)                (s.dat)                 (s.dat)

< 若有比丘自行將衣服分配給比丘、或比丘尼、或式叉摩那、或沙彌﹑>

samaṇeriyā vā sāmaṃ cīvaraṃ vikappetvā apaccuddhārakaṃ paribhuñjeyya, 

  沙彌尼         自己     衣服       給予           交出           使用        

 sāmaṇeri            sāmaṃ     cīvara     vikappeti     a+paccuddhāraka          paribhuñjati       

   (s.dat)             adv.     (s.acc)        ger.              (s.acc)          opt(s.3p)        

pācittiyaṃ.

     懺悔

  pācittiya

 (s.nom)

< 或沙彌尼,卻不交出而繼續使用,犯懺悔。>

 

60.藏匿比丘的物品 ( Pācittiya 60. )

Yo pana bhikkhu bhikkhussa pattaṃ vā cīvaraṃ vā nisīdanaṃ vā sūcigharaṃ vā

  若有      比丘        比丘的             衣服        墊布            針筒    

             bhikkhu      bhikkhu       patta          cīvara            nisīdana          sūcighara

             (s.nom)       (s.gen)        (s.acc)         (s.acc           (s.acc              (s.acc)

< 若有比丘藏匿或命人藏匿比丘的缽﹑或衣服﹑或墊布﹑或針筒﹑>

kāyabandhanaṃ vā apanidheyya vā apanidhāpeyya vā antamaso hasāpekkho'pi

      腰帶               藏匿           命人藏匿        縱使       開玩笑     也是

 kāyabandhana               apanidahati            apanidhāpeti                        hasa+apekkha

    (s.acc                  opt(s.3p)                opt(s.3p)                            (s.nom)

pācittiyaṃ.

   懺悔。

 pācittiya

  (s,nom)

< 或腰帶,縱使開玩笑,也犯懺悔。>

61.殺害動物 ( Pācittiya 61. )

Yo pana bhikkhu sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropeyya, pācittiyaṃ.

  若有       比丘      故意地    生物    生命     剝奪          懺悔

              bhikkhu                paṇa     jīvita      voropeti       pācittiya

              (s.nom)      adv.        (s.acc)    (s.abl)   opt(s.3p)       (s.nom)

< 若有比丘故意奪取動物生命,犯懺悔。>

62.飲用有生物的水 (Pācittiya 62. )

Yo pana bhikkhu jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ paribhuñjeyya, pācittiyaṃ.

  若有      比丘       知道     生物                使用            懺悔

             bhikkhu    jānāti     sa-pāṇaka        udaka       paribhuñjati         pācittiya

             (s,nom)    (s.acc)       (s.acc)        (s.acc)       opt(s.3p)         (s.nom)

< 若有比丘飲用明知有生物的水,犯懺悔。>

63.上訴已經如法評判的事件 ( Pācittiya 63. )

Yo pana bhikkhu jānaṃ yathādhammaṃ nihatādhikaraṇaṃ punakammāya ukkhoṭeyya,

  若有      比丘    知道          規則      判定      事件           羯磨      擾亂

              bhikkhu   jānāti     yathā+dhamma        nihata+adhikaraṇa      puna+kumma        ukkoṭeti

             (s.nom)     (s.acc)          (s.acc)             (s.acc)             (s.abl)            opt(s.3p)

pācittiyaṃ.

  懺悔

  pācittiya

  (s.nom)

< 若有比丘對於明知已經按照規定評判的事件,又提出再次羯磨來擾亂,犯懺悔。>

64.不檢舉犯重罪的比丘 ( Pācittiya 64. )

Yo pana bhikkhu bhikkhussa jānaṃ duṭṭhullaṃ āpattiṃ paṭicchādeyya, pācittiyaṃ.

  若有       比丘        比丘      知道       重罪                 隱藏              懺悔

             bhikkhu     bhikkhu       jānāti       duṭṭhulla       āpatti      paṭicchādati         pācittiya

              (s.nom)      (s.dat)       (s.acc)      (s.acc)          (s.acc)      opt(s.3p)            (s.nom)

< 若有比丘知道而不檢舉比丘犯重罪,犯懺悔。>

65.承認未滿二十歲者為比丘 (Pācittiya 65. 0

Yo pana bhikkhu jānaṃ ūnavīsativassaṃ puggalaṃ upasampādeyya, so ca puggalo

  若有       比丘     知道   不足 二十         人類         承認為比丘          人類

              bhikkhu   jānāti    ūna+vīsati+vassa          puggala      upasampādati       sa      puggala

             (s.nom)    (s.acc)        (s.acc)              (s.acc)           opt(s.3p)      (s.nom)     (s.nom)

< 若有比丘承認明知未滿二十歲的人為比丘,>                < 而且這個人 >

anupasampanno, te ca bhikkhū gārayhā, idaṃ tasmiṃ pācittiyaṃ.

    被承認            比丘      應呵責   如此    在這裡    懺悔

 an+upasampanna      sa        bhikkhu   gārahati     idaṃ    sa         pācittiya

     (s.nom)         (pl.nom)   (pl.nom)    grd(pl.nom)  (s.nom)   (s.loc)     (s.nom)

< 不被承認為比丘,這些比丘應呵責,這樣作在這戒中犯懺悔。>

66.與違法商隊約定同行 (Pācittiya 66. )

Yo pana bhikkhu jānaṃ theyyasatthena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ

  若有       比丘     知道    竊盜      商隊   一起      約定            保持     道路

             bhikkhu    jānāti     theyya+sattha                    saṃvidahati     eka+dhāna+magga

             (s.nom)    (s.acc)        (s.inst)                         ger.                 (s.acc)

< 若有比丘明知而與違法商隊相約,走在同一條路上,>

paṭipajjeyya antamaso gāmantaram pi, pācittiyaṃ.

      行走        縱使    村落     之間      懺悔

    paṭipajjati                  gāma+antara           pācittiya

    opt(s.3p)     (s.nom)       (s.acc)             (s.nom)

< 就算是村落與村落間,也犯懺悔。>

67.與女人約定同行 (Pācittiya 67. )

Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyya

 若有       比丘         女人      一起      約定            保持     道路       行走 

             bhikkhu                                    saṃvidahati     eka+dhāna+magga       paṭipajjati    

             (s.nom)        (s.inst)                       ger.                 (s.acc)          opt(s.3p) 

< 若有比丘明知而與女人相約,走在同一條路上,>

antamaso gāmantaram'pi, pācittiyaṃ.

   縱使     村落   之間       懺悔

              gāma+antara           pācittiya

 (s.nom)       (s.acc)             (s.nom)

< 就算是在村落間,也犯懺悔。>

68.批評佛法 ( Pācittiya 68. )

Yo pana bhikkhu evaṃ vadeyya,“tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi.

  若有       比丘   如此           正如     世尊                  開示     我知道

             bhikkhu            vadati        ahaṃ    bhagavant        dhamma     deseti      ājānāti   

            (s.nom)     (s.acc)    opt(s.3p)    (s.nom)    (s.abl)       (s.acc)       pp.(s.acc)    (s.1p)

< 若有比丘這樣說:「正如我知道由世尊開示的法那樣,>

Yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyati.

 那樣    這些    障礙的     事情            世尊            從事     不足以   妨礙

   ya     ime    antarāyika      dhamma   vucati    bhagavant        paṭisevati               antarāya

(pl.acc)        (pl.nom)    (pl.nom)  pp.(pl.nom)  (s.inst)   (pl.acc)  pp.(s.nom)               (s.dat)

< 從事這些世尊所說的障礙行為,不會構成妨礙。」>

So bhikkhu bhikkhūhi evam'assa vacanīyo, mā āyasmā evaṃ avaca. Mā bhagavantaṃ

    比丘    比丘們     如此         勸告    不可   大德   如此            世尊

sa   bhikkhu     bhikkhu             atthi     vattti           āyasmant          vatti           bhagavant  

(s.nom)            (pl.inst)    (s.acc)  opt(s.3p)    grd(s.nom)    (s.voc)    (s.acc)  aor(s.2p)         (s.acc)

< 這位比丘應該被比丘們這樣勸告:「大德,不可這樣說,不可批評世尊 >

abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ. na hi bhagavā evaṃ vadeyya.

   批評                  世尊           批評                 世尊      如此   

 abbhakkhāti                       bhagavant      abbhakkhāti                 bhagavant             vadati

  imp(s.2p)                         (s.dat)           ppr.(s.acc)                  (s.nom)   (s.acc)    opt(s.3p)

             < 批評世尊是不好的。世尊並沒有這樣說,>

Anekapariyāyena āvuso antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā alañca pana te

  許多   法門       大德       障礙        事情             世尊    足以 而且  這些

 aneka+pariyāya        āyasmant    antarāyika   dhamma     vucati       bhagavant                sa   

  (s.inst)               (s.voc)     (pl.nom)    (pl.nom)    pp.(pl.nom)    (s.inst)                 (pl.acc)

< 大德,世尊用許多方法說明障礙的行為,而且從事這些行為足以造成障礙」>

paṭisevato antarāyāyāti: Evañca  so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva

   從事        障礙          如此 而且  這位   比丘     比丘們        說時     如此 仍然      

  paṭisevati      antarāya                        sa    bhikkhu      bhikkhu      vucati       tathā           

  pp.(s.nom)      (pl.nom)           (s.acc)     (s.nom)   (s.nom)    (pl.inst)       ppr.(s.nom)                  

< 而當這位比丘被比丘們這樣子說時,如果仍然固執己見,>

paggaṇheyya. So bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbo tassa

    執取      這位   比丘     比丘們      至少                                    

  paggaṇhati      sa     bhikkhu      bhikkhu     yāvata+ti            samanubhāsati         sa       

     opt(s.3p)    (s.nom)   (s.nom)    (pl.inst)      (s.acc)            grd.(s.nom)            (s.dat)      

< 為了讓他捨棄這個想法,這位比丘至少應該被比丘們勸告三次,>

 

paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajjeyya, icc'etaṃ

     捨棄        至多      如果                                捨棄      如此 

 paṭinissajjat           yāvata+ti                samanubhāsati         sa     paṭinissajjati       iti          

     (s.dat)           (s.acc)                   ppr.(s.nom)        (s.acc)     opt(s.3p)         (s.nom)  

< 如果勸告三次以內時,他捨棄了這個想法,如此,這便很好。>

kusalaṃ. No ce paṭinissajjeyya, pācittiyaṃ.

           如果    捨棄           懺悔

   kusala                paṭinissajjati        pācittiya

 (s.nom)                opt(s.3p)             (s.nom)

< 如果他不捨棄的話,犯懺悔。>

69.與犯戒比丘共住 ( Pācittiya 69. )

Yo pana bhikkhu jānaṃ tathāvādinā bhikkhunā akaṭānudhammena taṃ diṭṭhiṃ

  若有     比丘      知道   如此          比丘     行為              (惡)見解

              bhikkhu   jānāti    tathā+vatti        bhikkhu      a+kaṭa+anudhamma         sa     diṭṭhi

              (s.nom)   (s.nom)    (s.inst)           (s.inst)          (s.inst)                (s.acc)  (s.acc)

< 若有比丘明知而和批評佛所說的法﹑不接受僧團處分﹑執著自己見解的人 >

appaṭinissaṭṭhena saddhiṃ saṃbhuñjeyya vā saṃvaseyya vā saha vā seyyaṃ kappeyya,

   捨棄                        共食           共住      一同             

 a+paṭinissajjati                      saṃbhuñjati              saṃvasati                 seyya      kappeti

    (s.inst)                           opt(s.3p)                opt(s.3p)                (s.acc)    opt(s.3p)

pācittiyaṃ.

  懺悔

 pācittiya

 (s.nom)

< 共食或共住、共宿,犯懺悔。>

70.與被擯沙彌共住 (Pācittiya 70. )

Samaṇuddeso pi ce evaṃ vadeyya, tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi;

   沙彌          如果  如此          正如        世尊              開示      我知道  

  samaṇuddesa                       vadati            ahaṃ    bhagavant    dhamma     deseti      ājānāti   

   (s.nom)                  (s.acc)    opt(s.3p)        (s.nom)    (s.abl)      (s.acc)       pp.(s.acc)    (s.1p)

< 如果沙彌也這樣說:「正如我知道由世尊開示的法那樣,>

yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāya

  那樣    這些    障礙的    事情           世尊           從事        不足以   妨礙         

         ya  ime    antarāyika   dhamma   vucati    bhagavant        paṭisevati      na+alaṃ    antarāya

        (pl.acc)      (pl.nom)    (pl.nom)  pp.(pl.nom)  (s.inst) (pl.acc)  pp.(s.nom)                 (s.dat)

< 從事這些世尊所說的障礙行為,不會構成妨礙。」>

 

 

ti. So samaṇuddeso bhikkhūhi evam'assa vacanīyo, mā āvuso samaṇuddesa evaṃ 

         沙彌         比丘們     如此        勸告      不可  大德    沙彌     如此   

    sa     samaṇuddesa      bhikkhu              atthi    vattti            āyasmant  samaṇuddesa          

 (s.nom)     (s.nom)         (pl.inst)     (s.acc)  opt(s.3p) grd(s.nom)      (s.voc)        (s.voc)       (s.acc) 

< 這位沙彌應該被比丘們這樣勸告:「大德,沙彌,不可這樣說,不可批評世尊 >

avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhaddhānaṃ, na hi

     不可    世尊            批評                   世尊           批評            

 vatti           bhagavant         abbhakkhāti                        bhagavant      abbhaddhā                        

aor(s.2p)          (s.acc)           imp(s.2p)                          (s.inst)           ppr.(s.acc)            

                            <批評世尊是不好的。世尊並沒有這樣說,>

bhagavā evaṃ vadeyya. Anekapariyāyena āvuso samaṇuddesa antarāyikā dhammā

  世尊     如此            許多   法門        大德       沙彌          障礙         事情      

 bhagavant            vadati    aneka+pariyāya          āyasmant    samaṇuddesa      antarāyika      dhamma 

(s.nom)     (s.acc)    opt(s.3p)      (s.inst)              (s.voc)       (s.voc)          (pl.nom)    (pl.nom)    

< 大德,世尊用許多方法說明障礙的行為,>

vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāyā ti.

        世尊     足以 而且     這些    從事         障礙       

 vucati   bhagavant                     sa    paṭisevati       antarāya       

pp.(pl.nom)   (s.abl)                     (pl.acc)  pp.(s.nom)       (pl.nom)     

              < 而且從事這些行為足以造成障礙。」>

Evañca pana so samaṇuddeso bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya,

如此 而且     這位    沙彌        比丘們         說時     如此            固執       

                 sa     samaṇuddesa     bhikkhu         vucati     tathā            paggaṇhati      

                (s.nom)    (s.nom)       (pl.inst)        ppr.(s.nom)                   opt(s.3p)

< 而當這位沙彌被比丘們這樣子說時,如果仍然固執己見,>

so samaṇuddeso bhikkhūhi evaṃ'assa vacanīyo, 

這位     沙彌         比丘      如此        勸告

sa     samaṇuddesa        bhikkhu           atthi     vatti

(s.nom)   (s.nom)        (pl.inst)      (s.acc)  opt(s.3p)  grd.(s.nom)           

< 這位沙彌應該被比丘們如此勸告:>

“Ajjatagge te āvuso samaṇuddesa na ceva so bhagavā satthā apadisitabbo yaṃ'pi

  今後       大德      沙彌                  世尊      導師      稱呼       

 ajjatagga   tvaṃ  āyasmant  samaṇuddesa                sa   bhagavant  sattha      apadisati       

  (s.loc)    (s.inst) (s.voc)   (s.voc)                           (s.nom)    (s.nom)     grd(s.nom) (s.nom)

<「大德,沙彌,今後你既不能稱呼世尊為導師,>

caññe samaṇuddesā labhanti bhikkhūhi saddhiṃ dvirattatirattaṃ sahaseyyaṃ,'pi te

  其他     沙彌        得到       比丘                        同宿        這也

  añña      sanaṇuddesa     labhati      bhikkhu              dvi+ratta+ti+ratta       saha+seyya    sa+api tvaṃ

 (pl.nom)  (pl.nom)         (pl.3p)       (pl.inst)                  (s.acc)            (s.acc)      (s.nom)(s.inst)

< 同時,其他的沙彌能夠做的那些事,與比丘們同宿二至三夜,你也沒有這種權力。>

natthi, cara pire vinassāti. Yo pana bhikkhu jānaṃ tathānāsitaṃ samaṇuddesaṃ

  沒有    走開       離開          若有     比丘      知道    如此    驅出       沙彌

   atthi   carati        vinassati                    bhikkhu      jānāti              nāseti     samaṇuddesa

(s.3p)   imp(s.3p)       imp(s.2p)                   (s.nom)      (s.acc)   (s.acc)     pp.(s.acc)    (s.acc)

      <你走,離開這裡。」>    <若有比丘明知而>

upalāpeyya vā upaṭṭhāpeyya vā saṃbhuñjeyya vā saha vā seyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.

  鼓勵              支持         共食                               懺悔

 upalāpeti            upaṭṭhāpeti           saṃbhuñjati                   seyya    kappeti         pācittiya

 opt(s.3p)                 opt(s.3p)           opt(s.3p)                  (s.acc)       opt(s.3p)     (s.nom)

< 鼓勵或支持這種被驅出的沙彌,或與他共食或共宿,犯懺悔>

71.違勸 ( Pācittiya 71. )

Yo pana bhikkhu bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno evaṃ vadeyya, “Na tāvāhaṃ

  若有      比丘     比丘們                     勸告時     如此           等到

            bhikkhu     bhikkhu      saha+dhammika          vucati               vatti           tāva+ahaṃ

              (s.nom)      (pl.inst)       (s.acc)             ppr(s.nom)   (s.acc)  opt(s.3p)          (s.nom)

< 若有比丘被比丘們依照規定規勸時,如果說:>

āvuso etasmiṃ sikkhāpade sikkhissāmi yāva n' aññaṃ bhikkhuṃ byattaṃ

大德              學處          學習     那時候    其他      比丘       有學問的

āyasmant  etad         sikkhapada       sikkhati                             bhikkhu      byatta

(s.voc)   (s.loc)        (s.loc)            fut(s.1p)                (s.acc)        (s.acc)        (s.acc)

vinayadharaṃ paripucchāmīti, pācittiyaṃ. Sikkhamānena bhikkhave bhikkhunā

  持律                請教          懺悔           學習時          比丘們        比丘

vinaya+dhara         paricchati      ti      pācittiya         sikkhati           bhikkhu         bhikkhu

  (s.acc)             fut(s.1p)               (s.nom)          ppr.(s.inst)          (s.voc)         (s.inst)

<「大德,等到我向其他有學問、受持戒律的比丘請教後,我就會學習這條學處。」,犯懺悔。>

Sikkhamānena bhikkhave bhikkhunā aññātabbaṃ paripucchitabbaṃ paripañhitabbaṃ,

   學習時          比丘們        比丘  必須瞭解          必須請教            必須研究      

    sikkhati           bhikkhu         bhikkhu aññāti           paripucchati              paripañhati         

   ppr.(s.inst)          (s.voc)         (s.inst)grd.(s.acc)           grd.(s.acc)                grd.(s.acc)        

ayaṃ tattha sāmīci.

     這裡     正確

(s.nom)  (s.nom)   (s.nom)

< 諸比丘,正在學習的比丘必須瞭解﹑請教或研究戒律。>

 

72.毀謗學處 ( Pācittiya 72. )

Yo pana bhikkhu pāṭimokkhe uddissamāne evaṃ vadeyya, kimpanimehi

  若有       比丘    波羅提木叉      誦時         如此            到底為什麼  這些

            bhikkhu      pātimokkha      uddissati                  vatti                    ime

             (s.nom)      (s.loc)          (s.loc)          (s.acc)      opt(s.3p)               (pl.inst)

< 若有比丘在誦波羅提木叉時,這樣說:「 >

khuddānukhuddakehi sikkhāpadehi uddiṭṭhehi, yāvd'eva kukkuccāya vihesāya

 微細     微細               學處                  頂多只會      憂慮           煩惱

 khudda+anukhuddaka           sikkhāpada       uddissati                    kukkucca        vihesa

      (pl.inst)                    (pl.inst)         (pl.inst)                    (s.dat)          (s.dat)

< 誦這些微細又微細的學處要作什麼呢?只會導致後悔﹑煩惱、>

vilekhāya saṃvattantī ti. Sikkhāpadavivaṇṇanake pācittiyaṃ.

  困惑           導致           學處       毀謗           懺悔

 vilekhā        saṃvattati            sikkhāpada+vivaṇṇeti         pācittiya

 (s.dat)           (pl.3p)                 (s.loc)                (s.nom)

< 困惑而已。」毀謗學處,犯懺悔>

73.不專心誦戒 ( Pācittiya 73. )

Yo pana bhikkhu anvaḍḍhamāsaṃ pātimokkhe uddissamāne evaṃ vadeyya,

   若有      比丘       每半個月        波羅提木叉                  如此        

              bhikkhu    anu+aḍḍha+māsa        pātimokkha       uddissati                vadati    

              (s.nom)         (s.acc)              (s.loc)         ppr.(s.loc)     (s.acc)    opt(s.3p)  

< 若有比丘在每半個月誦波羅提木叉時,這樣說:>

“Idāneva kho ahaṃ ājānāmi, ayaṃ'pi kira dhammo suttāgato suttapariyāpanno

  如今                知道          真的    規則    戒本  來到  戒本     包含      

  idaṃ               ahaṃ    jānāti                        dhamma   sutta+āgata     sutta+pariyāpanna      

                     (s.nom)  (s.1p)      (s.nom)          (s.nom)      pp.(s.nom)         pp.(s.nom)           

anvaḍḍhamāsaṃ uddesaṃ āgacchatī ti.

    每半個月                            

   anu+aḍḍha+māsa     uddissati     āgacchati 

      (s.acc)            pp.(s.acc)     (s.3p)  

<「現在我才知道這條規則確實也收在戒經、包含在戒經中,每半個月被誦出來。」>

Tañce bhikkhuṃ aññe bhikkhū jāneyyuṃ,“nisinnapubbam iminā bhikkhunā

  如果   比丘     其他    比丘們    知道        出席    以前           比丘 

taṃ        bhikkhu     añña     bhikkhu     jānāti         nisīdati   pubba              bhikkhu 

(s.acc)       (s.acc)   (pl.nom)   (pl.nom)   opt(pl.3p)       pp(s.acc)          (s.inst)     (s.inst)  

< 如果其他比丘知道這位比丘,>

 

dvittikkhattuṃ pātimokkhe uddissamāne ko pana vādo bhiyyoti,

            波羅提木叉     誦時          無論            

 dvi+ti+khattuṃ       patimokkha      uddissati                  vadati   bhiyya 

    (s.acc)             (s.loc)           (s.loc)                 (s.nom)  (s.nom) 

< 在誦波羅提木叉時,這位比丘曾經出席過二至三次,無論說多少理由,>

na ca tassa bhikkhuno aññāṇakena mutti atthi: Yañca tattha āpattiṃ āpanno,

而且       比丘          無知      不追究         而且 這裡    犯錯           

                  bhikkhu        aññāṇaka                                       āpatti    āpajjati

         (s.dat)    (s.dat)          (s.inst)               (s.3p)                    (s.acc)  pp.(s.nom)

< 不因這位比丘的無知而不追究:>

tañca yathādhammo kāretabbo uttariñ cassa moho āropetabbo,

   而且     如法         處理       更加          愚癡     指出   

            yathā+dhamma     karoti                  atthi    moha    āropeti

               (s.nom)      grd.(s.nom)            opt(s.3p)   (s.nom)    grd.(s.nom)

< 如法地處理他在此所犯的錯。並進一步指出他的愚癡說:>

tassa te āvuso alābhā, tassa te dulladdhaṃ. Yaṃ tvaṃ pāṭimokkhe uddissamāne

         大德  不得利益         難以獲得              在波羅提木叉     誦時  

         tvaṃ āyasmant a+lābhati       tvaṃ  du+lābhati tvaṃ                pāṭimokkha       uddissati       

    (s.dat) (s.dat) (s.voc)  (s.acc)   (s.dat) (s.dat)  (s.acc)       (s.nom)(s.nom)     (s.loc)           ppr(s.loc)    

na sādhukaṃ aṭṭhikatvā manasikarosīti. 

     好好地       饒益       專心         

       sādhuka    aṭṭha+karoti      manasikaroti              

       (s.acc)          ger.        (s.2p)   

<「大德,你沒有從誦戒中獲益,你難以從誦戒中獲益,在誦波羅提木叉時,你不好好地聽取並專心致志」,>

Idaṃ tasmiṃ mohanake, pācittiyaṃ.

      在這裡   導致愚癡       懺悔

                   mohanaka        pācittiya

 (s.nom)  (s.nom)     (s.loc)          (s.nom)

< 在這一戒中,導致愚癡,犯懺悔。>

74.毆打比丘 ( Pācittiya 74. )

Yo pana bhikkhu bhikkhussa kupito anattamano pahāraṃ dadeyya, pācittiyaṃ.

 若有        比丘       比丘       憤怒       不悅        毆打      給予       懺悔

            bhikkhu       bhikkhu       kupita      an+attamana    paharati     dadāti      pācittiya

             (s.nom)       (s.dat)        (s.nom)     (s.nom)         (s.acc)     opt(s.3p)     (s.nom)

< 若有比丘憤怒不悅而毆打比丘,犯懺悔。>

 

 

75.作勢打比丘 ( Pācittiya 75. )

Yo pana bhikkhu bhikkhussa kupito anattamano talasattikaṃ uggireyya, pācittiyaṃ.

 若有        比丘     比丘       憤怒       不悅           武器     舉起         懺悔

            bhikkhu       bhikkhu     kupita     an+attamana      tala+sattika    uggacchati      pācittiya

             (s.nom)       (s.dat)        (s.nom)     (s.nom)         (s.acc)       opt(s.3p)       (s.nom)

< 若有比丘憤怒不悅而作勢打比丘,犯懺悔。>

76.毀謗比丘犯僧殘戒 ( Pācittiya 76. )

Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ amūlakena saṅghādisesena anuddhaṃseyya, pācittiyaṃ.

 若有        比丘       比丘       沒有根據        僧殘            毀謗          懺悔

            bhikkhu       bhikkhu       a+mūlaka       saṅghādisesa        anuddhaṃseti       pācittiya

             (s.nom)       (s.acc)        (s.inst)           (s.inst)               opt(s.3p)       (s.nom)

< 若有比丘沒有根據地毀謗比丘犯僧殘,犯懺悔。>

77.使比丘心生憂悔 ( Pācittiya 77. )

Yo pana bhikkhu bhikkhussa sañcicca kukkuccaṃ upadaheyya, itissa muhuttaṃ'pi

  若有      比丘      比丘        故意地     後悔          給予       如此    一陣子    

              bhikkhu     bhikkhu                 kukkucca        upadahati            atthi   muhutta

             (s.nom)       (s.dat)                     (s.acc)        opt(s.3p)          opt(s.3p)   (s.acc)

< 若有比丘故意讓比丘憂悔,心想:「如此一來,>

aphāsu bhavissatīti etad' eva paccayaṃ karitvā anaññaṃ, pācittiyaṃ.

 不安                如此  正是    原因              其他       懺悔

 a+phāsu     bhavati                     paccaya       karoti      an+añña      pācittiya

 (s.nom)      fut(s.3p)       (s.acc)         (s.acc)        ger.      (s.acc)        (s.nom)

< 他將有一段時間感到不安」,正是這樣的理由,不是其他理由,犯懺悔。>

78.吵架後竊聽比丘談話 ( Pācittiya 78. )

Yo pana bhikkhu bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ

  若有       比丘       比丘們        爭論      發生     吵架    發生    口角   

             bhikkhu      bhikkhu        bhaṇḍana+jāti             kalaha+jāti          vivāda  āpajjati

             (s.nom)       (pl.inst)            pp(pl.dat)           pp.(pl.dat)           pp.(pl.dat)

< 若有比丘與比丘們發生爭論﹑吵架或口角衝突,>

upassutiṃ tiṭṭheyya, yaṃ ime bhaṇissanti taṃ sossāmīti. Etad eva paccayaṃ karitvā

   傾聽        站立                                       如此      原因      

 upassuti       tiṭṭhati              imaṃ    bhaṇati           suṇāti                   paccaya      karoti

 (s.acc)      opt(s.3p)              (pl.nom)   fut(pl.3p)         fut.(s.1p)     (s.acc)       (s.acc)        ger.

< 便站著傾聽,心想:「我將聽聽他們要說什麼」,正是這樣的理由,>

 

 

anaññaṃ, pācittiyaṃ.

  其他        懺悔

 an+añña        pācittiya

(s.acc)           (s.nom)

< 不是其他理由,犯懺悔。>

79.反悔羯磨的結果 ( Pācittiya 79. )

Yo pana bhikkhu dhammikānaṃ kammānaṃ chandaṃ datvā pacchā

  若有      比丘        依法           羯磨         同意      給予    之後  

             bhikkhu     dhammika            kamma       chanda     dadāti             

            (s.nom)        (pl.gen)             (pl.gen)       (s.acc)     ger.              

khiyyanadhammaṃ āpajjeyya, pācittiyaṃ.

    瞋嫌,不平          到達         懺悔

    khīya+dhamma        āpajjati         pācittiya

          (s.acc)           opt(s.3p)         (s.nom)

< 若有比丘表決依照規定舉行的羯磨後,又表示不滿,犯懺悔。>

80.表決時離席 ( Pācittiya 80. )

Yo pana bhikkhu saṅghe vinicchayakathāya vattamānāya chandaṃ adatvā uṭṭhāyāsanā

 若有       比丘      僧團     決定     宣布       舉行時     意欲       給予  起立   座位

             bhikkhu     saṅgha     vinicchaya+khatheti       vatteti      chanda     a+dadāti    uṭṭhahati+āsana

             (s.nom)    (s.loc)        (s.dat)              ppr. (s.dat)       (s.acc)       ger.         (s.abl)

pakkameyya, pācittiyaṃ.

   離開            懺悔

 pakkamati         pāccittiya

  opt(s.3p)         (s.nom)

< 若有比丘在僧團提案時,尚未表決而起座離去,犯懺悔。>

81.分配衣服後發勞騷 ( Pācittiya 81. )

Yo pana bhikkhu samaggena saṅghena cīvaraṃ datvā pacchā khiyyanadhammaṃ

 若有       比丘       和諧        僧團       衣服    給予    之後            不平             

             bhikkhu    samagga         saṅgha      cīvara    dadāti                  khīya+dhamma        

            (s.nom)       (s.inst)     (s.inst)      (s.acc)      ger.                         (s.acc)          

<當和合的僧團給予衣服後,若有比丘感到不滿說:>

āpajjeyya yathāsanthutaṃ bhikkhū saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇāmentīti, pācittiyaṃ.

   產生            平常     比丘們    僧團的      利養        分配           懺悔

   āpajjati      yathā+santhuta        bhikkhu     saṅghika       labhati       pariṇāmeti        pācittiya

 opt(s.3p)         (s.acc)            (pl.nom)    (s.acc)         (s.acc)       (pl.3p)           (s.nom)

<「比丘們依照交情深淺分配僧團的財物」,犯懺悔。>

 

82.命人轉送供養僧團的物品給某位比丘 ( Pācittiya 82. )

Yo pana bhikkhu jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ puggalassa pariṇāmeyya,

  若有       比丘    知道    僧團的      財物       轉送                   使轉送

             bhikkhu    jānāti    saṅghika       lābhati       pariṇamati     puggala        pariṇāmeti

             (s.nom)     (s.acc)     (s.acc)       (s.acc)        pp.(s.acc)       (s.dat)       opt(s.3p)

pācittiyaṃ.

 懺悔

 pācittiya

 (s.nom)

< 若有比丘明知而命人將僧團的財物,轉送給人,犯懺悔。>

83.未經通告擅入王宮 ( Pācittiya 83. )

Yo pana bhikkhu rañño khattiyassa muddhābhisittassa anikkhantarājake

  若有      比丘     王族    剎帝利                             離開 

            bhikkhu    rājan     khattiya        muddhā+vasseti          a+nikkhanta+rājaka   

          (s.nom)       (s.gen)    (s.gen)          (s.gen)                      (s.loc)      

< 當剎帝王族的灌頂國王尚未離開及王后尚未走出前,若有比丘>

aniggataratanake pubbe appaṭisaṃvidito indakhīlaṃ atikkameyya, pācittiyaṃ.

    出去    王后   之前       通知          門檻          跨越           懺悔

a+niggacchati+ratanaka              a+paṭisaṃvidati        indakhīla      atikkāmati        pācittiya

        (s.loc)          (s.loc)         pp.(s.nom)           (s.acc)        opt(s.3p)           (s.nom)

< 未事先通告而走進去,犯懺悔。>

84.撿拾屋外的珠寶 ( Pācittiya 84. )

Yo pana bhikkhu ratanaṃ vā ratanasammataṃ vā aññatra ajjhārāmā vā ajjhāvasathā

  若有      比丘     珠寶        珠寶     認為        除了     寺院       僧房      

             bhikkhu    ratana           ratana+sammata                     adhi+ārāma         adhi+āvasatha

            (s.nom)     (s.acc)              (s.acc)                            (s.abl)             (s.abl)

vā uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā pācittiyaṃ. Ratanaṃ vā pana bhikkhunā

    撿拾              使撿拾            懺悔      珠寶             比丘 

      uggaṇhāti             uggaṇhāpeti              pācittiya      ratana                 bhikkhu

     opt(s.3p)             opt(s.3p)                  (s.nom)      (s.acc)                   (s.inst)

< 除了在寺院或房間外,若有比丘撿拾或命人撿拾珠寶或認為是珠寶的物品,犯懺悔。若比丘 >

ratanasammataṃ vā ajjhārāme vā ajjhāvasathe vā uggahetvā vā uggaṇhāpetvā vā

 珠寶     認為         寺院          僧房             撿拾          使撿拾   

 ratana+sammata             adhi+ārāma         adhi+āvasatha         uggaṇhāti           uggaṇhapeti

    (s.acc)                   (s.loc)              (s.loc)                ger.                 ger.

 < 在寺院或房間內,撿拾或命人撿拾珠寶或認為是珠寶的物品後,>

 

nikkhipitabbaṃ yassa bhavissati so harissatī ti ayaṃ tattha sāmīci.

    藏置            任何      將有         帶走           這裡  正確方式

  nikkhipati             ya       bhavati     sa      harati              

 grd.(s.acc)             (s.dat)      fut(s.3p)  (s.nom)   fut(s.3p)     (s.nom)   (s.nom)     (s.nom)

< 應該妥為保存,心想:「這是為了會來帶走它的人而保存的」,在這一戒中這樣做才正確 >

85.過午入村莊 ( Pācittiya 85. )

Yo pana bhikkhu santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā vikāle gāmaṃ paviseyya, aññatra

  若有     比丘               比丘          告訴      村落      進入      除了

             bhikkhu     atthi       bhikkhu      an+āpucchati    vi+kāla   gāma     pavisati   

            (s.nom)      ppr         (s.acc)        pp.(s.nom)    (s.loc)    (s.acc)     opt(s.3p)

< 若有比丘沒有告知在自己身邊的比丘,在非時進入村莊,>

tathārūpā accāyikā karaṇīyā, pācittiyaṃ.

  十分        緊急      必須作     懺悔

             accāyika       karoti       pācittiya

 (s.abl)        (s.abl)        grd.(s.abl)     (s.nom)

< 除了有非常緊急的事要辦外,犯懺悔。>

86.命人以骨﹑牙、獸角製作針筒 ( Pācittiya 86. )

Yo pana bhikkhu aṭṭhimayaṃ vā dantamayaṃ vā visāṇamayaṃ vā sūcigharaṃ

 若有       比丘                                            

             bhikkhu     aṭṭhi+maya           danta+maya           visāṇa+maya            sūci+ghara

              (s.nom)     (s.acc)                     (s.acc)             (s.acc)              (s.acc)

kārāpeyya, bhedanakaṃ, pācittiyaṃ.

  命人作         破壞          懺悔

 karoti          bhedanaka         pācittiya

 opt(s.3p)         (s.nom)            (s.nom)

< 若有比丘命人作骨製﹑象牙製或獸角製的針筒,應打碎,犯懺悔。>

87.床(椅)腳不合規定 ( Pācittiya 87. )

Navaṃ pana bhikkhunā mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā kārayamānena aṭṭhaṅgulapādakaṃ

              比丘                          製作時               

 nava               bhikkhu      mañca          pīṭha           kāreti            aṭṭha+aṅgula+pādaka

 (s.acc)              (s.inst)        (s.acc)          (s.acc)          ppr(s.inst)         (s.acc)

< 若比丘製作新的椅子或床時,腳應使人作長八指,以佛指為準。>

kāretabbaṃ sugataṅgulena aññatra hetthimāya aṭaniyā, taṃ atikkāmayato, chedanakaṃ,

   應使作                 除了     底部        橫木        過長    如果    切除

 kāreti            sugataṅgula                hetthima       aṭani       sa      atikkāma+yato     chedanaka

 grd.(s.acc)         (s.inst)                    (s.abl)       (s.abl)       (s.acc)   (s.nom)            (s.nom)

< 橫木以下的部分不算在內。超過規定的尺寸,應切除,>

pācittiyaṃ.

   懺悔

 pācittiya

(s.nom)

< 犯懺悔。>

88.在床(椅)上鋪棉花 ( Pācittiya 88. )

Yo pana bhikkhu mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā tūlonaddhaṃ kārāpeyya, uddālanakaṃ,

  若有       比丘                        棉花  鋪設       使作        應拿掉

 nava        bhikkhu      mañca          pīṭha           tūla+onaddha     kārāpeti          uddālanaka

            (s.nomt)        (s.acc)          (s.acc)          (s.acc)         opt(s.3p)         (s.nom)

pācittiyaṃ.

   懺悔

  pācittiya

  (s.nom)

< 若有比丘命人作椅子或床要鋪的棉花,應該拿掉,犯懺悔。>

89.墊布不合規定 ( Pācittiya 89. )

Nisīdanaṃ pana bhikkhunā kārayamānena pamāṇikaṃ kāretabbaṃ; tatr idaṃ pamāṇaṃ,

  墊布             比丘        製作時          尺寸        應使作   這裡          尺寸

 nisīdana               bhikkhu      kāreti               pamāṇika        kāreti    tatra            pamāṇa

 (s.acc)                 (s.inst)        ppr.(s.inst)          (s.acc)        gre.(s.acc)         (s.nom)   (s.nom)

< 若有比丘製作墊布時,應該按照尺寸,這尺寸是: >

dīghaso dve vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ diyaḍḍhaṃ, dasā vidatthi. taṃ

             指距             指距                       邊緣    指距     

 dīghasa            vidatthiya     sugata+vidatthiya        tiriya        di+yaddha     dasā     vidatthi    sa

 (s.nom)             (s.nom)        (s.abl)               (s.nom)        (s.nom)     (s.nom)    (s.nom)  (s.acc)

< 長二佛指距,寬一個半佛指距,邊緣寬一佛指距,>

atikkāmayato chedanadaṃ, pācittiyaṃ.

  超過     如果    切除            懺悔

  atikkāma+yato       chedanaka       pācittiya

 (s.nom)               (s.nom)         (s.nom)

< 超過的話,應剪掉,犯懺悔。>

90.覆瘡衣不合規定 ( Pācittiya 90. )

Kaṇḍupaṭicchādiṃ pana bhikkhunā kārayamānena pamāṇikā kāretabbā; tatr idaṃ,

 疥癬      覆蓋              比丘          製作時          尺寸     應使作    這裡         

 kaṇḍu+paṭicchādi                    bhikkhu      kāreti               pamāṇika     kāreti     tatra           

      (s.acc)                        (s.inst)        ppr.(s.inst)          (s.acc)     gre.(s.acc)          (s.nom)

< 若比丘製作覆瘡衣時,應該按照尺寸,這尺寸是:>

pamāṇaṃ, dīghaso catasso vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ dve vidatthiyo. Taṃ

   尺寸                         指距             指距                指距     

  pamāṇa       dīghasa                 vidatthiya     sugata+vidatthiya        tiriya            vidatthi    sa

  (s.nom)      (s.nom)                    (s.nom)        (s.abl)               (s.nom)        (s.nom)   (s.acc)   

< 長四指距,以佛指距為準,寬二佛指距,>

atikkāmayato, chedanadaṃ, pācittiyaṃ.

  超過    如果      切除           懺悔

  atikkāma+yato       chedanaka         pācittiya

 (s.nom)               (s.nom)          (s.nom)

< 超過的話,應剪掉,犯懺悔。>

91.雨浴衣不合規定 ( Pācittiya 91. )

Vassikasāṭikaṃ pana bhikkhunā kārayamānena pamāṇikā kāretabbā; tatr idaṃ

      外套              比丘       製作時          尺寸        應使作    這裡         

 vassika+sāṭika                bhikkhu      kāreti               pamāṇika        kāreti     tatra           

      (s.acc)                  (s.inst)        ppr.(s.inst)          (s.acc)        gre.(s.acc)          (s.nom)

<若比丘製作雨浴衣時,應該按照尺寸,這尺寸是:>

pamāṇaṃ, dīghaso cha vidatthiyo sugatavidatthiyā tiriyaṃ aḍḍhateyyā. Taṃ

   尺寸                  指距             指距              兩個半       

  pamāṇa       dīghasa         vidatthiya     sugata+vidatthiya        tiriya      aḍḍhateyya       sa

  (s.nom)      (s.nom)                    (s.nom)        (s.abl)      (s.nom)     (s.nom)       (s.acc)   

<長四指距,以佛指距為準,寬二個半,>

atikkāmayato, chedanadaṃ pācittiyaṃ.

  超過     如果    切除            懺悔

  atikkāma+yato       chedanaka       pācittiya

 (s.nom)               (s.nom)         (s.nom)

< 超過的話,應剪掉,犯懺悔。>

92.衣服尺寸不合規定 ( Pācittiya 92. )

Yo pana bhikkhu sugatacīvarappamāṇaṃ cīvaraṃ kārāpeyya atirekaṃ vā, chedanakaṃ,

  若有      比丘                尺寸                                   切除

            bhikkhu      sugata+cīvara+pamāṇa        cīvara       kāreti         atireka          chedanaka

           (s.nom)             (s.acc)               (s.acc)     opt(s.3p)        (s.acc)           (s.nom)

< 若有比丘製作衣服時,和佛衣尺寸相同或超過,應切除,>

pācittiyaṃ. Tatridaṃ sugatassa sugatacīvarappamāṇaṃ, dīghaso nava vidatthiyo

   懺悔      這裡                              尺寸                   指距

  pācittiya                     sugata       sugata+cīvara       pamāṇa       dīghasa             vidatthiya

  (s.nom)            (s.nom)     (s.gen)              (s.acc)                 (s.nom)             (s.nom)

< 犯懺悔。>         < 在這戒中,這是佛的佛衣尺寸:長九指距,>

 

sugatavidatthiyā, tiriyaṃ cha vidatthiyo, idaṃ sugatassa sugatacīvarapamāṇaṃ.

         指距                   指距                               尺寸

  sugata+vidatthiya        tiriya           vidatthiya               sugata       srgata+cīvara    pamāṇa

   (s.abl)                (s.nom)            (s.nom)     (s.nom)    (s.gen)           (s.nom)

< 以佛指距為準,寬六佛指距。這是佛的佛衣尺寸。>

Uddiṭṭhā kho āyasmanto dvenavuti pācittiyā dhammā.

               大德          九十二    懺悔       規則

  uddisati          āyasmant                               dhamma

  pp(pl.acc)         (pl.voc)                  (pl.nom)       (pl.nom)

< 大德們,九十二懺悔的規則已經誦出了,>

Tatth'āyasmante pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?

 在此      大德   我問        是否          清淨            

           āyasmant   pucchati             atthi       parisuddha

           (pl.acc)    (s.1p)               (pl.2p)       (pl.nom)

< 在此我問大德們:「你們是否是清淨的?」>

Dutiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?

 第二               是否           清淨           

                  pucchati           atthi      parisuddha

                   (s.1p)            (pl.2p)      (pl.nom)

< 第二次再問:「你們是否是清淨的?」>

Tatiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?

 第三               是否          清淨           

                   pucchati         atthi      parisuddha

                   (s.1p)           (pl.2p)      (pl.nom)

< 第三次再問:「你們是否是清淨的?」>

Parisuddh'etth'āyasmanto, tasmā tuṇhī, evam etam dhārayāmi.

  清淨       在此     大德       因此   沈默  如此             認為

 parisuddha             āyasmant         sa     tuṇhi                        dharati

  (pl.nom)               (pl.nom)       (s.abl)   ind.                         (s.1p)

 < 在這裡,大德們是清淨的,因此默然,這件事我如此認為。>

六﹑四悔過

Ime kho panāyasmanto cattāro pāṭidesaniyā dhammā uddesaṃ āgacchanti.

這裡        大德                  悔過          規則               

            pana+āyasmant                                dhamma       uddesati     āgacchati

                  (pl.voc)                   (pl.nom)       (pl.nom)        (s.acc)      (pl.3p)

< 那麼,大德們,在這裡誦出四悔過戒。>

 

 

1.直接接受非親戚比丘尼食物 ( Pāṭidesaniya 1. )

Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṃ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṃ

 若有       比丘      非親戚    比丘尼      裡面             進入               硬食

           bhikkhu     aññātika     bhikkhuni        antara+ghara       pavisati      hattha       khādanīya

            (s.nom)      (s.dat)       (s.dat)           (s.acc)          pp.(s.dat)     (s.abl)        (s.acc)

< 若有比丘從沒有親戚關係﹑進城乞食的比丘尼手中,>

vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā khādeyya vā bhuñjeyya vā. Paṭidesetabbaṃ

      軟食       自己         接受          咀嚼      食用           應悔過

       bhojanīya           sa+hattha      paṭiggaṇhāti    khādati          bhuñjati             paṭideseti

      (s.acc)              (s.abl)          ger.           opt(s.3p)        opt(s.3p)             grd.(s.acc)

< 親手接受硬食、軟食而咀嚼或食用。>                               

tena bhikkhunā, gārayhaṃ āvuso dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ

這位       比丘        應呵責   大德      事情              不應做     應悔過         

 sa      bhikkhu         gārayha   āyasmant     dhamma    āpajjati     a+sappāya       paṭideseti          sa

(s.inst)   (s.inst)         grd.(s.acc)     (s.voc)   (s.acc)      aor(s.1p)     (s,acc)         grd.(s.acc)       (s.acc)

< 這位比丘應該悔過說:「大德,我犯了應該責備的事,不該作,應該悔過。>

paṭidesemīti.

   我悔過

 paṭideseti

(s.1p)

< 我悔過這件事。>

2.不斥責「指示居士供養食物」的比丘尼 ( Pāṭidesaniya 2. )

Bhikkhū paneva kulesu nimantitā bhuñjanti. Tatra ce bhukkhunī vosāsamānarūpā

  比丘們    如果說   良家      邀請      食用     那裡 如果    比丘尼         命令

 bhikkhu                kula       nimanteti    bhuñjati                  bhikkhuni       vosāsati+rūpa

(pl.nom)                  (s.loc)      pp(abl)       (pl.3p)                 (s.nom)           (s.nom)

< 如果說,比丘們受邀到居士家用餐。假如有一位比丘尼站在旁邊指示說: >

ṭhitā hoti: “Idha sūpaṃ detha, idha odanaṃ dethāti. Tehi bhikkhūhi sā bhikkhunī

 站立       這裡       你給予  這裡         你給予     這些   比丘們    這位  比丘尼

tiṭṭhati  hoti            sūpa      dadāti         odana      dadāti       sa      bhikkkhu    sa    bhikkhunī

(s.nom) (s.3p)            (s.acc)   imp(s.2p)      (s.acc)   imp(s.2p)     (pl.inst)   (pl.inst)    (s.nom)   (s.nom)

< 「這裡!放菜!這裡!放飯!」比丘應該斥責這位比丘尼說:>

apasādetabbā, “Apasakka tāva bhagini, yāva bhikkhū bhuñjantīti; ekassa'pi ce

  斥責             走開             姐妹            比丘     食用            一個  如果

 apasādeti                                                 bhikkhu    bhuñjati             eka           

 grd.(pl.nom)                             (s.voc)            (pl.nom)    (pl.3p)             (s.dat)

<「師姐,請在比丘們用餐時離去」。如果沒有任何比丘,>

 

bhikkhuno nappaṭibhāseyya taṃ bhikkhuniṃ apasādetuṃ, apasakka tāva bhagini,

  比丘            拒絕               比丘尼       責備          走開           姐妹

 bhikkhu             paṭibhāsati       sa        bhikkhuni        apasādeti       pasakkati         

 (s.nom)                opt(s.3p)     (s.acc)      (s.acc)           inf.                            (s.voc)

yāva bhikkhū bhuñjatīti.”

          比丘     食用

          bhikkhu   bhuñjati

           (pl.nom)  (pl.3p)

< 拒絕這位比丘尼,並責備她說:「師姐,請在比丘們用餐時離去。」>

Paṭidesetabbaṃ tehi bhikkhūhi, “Gārayhaṃ āvuso dhammaṃ āpajjimhā asappāyaṃ

    應悔過         這些   比丘          應呵責   大德      事情                不應做

    paṭideseti         sa        bhikkhu      gārayha      āyasmant   dhamma    āpajjati        a+sappāya

   grd.(s.acc)        (pl.inst)   (pl.inst)        grd.(s.acc)     (s.voc)     (s.acc)      aor(pl.1p)        (s,acc)       

< 這些比丘應該悔過說:「大德,我們犯了應責備的罪,不該作,必須悔過,>

pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemāti.

     應悔過              悔過

 paṭideseti            sa      paṭideseti        

  grd.(s.acc)          (s.acc)    (pl.1p)

< 我們悔過這件事。>

3.接受「有學養的居士」的食物 ( Pāṭidesaniya 3. )

Yāni kho pana tāni sekkhasammatāni kulāni. Yo pana bhikkhu tathārūpesu

        如果             學養    承認      良家      若有      比丘        如此的

                           sekkha+sammata          kula                  bhikkhu     tatha+rūpa

(pl.acc)             (pl.acc)       (pl.acc)          (pl.acc)                  (s.nom)      (s.loc)

< 如果有居士被承認為「學家」,若有比丘 >

sekkhasammatesu kulesu pubbe animantito agilāno khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā

    學家            良家    之前    未受邀請     無病      硬食              軟食    

   sekkha+sammata        kula             a+nimaneti     a+gilāna    khādanīya           bhojanīya

  (s.loc)                  (s.loc)            pp.(s.nom)     (s.nom)       (s.acc)               (s.acc)

< 未曾受到邀請,無病,在這樣的學家家裡,>

sahatthā paṭiggahetvā khādeyya vā bhuñjeyya vā. Paṭidesetabbaṃ tena bhikkhunā,

  親手       接受           咀嚼         食用            應悔過               比丘         

   sa+hattha   paṭiggaṇhāti      khādati             bhuñjati            paṭideseti         sa        bhikkhu     

  (s.abl)       ger.            opt(s.3p)             opt(s.3p)           grd.(s.acc)      (s.inst)     (s.inst)       

< 親手接受硬食、軟食,咀嚼或食用,這位比丘應該悔過說>

“Gārayhaṃ āvuso dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemīti.

   應呵責    大德      事情                不應做        應悔過           我悔過

   gārayha      āyasmant     dhamma    āpajjati      a+sappāya       paṭideseti        sa     paṭideseti        

  grd.(s.acc)    (s.voc)     (s.acc)    aor(s.1p)      (s,acc)        grd.(s.acc)   (s.acc)    (s.1p)

<「大德,我犯了應責備的罪,這是不該作的,必須悔過,我悔過這件事」。>

4.在危險的森林接受食物 ( Pāṭidesaniya 4. )

Yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanāni sāsaṅkasammatāni sappaṭibhayāni, yo pana

        如果說         森林,僻靜處   住處        危險     認為       恐怖             若有

                           āraññaka        senāsana        sāsaṅka+sammata         sappaṭibha       

(pl.nom)             (pl.nom)   (pl.nom)        (pl.nom)            (pl.nom)              (pl.nom)

< 如果有某個僻靜住處,被認為危險﹑恐怖,若有 >

bhikkhu tathārūpesu senāsanesu viharanto pubbe appaṭisaṃviditaṃ khādanīyaṃ vā

  比丘      如此         住處         居住       之前        未告知            硬食          

 bhikkhu     tathā+rūpa      senāsana          viharati               a+paṭisaṃvidati          khādanīya

 (s.nom)       (s.loc)        (s.loc)           pp(s.nom)                  (s.acc)              (s.acc)  

< 比丘住在這種地方,沒有事先告知,>

bhojanīyaṃ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā agilāno khādeyya vā bhuñjeyya vā.

 軟食           寺院中       親手     接受         無病        咀嚼         食用    

   bhojanīya        adhi+ārāma      sa+hattha   paṭiggaṇhāti      a+gilāna      khādati        bhuñjati

  (s.acc)               (s.loc)         (s.abl)       ger.            (s.nom)     opt(s.3p)        opt(s.3p)

< 在寺院中親手接受硬食、軟食,咀嚼或食用,這位比丘應該悔過說﹕>

Paṭidesetabbaṃ tena bhikkhunā, “Gārayhaṃ āvuso dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ

       應悔過             比丘        應呵責    大德      事情                 不應做          

      paṭideseti         sa        bhikkhu      gārayha      āyasmant     dhamma    āpajjati    a+sappāya        

      grd.(s.acc)      (s.inst)     (s.inst)        grd.(s.acc)    (s.voc)     (s.acc)    aor(s.1p)      (s,acc)            

pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemīti.

  應悔過                 我悔過

   paṭideseti          sa       patideseti        

    grd.(s.acc)      (s.acc)     (s.1p)

<「大德,我犯了應該責備的罪,不該作,必須悔過,我悔過這件事。」>

Uddiṭṭhā kho āyasmanto cattāro pāṭidesaniyā dhammā.

                 大德                悔過       規則

  uddisati            āyasmant                              dhamma

  pp(pl.acc)           (pl.voc)                  (pl.nom)      (pl.nom)

< 大德們,四悔過的規則已經誦出了,>

Tatth'āyasmante pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?

 在此      大德     我問     是否          清淨           

           āyasmant     pucchati          atthi       parisuddha

           (pl.acc)       (s.1p)           (pl.2p)       (pl.nom)

< 在此我問大德們:「你們是否是清淨的?」>

Dutiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?

 第二               是否           清淨           

                  pucchati           atthi      parisuddha

                   (s.1p)             (pl.2p)      (pl.nom)

< 第二次再問:「你們是否是清淨的?」>

Tatiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?

 第三               是否           清淨           

                   pucchati         atthi      parisuddha

                   (s.1p)           (pl.2p)     (pl.nom)

< 第三次再問:「你們是否是清淨的?」>

Parisuddh'etth' āyasmanto, tasmā tuṇhī, evam etaṃ dhārayāmi.

  清淨      在此     大德       因此   沈默    如此         認為

 parisuddha             āyasmant        sa      tuṇhi                     dharati

  (pl.nom)              (pl.nom)       (s.abl)    ind.                      (s.1p)

 < 在這裡,大德們是清淨的,因此默然,這件事我如此認為。 >

七﹑七十五眾學

Ime kho pan'āyasmanto sekhiyā dhammā uddesaṃ āgacchanti.

這裡        大德           眾學     規則                 

            pana+āyasmant                 dhamma      uddesati     āgacchati

                  (pl.voc)       (pl.nom)    (pl.nom)      (s.acc)       (pl.3p)

< 那麼,大德們,在這裡誦出眾學戒 >

1.穿下裙不包覆全身 ( Sekhiya 1. )

Parimaṇḍalaṃ nivāsessāmīti, sikkhā karaṇīyā.

    圓,完全       穿下裙                 應該

  parimaṇḍala         nīvāseti            sikkhā    karoti

   (s.acc)              fut(s.1p)         (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我穿下裙時包覆全身」,應當學。>

2.穿上衣不包覆全身 ( Sekhiya 2. )

Parimaṇḍalaṃ pārupissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

    圓,完全      穿上衣                  應該

  parimaṇḍala         pārupati            sikkhā    karoti

   (s.acc)              fut(s.1p)          (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我穿上衣時,包覆全身。」,應當學。>

3.前往居士家時衣著不包覆整齊 ( Sekhiya 3. )

Supaṭicchanno antaraghare gamissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

     包覆                    我去               應該

  su+paṭicchādeti         antara+ghara   gacchati         sikkhā     karoti

   pp.(s.nom)           (s.loc)            fut(s.1p)     (s.nom)   grd.(s.nom)

<「前往居士家時,我衣著包覆整齊」,應當學。>

 

4.坐在居士家時衣著不包覆整齊 ( Sekhiya 4. )

Supaṭicchanno antaraghare nisīdissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

     包覆                    我坐                應該

  su+paṭicchādeti      antara+ghara      nisīdati          sikkhā     karoti

   pp.(s.nom)           (s.loc)           fut(s.1p)       (s.nom)   grd.(s.nom)

<「坐在居士家時,我衣著不包覆整齊」,應當學。>

5.前往居士家時威儀不端正 ( Sekhiya 5. )

Susaṃvuto antaraghare gamissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

    防護                  我去              應該

  su+saṃvarati       antara+ghara   gacchati         sikkhā     karoti

   pp.(s.nom)           (s.loc)      fut(s.1p)       (s.nom)   grd.(s.nom)

<「前往居士家時,我威儀端正」,應當學。>

6.坐在居士家時威儀不端正 ( Sekhiya 6. )

Susaṃvuto antaraghare nisīdissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

     防護               我坐               應該

  su+saṃvarati    antara+ghara      nisīdati        sikkhā     karoti

   pp.(s.nom)       (s.loc)         fut(s.1p)       (s.nom)   grd.(s.nom)

<「坐在居士家時,我威儀端正」,應當學。>

7.前往居士家時不垂視 ( Sekhiya 7. )

Okkhittacakkhu antaraghare gamissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

 下垂    眼睛                  我去               應該

okkhipati+cakkhu       antara+ghara   gacchati            sikkhā     karoti

   pp.(s.nom)           (s.loc)            fut(s.1p)      (s.nom)   grd.(s.nom)

<「前往居士家時,我垂目而視」,應當學。>

8.坐在居士家時不垂視 ( Sekhiya 8. )

Okkhittacakkhu antaraghare nisīdissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

 下垂    眼睛                  我坐                 應該

okkhipati+cakkhu       antara+ghara        nisīdati         sikkhā     karoti

   pp.(s.nom)           (s.loc)            fut(s.1p)        (s.nom)   grd.(s.nom)

<「坐在居士家時,我垂目而視」,應當學。>

9.前往居士家時拉高衣服 ( Sekhiya 9. )

Na ukkhittakāya antaraghare gamissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

   拉高                        我去                應該

     ukkhipati        antara+ghara   gacchati               sikkhā     karoti

     pp.(s.dat)           (s.loc)            fut(s.1p)        (s.nom)   grd.(s.nom)

<「前往居士家時,我不拉高衣服」,應當學。>

10.坐在居士家時拉高衣服 ( Sekhiya 10. )

Na ukkhittakāya antaraghare nisīdissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

   拉高                        我去                應該

      ukkhipati        antara+ghara        nisīdati           sikkhā     karoti

     pp.(s.dat)           (s.loc)            fut(s.1p)        (s.nom)   grd.(s.nom)

<「坐在居士家時,我不拉高衣服」,應當學。>

11.前往居士家時大笑 ( Sekhiya 11. )

Na ujjagghikāya antaraghare gamissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

     大笑                        我去               應該

     ujjagghati        antara+ghara          gacchati         sikkhā     karoti

     pp.(s.dat)           (s.loc)            fut(s.1p)           (s.nom)   grd.(s.nom)

<「前往居士家時,我不大笑」,應當學。>

12.坐在居士家時大笑 ( Sekhiya 12. )

Na ujjagghikāya antaraghare nisīdissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

     大笑                        我去                應該

     ujjagghati        antara+ghara         nisīdati            sikkhā     karoti

     pp.(s.dat)           (s.loc)            fut(s.1p)           (s.nom)   grd.(s.nom)

<「坐在居士家時,我不大笑」,應當學。>

13.前往居士家時高聲交談 ( Sekhiya 13. )

Appasaddo antaraghare gamissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

     聲音               我去                 應該

 appa+sadda    antara+ghara          gacchati        sikkhā     karoti

     pp.(s.nom)     (s.loc)            fut(s.1p)       (s.nom)   grd.(s.nom)

<「前往居士家時,我小聲交談」,應當學。>

14.坐在居士家時高聲交談 ( Sekhiya 14. )

Appasaddo antaraghare nisīdissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

     聲音               我去                 應該

 appa+sadda    antara+ghara          nisīdati         sikkhā     karoti

     pp.(s.nom)     (s.loc)            fut(s.1p)       (s.nom)   grd.(s.nom)

<「坐在居士家時,我小聲交談」,應當學。>

 

 

15.前往居士家時晃動身體 ( Sekhiya 15. )

Na kāyappacālakaṃ antaraghare gamissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

   身體    搖晃                    我去                應該

     kāya+pacālaka         antara+ghara          gacchati        sikkhā     karoti

      pp.(s.nom)           (s.loc)            fut(s.1p)           (s.nom)   grd.(s.nom)

<「前往居士家時,我不晃動身體」,應當學。>

16.坐在居士家時晃動身體 ( Sekhiya 16. )

Na kāyappacālakaṃ antaraghare nisīdissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

   身體    搖晃                    我坐                應該

     kāya+pacālaka         antara+ghara          nisīdati         sikkhā     karoti

      pp.(s.nom)           (s.loc)              fut(s.1p)         (s.nom)   grd.(s.nom)

<「坐在居士家時,我不晃動身體」,應當學。>

17.前往居士家時揮動手臂 ( Sekhiya 17. )

Na bāhuppacālakaṃ antaraghare gamissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

  手臂     搖擺                    我去                應該

     bāhu+pacālaka          antara+ghara          gacchati       sikkhā     karoti

     pp.(s.nom)           (s.loc)            fut(s.1p)           (s.nom)   grd.(s.nom)

<「前往居士家時,我不揮動手臂」,應當學。>

18.坐在居士家時揮動手臂 ( Sekhiya 18. )

Na bāhuppacālakaṃ antaraghare nisīdissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

  手臂     搖擺                    我坐                 應該

     bāhu+pacālaka          antara+ghara        nisīdati          sikkhā     karoti

     pp.(s.nom)               (s.loc)            fut(s.1p)         (s.nom)   grd.(s.nom)

<「坐在居士家時,我不揮動手臂」,應當學。>

19.前往居士家時搖頭晃腦 ( Sekhiya 19. )

Na sīsappacālakaṃ antaraghare gamissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

       搖晃                      我去               應該

     sīsa+pacālaka          antara+ghara          gacchati       sikkhā     karoti

       pp.(s.nom)           (s.loc)            fut(s.1p)         (s.nom)   grd.(s.nom)

<「前往居士家時,我不搖頭晃腦」,應當學。>

20.坐在居士家時搖頭晃腦 ( Sekhiya 20. )

Na sīsappacālakaṃ antaraghare nisīdissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

       搖晃                      我坐                 應該

     sīsa+pacālaka          antara+ghara          nisīdati          sikkhā     karoti

       pp.(s.nom)           (s.loc)            fut(s.1p)           (s.nom)   grd.(s.nom)

<「坐在居士家時,我不搖頭晃腦」,應當學。>

21.前往居士家時叉腰 ( Sekhiya 21. )

Na khambhakato antaraghare gamissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

      叉腰                     我去                 應該

       khambhaka        antara+ghara      gacchati          sikkhā     karoti

       pp.(s.abl)           (s.loc)           fut(s.1p)         (s.nom)   grd.(s.nom)

<「前往居士家時,我不叉腰」,應當學。>

22.坐在居士家時叉腰 ( Sekhiya 22. )

Na khambhakato antaraghare nisīdissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

      叉腰                     我坐                 應該

       khambhaka        antara+ghara      nisīdati           sikkhā     karoti

       pp.(s.abl)           (s.loc)           fut(s.1p)         (s.nom)   grd.(s.nom)

<「坐在居士家時,我不叉腰」,應當學。>

23.前往居士家時蓋頭巾 ( Sekhiya 23. )

Na oguṇṭhito antaraghare gamissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

     包覆                  我去                應該

     oguṇṭheti      antara+ghara          gacchati       sikkhā     karoti

     pp.(s.nom)       (s.loc)            fut(s.1p)       (s.nom)   grd.(s.nom)

<「前往居士家時,我不蓋頭巾」,應當學。>

24.坐在居士家時蓋頭巾 ( Sekhiya 24. )

Na oguṇṭhito antaraghare nisīdissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

     包覆                  我坐                應該

     oguṇṭheti      antara+ghara          nisīdati        sikkhā    karoti

     pp.(s.nom)       (s.loc)            fut(s.1p)        (s.nom)   grd.(s.nom)

<「坐在居士家時,我不蓋頭巾」,應當學。>

25.前往居士家時蹲踞 ( Sekhiya 25. )

Na ukkuṭikāya antaraghare gamissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

     蹲踞                   我去               應該

      ukkuṭika        antara+ghara          gacchati    sikkhā     karoti

     pp.(s.dat)           (s.loc)            fut(s.1p)     (s.nom)    grd.(s.nom)

<「前往居士家時,我不蹲踞」,應當學。>

 

 

26.坐在居士家時斜靠在椅子上 (Sekhiya 26. )

Na pallatthikāya antaraghare nisīdissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

   斜靠在椅子上                我坐                應該

      pullatthika        antara+ghara         nisīdati         sikkhā     karoti

      pp.(s.dat)           (s.loc)            fut(s.1p)        (s.nom)   grd.(s.nom)

<「坐在居士家時,我不斜靠在椅子上」,應當學。>

27.不恭敬接受食物 (Sekhiya 27. )

Sakkaccaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti, sikkhā karaṇīyā.

  恭敬            缽食          我接受                  應該

   sakkacca        piṇḍapāta           paṭiggahati          sikkhā     karoti

   (s.acc)           (s.acc)            fut(s.1p)           (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我恭敬接受食物」,應當學。>

28.接受食物時不注視缽 ( Sekhiya 28. )

Pattasaññī piṇḍpātaṃ paṭiggahessāmīti, sikkhā karaṇīyā.

     注意      缽食          我接受                應該

  patta+saññin     piṇḍapāta           paṭiggahati       sikkhā     karoti

   (s.acc)           (s.acc)            fut(s.1p)         (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我接受食物時注視缽」,應當學。>

29.接受不等量羹飯 ( Sekhiya 29. )

Samasūpakaṃ piṇḍspātaṃ paṭiggahessāmīti, sikkhā karaṇīyā.

 相等             缽食          我接受                    應該

   sama+sūpaka       piṇḍapāta           paṭiggahati          sikkhā     karoti

   (s.acc)               (s.acc)            fut(s.1p)           (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我接受和食物同量的羹」,應當學。>

30.接受過量食物 ( Sekhiya 30. )

Samatittikaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti, sikkhā karaṇīyā.

 相等   滿           缽食          我接受                  應該

   sama+tittika       piṇḍapāta           paṭiggahati          sikkhā     karoti

   (s.acc)               (s.acc)            fut(s.1p)          (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我接受適量的食物」,應當學。>

31.用餐時不恭敬 ( Sekhiya 31. )

Sakkaccaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

  恭敬            缽食          我吃                 應該

   sakkacca        piṇḍapāta       bhuñjati            sikkhā     karoti

   (s.acc)           (s.acc)            fut(s.1p)       (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我恭敬用餐」,應當學。>

32.用餐時不注視缽 ( Sekhiya 32. )

Pattasaññī piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

     注意        缽食          我吃               應該

  patta+saññin        piṇḍapāta    bhuñjati            sikkhā     karoti

   (s.acc)           (s.acc)            fut(s.1p)       (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我用餐時注視缽」,應當學。>

33.用餐時到處走動 ( Sekhiya 33. )

Sapadānaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

    連續         缽食          我吃                 應該

  sapadāna           piṇḍapāta    bhuñjati            sikkhā     karoti

   (s.acc)           (s.acc)            fut(s.1p)       (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我用餐時不中斷」,應當學。>

34.食用不等量羹飯 ( Sekhiya 34. )

Samasūpakaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjīssāmīti, sikkhā karaṇīyā.

 相等             缽食          我吃                  應該

   sama+sūpaka       piṇḍapāta       bhuñjati             sikkhā     karoti

   (s.acc)               (s.acc)            fut(s.1p)        (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我吃和食物同量的羹」,應當學。>

35.由頂端揉捏食物而食 ( Sekhiya 35. )

Na thūpato omadditvā piṇḍapātaṃ bhuñjīssāmīti, sikkhā karaṇīyā.

    頂端       揉捏           缽食          我吃               應該

       thūpa       omaddati        piṇḍapāta       bhuñjati          sikkhā     karoti

      (s.abl)       ger.            (s.acc)            fut(s.1p)        (s.nom)    grd.(s.nom)

<「我不從頂端揉捏食物而食」,應當學。>

36.飯覆羹 ( Sekhiya 36. )

Na sūpaṃ vā byañjanaṃ vā odanena paṭicchādessāmi bhiyyokamyataṃ upādāyāti,

                                   覆藏              更多    想要       執取

       sūpa          byañjana          odana     paṭicchādati              bhiyyo+kamyata         upādāyā

      (s.acc)         (s.acc)            (s.inst)            fut(s.1p)          (s.acc)                adv.

<「我不執著於想要更多的羹或菜,用飯覆蓋起來」,>

sikkhā karaṇīyā.

        應該

 sikkhā     karoti

 (s.nom)   grd.(s.nom)

< 應當學。>

37.無病為自己要求羹飯 ( Sekhiya 37. )

Na sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjissāmīti, 

                      無病   自己     利益     要求          食用          

       sūpa          odana         a+gilāna   attana     attha        viññāpeti        bhuñjati        

      (s.acc)         (s.acc)           (s.nom)  (s.dat)    (s.dat)       ger.          fut(s.1p)         

<「無病時,我不為了自己要求羹或飯來吃」,>

sikkhā karaṇīyā.

        應該

  sikkhā    karoti

(s.nom)   grd.(s.nom)

< 應當學。>

38.注視他人的缽 ( Sekhiya 38. )

Na ujjhānasaññī paresaṃ pattaṃ olokessāmīti, sikkhā karaṇīyā.

   不滿    注意     其他              注視                應該

       ujjhāna+saññin      para     patta         oloketi          sikkhā     karoti

       (s.nom)           (s.acc)    (s.acc)        fut(s.1p)        (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我不存心不滿而注視別人的缽」,應當學。>

39.做過大的飯團 ( Sekhiya 39. )

Nātimahantaṃ kavaḷaṃ karissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

    過大         飯團                          應該

na+atimahanta        kavaḷa       karoti             sikkhā     karoti

     (s.acc)           (s.acc)      fut(s.1p)          (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我不做過大的飯團」 ,應當學。>

40.不做圓團食 ( Sekhiya 40. )

Parimaṇḍalaṃ ālopaṃ karissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

    圓的           團食                     應該

  parimaṇḍala         ālopa      karoti         sikkhā     karoti

     (s.acc)           (s.acc)      fut(s.1p)      (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我做圓的團食」,應當學。>

41.張口待食 ( Sekhiya 41. )

Na anāhaṭe kavaḷe mukhadvāraṃ vivarissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

    得到  飯團                    打開                 應該

     an+āharati   kavaḷa     mukha+dvāra         vivarati          sikkhā     karoti

      (s.loc)     (s.loc)      (s.acc)               fut(s.1p)        (s.nom)    grd.(s.nom)

<「食物未送至時,我不張開嘴」,應當學。>

42.用餐時將手塞入口中 ( Sekhiya 42. )

Na bhuñjamāno sabbaṃ hatthaṃ mukhe pakkhipissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

    吃時           全部                       放入                  應該

     bhuñjati            sabba     hattha      mukha      pakkhipati           sikkhā     karoti

      ppr.(s.nom)       (s.acc)      (s.acc)     (s.loc)        fut(s.1p)          (s.nom)    grd.(s.nom)

<「吃東西時,我不將手塞入口中」,應當學。>

43.口含飯團說話 ( Sekhiya 43. )

Na sakavaḷena mukhena byāharissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

  含有  飯團                 說話                 應該

     sa+kavaḷa        mukha        vyāharati           sikkhā     karoti

      (s.inst)          (s.inst)          fut(s.1p)         (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我不口含飯團說話」,應當學。>

44.將缽食擲入口中而吃 ( Sekhiya 44. )

Na piṇḍukkhepakaṃ bhuñjissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

  缽食    投入            我吃                 應該

     piṇḍa+ukkhepaka            bhuñjati         sikkhā     karoti

      (s.acc)                   fut(s.1p)         (s.nom)    grd.(s.nom)

<「我不將缽食擲入口中而吃」,應當學。>

45.將飯團咬斷來吃 ( Sekhiya 45. )

Na kavaḷāvacchedakaṃ bhuñjissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

   飯團    咬斷             我吃                  應該

     kavaḷa+ava-chedaka            bhuñjati          sikkhā     karoti

       (s.acc)                   fut(s.1p)            (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我不將飯團咬斷來吃」,應當學。>

46.大口吃東西 ( Sekhiya 46. )

Na avagaṇḍakārakaṃ bhuñjissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

       大口吃              我吃                 應該

     ava-gaṇḍa-kāraka             bhuñjati         sikkhā     karoti

       (s.acc)                   fut(s.1p)          (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我不大口地吃」,應當學。>

 

 

47.用餐時甩手

Sekhiya 47.

Na hatthaniddhūnakaṃ bhuñjissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

                        我吃                 應該

     hattha+niddhunaka            bhuñjati          sikkhā     karoti

       (s.acc)                   fut(s.1p)          (s.nom)    grd.(s.nom)

<「我不甩手地吃」,應當學。>

48.用餐時散落飯粒

Sekhiya 48.

Na sitthāvakārakaṃ bhuñjissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

   飯粒   散布           我吃                 應該

     hattha+niddhunaka            bhuñjati       sikkhā     karoti

       (s.acc)                   fut(s.1p)        (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我不散落飯粒地吃」,應當學。>

49.用餐時吐舌

Sekhiya 49.

Na jivhānicchārakaṃ bhuñjissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

   舌頭      伸出          我吃                 應該

     jivhā+niccharati            bhuñjati            sikkhā     karoti

       (s.acc)                   fut(s.1p)          (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我不伸出舌頭地吃」,應當學。>

50.用餐時咋舌出聲 ( Sekhiya 50. )

Na capucapukārakaṃ bhuñjissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

   咋舌聲               我吃                  應該

     capu+capu+kāraka           bhuñjati          sikkhā     karoti

       (s.acc)                   fut(s.1p)          (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我不作出咋舌聲地吃」,應當學。>

51.用餐時吸食出聲 ( Sekhiya 51. )

Na surusurukārakaṃ bhuñjissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

   嘶嘶聲               我吃                 應該

     suru+suru+kāraka           bhuñjati          sikkhā     karoti

       (s.acc)                   fut(s.1p)        (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我不嘶嘶出聲地吃」,應當學。>

 

52.用餐時舔手 ( Sekhiya 52. )

Na hatthanillehakaṃ bhuñjissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

                     我吃                  應該

     hattha+nillehati            bhuñjati           sikkhā     karoti

       (s.acc)                   fut(s.1p)         (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我不舔手地吃」,應當學。>

53.用餐時舔缽 ( Sekhiya 53. )

Na pattanillehakaṃ bhuñjissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

                     我吃                 應該

     patta+nillehati            bhuñjati           sikkhā     karoti

       (s.acc)                   fut(s.1p)       (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我不舔缽地吃」,應當學。>

54.用餐時舔嘴唇 ( Sekhiya 54. )

Na oṭṭhanillehakaṃ bhuñjissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

   嘴唇                  我吃               應該

     oṭṭha+nillehati            bhuñjati           sikkhā     karoti

       (s.acc)                   fut(s.1p)        (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我不舔嘴唇地吃」,應當學。>

55.用拿過食物的手拿飲用水瓶 ( Sekhiya 55. )

Na sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ paṭiggahessāmīti, sikkhā karaṇīyā.

     拿食物            可喝的  水瓶           拿取                   應該

     sāmisa         hattha      pānīya+thālaka           paṭiggaṇhati           sikkhā     karoti

       (s.inst)     (s.inst)            (s.acc)                fut(s.1p)           (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我不用拿過食物的手拿飲用水瓶」,應當學。>

56.將混有飯粒的洗缽水倒在居士家 ( Sekhiya 56. )

Na sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍessāmīti, sikkhā karanīyā.

具有  飯粒                                 丟棄                 應該

     sa+sitthaka         patta+dhovana      antara+ghara        chaḍḍeti           sikkhā     karoti

       (s.acc)             (s.acc)               (s.loc)         fut(s.1p)           (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我不將混有飯粒的洗缽水倒在居士家」,應當學。>

57.對拿傘的人說法 ( Sekhiya 57. )

Na chattapāṇissa agilānassa dhammaṃ desissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

   遮陽傘                             開示               應該

     chatta+pāṇi         a+gilāna         dhamma       deseti          sikkhā     karoti

       (s.dat)             (s.dat)         (s.acc)         fut(s.1p)       (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我不對無病而拿遮陽傘的人說法」,應當學。>

58.對拿拐杖的人說法( Sekhiya 58.

Na daṇḍapāṇissa agilānassa dhammaṃ desissāmī ti, sikkhā karaṇīyā.

   枴杖                               開示                應該

     daṇḍa+pāṇi         a+gilāna         dhamma       deseti           sikkhā     karoti

       (s.dat)             (s.dat)         (s.acc)         fut(s.1p)        (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我不對無病而拿拐杖的人說法」,應當學。>

59.對拿刀的人說法( Sekhiya 59.

Na satthapāṇissa agilānassa dhammaṃ desissāmī ti, sikkhā karaṇīyā.

                                     開示                  應該

     sattha+pāṇi         a+gilāna         dhamma       deseti             sikkhā     karoti

       (s.dat)             (s.dat)         (s.acc)         fut(s.1p)           (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我不對無病而拿刀的人說法」,應當學。>

60.對拿弓箭的人說法( Sekhiya 60.

Na āvudhapāṇissa agilānassa dhammaṃ desissāmī ti, sikkhā karaṇīyā.

   弓箭                                  開示                  應該

     āvudha+pāṇi         a+gilāna         dhamma       deseti             sikkhā     karoti

       (s.dat)             (s.dat)         (s.acc)         fut(s.1p)           (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我不對無病而拿弓箭的人說法」,應當學。>

61.對穿拖鞋的人說法( Sekhiya 61.

Na pādukārūḷhassa agilānassa dhammaṃ desissāmī ti, sikkhā karaṇīyā.

   拖鞋      穿                            開示                  應該

     pādukā+rūḷha          a+gilāna         dhamma       deseti             sikkhā     karoti

       (s.dat)             (s.dat)         (s.acc)         fut(s.1p)           (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我不對無病而穿拖鞋的人說法」,應當學。>

62.對穿涼鞋的人說法( Sekhiya 62.

Na upāhanārūḷhassa agilānassa dhammaṃ desissāmī ti, sikkhā karaṇīyā.

   涼鞋      穿                            開示                  應該

     pādukā+rūḷha          a+gilāna         dhamma       deseti             sikkhā     karoti

       (s.dat)             (s.dat)         (s.acc)         fut(s.1p)           (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我不對無病而穿涼鞋的人說法」,應當學。>

 

 

63.對坐在車上的人說法 ( Sekhiya 63. )

Na yānagatassa agilānassa dhammaṃ desissāmī ti, sikkhā karaṇīyā.

                                   開示                  應該

     yāna+gata          a+gilāna         dhamma       deseti             sikkhā     karoti

       (s.dat)             (s.dat)         (s.acc)         fut(s.1p)           (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我不對無病而坐在車上的人說法」,應當學。>

64.對躺在床上的人說法 ( Sekhiya 64. )

Na sayanagatassa agilānassa dhammaṃ desissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

                                      開示              應該

     sayana+gata          a+gilāna         dhamma       deseti         sikkhā     karoti

       (s.dat)             (s.dat)         (s.acc)         fut(s.1p)        (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我不對無病而躺在床上的人說法」,應當學。>

65.對斜靠在椅子上的人說法 ( Sekhiya 65. )

Na pallatthikāya nisinnassa agilānassa dhammaṃ desissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

      垂靠                               開示                         應該

     pallatthika          a+gilāna         dhamma       deseti                      sikkhā     karoti

       (s.dat)             (s.dat)         (s.acc)         fut(s.1p)                   (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我不對無病而斜靠在椅子上的人說法」,應當學。>

66.對纏頭巾的人說法 ( Sekhiya 66. )

Na veṭṭhitasīsassa agilānassa dhammaṃ desissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

   纏繞                                 開示              應該

     veṭṭhita+sīsa          a+gilāna         dhamma       deseti         sikkhā     karoti

       (s.dat)             (s.dat)         (s.acc)         fut(s.1p)       (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我不對無病而纏頭巾的人說法」,應當學。>

67.對蓋頭巾的人說法 ( Sekhiya 67. )

Na oguṇṭhitasīsassa agilānassa dhammaṃ desissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

    覆蓋                                   開示             應該

     oguṇṭhita+sīsa          a+gilāna         dhamma       deseti         sikkhā     karoti

       (s.dat)             (s.dat)         (s.acc)         fut(s.1p)          (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我不對無病而蓋頭巾的人說法」,應當學。>

68.坐在地上對坐在位子的人說法 ( Sekhiya 68. )

Na chamāyaṃ nisīditvā āsane nisinnassa agilānassa dhammaṃ desissāmīti, 

    地上             坐位                                   開示                 

     chama       nisīdati       āsana      nisinna     a+gilāna       dhamma         deseti            

       (s.dat)       ger.       (s.loc)       (s.dat)      (s.dat)          (s.acc)         fut(s.1p)        

<「我不坐在地上而對無病、坐在位子的人說法」,>

sikkhā karaṇīyā.

        應該

  sikkhā    karoti

(s.nom)  grd.(s.nom)

<應當學。>

69.坐在低處對坐在高處的人說法 ( Sekhiya 69. )

Na nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammaṃ desissāmīti,

低處   坐位                坐位                                 開示  

    nīca   āsana   nisīdati       ucca  āsana      nisinna     a+gilāna         dhamma        deseti    

    (s.loc)  (s.loc)  ger.         (s.loc)  (s.loc)     (s.dat)      (s.dat)          (s.acc)         fut(s.1p)    

<「當坐在低的位子時,我不對無病、坐在高的位子的人說法」,應當學。>

sikkhā karaṇīyā.

        應該

  sikkhā   karoti

(s.nom)    grd.(s.nom)

<應當學。>

70.站著對坐著的人說法 ( Sekhiya 70. )

Na ṭhito nisinnassa agilānassa dhammaṃ desissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

                                        開示              應該

    ṭhitati    nisinna         a+gilāna         dhamma       deseti         sikkhā     karoti

    (s.nom)   (s.dat)             (s.dat)       (s.acc)     fut(s.1p)         (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我不站著對無病而坐著的人說法」,應當學。>

71.站在後面對站在前面的人說法 ( Sekhiya 71. )

Na pacchato gacchanto purato gacchantassa agilānassa dhammaṃ desissāmīti, sikkhā

   後面                 前面                                 開示               

     pacchata    gacchanta    purata      gacchanta         a+gilāna      dhamma      deseti          sikkhā    

                 (s.nom)                (s.dat)             (s.dat)       (s.acc)       fut(s.1p)        (s.nom)  

< 我不走在後面,對無病而走在前面的人說法,>

karaṇīyā.

  應該

  karoti

grd.(s.nom)

< 應當學。>

 

72.走在路邊對走在路中間的人說法

Sekhiya 72.

Na uppathena gacchanto pathena gacchantassa agilānassa dhammaṃ desissāmīti,

    路邊                    道路                                     開示           

       uppatha       gacchanta     patha        gacchanta       a+gilāna         dhamma       deseti             

      (s.inst)         (s.nom)      (s.inst)       (s.dat)           (s.dat)          (s.acc)         fut(s.1p)            

<「我不走在路邊,對無病而走在路上的人說法」,>

sikkhā karaṇīyā.

      應該

sikkhā     karoti

(s.nom)   grd.(s.nom)

<應當學。>

73.站著大小便 ( Sekhiya 73. )

Na ṭhito agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā karissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

              大便        小便                          應該

    ṭhitati    a+gilāna    uccāra         passāva           karoti           sikkhā     karoti

    (s.nom)   (s.nom)    (s.acc)          (s.acc)           fut(s.1p)        (s.nom)     grd.(s.nom)

<「我無病時,不站著大小便」,應當學。>

74.在植物上大、小便﹑吐唾 ( Sekhiya 74. )

Na harite agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

              大便        小便       吐唾                          應該

    harita     a+gilāna    uccāra           passāva       kheḷa            karoti          sikkhā     karoti

    (s.loc)     (s.nom)    (s.acc)           (s.acc)        (s.acc)          fut(s.1p)         (s.nom)   grd.(s.nom)

<「我無病時,不在草上大小便﹑吐唾」,應當學。>

75.在水上大小便﹑吐唾 ( Sekhiya 75. )

Na udake agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā, karissāmīti, sikkhā karaṇīyā.

         無病     大便         小便                                    應該

    udaka     a+gilāna    uccāra           passāva           kheḷa         karoti            sikkhā     karoti

    (s.loc)     (s.nom)     (s.nom)         (s.acc)          (s.acc)          fut(s.1p)         (s.nom) grd.(s.nom)

<「我無病不在水上大小便﹑吐唾」,應當學。>

Uddiṭṭhā kho āyasmanto sekhiyā dhammā.

                 大德        眾學       規則

  uddisati           āyasmant                   dhamma

  pp(pl.acc)          (pl.voc)      (pl.nom)      (pl.nom)    

< 大德們,眾學的規則已經誦出了,>

 

Tatth'āyasmante pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?

 在此      大德      我問    是否          清淨            

           āyasmant     pucchati          atthi      parisuddha

           (pl.acc)       (s.1p)           (pl.2p)     (pl.nom)

< 在此我問大德們:「你們是否是清淨的?」>

Dutiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?

 第二               是否           清淨           

                  pucchati           atthi      parisuddha

                   (s.1p)            (pl.2p)      (pl.nom)

< 第二次再問:「你們是否是清淨的?」>

Tatiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?

 第三               是否           清淨           

                   pucchati          atthi      parisuddha

                   (s.1p)           (pl.2p)      (pl.nom)

< 第三次再問:「你們是否是清淨的?」>

Parisuddh'ettha'āyasmanto, tasmā tuṇhī, evam etam dhārayāmi.

  清淨      在此      大德       因此  沈默   如此            認為

 parisuddha              āyasmant       sa    tuṇhi                       dharati

  (pl.nom)               (pl.nom)      (s.abl)   ind.                        (s.1p)

 < 在這裡,大德們是清淨的,因此默然,這件事我如此認為。>

八、七滅諍

Ime kho pan'āyasmanto sattādhikaraṇasamathā dhammā uddesaṃ āgacchanti.

這裡       大德                  滅諍              規則                 

            pana+āyasmant                                      dhamma      uddesati      āgacchati

                  (pl.voc)                         (pl.nom)       (pl.nom)      (s.acc)        (pl.3p)

< 那麼,大德們,在這裡誦出七滅諍戒 >

Uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya sammukhāvinayo

 生起     生起               諍事          止息        消滅             當面法則

   upanna+upanna              adhikaraṇa         samatha       vūpasama         sammukhā+vinaya

  (pl.gen)                      (s.acc)             (s.dat)          (s.dat)              (s.nom)

< 為了止息不斷生起的諍事,>

dātabbo, sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññātakaraṇaṃ,

 應給予      記憶法則     應給予    無過法則        應給予    自白    應予

 dadāti        sati+vinaya    dadāti        a+mūḷha+vinaya     dadāti      paṭiññā    karoti

grd.(s.nom)      (s.nom)    grd. (s.nom)       (s.nom)        grd. (s.nom)      grd. (s.nom)

< 應給予記憶法則,應給予無過法則,應予自白,>

yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako'ti.

   服從多數           調查               撤銷

   yebhuyyasikā         sa+papiya             tiṇa+vatthāraka

     (s.nom)              (s.nom)              (s.nom)

< 服從多數,調查,撤銷。>

1.當面法則 ( Adhikaraṇa samathā 1. )

Sammukhāvinayo dātabbo.

面前,現前  原則      應給予

  sammukhā+vinaya      dadāti

      (s.nom)         (s.nom)

< 應給予當面法則。>

2.記憶法則 ( Adhikaraṇa samathā 2. )

Sativinayo dātabbo.

憶念  原則   應給予

 sati+vinaya    dadāti

  (s.nom)         (s.nom)

< 應給予記憶法則。>

3.無過法則 ( Adhikaraṇa samathā 3. )

Amūḷhavinayo dātabbo.

  迷妄   原則     應給予

 muyhati+vinaya      dadāti

  (s.nom)             (s.nom)

< 應給予無過法則。>

4.自白 ( Adhikaraṇa samathā 4. )

Paṭiññātakaraṇaṃ.

  自白     

 paṭiññata    karoti

< 應自白。>

5.服從多數 ( Adhikaraṇa samathā 5. )

Yebhuyyasikā.

 多數決定

yebhuyasikā+

< 服從多數。>

6.調查 ( Adhikaraṇa samathā 6. )

Tassa-pāpiyyasikā

     惡行       

 sa +   papiyya

< 調查。>

7.撤銷 ( Adhikaraṇa samathā 7. )

Tiṇa-vatthārako'ti.

    遮蓋   

 tiṇa+vatthāraka

< 撤銷。>

Uddiṭṭhā kho āyasmanto sattādhikaraṇasamathā dhammā.

                 大德                滅諍           規則

  uddisati            āyasmant                                  dhamma

  pp(pl.acc)            (pl.voc)              (pl.nom)              (pl.nom)

< 大德們,七滅諍的規則已經誦出了,>

Tatth'āyasmante pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?

 在此      大德    我問      是否          清淨           

           āyasmant   pucchati           atthi       parisuddha

           (pl.acc)      (s.1p)           (pl.2p)       (pl.nom)

< 在此我問大德們:「你們是否是清淨的?」>

Dutiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?

 第二                是否           清淨            

                  pucchati           atthi      parisuddha

                   (s.1p)            (pl.2p)      (pl.nom)

< 第二次再問:「你們是否是清淨的?」>

Tatiyam'pi pucchāmi: Kacci'ttha parisuddhā?

 第三               是否           清淨           

                   pucchati          atthi      parisuddha

                   (s.1p)            (pl.2p)      (pl.nom)

< 第三次再問:「你們是否是清淨的?」>

Parisaddh' etth'āyasmanto, tasmā tuṇhī, evam etaṃ dhārayāmi.

  清淨       在此      大德      因此   沈默   如此          認為

 parisaddha              āyasmant       sa      tuṇhi                     dharati

  (pl.nom)                (pl.nom)     (s.abl)     ind.                      (s.1p)

 < 在這裡,大德們是清淨的,因此默然,這件事我如此認為。>

Uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ, uddiṭṭhā cattāro pārājikā dhammā,

                 大德         因緣                      驅擯      規則

   uddisati              āyasmant      nidāna        uddisati                         dhamma

  pp.(s.nom)             (pl.voc)        (s.nom)        (s.nom)             (pl.nom)      (pl.nom)

< 那麼,大德們,已誦出序言,已誦出四驅擯戒,>

uddiṭṭhā terasa saṅghādisesā dhammā, uddiṭṭhā dve aniyatā dhammā,

        十三        僧殘          規則                  不定      規則

  uddisati                                            uddisati  

 pp.(s.nom)                (pl.nom)        (pl.nom)      (s.nom)           (pl.nom)   (pl.nom)

< 已誦出十三僧殘戒,已誦出二不定戒 >

uddiṭṭhā tiṃsa nissaggiyā pācittiyā dhammā, uddiṭṭhā dvenavuti pācittiyā dhammā,

        三十                       規則                九十二      懺悔      規則

   uddisati                                                 uddisati  

 pp.(s.nom)          (pl.nom)       (pl.nom)     (pl.nom)      (s.nom)                  (pl.nom)   (pl.nom)

< 已誦出三十捨懺戒,已誦出九十二懺悔戒,>

uddiṭṭhā cattāro pāṭidesanīyā dhammā, uddiṭṭhā sekhiyā dhammā,

                   悔過        規則              眾學      規則

   uddisati                                        uddisati  

 pp.(s.nom)              (pl.nom)       (pl.nom)    (s.nom)     (pl.nom)    (pl.nom)

< 已誦出四悔過戒,已誦出眾學戒,>

uddiṭṭhā sattādhikaraṇasamathā dhammā.

                 滅諍               規則 

  uddisati

 pp.(s.nom)             (pl.nom)              (pl.nom)

< 已誦出七滅諍戒。>

Ettakantassa bhagavato suttāgataṃ suttapariyāpannaṃ anvaḍḍhamāsaṃ uddesaṃ

 所有          世尊                         繫屬            每半月地       

           sa      bhagavant     stuua+āgata     sutta+pariyāpanna         anu+aḍḍha+māsa       uddisati

         (s.gen)     (s.gen)         (s.acc)          (s.acc)                                     (s.acc)

āgacchati.

 

 āgacchati

 (s.3p)

< 凡是彼世尊收入(戒)經中的,繫屬於(戒)經中的,在每半個月時誦出>

Tattha sabbeh' eva samaggehi sammodamānehi avivādamānehi sikkhitabban'ti.

在這裡   一切        統一的        和合的             無諍的           應學

          sabba           samagga        sammodamāna        a+vivadamāna         sikkhati

         (pl.inst)          (pl.inst)           (pl.inst)              (pl.inst)           grd.(s.acc)

< 在這裡,應該在完全和諧、和合、無諍中學習。>

 


宣誓偈 ( Saccakiriyā-Gāthā )

Natthi me saraṇaṃ aññaṃ

 沒有         歸依      其他

na+atthi   ahaṃ   saraṇa      

(s.3p)    (s.dat)   (s.acc)       (s.acc)

< 我沒有其他的歸依 >

Buddho me saraṇaṃ varaṃ,

            歸依     最上

  buddha  ahaṃ    saraṇa   

(s.nom)   (s.dat)   (s.acc)    (s.acc)

< 佛陀是我最上的歸依。>

Etena saccavajjena

 這個   宣誓   語言

etad       sacca+vajja

(s.inst)      (s.inst)

< 以這個誓言,>

Sotthi me hotu sabbadā

 平安           永遠

sotthi   ahaṃ  hoti   sabbadā

(s.nom)  (s.dat) imp(s.3p) adv.

< 讓我永遠平安。>

Natthi me saraṇaṃ aññaṃ

 沒有         歸依      其他

na+atthi   ahaṃ   saraṇa      

(s.3p)    (s.dat)   (s.acc)       (s.acc)

<我沒有其他的歸依 >

Dhammo me saraṇaṃ varaṃ,

            歸依     最上

  dhamma  ahaṃ    saraṇa   

(s.nom)   (s.dat)   (s.acc)    (s.acc)

< 法是我最上的歸依。>

Etena saccavajjena

 這個   宣誓   語言

etad       sacca+vajja

(s.inst)      (s.inst)

< 以這個誓言,>

 

Sotthi me hotu sabbadā.

 平安           永遠

sotthi   ahaṃ  hoti   sabbadā

(s.nom)  (s.dat) imp(s.3p) adv.

< 讓我永遠平安。>

Natthi me saraṇaṃ aññaṃ.

 沒有         歸依   其他

na+atthi   ahaṃ   saraṇa      

(s.3p)    (s.dat)   (s.acc)       (s.acc)

< 我沒有其他的歸依 >

Saṅgho me saraṇaṃ varaṃ,

            歸依     最上

 saṅgha  ahaṃ    saraṇa   

(s.nom)   (s.dat)   (s.acc)    (s.acc)

< 僧是我最上的歸依。>

Etena saccavajjena

 這個   宣誓   語言

etad       sacca+vajja

(s.inst)      (s.inst)

< 以這個誓言,>

Sotthi me hotu sabbadā.

 平安           永遠

sotthi   ahaṃ  hoti   sabbadā

(s.nom)  (s.dat) imp(s.3p) adv.

< 讓我永遠平安。>

 


誦戒口訣 ( Sīluddesapāṭho )

Uposathāvasāne sajjhāyitabbo:

  布薩   結束        應該讀誦

uposatha+avasāna       sajjhāyati

   (s.loc)              grd.

< 布薩結束後,應該讀誦:>

Bhāsitaṃ idaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena,

所說的話             世尊       知道者  看見者  阿羅漢            覺者

 bhāsita       ayaṃ  sa      bhagavant    jānant   passant    arahant        sammāsambuddha

(s.nom)      (s.nom) (s.inst)   (s.inst)       (s.inst)   (s.inst)    (s.inst)         (s.inst)

< 這是由彼世尊、知道者、看見者、阿羅漢、正等覺者所說的話,>

“Sampannasīlā bhikkhave viharatha sampannapāṭimokkhā

 充滿,具足       諸比丘              充滿       波羅提木叉   

  sampanna+sīla      bhikkhu        viharati      sampanna+pāṭimokkha

  (s.abl)             (pl.voc)        imp(pl.2p)         (s.abl)

< 諸比丘,你們要安住於具足戒行和波羅提木叉之中,>

pāṭimokkhasaṃvarasaṃvutā viharatha ācāragocarasampannā

 波羅提木叉      律儀    防護            正行   行處     具足  

 pāṭimokkha+saṃvara+saṃvuta           viharati     ācāra+gocara+sampanna     

          (s.abl)                      imp(s.2p)         (s.abl)               

< 你們要安住於防護波羅提木叉律儀和具足正行範圍之中, >

aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhatha sikkhāpadesūti.

   微量         過失    怖畏  看見     受持        學習        學處

  aṇu+matta       vajja     bhaya+dassāvin     samādiyati     sikkhati      sikkhāpada   iti

  (s.loc)          (s.loc)       (pl.acc)           ger.        imp(pl.2p)       (s.loc)

< 能在微量的過失中看見可怕之處,你們要在學處中學習。>

Tasmātihamhehi sikkhitabbaṃ:

 因此 這裡    我們        應學習      

 tasmā  iha     ahaṃ          sikkhati

             (pl.inst)       grd(s.acc)

< 因此在這裡我們應該學習:>

“Sampannasīlā viharissāma sampannapāṭimokkhā,

   充滿,具足                充滿       波羅提木叉   

     sampanna+sīla        viharati      sampanna+pāṭimokkha

      (s.abl)             fut(pl.1p)         (s.abl)

< 我們將安住於具足戒行和波羅提木叉之中,>

 

 

pāṭimokkhasaṃvarasaṃvutā viharissāma ācāragocarasampannā

 波羅提木叉      律儀    防護              正行   行處     具足  

 pāṭimokkha+saṃvara+saṃvuta             viharati     ācāra+gocara+sampanna     

          (s.abl)                      fut(pl.1p)         (s.abl)               

< 我們將安住於防護波羅提木叉律儀和具足正行範圍之中, >

aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhissāma sikkhāpadesūti.

   微量         過失    怖畏  看見      受持         學習          學處

  aṇu+matta       vajja     bhaya+dassāvin     samādiyati     sikkhati        sikkhāpada   iti

  (s.loc)          (s.loc)       (pl.acc)           ger.        fut(pl.1p)         (s.loc)

< 能在微量的過失中將看見可怕之處,我們要在學處中學習。>

Evañhi no sikkhitabbaṃ.

如是 實在 我們   應學習

evaṃ hi   ahaṃ   sikkhati

        (pl.inst)    grd(s.acc)

< 我們應該要這樣學習。>

 


迴向(一)

 

四無量心的修習(Brahma-vihara bhavana

Aham avero homi, Abyapajjho homi,  anigho homi, sukhi attanam pariharami,

      無怨         無瞋             無憂         幸福    自己      守住

 願我無怨、無瞋、無憂,守住自己的幸福,

Dukkha muccami,   yatha laddhasampattito,  mavigacchami kammasako.

          脫離       任何    已得的 現在的        失去            自己的

 願我脫離痛苦,我不失去現在已得的,作自己的業的主人。

Mata pitu acariya bati mitta-samuha 

        阿舍梨  親戚 朋友    一切

 父母、老師、親戚、一切的眾生,

avera hontu, Abyapajjha hontu, anigha hontu,

 無怨          無瞋            無憂      

 願他們無怨、無瞋、無憂,

sukhi attanam pariharantu, dukkha muccantu,

 幸福    自己      守住               脫離

 守住自己的幸福,願他們脫離痛苦,

yatha laddha sampattito, mavigacchantu kammassaka.

任何   已得的  現在的          失去          自己的

 願他們不失去現在已得的,作自己的業的主人。

Sabbe satta, sabbe pana, sabbe bhuta, sabbe puggala,

一切    有情   一切   生物  一切    生命   一切    人類

 所有有情、所有生物、所有生命、所有人類、

sabbe attabhava-pariyapanna, sabba itthiyo, sabbe purisa,

一切     自體       世間的     所有   女人     所有   男人

 所有世間的人、所有女人、所有男人、

sabbe ariya, sabbe anariya,    sabbe deva, sabbe manussa, sabbe vinipatika,

所有   聖者   所有   非聖者     所有   天神   所有    人類     所有     惡趣者

 所有聖者、所有非聖者、所有天神、所有人類、所有墮入惡趣者,

avera hontu, abyapajjha hontu, anigha hontu,

無怨          無瞋            無憂      

 願他們無怨、無瞋、無憂,

 

sukhi attanam pariharantu, dukkha muccantu,

  幸福   自己     守住                脫離

 守住自己的幸福,願他們脫離痛苦,

yatha laddha sampattito, mavigacchantu kammassaka.

任何    已得的 現在的          失去            自己的

 願他們不失去現在已得的,作自己的業的主人。

Puratthimaya disaya, pacchimaya disaya, uttaraya disaya, dakkhinaya disaya.

   東方的       方向      西方的    方向      北方     方向     南方        方向

 東方、西方、北方、南方、

Puratthimaya anudisaya, pacchimaya anudisaya,

   東方        對角方向      西方       對角方向

 東北方、西南方、

uttaraya anudisaya, dakkhinaya anudisaya,

  北方     對角方向    南方       對角方向

 西北方、東南方、

hetthimaya disaya, uparimaya disaya.

   最下      方向      最上      方向

 最深處、最高處,

Sabbe satta, sabbe pana, sabbe bhuta, sabbe puggala,

一切   有情   一切   生物  一切    生命    一切    人類

 所有有情、所有生物、所有生命、所有人類、

sabbe attabhava-pariyapanna, sabba itthiyo, sabbe purisa,

一切    自體        世間的     所有    女人     所有   男人

 所有世間上的人、所有女人、所有男人、

sabbe ariya, sabbe anariya, sabbe deva, sabbe manussa, sabbe vinipatika,

所有   聖者   所有   非聖者   所有   天神   所有    人類     所有     惡趣者

 所有聖者、所有非聖者、所有天神、所有人類、所有墮入惡趣者,

avera hontu, abyapajjha hontu, anigha hontu,

 無怨          無瞋           無憂      

 願他們無怨、無瞋、無憂,

sukhi attanam pariharantu, dukkha muccantu,

幸福    自己      守住                 脫離 

 守住自己的幸福,願他們脫離痛苦,

yatha laddha sampattito, mavigacchantu kammassaka.

任何    已得的 現在的         失去           自己的

 願他們不失去現在已得的,作自己的業的主人。

Uddham yava bhavagga ca                adho yava avicito

        乃至     有頂天                                乃至 無間地獄

 上至有頂天,                                  下至無間地獄,

samanta cakkavalesu                          yesatta pathavicara

一切的     鐵圍山中                                      所有 有情  地面上                                       

 在整個鐵圍山中,                          所有在地面上走的有情,

abyapajja niveraca                              nidukkhaca nupaddava.

   無瞋      無怨                                        無苦           無災厄

願他們無瞋、無怨、                        無苦、無災厄,

Uddham ya va bhavagga ca         adho yava avicito

       乃至     有頂天                           乃至 無間地獄

 上至有頂天,                                  下至無間地獄,

samanta cakkavalesu                          yesatta udakecara

  一切的     鐵圍山中                                  凡是 有情    

 在整個鐵圍山中,                          所有在水中游的有情,

abyapajja niveraca                              nidukkhaca nupaddava.

   無瞋      無怨                                        無苦          無災厄

 願他們無瞋、無怨、                      無苦、無災厄

Uddham ya va bhavagga ca        adho yava avicito

       乃至     有頂天                          乃至 無間地獄

 上至有頂天,                                  下至無間地獄,

samanta cakkavalesu                          yesatta akasecara

 一切的     鐵圍山中                                    凡是 有情  空中 

 在整個鐵圍山中,                          所有在空中飛的有情,

abyapajja niveraca                              nidukkhaca nupaddava.

   無瞋      無怨                                        無苦           無災厄

 願他們無瞋、無怨、                      無苦、無災厄。


迴向(二)

 

無上的願望(Asisa patthana

Yam pattam kusalam tassa,             anubhavena panino.

 任何  已得的   善業    對他                威神力      生物

 那些已有的善業,                          以威神力迴向給眾生,

Sabbe saddhamma-rajassa,                  natva dhammam sukha-vaham

 一切     正法                                             快樂    帶來

 體悟佛法                                                帶來法的快樂

papunantu visuddhaya,                       sukhaya patipattiya.

 得到,到達   清淨的                              安樂      實踐,行道

 願獲得清淨、                                              安樂的修行。

Asokamanupayasam,                     nibbana sukha-muttamam.

  無憂         無煩惱                             涅槃     安樂     解脫

 無憂、無煩惱的                        涅槃安樂解脫。

Ciram titthatu saddhammo,         dhamme hontu sagarava.

長久地    住立      正法                             尊敬

 願長久住於正法,                          願尊敬法。

Sabbe pi satta kalena,                        samma devo pavassatu.

 一切    有情                                正確地   天神   下雨

 一切有情也時常,                          願天適時地降雨。

Yatha rakkhimsu porana,                   surajano tathevimam

 就好像  曾保護      古仙                    好國王        

 就好像保護過我們的古仙人,     或像是好國王般,

raja rakkhatu dhammena,                  attano va pajam pajam.

      保護                                          自己       人們   人們

 這個王用法來保護,                                  自己或每一個人。

尊敬三寶 ( Vandanā )

Imaya dhammanudhamma patipattiya buddham pujemi.

           隨法         實踐                          尊敬

 實踐法和隨法,我尊敬佛。

 

 

Imaya dhammanudhamma patipattiya dhammam pujemi.

           隨法          實踐                          尊敬

實踐法和隨法,我尊敬法。

Imaya dhammanudhamma patipattiya            savgham pujemi.

           隨法           實踐       僧伽       尊敬

 實踐法和隨法,我尊敬僧伽。

迴向功德 ( puññanumodanā )

Idam me pubbam asavakkhaya-vaham hotu,

       功德      煩惱盡           

 願我以此功德,得以滅盡煩惱,           

Idam me pubbam nibbanassa paccayo hotu.

        功德     涅槃的       因緣   

 願我以此功德,成為涅槃的因。

實踐法 ( patipattiya )

Addha imaya patipattiya  jatijara  byadhimaranamha  parimuccissami.

  切確          實踐                                將自由

 切實地實踐法,令我不受生、老、病、死的束縛。

 

 SADHUSADHUSADHU

 善哉!善哉!善哉!

 

 

 


國家圖書館出版品預行編目資料

 

巴利律比丘戒譯注/李鳳媚著

初版﹒嘉義市:嘉義新雨雜誌社,1999[88]

122面;19×26.5公分

ISBN  957-97987-1-0(平裝)

 

 

 

 

 

 

 

《巴利律比丘戒譯注》

著作者:李鳳媚

  版:一九九九年四月

出版者:嘉義新雨雜誌社

        600  台灣  嘉義市水源地3381

        電話:(886)(05)278-9254

        傳真:(886)(05)275-5094

贊助者:許志吉(3萬)、施美珍(3萬)、桃園阿含講堂  悟興法師(1萬)

        辜貞睿(1萬)、劉世欽(1萬)、劉明浩(1萬)

 

       

 



[1]下座比丘對上座比丘則說Pārisuddho ahaṃ bhante, pārisuddho'ti maṃ dhāretha.

[2] 印度的三季為:夏季(一月、二月、三月、四月)、雨季(五月、六月、七月、

  八月)、冬季(九月、十月、十一月、十二月),每一季、閏月、布薩、自恣的誦

  念略異。

[3] 若是自恣日,則念pavāraṇā karaṇato”(自恣應作)

[4] 若是自恣日,則念akatapavāraṇaṃpi (無法自恣)

[5] 如果是白天的話,則念:Tattha puriesu catūsu kiccesu padīpakiccaṃ idāni

  suriyalokassa atthitāya natthi.  Aparāni tīni (在這裡,前四項事情,點燈的工作因為

  有陽光的關係,就不做了。其他三項)

[6] 如果寺院沒有男淨人,只有沙彌們則念sāmaṇerehipi 若沒有沙彌們就不念此句。

[7] 若是自恣日,則念pavāraṇā āharaṇāni”(帶來自恣)

[8] 冬季念 hemantotu;夏季念 gimhotu;雨季念 vassānotu

[9] 假使冬季八個布薩,一次布薩到了,已經過了一次布薩,還有六次布薩,誦念:

Ayaṃ hemantotu asmiñca utumhi aṭṭha uposathā, iminā pakkhena, eko uposatho      sampatto, eko uposatho atikkanto, cha uposathā avasiṭṭhā。若是2, 3, 4, 5, 6, 7次已誦過,還有5, 4, 3, 2, 1, 0次,則誦念:

   Ayaṃ hemantotu asmiñca utumhi aṭṭha uposathā, iminā pakkhena,

dve (2)     ─┐                    pañca (5)  

tayo (3)                           cattāro (4) 

cattāro (4)    ├─uposathā atikkantā─┤ tayo (3)       uposathā avasiṭṭhā.

pañca (5)                         dve (2)    

cha (6)                           eko (1)    

satta (7)    ─┘                    aṭṭha uposathā paripuṇṇā.(八個布薩圓滿)

  若是含有閏月的季節 (adhikamāsa, 八月份沒有閏月),例如:「現在是冬季,閏月有十個布薩,由於這半個月,一次布薩到了,還有九次布薩」,誦念:            Ayaṃ hemantotu asmiñca utumhi adhikamāsasavasena dasa uposathā, iminā pakkhena, eko uposatho sampatto, nava uposathā avasiṭṭhā. 第二至十次布薩,誦詞都要加入 adhikamāsasavasena (閏月),句子同上,只改變數字。若是閏月季節自恣,例如:「閏月有九個布薩、一次自恣,由於這半個月,一次布薩到了,還有八次布薩、一次自恣」,念誦:…….adhikamāsasavasena nava ca uposathā, ekā ca pavāraṇā iminā pakkhena,  eko uposatho sampatto, aṭṭha ca uposathā ekā ca pavāraṇā avasiṭṭhā.

[10] 若是雨季 (vassānotu) 的布薩,含有自恣,例如:「現在是雨季,這個季節有七次布

  薩和一次自恣,由於這半個月,一次布薩到了,還有六次布薩、一次自恣」,念誦:

  Ayaṃ vassānotu asmiñca utumhi satta ca uposathā, ekā ca pavāraṇā, iminā

  pakkhena, eko uposatho sampatto, cha ca uposathā ekā ca pavāraṇā avasiṭṭhā.

 雨季第二次是自恣,念:…… iminā pakkhena, ekā pavāraṇā sampattā, eko uposatho atikkantā,    pañca  uposathā avasiṭṭhā.  第三次以後布薩,句子同上,只改變數字。

 最後一次布薩,念:……  iminā pakkhena, eko uposatho sampatto, cha ca uposathā ekā ca pavāraṇā atikkantā, satta ca uposathā ekā ca pavāraṇā paripuṇṇā. 

[11] 若是自恣日,則念pavāranagge pavāraṇatthāya (在自恣堂自恣)

[12] 若是自恣日,則念pavāranagge (在自恣堂)

[13] 若不是四位比丘,則視人數用5(pañca)6(cha)7(satta)8(aṭṭha)9(nava)10(dasa)

 11(ekādasa)12(dvādasa)13(terasa)14(catuddasa)15(paṇṇarasa)16(soḷasa)

 17(sattarasa)18(aṭṭhādasa)19(ekūnavīsati)20(vīsati)等。

[14] 若是自恣日,則念yathājja pavāraṇā (今日是自恣日)

[15] 若是十四日布薩日,念cātuddaso 十四日自恣日,念cātuddasī 十五日自

  恣日,念paṇṇarasī

[16] 若是自恣日,則念pavāraṇākammaṃ”(自恣羯磨)

[17] 布薩的四個特徵:1.每位參加布薩或自恣的比丘,都沒有犯驅擯罪。2.他們都在一臂

  的範圍內。3.他們都住在同一個界內。4.他們沒有不合格的人。

[18] 若是自恣日,則念pavāraṇākammaṃ”(自恣羯磨)

[19] 若是自恣日,則念kariyamānā pavāraṇā saṅghena anumānetabbā”(僧團應該同意自

  )